Eksperti

Energoresursu cenu nebijis kāpums

Uldis Mucinieks, AS "Latvenergo" komercdirektors, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Šobrīd gan Latvija, gan visa Eiropa piedzīvo straujāko elektroenerģijas un citu energoresursu cenu kāpumu aizvadīto desmitgažu laikā, metot nopietnu izaicinājumu gan energoresursu patērētājiem, gan arī to piegādātājiem. Straujo cenu kāpumu arvien biežāk dēvē par "enerģijas šoku".

Saviem klientiem esam snieguši informāciju par energoresursu cenu kāpumu un izmaiņām, kādas katru lietotāju rudenī sagaida. Kopumā ir izpratne par šobrīd valdošo globālo tendenču ietekmi uz situāciju Latvijā. Esam gandarīti, ka mūsu klienti turpina sadarbību - gan iepriekšējās labās pieredzes dēļ, gan tādēļ, ka viņiem tiek piedāvāts tirgum atbilstošs piedāvājums.

Septembra pirmajās 20 dienās vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā pārsniedza 120 EUR/MWh, liekot pamatu tam, lai šis mēnesis kļūtu par pirmo Latvijas elektroenerģijas tirgus vēsturē, kurā mēneša vidējā elektrības cena būs rakstāma ar 3 cipariem. Vienlaikus tā ir par 40% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī un aptuveni 3 reizes augstāka nekā 2020.gada septembrī.

Energoresursu tirgi pasaulē darbojas brīvas ekonomikas apstākļos, kur resursu cenas nosaka kā pieprasījums, tā arī piedāvājums, un abus šos aspektus ietekmē ievērojams skaits dažādu faktoru.

Elektroenerģijas cena veidojas, ņemot vērā tās patēriņu, tirgū pieejamās ražošanas jaudas un to pašizmaksu. Tradicionāli tirgū vispirms vietu ieņem no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā elektroenerģija (ūdens, vēja un saules enerģija), savukārt atlikušo nepieciešamo patēriņu nosedz pieejamās importa iespējas un ražošana no fosilajiem energoresursiem. Šī gada pirmajos 9 mēnešos apstākļi elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem nav bijuši labvēlīgi - esam redzējuši pazeminātu vēja un ūdens enerģijas izstrādi, kā arī šobrīd novērojam zemu ūdens rezervuāru aizpildījumu Skandināvijā, kas liecina par samazinātu ūdens enerģijas pienesumu arī turpmāko mēnešu laikā.

Savi izaicinājumi ir arī ražošanai no fosilajiem energoresursiem, šeit cena ir ļoti atkarīga no ražošanā izmantoto resursu cenas. Šajā jomā izteikts "antirekordists" ir dabasgāze, kura ir visplašāk izmantotais fosilais energoresurss enerģijas ražošanā. Dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk kā 5 reizes (!), būtiski sadārdzinot ar dabasgāzi ražotās enerģijas cenu. Apvienojumā ar 2 reizes pieaugušajām CO2 izmešu kvotu cenām tas veido zināmu "šoka terapiju" no dabasgāzes ražotās enerģijas gala cenām.

Pie būtiskākajiem dabasgāzes cenu ietekmējošiem faktoriem varam minēt salīdzinoši auksto un ilgo aizvadīto ziemu, zemos dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņus, kā arī konkurenci par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm starp Eiropu un Āziju, kur novērojama enerģētikas nozares transformācija, aizstājot ogļu ģenerācijas jaudas ar enerģijas ģenerāciju no videi draudzīgākās dabasgāzes.

Tādēļ jau šobrīd redzam, ka elektroenerģijas cena kopš šī gada sākuma, salīdzinot ar 2020.gada 9 mēnešiem, ir pieaugusi par vairāk nekā 120%, un ir visnotaļ droši, ka pēc 2020.gada, kurš ir bijis vislētākais gads enerģētikā, 2021.gads sekos kā absolūtais elektroenerģijas cenu rekordists kopš Latvijas pievienošanās Ziemeļvalstu NordPool elektroenerģijas biržai.

Vai tas uz ilgu?

Rudens un ziema ir periods, kad energoresursu patēriņš ir izteikti augstāks. Vienlaikus zemie dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņi palielina spiedienu uz šī resursa cenu un arī pieejamību gada aukstajos mēnešos. Arī ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem šie mēneši nav izteikti ražīgākā sezona. Tādēļ tuvāko mēnešu prognozes neuzrāda iepriecinošu ainu un apstākļus, kas ļautu cerēt uz būtisku resursu cenu kritumu. Nevar noliegt, ka būtisku ietekmi uz globālo enerģijas resursu tirgu var atstāt arī laikapstākļi nākamajā ziemā.

Mēs nevaram mainīt pasauli, bet pasaule var mainīt mūs

Mūs sagaida ziema, ko pavadīsim ar salīdzinoši augstām energoresursu cenām, kas ietekmēs ne tikai mūsu ikdienas tēriņus par elektroenerģiju, bet arī dabasgāzi un apkuri. Neviena no šo pakalpojumu cenām nav atrauta no kopējās tirgus realitātes, un agrāk vai vēlāk tā ietekmē visu šo pakalpojumu cenas un mūsu izdevumus par tiem.

Viena no arvien populārākām tendencēm, kas daļai sabiedrības ir atbilde uz globālajiem satricinājumiem - sākt no elektroenerģijas patērētāja kļūt par tās ražotāju. Vairāk nekā divas reizes pieaugušais Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu uzstādīto saules paneļu skaits 2021.gadā liecina, - jo vērtīgāka ir enerģija, jo ātrāk atmaksājas ieguldījums, pašam kļūstot par tās ražotāju.

Tādēļ savu enerģijas lietošanas paradumu izvērtēšana, izvairīšanās no nelietderīgas elektrības vai siltuma tērēšanas, jebkuru citu energoefektivitātes pasākumu veikšana savos mājokļos vai uzņēmumos šajā ziemā būs ar daudz augstāku atdevi nekā jebkad iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu inovatīvu elektroenerģijas pakalpojumu izveidi un pieejamību tirgū, Latvenergo grupas uzņēmums Elektrum Eesti ir iegādājies vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus Igaunijā, informē Latvenergo.

Tādējādi uzņēmums papildina savu biznesa portfeli un ir gatavs izstrādāt jaunus pakalpojumus Baltijas tirgū.

Elektrum Eesti 30. jūnijā parakstīja līgumu par kapitāla daļu iegādi ar trim vietējiem Igaunijas uzņēmumiem, ar to turpinot ekspansiju Baltijas valstu tirgū. Iegādājoties Igaunijas mikrotīklu uzņēmumus, Elektrum Eesti plāno ne tikai turpināt to darbību, bet galvenokārt izmantot kā bāzi jaunu produktu un pakalpojumu izveidei mikroģenerācijas un elektromobilitātes jomā. Mikrotīklu uzņēmumi, kuru īpašumā ir patstāvīgas apakšstacijas ar savu klientu loku, šobrīd pārvalda elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā, pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru