Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri cer pirmdien panākt vienošanos par sankciju vēršanu pret Baltkrievijas svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, lai sodītu autoritāro Aleksandra Lukašenko režīmu par lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, vēsta diplomāti.

Ministru sanāksmē Luksemburgā paredzēts apspriest plaša mēroga sankcijas, lai tādējādi ietekmētu Lukašenko "maku", sarunā ar aģentūru AFP piektdien izteicies kāds Eiropas diplomāts.

Plānots sankcijas vērst pret Baltkrievijas ekonomikas galvenajiem balstiem, tostarp pret potaša eksportu, tabakas industriju un naftas pārstrādes rūpniecību, stāsta diplomāti.

Vienlaikus paredzēts pastiprināt eksporta ierobežojumus, kas liedz Baltkrievijai piegādāt ieročus un aprīkojumu, kuru iespējams izmantot demonstrāciju apspiešanai.

"Mēs runājam par sankcijām, kas būs sāpīgas," norādījis viens no diplomātiem.

Tomēr diplomāti atzīst, ka joprojām pastāv domstarpības par sankcijām pret finanšu nozari, jo pret to iebilst Austrija, kuras bankas cieši sadarbojas ar Baltkrieviju.

Baltkrievija izsaukusi globālu sašutumu, 23.maijā piespiežot Minskā nosēsties ceļā no Atēnām uz Viļņu esošo lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnu nolūkā aizturētu opozīcijas žurnālistu Romānu Protaseviču. Līdz ar Protaseviču tika aizturēta viņa draudzene Sofija Sapega.

Reaģējot uz šo "gaisa pirātisma" akciju, ES liegusi baltkrievu lidsabiedrībām veikt lidojumus uz savu teritoriju, kā arī uzdevusi dalībvalstu lidsabiedrībām atturēties no Baltkrievijas gaisa telpas izmantošanas.

Paredzēts, ka ārlietu ministri pirmdien arī oficiāli apstiprinās sankcijas pret 78 baltkrievu amatpersonām un septiņām organizācijām, par kurām trešdien jau vienojušies dalībvalstu vēstnieki.

No sankcijām pakļautajām fiziskajām personām septiņas ir tieši saistītas ar "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu, bet vēl 71 cilvēkam noteiktas sankcijas saistībā ar valdības represijām pret opozīciju.

Jau pērn ES sankcijām pakļāva 88 baltkrievu amatpersonas, tostarp pašu Lukašenko un viņa dēlu, tādējādi reaģējot uz protesta demonstrāciju brutālo apspiešanu pēc 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija izraida no valsts Latvijas vēstnieku un diplomātus, Latvija atbild ar identisku rīcību

LETA, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES pirmais reaktors sācis darboties ar pilnu jaudu

LETAINTERFAX/BNS, 13.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) pirmais reaktors otrdienas vakarā sācis darboties ar pilnu jaudu, trešdien paziņojusi Baltkrievijas Enerģētikas ministrija.

"12.javārī plkst.19.57 [18.57 pēc Latvijas laika] Baltkrievijas AES pirmais energobloks sasniedza nominālo jaudas līmeni. Bloka siltuma jauda ir 3200 megavati un elektriskā jauda - 1170 megavati," teikts ministrijas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka pēc nominālās jaudas sasniegšanas tiek turpināti statiskie un dinamiskie izmēģinājumi un pēc to sekmīgas pabeigšanas 15 dienu laikā tiks veikta kompleksa iekārtu un sistēmas testēšana nominālās jaudas apstākļos.

"Sekmīgi pabeidzot iekārtu kompleksos izmēģinājumus, pieņemšanas komisija noteiktajā kārtībā pieņems energobloku rūpnieciskajā ekspluatācijā," paziņojusi ministrija.

Enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks brīdinājis, ka izmēģinājumu laikā plānots reaktoru apturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes sēdē Minskai atņemtas 2021.gada pasaules čempionāta rīkotāju tiesības, vēsta IIHF.

2021.gada pasaules čempionātu šogad bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlējās rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.

IIHF Padome pirmdien attālinātā sēdē izskatīja jautājumu, vai Baltkrievijai arī turpmāk uzticēt daļu no 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanas. Sēdē secināts, ka drošības apsvērumu un no IIHF neatkarīgu apstākļu dēļ čempionāta daļas pārcelšana uz citu vietu ir neizbēgama.

Šobrīd nav zināms, kurai valstij tiks uzticētas iepriekš Minskā paredzētās spēles, bet kā viens no variantiem tiek izskatīta visa čempionāta uzticēšana Latvijai. IIHF Padome gan vēl izskatīs Latvijas kā līdzorganizētājas statusu. Iepriekš tika ziņots, ka pasaules čempionātu daļēji vai pilnībā varētu uzņemt Dānija vai Slovākijas galvaspilsēta Bratislava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija aptur savu dalību Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības iniciatīvā, pirmdien paziņoja valsts Ārlietu ministrija.

Ministrija arī pavēstīja, ka sāk procedūru, lai apturētu atpakaļuzņemšanas vienošanās ar ES darbību.

"Mēs nevaram pildīt savas saistības šīs vienošanās ietvaros ES noteikto sankciju un ierobežojumu apstākļos. Ar dziļu nožēlu konstatējam, ka vienošanās darbības piespiedu apturēšana negatīvi ietekmēs sadarbību ar ES cīņā ar nelegālo imigrāciju un organizēto noziedzību," teikts ministrijas paziņojumā par atbildes pasākumiem uz ES noteiktajām sankcijām.

"Sakarā arī bezprecedenta ierobežojošajiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju" šodien uz Ārlietu ministriju tika izsaukts ES pārstāvniecības vadītājs Dirks Šubels, pavēstīja ministrija. "Diplomātam tika sniegta informācija par konkrētiem soļiem, piespiedu kārtā reaģējot uz darbībām, kas apdraud Baltkrievijas nacionālo drošību un nodara tiešu kaitējumu tās ekonomikai un pilsoņiem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju

Db.lv, 26.05.2021

Paužot atbalstu Lukašenko režīma opozicionāriem un represētajiem, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā, kur izvietoti Pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs aizstāts ar Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunās ASV sankcijas var tikt vērstas pret Baltkrievijas kālija un naftas sektoriem

LETA--DW, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas nesenās vizītes gaitā Vašingtonā apspriestas nākamās ASV sankcijas pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu, un tās var skart kālija un naftas sektorus, svētdien vēstīja laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz sarunu dalībniekiem.

Vizītes gaitā 19. un 20.jūlijā Cihanouska tikās prezidenta Džo Baidena administrācijas svarīgākajiem ārpolitikas cilvēkiem - valsts sekretāru Entoniju Blinkenu un nacionālās drošības padomnieku Džeikobu Salivanu.

Jaunās sankcijas papildinās ASV jau šogad noteiktos soda pasākumus un būs vērstas uz Lukašenko tālāku izolāciju, norādīja laikraksts. Cihanouska uzstājusi uz sankciju režīma pastiprināšanu.

Kā sacījis Baltkrievijas opozīcijas līderes palīgs Franaks Vjačorka, ASV Valsts departamenta līdzstrādnieki ļāvuši noprast, ka ierobežojošo pasākumu nākamā kārta varētu tikt vērsta pret Baltkrievijas kālija un naftas sektoriem.

Cihanouska sanāksmēs norādījusi, ka šīs nozares ir tuvas Lukašenko un ir svarīga Baltkrievijas tautsaimniecības sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija, atbildot uz jaunām rietumvalstu sankcijām, varētu noteikt embargo preču ievešanai un ierobežot tranzītu, trešdien sacīja Baltkrievijas premjerministrs Romāns Golovčenko.

"Mēs esam spējīgi aizsargāt savus pilsoņus un savus uzņēmumus. Valdība pēc prezidenta rīkojuma sagatavojusi īpašu aizsardzības pasākumu kopumu pilnībā atbilstoši mūsu likumdošanai," Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko sanāksmē ar parlamentāriešiem sacīja premjers.

Eiropadome vienojas noteikt sankcijas pret Baltkrieviju 

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju,...

"Pasākumi būs visai sāpīgi tām valstīm, kas ieņēmušas atklāti naidīgu nostāju - no preču ievešanas embargo līdz tranzīta ierobežojumam," sacīja Golovčenko.

"Bet mēs tomēr ceram uz to cilvēku saprātu, kas steidzas nokļūt līdz neatgriešanās punktam, piedāvājam atskurbt un padomāt vēlreiz, pirms nostāties uz ekonomiskā kara takas, kurā uzvarētāju nebūs," brīdināja Baltkrievijas premjers.

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju 

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem...

Jau ziņots, ka svētdien aviosabiedrības "Ryanair" pasažieru lidmašīnai, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, Baltkrievijas gaisa telpā, netālu no Lietuvas robežas, nācās mainīt kursu un doties uz Minsku, kur Baltkrievijas kriminālpolicija aizturēja vienu no tās pasažieriem - opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, opozīcijas medija "Nexta" dibinātāju un bijušo galveno redaktoru Romānu Protaseviču, kuram Baltkrievijā draud nāvessods. Tika aizturēta arī Protaseviča draudzene Sofija Sapega, kas arī bija starp lidmašīnas pasažieriem.

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus ES gaisa telpā un liedzot tām piekļuvi ES lidostām. Eiropadome arī pieprasīja nekavējoties atbrīvot Protaseviču un Sapegu un garantēt viņu pārvietošanās brīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 33,499 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmumā.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,4 reizes un bija 5,149 miljoni eiro.

"Esam sākuši gadu ar mērķtiecīgu virzību, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, un tas redzams arī uzņēmuma finanšu rezultātos. Jaunā mārketinga stratēģija bija dzinējspēks, kas ļāva saglabāt mūsu produktu un pakalpojumu pozīcijas noieta tirgos. Mēs esam apņēmības pilni īstenot stratēģijas mērķus un veicam investīcijas ražošanas, produktu attīstības, informācijas tehnoloģiju (IT) un digitalizācijas jomās," pauda "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess.

Pretstatā kritumam farmācijas tirgū "Olainfarm" produktu realizācija turpināja augt. Viens no izaugsmes iemesliem bija jaunā biznesa modeļa veiksmīga ieviešana Ukrainā, Krievijā un Kazahstānā, kā arī profesionāla un labi organizēta mārketinga komanda Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijā būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju

LETA, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijas valstīs būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju, kas ir viena no lielākajiem koksnes biomasas piegādātājiem Baltijas valstīm, norādīja starptautiskās biomasas biržas "Baltpool" pārstāvji.

Koksnes šķelda ir bijis viens no populārākajiem biomasas produktiem pēdējās divās apkures sezonās, lai gan pirms vairākiem gadiem biržā tā veidoja tikai aptuveni ceturto daļu no kopējā pārdotā biomasas daudzuma.

"Baltpool" Tirdzniecības daļas vadītājs Vaidots Jonutis pauda, ka šis produkts vairākus gadus pēc kārtas ir dominējis biržā, un pircēji pieprasa augstākas kvalitātes šķeldu.

"Tas ir izraisījis ievērojamu šī produkta importa pieaugumu no Baltkrievijas, kur šis produkts patiešām ir labas kvalitātes. Ja nesenie notikumi Baltkrievijā ierobežos importu, spēja nodrošināt nepieciešamo augstākas kvalitātes koksnes šķeldu daudzumu biomasai Lietuvā un daļēji arī Latvijā kļūs diezgan ierobežota," uzskata Jonutis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Spilves ielā atvērts pirmais Krievijas zemo cenu mazumtirgotāja "Mere" veikals Latvijā, informē uzņēmuma attīstības vadītājs Latvijā Artjoms Volkovs.

SIA "Latprodukti", kas pārstāv "Mere" tīklu Latvijā, plāno valstī attīstīt zemo cenu pirmās nepieciešamības preču veikalu ķēdi. Veikalu platība plānota 800-1200 m2.

Uzņēmuma plānos ir piedāvāt par 20-30% zemākas cenas, kas esot iespējams minimālā tirdzniecības uzcenojuma dēļ.

Lielākā daļa veikala sortimenta ir pārtikas produkti, bet 30% nepārtikas preces - sadzīves ķīmija, rūpniecības preces, mājsaimniecības preces u.c.

Darbības uzsākšana Latvijā ir nākamais solis uzņēmuma attīstībai Baltijas reģionā un Eiropā. Lietuvā jau darbojas deviņi "Mere" veikali, un zīmola veikalus plānots atvērt arī Igaunijā.

Šobrīd SIA "Latprodukti" meklē telpas nomai, lai atvērtu jaunus "Mere" tīkla veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien vienojušies noteikt jaunas sankcijas Baltkrievijai, sankcijām pakļaujot 78 indivīdus un septiņas organizācijas, pavēstīja diplomāti.

Runa ir par liegumu ieceļot ES un aktīvu iesaldēšanu, norādīja avoti.

No sankcijām pakļautajiem indivīdiem septiņi ir tieši saistīti ar lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā 23.maijā, bet vēl 71 cilvēkam noteiktas sankcijas saistībā ar valdības represijām pret opozīciju.

Sankcijas oficiāli tiks apstiprinātas pirmdien, kad tiksies ES valstu ārlietu ministri.

Uz "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā ES reaģēja, liedzot Baltkrievijas lidsabiedrību lidmašīnām lidot ES gaisa telpā, kā arī ES valstu lidsabiedrību lidmašīnām izmantot Baltkrievijas gaisa telpu.

Vēlāk Eiropadomes prezidents Šarls Mišels paziņoja, ka ES izstrādā jaunas sankcijas pret Baltkrieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija Lebedinska-Ļitvinova ir iecelta par Citadeles risku direktori (CRO) un valdes locekli risku jautājumos, informē banka.

Plānots, ka darba pienākumus J.Lebedinska-Ļitvinova sāks pildīt no šī gada 1. jūnija, pēc regulatora apstiprinājuma saņemšanas.

Kā iepriekš ziņots, pēc organizatoriskām izmaiņām Citadeles valdē un Valteram Ābelem pārejot finanšu direktora amatā, banka bija jauna riska direktora atlases procesā.

"Valters un risku vadības komanda pēdējo gadu laikā ir daudz paveikuši. Pateicos Valteram par viņa ieguldījumu esot riska direktora amatā un esmu pārliecināts, ka amatu maiņa Valteram, pilnībā pārejot uz finanšu direktora amatu, notiks gludi un bez aizķeršanās," saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

J.Lebedinskai-Ļitvinovai ir vairāk nekā 15 gadu plaša pieredze risku vadības jomā finanšu sektorā. Kopš 2019. gada līdz šim brīdim J.Lebedinska-Ļitvinova bija Mogo Finance Latvia grupas risku direktore. Pirms tam viņa ieņēma risku direktores amatu 4Finance Group Latvia, krāpšanas apkarošanas un risku procesu vadītājas amatu Home Credit and Finance Bank Krievijā un risku direktores amatu Home Credit Bank Baltkrievijā. J.Lebedinska-Ļitvinova ir ieguvusi dabaszinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada jūnija vienu no lielākajiem Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājiem "Kaamos" Latvijā vadīs Guntars Cauna.

G.Cauna iepriekš strādājis nekustamā īpašuma konsultāciju sfērā, tajā skaitā īstenojis vairākus lielus darījumus. Pēdējos gados bijis vairāku vadošo nekustamā īpašuma nozares uzņēmumu valdes loceklis un pārraudzījis šo kompāniju pārdošanas procesus, aktīvi darbojies attīstības projektu īstenošanā.

"Mani uzrunāja Kaamos ambīcijas tuvāko gadu laikā nostiprināt savas pozīcijas Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, uzņēmums uztur ļoti augstus būvniecības kvalitātes standartus un īsteno ilgtspējīgus, energoefektīvus dzīvojamo un biroja ēku projektus," uzsver G.Cauna.

Kopš "Kaamos" ienākšanas Latvijas tirgū 2019.gadā, uzņēmums nodevis ekspluatācijā projekta "Divi krasti" pirmo kārtu Ķengaragā, kas jau šobrīd ir gandrīz pilnībā izpārdots, kā arī sākta projektu "Hagen Quarters" Āgenskalnā pie Māras dīķa un "Moho park" Mežaparkā īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien vienojusies atvieglot tādu trešo valstu uzņēmumu pārcelšanu uz Lietuvu, kuri investē šai valstī vismaz 1,45 miljonus eiro, īpaši domājot par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumiem.

"Tas būtiski atvieglotu darbinieku pārcelšanu - Nodarbinātības dienestam nevajadzēs vērtēt ārvalstnieka darba atbilstību Lietuvas darba tirgus vajadzībām, nebūs vajadzīgas atļaujas un citas birokrātiskas lietas, bet, protams, investoriem būs jāizpilda virkne nosacījumu," norādījusi ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Uz atvieglojumiem varēs pretendēt uzņēmumi, kas noslēguši ar Lietuvas valdību investīciju līgumu un apņēmušies investēt vismaz 1,45 miljonus eiro un radīt vismaz 20 jaunas darba vietas, maksājot darbiniekiem algas, kas vismaz pusotras reizes pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā pašvaldībā.

Pirmie Baltkrievijas uzņēmumi jau atvēruši kontus un sākuši darbu Latvijā 

Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi jau ir pieņēmuši lēmumu par pilnīgu vai daļēju pārcelšanos...

"Būtībā runājam par mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas investoriem, kuri pie mums jau pārceļas prāvā skaitā - 42 uzņēmumi jau uzsākuši šo procesu, 33 vēl apsver šo iespēju," piebildusi ministre.

Attiecīgie Nodarbinātības likuma grozījumi vēl jāapstiprina Lietuvas Seimam. Ministrija cer, ka tas varētu notikt vēl šīs pavasara sesijas laikā un atvieglojumi varēs stāties spēkā jau jūnijā.

Ja Seims grozījumus apstiprinās, pagaidu uzturēšanās atļaujas Lietuvā varēs lūgt gan visi Baltkrievijas pilsoņi, kuri ieradīsies strādāt attiecīgajos uzņēmumos, gan viņu ģimenes locekļi, kuri drīkstēs uzturēties Lietuvā tikpat ilgi un šai laikā arī strādāt.

Darba devējiem savukārt būs pienākums ziņot par visiem darbā pieņemtajiem ārvalstniekiem.

Kopš pagājušā gada augusta, kad Baltkrievijā sākās masveida protesti pret šīs valsts autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, uz Lietuvu pārcēlušies tādi uzņēmumi kā "Epam Systems", "Wargaming", "Flo Health", "Coherent Solutions" un "Godel Technologies".

Ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra "Investuok Lietuvoje" janvārī lēsa, ka aptuveni 60 uzņēmumi pārceļ vai plāno pārcelt savu darbību no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām pret Baltkrievijas tautsaimniecības svarīgākajām nozarēm, blokam cenšoties pastiprināt spiedienu uz Aleksandra Lukašenko autoritāro režīmu pēc lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas, vēsta diplomāti.

Sankcijas, kuras paredzēts oficiāli apstiprināt tuvāko dienu laikā, vērstas pret nozarēm, kas Lukašenko režīmam nodrošina lielākos ienākumus, - potaša eksportu, naftas pārstrādi, tabakas industriju un finanšu sektoru, aģentūrai AFP pavēstījuši Eiropas diplomāti.

Paredzēts pastiprināt arī jau iepriekš pret Minsku vērsto ieroču embargo, kā arī aizliegt pārdot Baltkrievijai izsekošanas aprīkojumu.

Ministri arī oficiāli apstiprinājuši vēl 78 baltkrievu amatpersonu un septiņu organizāciju iekļaušanu "melnajā sarakstā". Šo personu vārdus vēlāk pirmdien paredzēts publicēt ES oficiālajā žurnālā.

Augstākais ES pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels iepriekš izteicies, ka sektorālās sankcijas paredzēts galīgi apstiprināt pēc šonedēļ Briselē paredzētā bloka līderu samita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs AS "Olainfarm" nākamajos piecos gados plāno investēt zāļu izstrādē apmēram 100 miljonus eiro, lai uzņēmums kļūtu par "top 10" ražotāju Austrumeiropas reģionā tajās diagnožu grupās, kuru preparātos specializējas.

Proti, uroloģijā, neiroloģijā un kardioloģijā, sacīja "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš skaidroja, ka "Olainfarm" stratēģija līdz 2025.gadam nosaka, ka uzņēmumam ir jāattīstās, un tas nevar attīstīties tikai ar esošo preparātu portfeli un esošajos tirgos.

Olainfarm sāk jaunu ēru 

AS Olainfarm paplašinās savu izstrādājumu portfeli ar jauniem preparātiem un sāks jaunu...

"Mūsu stratēģija ir ļoti skaidra - mums ir jāiet uz jauniem tirgiem un jauniem produktiem. Tas var notikt dažādos veidos. Jaunus preparātus varam izstrādāt paši, bet tas ir ilgs un sarežģīts process. Var nopirkt citu izstrādātu preparātu dokumentāciju, taču arī tas nebūs ātrs risinājums, jo ir jāiziet visai garš apstiprināšanas ceļš dažādās instancēs. Var nopirkt preparātu ar jau esošām licencēm un visiem apstiprinājumiem, kam ir jāsāk tikai ražošana," stāstīja Buks.

Viņš skaidroja, ka tie ir trīs dažādi ceļi, un katram ir savs izmaksu apmērs. "Olainfarm" strādā pie visiem šiem variantiem. Uzņēmuma mērķis ir, lai izstrādes portfelī vienlaikus ir vismaz 15 jauni produkti.

"Nekad jau nebūs tā, ka visi 15 "izšaus", un procesa gaitā vienmēr būs atbirums. Tomēr, ja mēs gadā varētu runāt par septiņiem astoņiem jauniem produktiem, tas būtu ļoti labi," teica Buks.

Viņš arī pauda viedokli, ka farmācijā ir jāfokusējas uz konkrētām lietām, un "Olainfarm" pamatvirzieni ir uroloģijas, neiroloģijas un kardioloģijas preparāti - šajos virzienos uzņēmumam ir zināšanas, izcili speciālisti, tehnoloģijas. Citos virzienos "Olainfarm", visticamāk, tuvākajā laikā neies, un, pēc Buka minētā, tas ir pamatoti.

Buks pastāstīja, ka uzņēmumam šobrīd ir problēma ar dažām NVS valstīm, kurās tiek prasīta visu medikamentu pārsertifikācija.

Buks stāstīja, ka "Olainfarm" ir kopumā 36 miljonu eiro vērta investīciju programma, lai uzņēmums NVS tirgos vispār varētu turpināt veiksmīgi darboties. "Piemēram, par zālēm, kuras ir radītas 70. vai 80.gados, ir jāveic jauni pētījumi, jo tagad, protams, tas notiek citādāk, nekā kādreiz. Prasības ir fundamentāli pieaugušas, un, lai paliktu šajos tirgos, mums ir jāiegulda investīcijās milzīgas summas. Tādēļ arī vairs nav jēgas investēt produktos, kuri nenes būtisku atdevi. Ir vērts investēt produktos, kuriem šī atdeve ir redzama," viņš teica.

Tāpat Buks stāstīja, ka Eirāzijas ekonomiskajā zonā, kur ir Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija, "Olainfarm" strādā pie dokumentācijas atjaunošanas.

AS Olainfarm valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Jānis Buks 

30. jūlijā AS “Olainfarm” padome valdes priekšsēdētāja amatā ievēlējusi Jāni Buku, informē...

Buks piebilda, ka šī dokumentācija ir samērā līdzīga, lai ar šīm pašām zālēm pēc tam varētu startēt Rietumu tirgos. "Līdz ar to, tiklīdz mēs pabeigsim šo procesu Eirāzijas ekonomiskajā zonā, mums ir iespēja ar šiem pašiem preparātiem iet uz Rietumu tirgiem. Mēs tos analizējam, jo tirgi ir fragmentēti. Un, lai gan ir Eiropas Savienība, valstīs pastāv vietējā tirgus aizsardzība, un nevar teikt, ka situācija šajos tirgos būtu līdzvērtīga," viņš pauda.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka "Olainfarm" plāns ir kļūt par "top 10" ražotāju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos tajās diagnožu grupās, kuru preparātos "Olainfarm" specializējas, proti, uroloģijā, neiroloģijā un kardioloģijā.

"Šie tirgi ir pietiekami izaicinoši, un tur ir spēcīgi ražotāji. Ja mums tas izdosies, tas būs varoņdarbs. Patlaban "Olainfarm" ir kaut kur pa vidu otrajam desmitam. Plāns mums ir, pie tirgus analīzes mēs strādājam, pie zāļu dokumentācijas mēs strādājam, tādēļ ir tikai laika jautājums, kad mēs ielauzīsimies pirmajā desmitā. No sākuma mums jākļūst par nozīmīgu spēlētāju Austrumeiropā, pēc tam varēsim doties tālāk," sacīja Buks.

Vienlaikus "Olainfarm" vadītājs skaidroja, ka NVS tirgus apmēru nav plānots samazināt. "Es ļoti ceru, ka NVS tirgus mums nesamazināsies un mēs vienkārši audzēsim savu kapacitāti, lai palielinātu Eiropas tirgu daļu. Ir jāsaprot, ka arī NVS tirgus ir labs un ienesīgs, tikai tur sava loma ir arī ģeopolitiskajiem apstākļiem," teica Buks.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājās 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. Vienlaikus "Repharm" grupas māteskompānija "AB City" paziņojusi, ka akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā un papildus izsludinātajā akciju pārdošanas iespējā palielinājusi līdzdalību "Olainfarm" kapitālā līdz 48,1%. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 miljonus eiro, Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā Kaamos Mežaparkā uzsācis projekta Moho park celtniecību, informē uzņēmumā.

Divas 12 stāvus augstas dzīvojamās mājas plānots nodot ekspluatācijā 2024. gadā. Projektā paredzēts uzbūvēt 8800 kvadrātmetrus jaunas dzīvojamās platības, kopumā 154 dzīvokļus.

"Kopš Kaamos ienākšanas Latvijas tirgū 2019. gadā, esam nodevuši ekspluatācijas projekta Divi krasti pirmo kārtu un mūsu nākamie projekti ir Hagen Quarters Āgenskalnā pie Māras dīķa un Moho park Mežaparkā,” informē Kaamos valdes loceklis Armands Buks.Vaivads.

Investē 8,5 miljonus eiro Divu krastu projektā Ķengaragā  

Rīgas mikrorajonā Ķengaragā turpinās dzīvojamā projekta "Divi krasti" celtniecība, kurā viens...

Moho park dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru plānota aptuveni 2200 eiro un penthausiem (neskaitot terases) – 3200 eiro.

Jauno namu energoefektivitāti - gandrīz nulles enerģijas ēkas - nodrošinās uz jumta izvietotās saules baterijas, logi ar trīskāršo stiklu, siltināšana, siltās grīdas apkure, ventilācija ar rekuperāciju, kas būs katrā dzīvoklī un uzturēs veselīgu mikroklimatu. Tāpat daļa auto stāvvietu atradīsies ēkas pirmajā stāvā un tām būs elektroauto uzlādes iespēja.

Projektu palīdz realizēt arhitektu birojs PBR.

"Kaamos" grupa ir Igaunijas kapitālsabiedrība, kas dibināta 2002.gadā un nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, celtniecību un kokapstrādi. Nekustamā īpašuma segmentā "Kaamos" grupa ir uzbūvējusi un pārvalda biroju platības 50 000 kvadrātmetru apmērā. Grupas uzņēmumi darbojas Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā, kopumā nodarbinot vairāk nekā 270 darbiniekus. 2019.gadā kopējais grupas apgrozījums bija 69 miljoni eiro, ar kopējo bilanci 176 miljoni eiro, bet pašu kapitāls - 110 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties jaunajai graudaugu sezonai, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) kapitālsabiedrība Baltic Transshipment Center (BTC) uzsākusi jaunas noliktavas būvniecību, plānojot investēt aptuveni trīs miljonus eiro.

Investīcijas ir vērstas uz vietējo graudu plūsmas palielināšanu. Noliktavu plānots nodot ekspluatācijā šā gada 1. augustā, informē LSEZ.

BTC ir viena no vecākajam Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kas savu uzņēmējdarbību uzsāka 1999. gadā, izbūvējot pirmo terminālu Karostas kanālam pieguļošajā teritorijā.

Šobrīd ir uzsākta jaunas noliktavas būvniecība 5400 m2 platībā, papildinot jau esošo noliktavu platību, kas ir 12 000 m2.

LSEZ SIA “BTC” pieder "Scandagra Group", kas ir Zviedrijas kooperatīva "Lantmännen" un Dānijas kooperatīva "DLG" kopuzņēmums. "Lantmännen" un "DLG" katram pieder 50% "Scandagra Group" akciju . Tāpat "Scandagra Group" ietilpst tādi uzņēmumi kā "Scandagra Estonia", "Scandagra Lithuania", "Scandagra Latvia", RSEZ A/S "Rēzeknes dzirnavnieks".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Transporta ministrija ierosinājusi aizliegt pārdot biļetes pasažieru avioreisiem uz Baltkrieviju, tostarp tiem, kas tiek veikti ar pārsēšanos.

Avioreisu ierobežošana starp ASV un Baltkrieviju atbilst ASV ārpolitikas interesēm, ņemot vērā aviokompānijas "Ryanair" komercreisa lidmašīnas piespiedu novirzīšanu uz Minsku, norādīja ASV Valsts departaments.

Priekšlikuma apspriešana paredzēta ceturtdien.

Baltkrievija 23.maijā piespieda Minskā nosēsties ceļā no Atēnām uz Viļņu esošo lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnu nolūkā aizturēt opozīcijas žurnālistu Romānu Protaseviču. Līdz ar Protaseviču tika aizturēta viņa draudzene Sofija Sapega.

Reaģējot uz šo "gaisa pirātisma" akciju, Eiropas Savienība liegusi baltkrievu lidsabiedrībām veikt lidojumus uz savu teritoriju, kā arī uzdevusi dalībvalstu lidsabiedrībām atturēties no Baltkrievijas gaisa telpas izmantošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas kravu apgrozījums pērn bijis 47,7 miljoni tonnu, bet Latvijas lielajās ostās pārkrauto kravu apgrozījums bija 43,2 miljoni tonnu. 2020. gads bija pirmais, kad Klaipēdā pārkrāva vairāk kravu nekā visās Latvijas ostās kopumā.

Tendence turpinās arī šā gada pirmajā ceturksnī, liecina ostu provizoriskie dati.

Lietuvas sabiedriskais medijs lrt.lv vēstī, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos Klaipēdā pārkrauti 11,3 miljoni tonnu kravu. Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, visās ostās, ieskaitot arī mazās ostas, kopumā pārkrauti 11,15 miljoni tonnu kravu. Latvijas un Lietuvas CSP metodikas nedaudz atšķiras, tomēr novirzes nav tik būtiskas, lai šos skaitļus nevarētu salīdzināt aptuveni, jo kopējā tendence ir novērojama arī iepriekšējos gados.

Vai iemesli ir krīze un Krievijas ostas?

Jau piecu gadu periodā ir vērojams pamatīgs kravu apgrozījuma kritums visās Latvijas ostās, kas faktiski sākās 2010. gadā, kad darbu sāka Krievijas noteiktā valsts politika par savu kravu pārvadāšanu caur savām ostām. Tomēr 2015. gadu var uzlūkot kā savstarpējas sacensības starta punktu starp Rīgu un Klaipēdu, jo gan politiskie uzstādījumi no Krievijas puses, gan Latvijas un Lietuvas nostāja pret procesiem austrumos bija līdzīgi, un būtu muļķīgi apgalvot, ka lietuvieši vairāk kravu spēj akumulēt tādēļ, ka mazāk stingri raudzītos uz procesiem Ukrainā vai Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru