Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā iedzīvotāji atvaļinājuma laikā tērē arvien vairāk, t.sk., palīgos ņemot finanšu iestāžu kredītus.

Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl nav apkopojusi datus par mājsaimniecību karšu un kontu kredītiem 2. ceturksnī, par šo periodu datu par Latvijas iedzīvotāju ceļojumiem un to tēriņiem ārvalstīs nav arī statistikas pārvaldei, tomēr iepriekšējo periodu tendences un baņķieru aplēses liecina, ka kredītu skaits un apjoms, arī tēriņi pieaug.

Iedzīvotāji atvaļinājumu izmanto ceļojumiem, kuros tērē vairāk, izmantojot arī lielākus aizņemtos līdzekļus. Piem., ir bankas, kur kredītkaršu apgrozījums, pērkot ceļojumu un lidmašīnas biļeti, šogad audzis divas reizes. Te gan jāatgādina, ka kredītkaršu tirgus strauji sāka attīstīties pēdējos pāris gados un arī to izmantošana ne tuvu nav tik plaša kā Eiropā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir devusi atļauju Parex bankas American Express kredītkaršu pārdošanas un mārketinga stratēģijas ietvaros šim gadam uzsākt kredītkaršu izsniegšanu ar kredītlimitu, informēja bankā.

«Veicot sistemātisku darbu pie bankas darbības stabilizēšanas, esam nonākuši pie nākamā pakāpiena - kredītkaršu izsniegšanas atsākšanas, kas apliecina, ka banka ir uzņēmusi pareizu attīstības kursu. Taču jānorāda, ka, ņemot vēra situāciju tirgū un lielo maksājumu kavētāju īpatsvaru, sākumā veiksim nopietnu izpētes darbu un kartes izsniegsim ar nelielu kredītlimitu, lai mazinātu maksājumu kavējumu risku,» uzsver vecākais viceprezidents un privātpersonu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītājs Guntis Beļavskis.

Parex banka ir izsniegusi 407 tūkstošus maksājumu karšu, tādējādi pārvaldot 16 % no Latvijas maksājumu karšu tirgus. Savukārt kredītkaršu īpatsvars veido 19 % no izsniegto kredītkaršu tirgus. Parex banka ir vienīgais oficiālais American Express kredītkaršu izplatītājs Latvijā un Lietuvā.

Apzinoties maksājumu karšu sniegtās ērtības, aizvien straujāk aug iedzīvotāju veiktie norēķini ar maksājumu kartēm. Uz 2006. gada beigām SEB Unibanka saviem klientiem bija izsniegusi vairāk kā 483 000 dažāda veida maksājumu kartes. Pērnā gada kredītkaršu lietotāju skaita pieaugums liecina par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir nozīmīgas kredītkaršu plašās izmantošanas iespējas un papildu piešķirtais finansējums. Tāpat gada ietvaros pieaudzis kopējais pirkumu skaits veikalos un ar SEB Unibankas maksājumu kartēm veiktie darījumi bankomātos - kopumā par 17% salīdzinājumā ar darījumu skaitu, kas veikts 2005. gadā.

Aizvadītā gada 12 mēnešos SEB Unibankas maksājumu karšu lietotāji bankomātus skaidras naudas izņemšanai lietojuši vairāk kā 8 miljonus reižu. Kredītkaršu īpašniekiem vidējā naudas summa, kas no kartes tiek izņemta bankomātos, bijusi lielāka kā norēķinu karšu īpašniekiem, attiecīgi 92 lati un 55 lati. Savukārt, izmantojot maksājumu kartes, bankomātos apmaksāto rēķinu skaits pārsniedza 180 000, latu izteiksmē sastādot gandrīz 2 miljonus latu.

SEB Unibankas Maksājumu karšu attīstības pārvaldes vadītāja Gundega Martinsone: "2006. gadu varam izcelt kā lielisku rezultātu gadu ne tikai SEB Unibankai, bet arī visam maksājumu karšu tirgum kopumā. Tirgus pieaugums ne tikai izdoto karšu skaita, bet arī darījumu apjomu ziņā ir rekordliels. Ar gandarījumu varam uzskaitīt jauninājumus, kas pagājušajā gadā tika ieviesti SEB Unibankas maksājumu karšu lietotājiem: skaidras naudas iemaksas/izmaksas bankomāti, kas ir vienīgie Latvijā, jauna starptautiska interneta pirkumu aizsardzības sistēma - 3D, SEB Unibankas elitārāko klientu vajadzībām atbilstošas kartes izveide. Lai arī pagājušajā gadā par gandrīz 70 000 pieaudzis SEB Unibankas kredītkaršu lietotāju skaits, 2006. gadā vispieprasītākā karte SEB Unibankā bijusi VISA Electron norēķinu karte."

2006. gada beigās SEB Unibanka saviem klientiem bija izsniegusi aptuveni 483 000 dažāda veida maksājumu kartes, Db.lv informēja bankas pārstāve Agnese Gribuste. Vislielākā aktivitāte maksājumu karšu izmantošanā bijusi vērojama gada nogalē, kad klienti vairāk apmaksājuši bankomātos rēķinus, ņēmuši skaidru naudu, kā arī vairāk iepirkušies veikalos

Pērnā gada kredītkaršu lietotāju skaita pieaugums liecinot par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir nozīmīgas kredītkaršu plašās izmantošanas iespējas un papildu piešķirtais finansējums. Tāpat gada ietvaros pieaudzis kopējais pirkumu skaits veikalos un ar SEB Unibankas maksājumu kartēm veiktie darījumi bankomātos - kopumā par 17% salīdzinājumā ar darījumu skaitu, kas veikts 2005. gadā.

Aizvadītā gada 12 mēnešos SEB Unibankas maksājumu karšu lietotāji bankomātus skaidras naudas izņemšanai lietojuši vairāk kā 8 miljonus reižu. Kredītkaršu īpašniekiem vidējā naudas summa, kas no kartes tiek izņemta bankomātos, bijusi lielāka kā norēķinu karšu īpašniekiem, attiecīgi 92 lati un 55 lati. Savukārt, izmantojot maksājumu kartes, bankomātos apmaksāto rēķinu skaits pārsniedza 180 000, latu izteiksmē veidojot gandrīz 2 miljonus latu.

Kredītkaršu ražotāja American Express peļņa 2007. gada ceturtajā ceturksnī globālajā tirgū samazinājusies par 10%. Kompānija peļņas samazināšanos skaidro ar to, ka atlikti malā 274 miljoni USD, lai segtu ar kredītkaršu aizdevumiem saistītus zaudējumus, ziņo BBC.

American Express peļņa ASV tirgū samazinājās līdz 7 miljoniem USD no 473 miljoniem USD pirms gada.

Analītiķi uzskata, ka tas atspoguļo to, kā American Express lietotāji ASV cieš no augstiem ikmēneša maksājumiem par mājokļu kredītiem, augstiem rēķiniem par enerģijas piegādi un pieaugošajām pārtikas cenām.

ASV kredītkaršu kompānijas peļņa no darījumiem globālajā tirgū 2007. gada ceturtajā ceturksnī bija 831 miljons USD. Attiecīgajā laika periodā pirms gada kompānijas peļņa bija 922 miljoni USD.

Pilnu rakstu lasiet BBC.

ASV ceturtā lielākā kredītkaršu kompānija Discover Financial Services (DFS) panākusi vienošanos ar kredītkaršu kompānijām VISA un MasterCard par kompensācijām, saistībā ar lietu par negodīgu konkurenci, kurā DFS no abām kompānijām sākotnēji vēlējās piedzīt 18 miljardus ASV dolāru lielu kompensāciju, ziņo Wall Street Journal.

DFS prasībā bija norādīts, ka VISA un MasterCard praktizē negodīgu konkurenci, bloķējot iespēju DFS un citām kredītkaršu kompānijām sadarboties ar bankām, kas varētu izdot kompānijas kredītkartes.

Abu pušu vienošanās paredz, ka VISA un MasterCard izmaksās DFS 2.8 miljardus ASV dolāru, no kuriem 1 miljardu saņems bijušie DFS īpašnieki Morgan Stanley.

VISA DFS maksās 1.9 miljardus dolāru, savukārt MasterCard 900 miljonus dolāru.

Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ.

Tā intervijā Db atzina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače, kura pārziņā ir visi īstermiņa produkti, kam nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu.

Kāda veida patēriņa kredīti šobrīd veido lielāko daļu? Kādas ir tirgus tendences?

Bankasprāt, ideāls klienta «nopakojums» ir viena kredītkarte, kredītlīnija kā ilgtermiņa produkts, un patēriņa kredīts kādam konkrētam mērķim ar dzelžainu atmaksas termiņu. Tas ir tas, uz ko tiecamies. Patlaban interese par patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā gada ekonomisko situāciju, visvairāk jūtam to, ka sadarbības partneriem drastiski krītas apgrozījums, jo cilvēki vairs nepērk dārgas preces, mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma termiņi. Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt problēmas. Daļa klientu ņem aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos aizņēmumus - šis savukārt ir nepārdomāts solis, jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk parādos. Iespējams, klienti mēģina tikt vaļā no saistībām, kur naudas atgūšana ir agresīvāka. Neieteiktu izmantot mikrokredītu piedāvājumus, kuri ir viegli pieejami, un silti ieteiktu palasīt līguma noteikumus un kas notiek, kad aizņēmums netiek apmaksāts, parēķināt komisijas, kas bieži vien ir reizes 100 lielākas, nekā maksā nauda bankā. Mikrokredītu uzņēmumu izsniegtiem kredītiem ir milzīgs risks, kas tiek segts ar drastiskiem noteikumiem. Es ieteiktu klientiem neklusēt un mēģināt skatīties, ko var mainīt ikdienas tēriņos, kā iziet no situācijas. Mēs savukārt jau sākam veidot palīgmateriālu klientiem, kas ļaus vieglāk izveidot ģimenes budžetu, pārdomāt izdevumus.

Amerikāņi pērn bankām kredītkaršu komisijās un procentu likmju maksās samaksājuši aptuveni 104 miljardus ASV dolāru, liecina MagnifyMoney apkopotie dati.

Tādējādi pērn amerikāņu izdevumi par kredītkartēm auguši par 11%, bet piecu gadu laikā – par 35%.

Portāla MarketWatch eksperti prognozē, ka šis skaitlis šajā gadā palielināsies, ņemot vērā, ka ASV Federālo Rezervju sistēma šogad plāno likmes celt četras reizes. Šajā gadā FRS jau pacēlusi procentu likmes divas reizes – līdz 1,75-2%.

ASV FRS ceļot likmes, kredītkaršu kredīts kļūst dārgāks. Tādējādi patērētāji ar kredītkaršu parādiem šogad ar kartēm saistītajās izmaksās samaksās papildu 2,2 miljardus dolāru, lēš CompareCards. Ja FRS šogad likmi cels četras reizes, amerikāņiem kopumā ar kartēm saistītajās izmaksās nāksies atvēlēt 110 miljardus dolāru.

Hakeres uzbrukumā finanšu pakalpojumu sniedzējam Capital One ASV un Kanādā nozagta aptuveni 106 miljonu cilvēku personiskā informācija, ziņo BBC.

Iespējamā hakere jau atrodas aiz restēm.

Saskaņā ar Capital One paziņojumu nozagtie dati ietvēra to personu vārdus, adreses un tālruņu numurus, kuras pieteicās kredītkaršu produktiem, kā arī personu finanšu informāciju.

Capital One ir nozīmīgs kredītkaršu izsniedzējs ASV.

Capital One informē, ka uzbrukums skāris aptuveni 100 miljonus cilvēku ASV un 6 miljonus cilvēku Kanādā. Capital One paziņojumā piebilsts, ka ASV skarti aptuveni 140 000 sociālās apdrošināšanas numuru un 80 000 piesaistīto bankas kontu numuru. Savukārt Kanādā skarts aptuveni miljons sociālās apdrošināšanas numuru, kas pieder Capital One kredītkaršu klientiem.

Uzbrukums noticis 19. jūlijā.

Jaunākie apkopotie ASV Federālo rezervju bankas dati par pērnā gada pirmajiem trijiem ceturkšņiem liecina, ka amerikāņu mājsaimniecības turpina grimt parādos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Starp satraucošākajām sadaļām ir 808 miljardi USD nenomaksāto kredītkaršu parādi. Jāņem vērā, ka šī statistika ir vien par laika posmu līdz septembra beigām, proti, pirms rudens svētku un augošu tēriņu sezonas laikā no Visu svēto dienas līdz Jaunajam gadam. Attiecīgi izskan minējumi, ka kredītkaršu parāds kopumā 2017. gadā varētu būt sasniedzis jau triljona USD līmeni.

Lai gan ASV turpinās jau ieskicētā tendence samazināties hipotekāro kredītu daļai mājsaimniecību parādu kopapjomā, vispārīgi tomēr par «vidējo amerikāni» parādu sakarā var teikt, ka no vēstures tas ir mācījies vien to, ka no vēstures neko nemācās. Parādu nasta ap pērno gadu miju sasniedza pirmskrīzes apjomu, ieskaitot hipotekāros kredītus. Pat ja to salīdzinošā daļa ir samazinājusies, tad jau uz citu parādu rēķina.

Latvija ir sasniegusi Eiropas līmeni debetkaršu skaita ziņā, tomēr joprojām apgrozībā ir liels apjoms skaidras naudas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā karšu tirgus vairākās jomās ir sasniedzis Eiropas līmeni, dažās pat ir pārāks, bet dažās atpaliek. Sīkāk par to intervijā Db pastāstīja karšu tirgū lielākās bankas Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Pirms diviem trīs gadiem par karšu tirgu runāja nepārtraukti, bet tagad šī tēma iegājusi tādās mierīgās sliedēs ...

Priekrītu. Vienkārši kartes kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, visi zina, ko ar karti var darīt. Tomēr mēs turpinām runāt par to, ka karti labāk izmantot pirkumiem. Maksāt ar karti veikalā, nevis nest naudu no bankomāta (ATM) ir spilgts piemērs, kā vajag visiem rīkoties. Izmaksas ir 5 reizes mazākas, ja klients pats sevi apkalpo ATM, iemaksājot vai izņemot naudu, nekā iet filiālē pie darbinieka. Arī no laika viedokļa tas ir nenovērtējami. Pirms gadiem astoņiem valsts izdomāja, ka vajag taupīt, algas pārskaitīt uz kartēm – tas bija pareizs lēmums. Varam mierīgi ieteikt uzņēmumiem meklēt ekonomiju tieši šajā jomā, piedāvāt attālinātos pakalpojumus. Pieņemu, ka ir vēl grāmatveži, kas pazūd uz pusdienu ar aizbildinājumu iet uz banku. Kāpēc iet uz banku, ja to pašu var izdarīt internetbankā? Šobrīd elektronisko maksājumu īpatsvars Swedbank ir 95 %, vēl 5 % ir papīra veidā.

Parex banka Latvijas tirgū sāk piedāvāt principiāli jaunu produktu – Maxi algas karti jebkuriem naudas ieskaitījumiem neatkarīgi no tā, vai tā ir alga, pabalsti vai pensija.

Ja klients izmanto Parex bankas Maxi kontu savu uzkrājumu veidošanai un Maxi algas karti saviem ienākumiem, viņš saņem īpašu bonusu – cash back vai, citiem vārdiem sakot, patērēto līdzekļu atmaksu. Par katru klienta veikto pirkumu, kas izdarīts ar Maxi algas karti, Parex banka ieskaita klienta Maxi kontā līdzekļus uzkrājumu veikšanai 0.5% apjomā no kopējās pirkuma summas, Db.lv informē Viktors Zaķis, Parex bankas Korporatīvo komunikāciju speciālists.

Maxi algas karte darbojas MasterCard sistēmā, tas ir, tai piemīt viss šī zīmola pievienotās vērtības spektrs. Bez jau pieminētā cash back, Maxi algas kartei ir arī virkne citu bonusu – tie ir bezmaksas SMS ziņojumi par naudas līdzekļu ieskaitījumiem uz klienta personīgo kontu, iespēja bez maksas izņemt savus naudas līdzekļus bankas automātu tīklā Naudas punkts 24, kurā ietilpst Parex banka, GE MoneyBank un Latvijas Krājbanka, kā arī iespēja reizi mēnesī bez maksas izņemt savus naudas līdzekļus no jebkura cita Latvijas komercbankas bankas automāta.

Vācijas bankas sākušas mainīt kredītkartes, baidoties no informācijas noplūdes par to kontiem, vēsta news.ru.

Incidents saistīts ar kontu informācijas zādzību no banku pakalpojumu sniedzēja Spānijā.

Divas bankas Volksbank un Raiffeisenbank plāno apmainīt aptuveni 60 tūkstošus Visa un MasterCard.

Bank KarstadtQuelle jau oktobra beigās paziņoja par MasterCard apmaiņu 15 tūkstoš klientiem. Kopumā jāapmaina vairāk nekā 100 tūkstoši Visa un MasterCard kredītkartes.

Tiesa, visas iesaistītās bankas atzīmē, ka šim solim ir tikai preventīvs raksturs un iemesla bažām neesot.

Dažādu iemeslu dēļ pērn inflācija (6.5 %) Latvijā faktiski saglabājās 2005. gada līmenī un arī neesot nekādu cerību, ka 2007. gadā tā būtiski saruks. Latvijā jau kopš 2003. gada ir straujākais cenu pieauguma temps, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar 2005. gadu audzis par 6.5 %.

"Augstā inflācija saglabājas jau vairākus gadus un tā nav patīkama ziņa ekonomikai," tā CSP priekšniece Aija Žīgure. Ar 2007. gadu ir jau paaugstinātas vairākas administratīvi regulējamās cenas, un tiek prognozēts, ka daļa vēl pieaugs, kas izraisīs arī kumulatīvu efektu uz citām jomām, tādēļ arī, sastādot šī gada valsts budžetu, valdība rēķinājās ar inflāciju 5.9 %, speciālisti lēš, ka tā būs ap 6.5 %.

Dažas cenas krīt

Statistika rāda, ka 2006. gadā lētāki kļuvuši telekomunikāciju pakalpojumi, kaut arī pērnā gada sākumā būtiski paaugstināti pasta pakalpojumu tarifi. Cenas kritušās datortehnikai (-16,9%), fototehnikai (-16,0%), sporta un atpūtas piederumiem (-7,9%), kā arī TV, audio un video tehnikai. Pērn par 2,6% lētāka kļuvusi degviela.

Lietuvas Parex Bankas kļuvusi par oficiālo Amercian Express kredītkaršu emitētāju un apkalpotāju Lietuvā un no šodienas, 4.oktobra, klientiem piedāvā kļūt par American Express Platinum un American Express Gold kredītkaršu lietotājiem, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

American Express kredītkaršu ieviešana Lietuvā ir nākamais Parex bankas un American Express sadarbības posms. Parex banka ieguva ekskluzīvas tiesības izplatīt American Express kredītkartes Latvijā 2005.gada maijā, un patlaban Latvijas iedzīvotājiem tā piedāvā trīs veida kredītkartes - Amercian Express Platinum, American Express Gold un American Express Blue.

Šī gada pirmajā pusgadā par 27% pieaudzis privātpersonām izsniegto kredītu skaits, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Tajā pašā laikā kopējā izsniegtā summa augusi vien par nepilniem 5%. Lielākais noslēgto līguma skaita pieaugums bijis mājokļu kredītam, kredītkaršu kredītam un studējošā kredītam, liecina "Kredītinformācijas Biroja" (KIB) apkopotā informācija par Finanšu nozares asociācijas biedriem, kuri iesniedz datus KIB.

2024.gada pirmajos sešos mēnešos kredītiestādes noslēgušas teju 80 tūkstošus kredītlīgumu, un tas ir augstākais skaits pēdējo 5 gadu laikā attiecīgajā laika periodā. Salīdzinoši 2023.gada pirmajā pusgadā iedzīvotāji noslēdza nepilnus 63 tūkstošus, bet vēl gadu iepriekš - nepilnus 60 tūkstošus līgumu.

Par ceturto daļu audzis arī aizņēmēju skaits (25%), ja pērn pirmajā pusgadā tas sasniedza nepilnus 60 tūkstošus, tad šogad klientu skaits palielinājies virs 74 tūkstošiem.

Noziegumi internetā kļūst par komerciāla rakstura aktivitāti, liecina kompānijas Symantec paziņojums. Kompānija norāda, ka pastāv tādas interneta izsoļu lapas, kur iespējams iegādāties gan banku datus, gan kredītkaršu numurus, Db.lv šādas lapas ļoti vienkārši atrada arī ar google.lv meklētāja palīdzību.

Tiekot tirgota arī programmatūra, ko noziedznieki izmanto uzbrukumiem internetā. Kompānija Symantec arī brīdina, ka kriminālie grupējumi izmanto tādas populāras lapas kā MySpace un Facebook, lai veiktu uzbrukumus to lietotāju datoriem.

BBC norāda, ka interneta noziegumi iegūst citu mērķi - ja līdz šim jauni hakeri, kas izplatīja vīrusus vai veica uzbrukumus datoriem, lielākoties to darīja, lai izklaidētos, tad tagad interneta noziegumi arvien vairāk tiek veikti naudas iegūšanai. Turklāt interneta kriminālie grupējumi ar to iegūstot miljardiem dolāru.

BBC konstatējis, ka pēdējās dienās vienā no šādām lapām internetā tika pārdoti gan 100 miljoni epasta adrešu, gan internetbanku paroles, gan kredītkaršu dati.

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Pasaulē lielākā kredītkaršu operatora Visa peļņa kompānijas finanšu gada trešajā ceturksnī bijusi 422 miljoni ASV dolāru, kas ir par 41% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, kad kompānijas peļņa bija 299 miljoni dolāru, ziņo aģentūra Reuters.

Visa apgrozījums trīs mēnešos līdz 30. jūnijam sasniedza 1.61 miljardu dolāru. Attiecīgajā laika periodā pirms gada kompānijas apgrozījums bija 1.37 miljardi dolāru.

Peļņas un apgrozījuma pieaugumu kompānija skaidro ar globālo kredītkaršu un debetkaršu lietošanas palielināšanos.

Pēc finanšu rezultātu paziņošanas Visa akciju cena palielinājās par 1.6%. Visa akciju tirdzniecība biržā sākās šī gada martā. Kopš tā laika kompānijas akciju cena ir palielinājusies par aptuveni 78% līdz 78.70 ASV dolāriem.

Latvijas iedzīvotāji arvien vienkāršāk pārvar psiholoģisko barjeru par aizņēmumu izdarīšanu un situācijās, kad pietrūkst naudas līdzekļu līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem, arvien vieglāk dodas uz kredītiestādi pēc aizņēmuma, liecina pēc AS Baltijas izaugsmes Grupa (BIG) pasūtījuma veiktā pētījuma dati un ekspertu aptaujas rezultāti.

Pēc BIG iniciatīvas veiktajā aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā ir saskārusies ar situāciju, kad pietrūkst naudas līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem. Aptaujājot 1012 Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, socioloģisko pētījumu firma Latvijas Fakti uzzinājusi, ka tikai piektā daļa cilvēku šādās situācijās cenšas iztikt bez naudas aizņemšanās.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks novērojis, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kredītiem ir visumā pozitīva, aizdomīgums ir mazinājies. „Ja pirms dažiem gadiem cilvēki vērtēja ņemt vai neņemt kredītu, tad tagad tā ir ikdienas sastāvdaļa, it sevišķi attieksmē pret patēriņa kredītiem,” saka Klāvs Sedlenieks.