Transports un loģistika

Ernst&Young: Elektrifikācijas projekts ir dzīvotspējīgs arī pie kravu apgrozījuma 30 miljoni tonnu

LETA, 16.10.2017

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (no kreisās), auditorkompānijas "Ernst&Young" partneris Andris Lauciņš, AS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidents Aivars Strakšas, diskusijas vadītājs Haralds Burkovskis, biedrības "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) prezidente Inga Antāne, ekonomists Eiropas Komisijā Gatis Eglītis, transporta nozares eksperts Tālis Linkaits un bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir ekonomiski dzīvotspējīgs arī tad, ja kravu apgrozījums Latvijas dzelzceļa sistēmā ir 30 miljoni tonnu gadā, diskusijā Dramatiskā situācija tranzītā. Vai varam atļauties dzelzceļa elektrifikāciju? sacīja auditorkompānijas Ernst&Young partneris Andris Lauciņš.

Ernst&Young pēc AS Latvijas dzelzceļš pasūtījuma izstrādāja attiecīgā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad deviņos mēnešos bija 33,314 miljoni tonnu, kas ir par 2,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāja 47,8 miljonus tonnu kravu.

Atbildot uz biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika (BATL) bažām par elektrifikācijas projekta ietekmi uz kravu pārvadātājiem pa dzelzceļu rūkoša kravu apgrozījuma apstākļos, Lauciņš norādīja, ka analīzē pētīts arī projekta ekonomiskā izdevīguma jutīgums pie konkrētiem kravu apgrozījuma apmēriem. Zemākas vērtētais punkts bija 30 miljonu tonnu gadā, un projekts arī pie šāda apmēra esot ekonomiski dzīvotspējīgs.

Ernst&Young partneris sacīja, ka projekta ekonomiskais izdevīgums vērtēts 30 gadu periodā.

Vienlaikus Lauciņš atzīmēja, ka projekta īstenošanas rezultātā Latvijā parādīsies jauns liels elektroenerģijas patērētājs, kas valsts kopējo patēriņa apmēru varētu palielināt par vismaz 3%, attiecīgi arī piedaloties elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanā.

Savukārt Latvijas dzelzceļa viceprezidents Aivars Strakšas klāstīja, ka elektrifikācija nav pašmērķis. Tas ir projekts, kas ļaus izmantot lētāku enerģiju pārvadājumos pa dzelzceļu. Ja patlaban, izmantojot dīzeļdzinējus, lai ražotu elektroenerģiju pārvadājumos, izmaksas ir vairāk nekā 30 centu par kilovatstundu, tad projekta ieviešana izmaksas samazinātu līdz 11 vai 12 centiem par kilovatstundu.

Pēc viņa teiktā, ekonomiskais ieguvums varētu pārsniegt vienu eiro par tonnu. Tāpat Lietuva nolēmusi elektrificēt aptuveni 300 kilometru garo dzelzceļa posmu no Kauņas līdz Klaipēdai, lai celtu konkurētspēju par kravām no Baltijas projekta Lielais akmens.

Strakšas pauda, ka mainīgos tirgus apstākļos, pazūdot Krievijas energoresursu kravām, būtisks jautājums ir, ar ko tās aizvietot, lai mēģinātu noturēt pēc iespējas lielāku kravu apgrozījumu. Tam nozīmīgas ir privātas investīcijas, kuras nenotiks, ja valsts pati nebūs gatava investēt infrastruktūrā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pēc 2020.gadam pārvadātājiem jebkurā gadījumā būtu jāmaina dīzeļlokomotīves pret elektrolokomotīvēm.

Strakšas arī atzina, ka dzelzceļa elektrifikācijas projektu nevarēs īstenot bez ietekmes uz valsts budžetu, taču tā tiktu pilnībā kompensēta ar papildu nodokļiem projekta būvniecībā.

Savukārt ekonomists Gatis Eglītis, kurā agrāk strādāja Eiropas Komisijā, stāstīja, ka vēl 2012.gadā šis projektam Eiropā bija spēcīgs nozares lobijs, tostarp no Ventspils, lai to iekļautu Latvijas kopējā Kohēzijas aploksnē.

Pēc viņa teiktā, tajā laikā bija lielas vīzijas par kravu augošu apgrozījumu no Ķīnas, Baltkrievijas un Kazahstānas, taču patlaban tas nepiepildās. Situācijā, ja lielo kravu apgrozījumu aizstās mazāks apmērs kravu ar augstāko pievienoto vērtību, elektrifikācijas projekta lietderība ir apšaubāma.

Ekonomista ieskatā būtu jāvērtē, vai nebūtu pamatoti mēģināt aptuveni 350 miljonu eiro Eiropas finansējumu, kas paredzēts elektrifikācijai, investēt citur, piemēram, dzīvojamā un industriālā fonda energoefektivitātes pasākumos.

Šādu ieceri gan kritizēja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, uzsverot, ka ar šādu nenoteiktību valstiskā līmenī attiecībā uz Eiropas fondu naudas izlietojumu Latvija varētu bojāt reputāciju un nodarīt sev lielāku skādi nekā labumu.

Pēc viņa teiktā, mēģinot pārdalīt šo finansējumu citiem mērķiem, lielākā daļa no tās netiktu izmaksāta.

Savukārt transporta nozares eksperts Tālis Linkaits norādīja, ka pašreizējās domstarpības par elektrifikāciju skaidri iezīmē kopēja redzējuma trūkumu Latvijas tranzīta nozarē.

Eksperts uzskata, ka dzelzceļa infrastruktūra ir jāmodernizē un jāelektrificē, taču, ņemot vērā kravu plūsmu tendences, šo projektu, ļoti iespējams, vajadzēs pārskatīt samazināšanas virzienā.

Arī bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš diskusijā atzīmēja potenciāli pozitīvos ieguvumus no projekta uz OIK slogu Latvijas patērētājiem, vienlaikus gan atzīstot, ka patlaban par elektrifikāciju viņa viedoklis nav viennozīmīgs. No vienas puses, ieguvumi varētu būt pat lielāki, nekā Ernst&Young lēsis, taču, no otras puses, nozarē ir milzu nenoteiktība par kravu plūsmām nākotnē.

"Ir teiciens, ka gadījumā, ja lugas sākumā kaut kur karājas šautene, ļoti iespējams, vēlāk tā izšaus. Investīcijas patlaban ir šautene," atzina ekonomists.

Savukārt BATL prezidente Inga Antāne uzsvēra, ka pēdējos gados Latvijas dzelzceļā kravu apgrozījumam ir stabila lejupejoša tendence, tāpēc nozarei ir bažas, vai Latvija projektu var atļauties.

Viņa uzsvēra, ka pārvadātājiem patlaban nav zināms, cik pēc elektrifikācijas maksās infrastruktūras uzturēšana un vienas tonnas kravas aizvešana uz Latvijas ostām pa dzelzceļu. Attiecīgi arī attieksme pret projektu ir skeptiska. "Kamēr nav atbilžu, šaubas nav noņemtas," pauda Antāne.

Kā ziņots, Latvijas dzelzceļš 28.aprīlī Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā iesniedza Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pirmā posma īstenošanas pieteikumu.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014. līdz 2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam. Tās pirmajā posmā paredzēts elektrificēt dzelzceļa tīklu no Daugavpils un Rēzeknes iecirkņiem Rīgas virzienā, veicot elektrifikāciju ar 25 kilovoltu (kV) maiņstrāvas tehnoloģiju, tajā skaitā rekonstruējot esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu un aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.

Projekta pirmais posms tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti ietvaros. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izšķiršanās par spēli augstākajā līgā

Sandris Točs, speciāli DB, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neizlēmība var izrādīties liktenīga 519 miljonus eiro vērtajam dzelzceļa elektrifikācijas projektam, Latvijai neatgriezeniski zaudējot arī 347 miljonus eiro lielo ES līdzfinansējumu.

To atzīst vairāki DB aptaujātie eksperti.

Valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš (LDz) viceprezidents Aivars Strakšas uzskata, ka tieši dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir «vitāli svarīgs apmēram miljardu eiro gadā ienesošās tranzīta nozares nākotnei», sakot, ka «projekta sāls ir konkurence par Baltkrievijas kravām starp Latviju un Lietuvu. Tas ir jautājums - vai baltkrievu kravas ies uz Klaipēdu vai uz Rīgu?» Arī kravu īpašnieki pasaulē arvien biežāk pieprasa zaļākus transporta koridorus. Tā viena no pasaulē lielākajiem loģistikas uzņēmumiem DHL Global Forwarding vadītājs Ķīnā Stīvs Jangs (Steve Huang) uzsver, ka «mēs strādāsim tikai ar partneriem un apakšuzņēmējiem, kas atbilst mūsu zaļo koridoru GoGreen prasībām. Tā mēs esam virzījušies uz 2020. gada mērķi, un tas ir veids, kā mēs līdz 2050. gadam sasniegsim nulles emisiju loģistiku». Būtiski, ka LDz šogad ir parakstījis sadarbības līgumu ar DHL Global Forwarding un elektrifikācijas īstenošanai vai tās novilcināšanai var būt nozīmīga loma tālākajā sadarbībā ar šo globālā loģistikas tirgus līderi. Tomēr bažas par elektrifikācijas projektu ir paudusi Baltijas asociācija - transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 3 miljoniem tonnu jeb 5,3 %, bet kravu apgrozība samazinājusies par 1,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 0,6 miljoniem tonnu jeb 2,3 %, bet kravu apgrozība pieauga par 3,1 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 4,2 miljoniem tonnu jeb 13,6 %, bet kravu apgrozība samazinājās par 3,2 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms un kravu apgrozība samazinājās attiecīgi par 26 % un 26,1 %.

No Latvijas ostām 2018. gada pirmajā pusgadā nosūtīja un ostās saņēma 32,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,6 % mazāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 17,6 miljoni tonnu, par 0,7 % vairāk, salīdzinot ar pagājušajā gada pirmo pusgadu, Ventspils ostā – 10 miljoni tonnu jeb par 19,2 % mazāk, Liepājas ostā – 3,9 miljoni tonnu jeb par 18,2 % vairāk, bet mazajās ostās – 0,9 miljoni tonnu, par 13,7 % vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 7,6 miljoniem tonnu jeb 8,6 %, bet kravu apgrozība – par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 2,8 miljoniem tonnu jeb 8,4 %, bet kravu apgrozība – par 15,7 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 5,4 miljoniem tonnu jeb 10,6 %, bet kravu apgrozība samazinājās par 1,7 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjomsun kravu apgrozība samazinājās par 23,4 %.

No Latvijas ostām 2018. gada deviņos mēnešosnosūtīja un ostās saņēma 48,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,1 % vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 26,7 miljoni tonnu, par 4,8 % vairāk, Ventspils ostā – 15,1 miljons tonnu jeb par 7 % mazāk, Liepājas ostā – 5,5 miljoni tonnu jeb par 16,2 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,4 miljoni tonnu, par 12,8 % vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot aviokompānijas "Atlas Air" gaisa kuģi Boeing 747-47U(F), lidostā "Rīga" 16.oktobrī darbu uzsācis jaunais specializētais kravu apkalpošanas perons.

Jaunais perons aizņem 95 000 kvadrātmetru lielu platību lidlauka ziemeļu daļā un ir tieši savienots ar teritoriju, kurā tiks attīstīta lidostas "Rīga" "kravu pilsēta"- aviācijas kravu apkalpošanas un loģistikas centrs. Šeit jau nākamgad sāks darboties loģistikas kompānijas DHL reģionālais sūtījumu apstrādes komplekss, kā arī sadarbībā ar investoriem iecerēts attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru ar kopējo noliktavu platību līdz 9000 kvadrātmetriem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Lidostas "kravu pilsētas" kopējā kapacitāte pārsniegs 60 000 tonnu gadā, ļaujot lidostai "Rīga" tuvākajos gados dubultot kravu apgrozījumu.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" bija, ir un būs Latvijas un Baltijas aviācijas centrs ne tikai pasažieru pārvadājumu un biznesa aviācijas jomā, bet arī aviācijas kravu segmentā. Jaunā kravas perona atklāšana ir tam vēl viens pierādījums. Īpaši pašlaik ir svarīgi turpināt mērķtiecīgu darbu gan pie kravu diversifikācijas, gan atbilstošas infrastruktūras attīstības. Valdības sniegtais atbalsts aviācijas sektoram krīzes laikā - gan nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", gan Latvijas Gaisa satiksmei un lidostai - ir ilgtspējīgas investīcijas nākotnes attīstībai," uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi. Jau šobrīd lidosta "Rīga" partneriem var piedāvāt multimodālus loģistikas risinājumus un augstas kvalitātes apkalpošanu. Lai veicinātu jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu, lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu," norādīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Projekta ietvaros izbūvēts tieši kravu apkalpošanai pielāgots perons un savienojošais manevrēšanas ceļš ar kopējo apjomu 36 770 kvadrātmetri, kā arī jauni servisa ceļi ar kopējo asfaltbetona virskārtas platību 14 970 kvadrātmetri. Perona multifunkcionālās gaisa kuģu stāvvietas ļauj fleksibli plānot gaisa kuģu izvietojumu un uzņemt arī vislielākos F un E klases gaisa kuģus, savukārt pazemes degvielas uzpildes hidrantu sistēma ļauj ievērojami palielināt gaisa kuģu uzpildes un līdz ar to arī apkalpošanas ātrumu, kā arī mazina vides piesārņojuma riskus. Teritorijā uzstādīta energoefektīva apgaismojuma kontroles sistēma.

Ceļu būves firmas SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja, dāvinot lidostai perona betona seguma 42 cm biezo kontrolurbumu, atzina: "Jau uzsākot šā projekta īstenošanu, apzinājāmies, cik būtiska loma būs mūsu pieredzei un spējai precīzi organizēt būvdarbu norisi lidostas teritorijā, kur ir specifiski darbības nosacījumi. Bija jāsalāgo būvdarbu tehnoloģiskie aspekti ar lidostas darba organizācijas un drošības prasībām. Būvdarbu dēļ lidostas darba režīms netika traucēts. Nelielas korekcijas darbu izpildes grafikā radīja Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, taču objektu esam izbūvējuši atbilstoši projekta prasībām, un par darba rezultātu esam gandarīti".

Jaunā perona būvdarbi tika uzsākti 2019.gada martā, un projekta kopējās investīcijas ir 15 miljoni eiro.

Aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni - preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu. Pienesumu dod arī AS "Latvijas pasts" iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā, sadarbībā ar Ķīnas e-komercijas gigantu "Alibaba" un Krievijas pastu ir izveidojot sekmīgu loģistikas risinājumu, kā rezultātā kopš 2017.gada uz Rīgu tiek veikti neregulāri kravu čartera lidojumi no Ķīnas.

Kravu pārvadājumus lidostā "Rīga" nodrošina septiņas aviokompānijas - kravu pārvadātāji "Atlas Air", "Atran", "Eleron" un "RAF Avia" un kurjerpasta kompānijas "Fedex", UPS un DHL.

Pērn Rīgas lidostā apkalpoti 27,2 tūkstoši tonnu, bet šā gada deviņos mēnešos - 16 tūkstoši tonnu kravu. Lidostas "Rīga" kravu apgrozījums veido vairāk nekā pusi no kopējā Baltijas valstu kravu apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par trīs miljoniem tonnu jeb 5,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadātās kravas pirmajā pusgadā pieauga par trīs miljoniem tonnu jeb 5,5 %, bet kravu apgrozība – par 2,8 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 0,3 miljoniem tonnu jeb 1,2 %, bet kravu apgrozība – par 6,3 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 2,9 miljoniem tonnu jeb 10,3 %, bet kravu apgrozība – par 0,3 %.

Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 5,6 %, bet kravu apgrozība – par 5,5 %. No Latvijas ostām 2017. gada pirmajā pusgadā nosūtīja un ostās saņēma 34 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7 % vairāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā.No ostām nosūtīja 30,5 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,2 % vairāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā. Nosūtīto kravu apjoma pieaugumu noteica ogļu iekraušanas kuģos apjoma pieaugums par 2,7 miljoniem tonnu jeb 35,3 %, kā arī iekrauto kravu konteineros pieaugums par 11,9 % un mobilo kravu pieaugums par 11,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2016. gada deviņiem mēnešiem, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 2,3 miljoniem tonnu jeb 2,7 % un kravu apgrozība– par 3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par vienu miljonu tonnu jeb 2,8 %, bet kravu apgrozība pieauga par 1,1 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 3,3 miljoniem tonnu jeb 6,9 %, bet kravu apgrozība – par 5,4 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms un kravu apgrozība samazinājās par 0,7 %.

No Latvijas ostām 2017. gada deviņos mēnešos nosūtīja un ostās saņēma 47,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 3,9 % vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos.

No ostām nosūtīja 42,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos. Nosūtīto kravu apjoma pieaugumu noteica ogļu iekraušanas kuģos apjoma pieaugums par 3,1 miljonu tonnu jeb 28 %, kā arī iekrauto kravu konteineros pieaugums par 15,4 % un mobilo kravu pieaugums par 14,1 %. Nosūtīto kravu apjoms samazinājās naftas produktiem – par 16,6 %, labībai un labības produktiem – par 11,4 %, kokmateriāliem – par 3,1 %, minerālmēsliem – par 15,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. ceturksnī lidostā «Rīga» ielidoja un no tās izlidoja 1,4 miljoni pasažieru, kas ir par 19,4 % vairāk salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni. Ar kruīza kuģiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca 3,3 tūkstoši pasažieru jeb par 84,7 % vairāk nekā pagājušajā gadā attiecīgajā laika periodā, bet ar ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no ostām izbrauca 207 tūkstoši pasažieru, kas ir par 15,7 % vairāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šajā laika periodā ir samazinājies ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāto pasažieru skaits, kas veido 57,9 miljonus pasažieru un tas ir par 4,9 % mazāk nekā pērn. Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits saglabājās iepriekšējā gada līmenī un tā pieaugums ir 0,2 %, bet ar regulāras satiksmes autobusiem un ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits samazinājās attiecīgi par 7,3 % un 1,7 %.

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 2,3 miljoniem tonnu jeb 7,7 % un kravu apgrozība – par 10,4 %.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 2,2 miljoniem tonnu jeb 15,4 %, bet kravu apgrozība – par 10,5 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 0,4 miljoniem tonnu jeb 3 %, bet kravu apgrozība samazinājās par 5,4 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms un kravu apgrozība samazinājās par 38,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Problēmu novēršana VID izbrāķētajiem kases aparātiem izmaksās pusmiljonu, taču maksāt neviens negrib

Dienas Bizness, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Asociācija: Dzelzceļa tarifa pieaugums būs nozarei postošs

Inga Antāne, biedrības «Baltijas asociācija - transports un loģistika» prezidente, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien nopietnākās grūtībās strādājošā transporta un loģistikas nozare, kas ir otrā lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā, jau tuvākajā laikā var piedzīvot pilnīgu krahu divu nepārdomātu un absurdu lēmumu dēļ.

Dramatiski krītoša kravu apjoma situācijā AS LatRailNet ir nolēmusi par 7% paaugstināt dzelzceļa pārvadājumu tarifu, kas pamatoti aizbaidīs ar lielām grūtībām piesaistītās kravas, kā arī stipri vājinās pārvadātāju saimniecisko darbību. Turklāt valdība un Saeima ir nolēmusi paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, padarot kravu pārvadājumus Latvijā vēl nekonkurētspējīgākus, krasi ierobežojot tranzīta nozarei jebkādā veidā cīnīties par jaunām kravām izzūdošo Krievijas tranzīta kravu vietā. Transporta un loģistikas nozares izsīkums radīs ļoti nopietnu robu Latvijas tautsaimniecībā un atsauksies uz gandrīz visām ekonomikas jomām, ietekmējot ne tikai valsts budžetu, bet arī iedzīvotāju un komercsabiedrību maksātspēju un attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš finanšu līdzsvaru var noturēt līdz 2022.gadam

Sandris Točs, speciāli DB, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kravu pārvadājumi saglabājas pašreizējā apjomā, Latvijas dzelzceļš spēj nodrošināt infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo finanšu apjomu, intervijā DB norāda VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidents Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas

Eiropas Savienības direktīva un Dzelzceļa likums paredz, ka valsts īsteno finanšu izlīdzināšanas principu. Taču premjers Māris Kučinskis nesen sacīja, ka valdība nepieļauj iespēju dotēt Latvijas dzelzceļu pat tad, ja uzņēmuma finanšu stabilitāte apgrūtinās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. Vai var būt tā, ka likuma prasība ir viena, bet valdības nostāja cita?

Šo principu nosaka ne tikai likums, bet visā Eiropas Savienībā spēkā esošais regulējums, kas ir saistošs dalībvalstīm. Turklāt praktiski visās valstīs jau tagad valsts līdzfinansē infrastruktūras uzturēšanu. Latvijā tas vēl netiek darīts, līdz šim dzelzceļa infrastruktūru faktiski finansējis bizness – nozares uzņēmumi. Tomēr Eiropas regulējums to vairs nepieļauj, un arī tirgus situācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies, un pie lielākām tirgus svārstībām var veidoties starpība starp infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumiem un izdevumiem, kas nepieciešami infrastruktūras uzturēšanai. Runājot par premjera paziņojumu, es drīzāk to saprotu tā, ka valstij nav liekas naudas, lai līdzfinansētu dzelzceļu, un Latvijas dzelzceļam ir jātiek galā pašam. Un tas ir pilnīgi normāli. Pie noteiktiem saimnieciskiem apstākļiem – ja kravu pārvadājumi saglabājas pašreizējā apjomā starp 40 un 45 miljoniem tonnu gadā, - dzelzceļa finanšu pietiekamība ir nodrošināma. Turklāt būtiski, ka runa ir ne tikai par šo gadu, bet par visu periodu no 2019. līdz 2022.gadam. Pie kravu pārvadājumu apjoma virs 40 miljoniem tonnu gadā Latvijas dzelzceļš, izmantojot arī ieņēmumus no pārējiem pakalpojumiem un no meitas uzņēmumiem, spēj nodrošināt infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo finanšu apjomu. Tomēr ir virkne faktoru, kas, skatoties nākotnē, pašlaik nav zināmi. Pirmais, inflācija. Otrais, darba samaksas pieaugums. Ja pie zemas inflācijas sāks būtiski - vairāk par 5% gadā - pieaugt darba samaksa, tas varētu radīt papildu spriedzi dzelzceļa budžetam. Tomēr, ja pārvadājumu apjomi neturpinās dramatiski samazināties un citi faktori neatstās pārlieku lielu negatīvo ietekmi, tad Latvijas dzelzceļš redz iespēju finanšu līdzsvaru līdz 2022.gadam noturēt arī bez valsts iesaistes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais uzsvars nebūs uz tranzīta vai infrastruktūras jautājumiem, bet uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, autobraucējus, lai uzlabotu valsts, tās uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Fragments no intervijas

Kam jums to vajag? Jums bija pietiekami labi apmaksāti amati (Starptautiskās lidostas «Rīga» padomes loceklis un VASAB sekretariāta vadītājs), jūs bijāt cienīts transporta eksperts. Kāpēc iet politikā, turklāt nepalikt Saeimā, bet par ministru jomā, kur ir viens vienīgs problēmu purvs?

(Smejas.) Trešdien gāju mājās no Satiksmes ministrijas un domāju, vai man to vajadzēja. Taču atbilde ir, ka tie bija konsultatīvi amati. Padomus jau var dot, bet vajag arī kādu, kas tos uzklausa un īsteno. Kad redzi, ka rīcībpolitika iet nepareizā virzienā, kad daudzas lietas netiek darītas, tad nav citas izejas kā iet un mēģināt pašam to izdarīt. Ilūziju man nav, jo esmu bijis gan ministra, gan premjera padomnieks, un, ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, esmu to visu redzējis no otras puses. Deklarācijā esam ierakstījuši pietiekami reālus uzdevumus, ko, atbildīgi un nopietni strādājot, četru gadu laikā var īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms saglabājies pērnā gada līmenī

Rūta Cinīte, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī – kopumā pārvadāti 27,2 miljoni tonnu kravu, kas ir par 1% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, informē Latvijas dzelzceļa Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ella Pētermane.

Dažās kravu grupās vērojams kritums, kas saistīts ar sezonalitāti, savukārt citās izaugsme, kas līdzsvaro kopējos pārvadāto kravu apjoma rādītājus. Ņemot vērā tranzīta un loģistikas nozares sezonalitāti, jūlijā vērojams neliels kravu apjoma samazinājums, taču gada griezumā tas izlīdzinās, un kopējais kravu apjoms ir līdzvērtīgs pagājušā gada līmenim, skaidro kompānijā.

Tostarp nedaudz pieaudzis iekšzemes pārvadājumu apjoms (0,7 miljoni tonnu jeb par 3,5% vairāk nekā pērn šajā periodā) un vairāk nekā divkārt pieaudzis sauszemes tranzīts (1,97 miljoni tonnu jeb par 118,4% vairāk nekā pērn).

Septiņu mēnešu griezumā vislielākais samazinājums vērojams eksporta jeb no ostām transportēto kravu apjomā, kas tiek izvestas no Latvijas (1 miljons tonnu jeb 65% attiecībā pret pagājušā gada septiņiem mēnešiem), - vienlaikus tieši jūlijā šajā segmentā vērojams 4,5% pieaugums. Savukārt importa pārvadājumi ir 97,8% līmenī pret pagājušo gadu (23,6 miljoni tonnu), turklāt lielākā daļa no tiem tiek vesti caur ostām uz tālākiem galamērķiem – un šis apjoms septiņos mēnešos pieaudzis par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas satiksme par parādu piedziņu privātam uzņēmumam maksā ap miljonu eiro gadā

LETA, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības kapitālsabiedrība «Rīgas satiksme» (RS) privātam uzņēmumam «Konsultatīvā sabiedrība »Conventus«» («Conventus») maksā aptuveni vienu miljonu eiro gadā par parādu piedziņu, un auditorkompānija «Ernst&Young» ierosinājusi izvērtēt šī pakalpojuma efektivitāti, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «De facto».

«Ernst&Young» veiktajā auditā konstatēts, ka 2017.gadā no autostāvvietu pakalpojumiem kopā RS ieņēmumi bija 12,5 miljoni eiro, tai skaitā 1,8 miljoni eiro iekasēti no pēcapmaksas paziņojumiem. Savukārt pērn šie ieņēmumi bija attiecīgi 13,6 miljoni un 1,7 miljoni eiro. Parādu piedziņu RS interesēs nodrošina «Conventus», par ko 2017.gadā pašvaldības kapitālsabiedrība šim partnerim samaksāja teju 1,03 miljonus eiro, bet 2018.gadā - 943 000 eiro.

Bijušais RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss iepriekš LTV norādīja, ka pašvaldības uzņēmumam parādu piedziņa ir jāpadara efektīvāka, vai nu iesaistot tajā, piemēram, pašvaldības policiju, vai arī panākot, ka automašīnai nevar iziet tehnisko apskati, kamēr nav apmaksāti piemērotie sodi par neatļautu transportlīdzekļa novietošanu RS stāvvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas dzelzceļš kravu pārvadājumu tarifa samazināšanas meklējumos

Roberts Škapars - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Nozīmīga nozares sastāvdaļa ir dzelzceļa transports.

Pēdējos gados ir vērojams dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums, kam ir tendence kristies arī šogad. Dzelzceļa pārvadājumi pērn samazinājās par 15%, bet četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%.

Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kas izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī produkcijas importam no Eiropas Savienības. Strauji samazinās kravu apjomi no Krievijas, kas veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.

Svarīgi ir palielināt kravu apjomus no Baltkrievijas, kurā Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru savām kravām. Pašreiz daudz veiksmīgāka šo kravu transportēšanā pa dzelzceļu ir Lietuva, kurā kravas uz galamērķiem tiek virzītas caur Klaipēdas ostu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jauns risinājums dzelzceļa elektrifikācijai

Sandris Točs, speciāli DB, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka VAS Latvijas dzelzceļš (Ldz) jebkurā gadījumā īstenos dzelzceļa elektrifikācijas projektu un ir spējīgs to realizēt arī bez valsts veiktās pamatkapitāla palielināšanas 120 miljonu eiro apmērā

To laikrakstam DB paziņoja VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidents Aivars Strakšas, sakot, ka LDz rastie inovatīvie tehnoloģiskie risinājumi ļauj panākt projekta kopīgo izmaksu ekonomiju par 15%. Ņemot vērā, ka Eiropas fondu līdzfinansējums šim projektam ir 347 miljoni eiro, trūkstošos 95 miljonus iespējams piesaistīt aizdevuma formā no starptautiskajām kredītiestādēm, norāda A. Strakšas. Tā, pēc viņa sacītā, nav nedz pārmērīga, nedz neticama summa, ņemot vērā, ka plānotā LDz investīciju programma šim periodam ir 25 miljoni eiro gadā. Protams, tas neizbēgami prasīšot atteikties no kādām citām plānotajām investīcijām.

Pēc A. Strakšas nostājas, dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir atslēgas projekts, kas noteiks – būt vai nebūt Latvijas tranzīta nozarei nākamajās desmitgadēs, jo nodrošina mūsu transporta koridora konkurētspēju. Tādēļ šis Eiropas Savienības līdzfinansētais projekts būs viennozīmīga LDz prioritāte, kas turklāt iekļauts gan Nacionālajā attīstības plānā, gan citos plānošanas dokumentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot sadarbības līgumus starp lidostu «Rīga», loģistikas kompāniju SIA «DHL Latvia» un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmumu SIA «Castor Construction», šonedēļ tika sperts pirmais solis, lai lidostā «Rīga» izbūvētu sūtījumu apstrādes un loģistikas centru, informē lidosta «Rīga».

Noslēgtās vienošanās paredz, ka lidostā «Rīga» gada laikā tiks izbūvēts reģionālais DHL sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā. Uz jauno termināli lidostas «Rīga» teritorijā pilnībā pārcelsies «DHL Express», un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi. Jaunajā terminālī plānoti energoefektīvi risinājumi, tostarp uzņēmums iecerējis papildināt savu autoparku ar elektromobiļiem.

«Jaunais DHL kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā «Rīga». Lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu, kas veicinās jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu,» komentē Ilona Līce, lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 15,819 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 9,083 miljoni tonnu, kas ir par 32,1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 4,865 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 12%, bet lejamkravas - 1,87 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 23,6%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad astoņos mēnešos veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,038 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2019.gada astoņos mēnešos, veidojot 19,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada augustā Liepājas ostā pārkrautas 495 524.18 tonnas kravu, kas ir par 50,6% vairāk nekā 2016. gada augustā.

Tas saistīts gan ar graudaugu sezonas uzsākšanos, gan lielāku aktivitāti citu segmentu kravu pārkraušanā Liepājas ostā.

Salīdzinot ar pagājušā gada augustu, kravu apgrozījuma pieaugums ir gan kokmateriālu, gan celtniecības materiālu, gan RO-RO kravu grupās, tomēr joprojām lielākā kravu grupa ir lauksaimniecības kravas, t.sk. labība un labības produkti.

Šā gada augustā Liepājas ostā beramkravas – labība un labības produkti, bagātinātās antracīta ogles, celtniecības materiāli, minerālmēsli, koksnes šķelda - veidoja 69,5% jeb 344,5 tūkst. Tonnu (+46,6%), kam seko ģenerālkravas – 110,1 tūkst. tonnu jeb 22,2% (+9,5%) un lejamkravas 40,9 tūkst. tonnu jeb 8,3% (+17,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: "Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 11,843 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada pirmajos sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,949 miljoni tonnu, kas ir par 31% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,455 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 17,5%, bet lejamkravas - 1,439 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 24,5%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad pirmajā pusgadā veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad pirmajos sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,252 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajos sešos mēnešos, veidojot 19% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15%).

Komentāri

Pievienot komentāru