E-veselības iespēja - efektīvāks veselības iestāžu darbs 

E-veselība ir viens no Latvijā visplašāk apspriestajiem un kritizētajiem publiskajiem IT risinājumiem – gandrīz katrs ir tajā saskatījis kādu nepilnību un kļūmi. Tā ir – ārsti un farmaceiti, arī pacienti ir pelnījuši ērtāku un pilnvērtīgāku E-veselības infrastruktūru. Nav šaubu, ka sistēma ir jāpilnveido, taču jāņem vērā, ka tās sakārtošana ir un būs nebeidzams process. Datu apstrāde aizvien tiks pilnveidota – parādīsies jaunas vajadzības un risinājumi, tāpēc ir svarīgi saprast, ko var un vajag uzlabot tieši šobrīd.

Valdis Bergs, Mobilly TX valdes priekšsēdētājs, 2019. gada 10. septembris plkst. 8:39

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Manuprāt, aktuāli ir divi būtiski uzlabojumi, kas vērsti uz efektīvāku resursu plānošanu veselības aprūpē: pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kā arī pacientu identifikācijas sistēma.

Ir apsveicami, ka Nacionālais veselības dienests pulcē ārstus, farmaceitus un veselības nozares organizācijas, lai noskaidrotu, kādi uzlabojumi E-veselībā ir aktuāli nozares cilvēkiem. Tomēr papildus diskusijai, piemēram, par uzlabojumiem e-recepšu un e-darbnespējas lapu darbībā, būtu jāaktualizē divi citi jautājumi, kas būtu jāiekļauj t.s. E-veselības trešās kārtas projektu sarakstā.

Pirmkārt, pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kas ir ļoti aktuāls jautājums Latvijas veselības aprūpes iestādēm. Vienota rindu vadības sistēma padarītu efektīvāku pacientu plūsmu, jo šobrīd cilvēks var pierakstīties rindā pie interesējošā speciālista vairākās ārstniecības iestādēs, bet beigās apmeklēs tikai vienu. Ja pacients neatceļ vizīti, tad pārējo iestāžu speciālisti šo tikšanos būs ieplānojuši savos pieņemšanas kalendāros un rezultātā tiek zaudēta iespēja šajā laikā pieņemt kādu citu pacientu. Tas ir neefektīvs resursu patēriņš, ko varētu novērst, izveidojot minēto rindu vadības sistēmu. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā šāda risinājuma nav, attiecīgā IT infrastruktūra būtu jāveido no jauna. Nosūtījumu un rindu vadības modulis varētu tikt būvēts kā papildinājums esošajai E-veselības infrastruktūrai. Jaunu moduļu pievienošana ir pasaulē pārbaudīts un aprobēts veids, kas ļauj pakāpeniski modernizēt lielas IT sistēmas, neiejaucoties to ikdienas darbā.

E-veselības projekts ir Latvijas iespēja parādīt citiem piemēru, ka mēs kā salīdzinoši maza, bet kustīga valsts varam daudz ātrāk un efektīvāk ieviest mūsdienīgus publiskā finansējuma plānošanas un vadības risinājumus.

Otrkārt, E-veselības uzlabojumu kontekstā noteikti ir jārunā arī par pacientu drošu identifikāciju, kas ļautu ārstniecības iestādēm gūt pilnīgu pārliecību par pakalpojumu izmaksām katram konkrētajam cilvēkam (ņemot vērā valsts apmaksāto pakalpojumu daļu un pacienta apdrošinātāja segumu). Šobrīd šis process notiek decentralizēti un manuāli, proti, par katru cilvēku konkrētajai ārstniecības iestādei ir jāuzmeklē informācija attiecīgajā datu bāzē. Dati zūd, ne vienmēr tie ir pieejami pilnā apjomā, tāpēc nav pārliecības, ka finansējums tiek izlietots efektīvi. Turklāt šādos apstākļos nav ticamu datu, kas ļauj ārstniecības iestādēm adekvāti plānot savu budžetu un pieņemt šajā informācijā balstītus lēmumus. Tāpēc centralizēta un automatizēta pacientu datu apstrāde būtu ne vien ieguvums ārstniecības iestāžu apmeklētājiem (visa informācija par pacientu būtu pieejama identifikācijas brīdī), bet arī ārstniecības iestādēm. Tas ļautu daudz precīzāk analizēt iestāžu naudas plūsmas un precīzāk plānot budžetu, kā arī pieņemt patiešām racionālus un efektīvus lēmumus.

Abi minētie E-veselības sistēmas uzlabojumi būtiski uzlabotu publisko iestāžu darba efektivitāti, ietaupot pieejamos resursus. Tādējādi būtu iespēja iegūtos resursus pārdalīt uz tām veselības aprūpes jomām, kurās resursu kritiski pietrūkst. Liels ieguvums būtu arī izteikti decentralizēto Latvijas IT sistēmu (publiskajā sektorā) konsolidēšana. Publisko datu un to apkalpojošo IT sistēmu centralizācija ir daudzu Eiropas valstu izaicinājums, tāpēc E-veselības projekts ir Latvijas iespēja parādīt citiem piemēru, ka mēs kā salīdzinoši maza, bet kustīga valsts varam daudz ātrāk un efektīvāk ieviest mūsdienīgus publiskā finansējuma plānošanas un vadības risinājumus. Tā vienlaicīgi ir arī veids, kā e-veselības sistēmai kļūt par Latvijas eksportpreci ārvalstīs, tādējādi nesot Latvijas vārdu pasaulē un daļēji – caur veiksmīgiem uzņēmumiem, IT speciālistiem, nodokļiem – atgriezt arī ieguldītos finanšu līdzekļus atpakaļ valsts kasē.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 23. oktobris plkst. 7:20

Lai ievestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās...

2018. gada 13. jūlijs plkst. 9:04

E-veselības portāla darbība ir stabilizējusies, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam...

2018. gada 02. maijs plkst. 13:11

Trešdien vērojami traucējumi E-veselības sistēmas darbībā, novēroja aģentūra LETA....

2018. gada 02. maijs plkst. 8:51

Daudzos gadījumos, kad mediķi nevar pilnvērtīgi strādāt e-veselības sistēmā, patiesībā pie...

2018. gada 21. februāris plkst. 17:41

E-veselības sistēma ir iekļauta informācijas tehnoloģiju (IT) kritiskās infrastruktūras sarakstā,...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

No šīs sadaļas
2019. gada 09. septembris plkst. 15:56

Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā....

2019. gada 09. septembris plkst. 9:13

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē,...

2019. gada 06. septembris plkst. 8:22

Vairākumam šis jautājums visdrīzāk raisa vien neizpratni un pretjautājumu – vai tad...

2019. gada 04. septembris plkst. 14:28

«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām,...

2019. gada 04. septembris plkst. 14:03

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām...

2019. gada 04. septembris plkst. 13:00

Ir sperti būtiski soļi būvniecības nozares sakārtošanai. Šis transformācijas process ne vienmēr...

2019. gada 03. septembris plkst. 14:08

Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju...

2019. gada 02. septembris plkst. 17:54

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus...

2019. gada 02. septembris plkst. 6:11

Lai iegādātos jaunu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza atalgojums vidējās darba...

2019. gada 30. augusts plkst. 13:17

Šis ir pārmaiņu gads ēku renovācijas kontekstā. Galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības piešķirtā...