Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien vienojušās pagarināt pret Krieviju noteiktās sankcijas, kam pēc nedēļām ilgas vilcināšanās beidzot piekritusi arī Ungārija.

"ES ārlietu ministri tikko vienojās par sankciju pagarināšanu pret Krieviju. Tas arī turpmāk liegs Krievijai ieņēmumus, kas ļauj finansēt tās karu," sociālās saziņas vietnē "X" pavēstījusi ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.

Sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, lai sodītu to par iebrukumu Ukrainā, jāpagarina ik pa sešiem mēnešiem, un kārtējais pagarināšanas termiņš ir 31.janvāris.

Ungārija, kas joprojām uztur draudzīgas attiecības ar diktatora Vladimira Putina totalitāro režīmu, kārtējo reizi izsaukusi citu dalībvalstu sašutumu, vilcinoties piekrist sankciju pagarināšanai.

Sākotnēji Budapešta apgalvoja, ka vēlas nogaidīt līdz amatā stāsies jaunais ASV prezidents Donalds Tramps.

Taču pēc Trampa inaugurācijas Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns draudēja uzlikt veto sankciju pagarināšanai, ja ES neizdarīs spiedienu uz Ukrainu, lai tā atsāktu Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju.

Ukraina nolēma gadu mijā nepagarināt līgumu par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas valstīm.

Lai pārliecinātu Budapeštu atbalstīt sankciju pagarināšanu, Eiropas Komisija (EK) izplatīja paziņojumu, kurā apņēmusies turpināt sarunas ar Kijivu par gāzes piegādi Eiropai pa Ukrainas gāzes cauruļvadu sistēmu. Paziņojumā arī teikts, ka EK ir gatava šajā procesā iesaistīt Ungāriju un Slovākiju.

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto pēc tam paziņoja, ka Budapešta esot saņēmusi pieprasītās enerģētikas drošības garantijas.

Budapešta jau iepriekš draudējusi uzlikt veto sankciju pagarināšanai vai jaunu sankciju noteikšanai, izmantojot to kā spiediena instrumentu uz EK, lai panāktu dažādu savu interešu apmierināšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vienošanās ar pārdošanas aģentūru "Charades" Krievijā un Baltkrievijā ir aizliegts izrādīt "Oskara" balvu ieguvušo animācijas filmu "Straume", apliecināja producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža.

Kā novēroja aģentūra LETA, informācija par "Straumi" pieejama virknē Krievijas un Baltkrievijas portālu, tostarp atsevišķās kinoteātru mājaslapās. Tāpat filmu iespējams nelegāli lejuplādēt dažādos krievu portālos. Tikmēr, piemēram, Baltkrievijas izklaides centra "Falcon club" kinoteātra mājaslapā ir pieejama informācija par repertuārā esošu animācijas filmu "Straume".

Kaža atzīst, ka Krievijā un Baltkrievijā to varētu demonstrēt arī nelegāli, jo iepriekš šādi precedenti esot bijuši citām filmām.

""Zelta globusa" laureāte, tagad arī "Oskara" balvu ieguvusi filma, turklāt bez vārdiem, ģimenes auditorijai - domāju, varētu būt gana kārdinoši, lai to darītu," uzskata Kaža.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši ES 16.sankciju kārtu pret Krieviju.

Sankcijas oficiāli pieņemtas dienā, kad aprit trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju cita starpā vērsta pret tādiem svarīgiem ekonomikas sektoriem kā enerģētika, tirdzniecība, transports, infrastruktūra un finanšu pakalpojumi.

Tā vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas piemērotas vēl 74 "ēnu flotes" kuģiem, un tādējādi kopumā sankcijām pakļauti jau 153 kuģi.

Eksporta ierobežojumi uzlikti 53 jauniem uzņēmumiem, kas atbalsts Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu vai ir iesaistīti iepriekš noteikto sankciju apiešanā. Starp tiem ir 34 uzņēmumi, kas neatrodas Krievijā, bet citās valstīs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Lauksaimniecība

Minerālmēslu "kaujas" cērt robus zemnieku makos

Māris Ķirsons,19.03.2025

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis: „Latvijas lauksaimnieki ir pilnībā atteikušies no Krievijā un Baltkrievijā ražoto minerālmēslu izmantošanas, taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem.”

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Enerģētika

Lietuvas gāzes pārvades sistēmu operatoram sods par neatbilstošu detaļu izmantošanu starpsavienojumā GIPL

LETA--BNS,23.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) noteikusi 81 100 eiro sodu gāzes pārvades sistēmu operatoram "Amber Grid" par 123 Krievijā ražotu detaļu izmantošanu stratēģiski nozīmīgā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) būvniecībā.

VERT priekšsēdētājs Renats Pocjus apstiprināja, ka tirgus regulators par sodu nolēmis 22.oktobrī slēgtā sēdē.

"Ņemot vērā, ka uzņēmums sadarbojās ar padomi, jau ir pabeidzis dažas procesuālās darbības, kā arī veic un plāno turpmākās darbības, padome piemēroja finansiālu sodu 0,1% apmērā no uzņēmuma 2023.gada apgrozījuma," Pocjus sacīja ziņu aģentūrai BNS.

VERT priekšsēdētājs teica, ka "Amber Grid" tika sodīts par nepareizu gāzes pārvades sistēmas izmantošanu, uzstādot GIPL detaļas, no kurām daļai trūkst izcelsmes dokumentācijas.

"Saprotam, ka šāda gāzes [pārvades] sistēma, kurai nav izcelsmes dokumentācijas, uzskatāma par neatbilstoši ekspluatētu," sacīja Pocjus, uzsverot, ka tas nekādi nenozīmē, "ka sistēma ir nedroša darboties, jo mēs neesam saņēmuši nekādus šādus signālus no uzņēmuma".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.

Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Kā katastrofālu lēmumu raksturoja starptautiskā organizācija "Amnesty International", savukārt "Human Rights Watch" pauda par to satraukumu. Abas starptautiskās organizācijas brīdināja, ka atteikšanās no kasešu munīcijas aizlieguma apdraud civiliedzīvotāju dzīvības.

Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008.gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma.

Ne Krievija, ne Ukraina nav Oslo konvencijas dalībvalstis, un abas valstis pēdējo trīs gadu laikā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir izmantojušas kasešu munīciju.

Eksperti

Pieaugoši sankciju riski: kas jāņem vērā Latvijas uzņēmumiem?

Saiva Krastiņa, bankas Citadele Sankciju atbilstības daļas vadītāja,20.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas alus un citu dzērienu ražotājs "Carlsberg" otrdien paziņoja, ka panācis vienošanos par meitasuzņēmuma Krievijā akciju pārdošanu.

"Baltika Breweries" akcijas tiks pārdotas uzņēmumam, kas pieder diviem bijušajiem "Baltika Breweries" darbiniekiem.

Šie ilggadējie "Carlsberg" meitasuzņēmuma Krievijā darbinieki kļūs attiecīgi par "Baltika Breweries" izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku. Šo darbinieku vārdi paziņojumā netiek atklāti.

Par šo akciju pārdošanu "Carlsberg" saņems atlīdzību naudā un visas "Baltika" piederošās akcijas "Carlsberg" struktūrvienībās Azerbaidžānā un Kazahstānā. Paredzams, ka darījums tiks pabeigts tuvāko dienu laikā, norāda uzņēmums. Šo darījumu ir apstiprinājušas gan Dānijas, gan Krievijas iestādes.

"Carlsberg" izpilddirektors Jakobs Orups-Andersens sacīja, ka kopš 2022.gada, kad holdings nolēma pamest Krieviju, uzņēmums ir "izsmēlis visas iespējas, lai rastu veidu, kā panākt pilnīgu aiziešanu no Krievijas".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām visbiežākā shēma, kā tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ir trešo valstu, kas nav ieviesušas sankcijas, izmantošana, intervijā teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

"Tā tas ir bijis no kara sākuma un droši vien, ka tas nekur arī nepazudīs," teica Iļjenkovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektors nav tas ērtākais, ar kura starpniecību sankcijas apiet.

"Visbiežāk redzam, varbūt, oportūnistus, kas mēģina darboties ar kādām luksusa precēm, eksportē tās uz Centrālāzijas valstīm, mēģina varbūt kaut ko nopelnīt. Bet tādus sankciju apiešanas veidus, kas rada tiešām būtiskus ieņēmumus Krievijai, piemēram, enerģētikas sektorā, vai kas ir saistīti ar Krievijas militāri industriālo kompleksu, mēs Latvijas finanšu sektorā redzam tiešām ļoti reti," sacīja Iļjenkovs.

Viņš stāstīja, ka lieta no lietas atšķiras, un tas ir liels izmeklēšanas un operatīvais darbs, kā šādi gadījumi tiek šķetināti. Tomēr, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kuras pret Krieviju nav ieviesušas sankcijas, preču kategorijās, kuras uz Krieviju eksportēt nedrīkst, ir jāpievērš padziļināta uzmanība tam, kas ir sadarbības partneri. Turklāt tagad līgumos ir arī jāiekļauj klauzula, ka preces, kuras ir izmantojamas militārajā ražošanā, tālāk uz Krieviju eksportēt nedrīkst. Tas uzņēmējiem ir jādara obligāti un tāpat uzņēmējiem ir jāveic aktīvas darbības, lai pārliecinātos par to, ka pēc tam šīs preces nenonāk Krievijā.

Finanses

FID: Katra jaunā sankciju pakete liek Krievijai meklēt jaunas to apiešanas iespējas

LETA,12.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra jaunā sankciju pakete liek Krievijai meklēt jaunas to apiešanas iespējas pat uz neizdevīgiem nosacījumiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Katru reizi, kad tiek pieņemtas kādas sankcijas, Krievija meklē veidus, kā tās apiet. Tā meklē iespējas diversificēt savus noieta tirgus, kā arī jaunus sadarbības partnerus ārpus Eiropas Savienības.

Saskaņā ar pētījumu datiem, Krievija ir spiesta meklēt sadarbības nereti arī uz sliktākiem nosacījumiem.

Kopš kara sākuma saņemti vairāk nekā 1000 ziņojumi par iespējamiem sankciju pārkāpumiem, un FID katru no tiem pārpārbauda.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojās par jaunām sankcijām Krievijai par iebrukumu Ukrainā, vēršoties pret tankkuģu "ēnu floti", kas tiek izmantota Krievijas naftas un naftas produktu transportēšanai.

Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Transports un loģistika

Lux Express autobusu maršrutos uz Krieviju pērn pasažieru skaits samazinājies par 50%

LETA,17.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visos starptautiskā pasažieru pārvadātāja "Lux Express" maršrutos uz Krieviju, tostarp no Rīgas, pērn pasažieru skaits samazinājās par 50%, salīdzinot ar 2023.gadu, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express" valdes loceklis Ingmars Ross.

Vienlaikus viņš minēja, ka pasažieru skaits pērn bija četras reizes mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautāts, kā uzņēmums vērtē Latvijas parlamentā iesniegtos grozījumus, kas paredz aizliegt sabiedriskos pasažieru pārvadājumus uz un no Krievijas, Ross uzsvēra, ka "Lux Express" neorganizē tūrisma braucienus uz Krieviju, kā arī uzņēmuma darbība tiek vadīta, ņemot vērā Igaunijas un Latvijas valdību ceļošanas ieteikumus, kas stingri iesaka neceļot uz Krieviju.

Tomēr "Lux Express" turpina piedāvāt ierobežotu skaitu maršrutu, galvenokārt cilvēkiem ar ģimenes saitēm pāri robežām. ""Lux Express" vairākkārt ir norādījuši, ja iestādes pieņems lēmumu slēgt robežšķērsošanas punktus, "Lux Express" pilnībā ievēros šos lēmumus," piebilda Ross.

Ekonomika

Uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējošo Latvijas uzņēmumu skaits nedaudz sarucis; importētājus joprojām saudzē

Diena.lv,24.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens pirmdien ierosinājis likumprojektu, kas aizliegtu Krievijas pilsoņiem un juridiskām personām iegādāties īpašumus Somijā.

Likumprojekta mērķis ir samazinātu drošības risku krīzes laikā.

Aizliegums attiektos uz pilsoņiem un fondiem no valstīm, kuras Eiropas Savienība (ES) uzskata par tādām, kas pārkāpušas citu valstu teritoriālo suverenitāti un varētu apdraudēt Somijas nacionālo drošību.

"Praksē šī plašākā formulējuma dēļ iespējams vērsties pret krieviem, kuri varētu iegādāties īpašumu Somijā. Taču šī formulējuma priekšrocība ir tā, ka to var attiecināt arī uz citām valstīm," ziņu vietnei "Euractiv" norādījis kāds informēts avots.

Kad sākās darbs pie likumprojekta, Hekenens izteicās, ka Krievija ar savu agresijas karu Eiropā ir pierādījusi, ka ir gatava izmantot "vājās vietas" Rietumu sabiedrībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), aizstājot ārlietu ministri, valdības sēdē, norādīja, ka ĀM lūgusi šim jautājumam noteikt steidzamību un iekļaut to 27.marta Saeimas sēdē kā pirmo jautājumu.

Par izstāšanos no konvencijas gala lēmumu pieņems Saeima. Valsts kanceleja sagatavos likumprojektu iesniegšanai parlamentā.

Plānots, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM skaidro, ka šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

O'Salivans uzsvēra, ka naftas un gāzes importu no Krievijas ES jau ir samazinājusi milzu apmēros un tagad tas ir maznozīmīgs, kaut arī atsevišķas Eiropas valstis turpina importu no Krievijas un joprojām nav spējušas atrast alternatīvus enerģijas piegāžu avotus. "Mēs pie tā strādājam un mūsu mērķis ir izskaust jebkādas enerģētiskās atkarības atliekas no Krievijas," norādīja ES īpašais sūtnis.

"Problēmu nerada mūsu imports. Problēmu rada tas, ka Krievija spēj turpināt tirgoties ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāatgādina, ka šīs nav sankcijas ar ANO mandātu, tāpēc nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, tādam mēs atbalstu negūsim," skaidroja O’Salivans un piebilda, ka diemžēl daudzas valstis tā sauktajos globālajos dienvidos ir atkarīgas no Krievijas enerģijas importa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Estlink 2 atslēgums nekādā veidā nav ietekmējis Baltijas plānus attiecībā uz sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, un šobrīd mēs esam pilnībā gatavi šim procesam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir skaidrs signāls, ka Baltijas ārējās drošības riski ir ļoti augsti un atrašanās vienotā elektrotīklā ar Krievijas un Baltkrievijas operatoriem potenciāli apdraud Baltijas valstu energoapgādes drošumu, teic R.Irklis. Šobrīd Baltijas valstis ir izdarījušas visu iespējamo, lai veiksmīgi sinhronizētos ar kontinentālo Eiropu, taču tajā pašā laikā mēs nevaram noliegt, ka pastāv varbūtība, ka no Krievijas vai Baltkrievijas puses varētu būt kādi mēģinājumi šo procesu iztraucēt. Estlink 2 pārrāvums ir viens no indikatoriem, kas liecina, ka Krievija, iespējams, mēģina ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes drošumu un nepārtrauktību, līdz ar to brīdis, kad mēs atslēdzamies no BRELL, nes līdzi papildus riskus, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Citas ziņas

Rosina daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju

Db.lv,05.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Nacionālās drošības komisija sagatavojusi Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likuma projektu, kas paredz daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, informē Saeimas Preses dienestā.

Liegumu izbraukt no Latvijas paredzēts noteikt, lai novērstu vai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas radīto nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nodrošinātu valsts pārvaldē strādājošo drošību un likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos ir ierobežotas.

Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā un Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām.

Finanses

Avens nokārtojis atļauju ieskaitīt Latvijā iesaldētajā bankas kontā 235,9 miljonus eiro

LETA,27.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens ir nokārtojis atļauju ieskaitīt Latvijā iesaldētajā bankas kontā 235,9 miljonus eiro no līdzekļiem, ko līdz šim nav skārušas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, vēsta žurnāls "Ir".

Atļauju pārskaitīt uz Latviju 235 885 899 eiro Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kādai sankciju sarakstā iekļautai personai devis februārī, liecina žurnālam "Ir" sniegtā dienesta informācija. Pārskaitījums atļauts no konta kādā Centrālāzijas valstī, bijušajā padomju republikā, kas sankcijas nav ieviesusi.

Kāpēc lūdzis šo atļauju, Avens žurnālam nav komentējis.

Vienlaikus "Ir" atzīmē, ka dati par Latvijas banku kontos iesaldētajiem līdzekļiem februārī un martā liecina, ka attiecīgais pārskaitījums uz Latviju vēl nav veikts. Ja tas notiks, nauda nekavējoties tiks iesaldēta.

Tāpat "Ir" atzīmē, ka minētā summa četras reizes pārsniedz šobrīd visu sankcijām pakļauto personu kontos Latvijā iesaldēto summu. 2025.gada 1.martā Latvijā bija 148 personas, kurām Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi. Kopumā finanšu iestādēs iesaldētā summa martā bija 54,56 miljoni eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moldovas parlaments piektdien nobalsojis par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu enerģētikas sektorā, pastāvot bažām, ka Krievija šogad varētu nepiegādāt Moldovai pietiekami daudz dabasgāzes.

Ārkārtējais stāvoklis stāsies spēkā 16.decembrī un ilgs 60 dienas. Īpaša komisija steidzami pieņems pasākumus, lai pārvaldītu nenovēršamos riskus, ja Maskava izlems nepiegādāt gāzi Kučurganas termoelektrostacijai - Moldovas lielākajai elektrostacijai, kas atrodas separātiskajā prokrieviskajā Piedņestras reģionā.

Moldovas premjerministrs Dorins Rečans sacīja, ka Moldova saskaras ar ārkārtēju situāciju, kurā Maskava varētu apzināti izmantot enerģijas plūsmas, lai destabilizētu valsti un potenciāli atstātu cilvēkus ziemas vidū bez siltuma un elektrības.

Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" piegādā gāzi Kučurganas termoelektrostacijai, kas ražo elektroenerģiju, ar kuru tiek apgādāta ievērojama daļa Moldovas. Šo elektrostaciju 2004.gadā privatizēja Piedņestras amatpersonas un vēlāk to pārdeva Krievijas valsts uzņēmumam. Moldova neatzīst privatizāciju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 16.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Likumprojektu skatīja steidzamības kārtā divos lasījumos.

Par izstāšanos balsoja 66 deputāti, bet pret balsoja 14 deputāti no frakcijām "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā".

Atturējās divi deputāti - Juris Jakovins (ZZS) un Edgars Zelderis, bet nebalsoja trīs deputāti - Amils Saļimovs ("Stabilitātei"), Māris Sprindžuks (AS) un Edmunds Teirumnieks (NA).

Iecerēts, ka Ārlietu ministrija (ĀM) koordinēs ar Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijām izstāšanās dokumentu iesniegšanu Konvencijas dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei.

Šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Citas ziņas

Advokāts: Latvija apelācijā Avena lietā nav sniegusi jaunus juridiskus argumentus

LETA,13.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā par miljardierim Pjotram Avenam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Latvija apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesā (EST) nav ietvērusi nekādu jaunu informāciju vai jaunus argumentus, apgalvoja Avena advokāts Ārons Bass.

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas alus un citu dzērienu ražošanas koncerns "Carlsberg" pērn strādājis ar 9,1 miljarda kronu (1,2 miljardi eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 40,8 miljardu kronu zaudējumiem gadu iepriekš, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Atgriešanās pie peļņas daļēji skaidrojama ar Krievijas biznesa pārdošanu.

Mēnesi pēc tam, kad 2022.gada februārī Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, "Carlsberg" paziņoja par nodomu pilnībā aiziet no Krievijas tirgus un pārdot savu biznesu šajā valstī. Taču vien 2024.gada decembrī uzņēmums spēja pabeigt meitaskompānijas "Baltika Breweries" pārdošanu Krievijā.

Decembrī šī darījuma summa netika atklāta, taču "Carlsberg" gada finanšu pārskatā norādīts, ka uzņēmums saņēmis 2,3 miljardus kronu.

Tikmēr uzņēmuma pārdošanas apjoms pērn pieaudzis par 2% līdz 75 miljardiem kronu.

"Carlsberg" pieder Latvijas alus un citu dzērienu ražotājs "Aldaris".

Ražošana

Lietuva plāno klasterus sprāgstvielu, dronu un militārā aprīkojuma ražošanai

LETA/BNS,14.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva plāno izveidot trīs ar aizsardzības nozari saistītus klasterus, atvērt militāro mācību poligonus, lai pārbaudītu to produktus, un izveidot jaunu riska kapitāla fondu aizsardzības nozares atbalstam, piektdien paziņoja aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

"Princips ir vienkāršs - ražot Lietuvā to, ko var," viņa sacīja preses konferencē Viļņas Militārajā akadēmijā.

Ministre teica, ka Lietuva vispirms plāno saražot nepieciešamo daudzumu kritiskās munīcijas.

"Mēs esam spējīgi šeit ražot prettanku mīnas un cita veida mīnas," viņa sacīja.

Šakaliene arī informēja par trim plānotajiem kritiskās aizsardzības rūpniecības klasteriem.

"Pirmais ir munīcijas un sprāgstvielu klasteris. Mērķis ir Lietuvā izveidot integrētu sprāgstvielu un sprāgstvielu piegādes ķēdi, kas ļautu mums patstāvīgi apgādāt Lietuvas bruņotos spēkus un mūsu sabiedrotos ar kritiski svarīgu liela un vidēja kalibra munīciju, mīnām un citām sprāgstvielām," viņa klāstīja.