Salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka mediju piesātinājums ar reklāmu ir augsts – šī gada februārī, skaitot kopā visus analizētos medijus, reklāmas gadījumu skaits sasniedzis 201,29 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada februārī, salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir pieaudzis par 11%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā pieaudzis par 6%, sasniedzot 4,57 tūkstošus reklāmas gadījumu. Lielākie reklāmdevēji avīzēs (pēc reklāmas laukuma cm²) februārī bija Prisma Peremarket, Air Baltic, Capital, Inchcape Motors un PTA. Reklamētākie zīmoli avīzēs – Prisma, Air Baltic, Nissan, iPad un PTA.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025.gada februārī bijusi 78% pret 22%, liecina jaunākais, 2025.gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par 1 procentpunktu (no 77% līdz 78%).

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025.gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

2017. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,82 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,1 % vairāk nekā 2016. gada februārī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 5,7 % un importa vērtība – par 6,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 832,8 milj. eiro apmērā, bet importēja par 984,6 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,8 % (2016. gada februārī – 46,0 %).

2017. gada janvārī – februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 3,61 miljardus eiro – par 353,8 milj. eiro jeb 10,9 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 1,64 miljardus eiro (palielinājums par 140,1 milj. eiro jeb 9,3 %), bet importa – 1,97 miljardus eiro (pieaugums par 213,7 milj. eiro jeb 12,2 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri:- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 14,0 milj. eiro jeb 25,3 %,

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 15%, informē Rīgas dome.

Salīdzinot ar 2015.gada februāri, kad trūcīgo personu skaits bija 11 040, šā gada februārī trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 24% vai 2656 personām. Savukārt, salīdzinot februāri ar janvāri, mēneša laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par 1% jeb 85 personām (janvārī bija reģistrēti 8469 trūcīgie, bet februārī – 8348).

2015.gada februārī maznodrošināto personu skaits bija 21 392, bet šā gada februārī - 18 095, kas nozīmē, ka maznodrošināto skaits gada laikā ir samazinājies par 15% vai 3297 personām. Salīdzinot februāri ar janvāri, maznodrošināto skaits samazinājies par 1% vai 165 personām.

Februārī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar janvāri, visos medijos novērojams reklāmas apjomu pieaugums, ziņo mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka televīzijā februārī, salīdzinot ar janvāri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs palielinājies par 25 %. Februārī televīzijā noraidītas 30.2 tūkstoši minūtes, bet janvārī – 24.1 tūkstoši minūtes reklāmas. Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada februārī bija aptuveni 76 tūkstoši reklāmu, kas, salīdzinot ar 2008. gada februāri, kad tika reģistrēti 106 tūkstoši reklāmas gadījumi, ir par 28 % mazāk.

Reklāmas apjoms šī gada februārī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2009. gada janvāri, ir palielinājies par 13 %. Attiecīgi janvārī tika reģistrēti 935 tūkstoši cm², bet februārī – 1.06 miljoni cm² reklāmas. Šī gada februārī presē reģistrēti 6.4 tūkstoši reklāmas gadījumu, kas ir par 45 % mazāk nekā 2008.gada februārī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 11.6 tūkstošiem preses reklāmu.

2015. gadā februārī Liepājas ostā pārkrauts 498 912,16 tonnas kravu, kas ir par 13,4 % vairāk nekā šā gada janvārī un par 20,8% vairāk nekā 2014. gada februārī.

Šī gada februārī Liepājas ostā apkalpoti 117 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2418 pasažieri, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Februārī no kravu veidiem lielākais kravu apjoms tradicionāli bija beramkravu segmentā - 352,7 tūkst. tonnu, kas veidoja 70,7 % no visām kravām. Lielākais īpatsvars bija labībai un labības produktiem – 264,4 tūkst. tonnu jeb 75%. Vēl beramkravu grupā stabila kravu plūsma ir celtniecības materiāliem (februārī – 47,5 tūkst. tonnas jeb 13,47%), bet šā gada februārī Liepājas ostā atgriezās cukura kravas – 28,3 tūkt. tonnu, kas veidoja 8% no visām beramkravām.

Uzkrājumu dēļ peļņu nenesošiem kredītiem Latvijas bankas šogad februārī strādājušas ar 7.7 miljonu latu zaudējumiem.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā operatīvā informācija. Tomēr komisija norāda, ka 15 Latvijas bankas un viena ārvalsts bankas filiāle februārī ir strādājušas ar peļņu, kopā nopelnot 15.3 miljonus latu. FKTK dati liecina, ka šogad janvārī banku peļņa bija vēl 8.1 miljons latu. Savukārt pagājušā gada divos mēnešos bankas strādāja ar 51.4 miljonu latu peļņu.

Banku izveidotie uzkrājumi peļņu nenesošiem kredītiem šogad februārī ir palielinājušies par 10.5 % jeb 42 miljoniem latu, mēneša beigās sasniedzot 2.7 % no kredītportfeļa jeb 445 miljonus latu, kas ir par 0.3 procentu punktiem vairāk nekā janvāra beigās (2.4 %). Komisija norāda, ka uzkrājumu pieaugums peļņu nenesošiem kredītiem nav bijis tik straujš kā pagājušā gada nogalē, kad decembrī to īpatsvars kredītportfelī bija palielinājies par 0.9 procentu punktiem mēneša laikā.Bankām februārī 7.7 miljonu latu zaudējumi

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2008.gada janvārī - februārī bijis par 12,6% jeb 214,4 milj. latu lielāks nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā, un tā vērtība sasniedza 1918,0 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2008.gada februārī sasniedza 1010,4 milj. latu, kas ir par 102,9 milj. latu jeb 11,3% vairāk nekā janvārī un par 147,7 milj. latu jeb 17,1% vairāk nekā pagājušā gada februārī.

2008.gada februārī salīdzinājumā ar janvāri, rēķinot faktiskajās cenās, visstraujāk pieauga farmācijas produktu eksports – par 86,7%, dzelzs un tērauda izstrādājumu – par 28,6%, zāģmateriālu – par 10,2%, bet būtiski samazinājās apaļkoku eksports – par 46,2%, dzelzs un neleģēta tērauda – par 13,1%, mēbeļu, ieskaitot matračus un gultas piederumus – par 6,8%.

Februārī vidējais dzīvokļu cenu pieaugums Rīgas mikrorajonos bija 1,9%.

Salīdzinājumam - janvāra pieaugums bija 2,4%, bet iepriekšēja gada februārī cenas cēlās vidēji par 4,5%.

Sērijveida dzīvokļu tirgū mēneša laikā piedāvājums palielinājies par 30%. Piedāvājuma palielināšanās liecina par to, ka tirgus dalībnieki vēlas pārdot savus īpašumus pirms prognozētās cenu stabilizācijas un iespējamās sērijveida dzīvokļu tirgus stagnācijas.

Pēc Ober Haus datiem vidējā dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos februārī sasniedza 1633 EUR par kv.m.

Rīgas mikrorajonu dzīvokļi:

Pļavnieki, Purvciems, Mežciems, Teika, Jugla

Februārī šajos rajonos cenu pieaugums bija no 0,6 % (Teikā) līdz 3,6 % (Mežciemā).

Minēto mikrorajonu dzīvokļu tirgus tendence februārī bija - piedāvājumā tiek izlikti arvien vairāk dzīvokļu, taču pieprasījums pēc tiem ir samazinājies. Pircēji cenas jau uzskata par pārāk augstām, turpretī pārdevēji vēl cer uz pircēju optimismu. Potenciālie pircēji ir kļuvuši piesardzīgāki arī attiecībā pret "vecajām mājām" kopumā un arvien biežāk izvēlas dzīvokļus "jauno projektu ēkās".

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un lauksaimnieku organizāciju plānotie pasākumi no 2006.gada 30.janvāra – 12. februārim: 30.janvārī Virbu pagastā notiek informatīvā diena par lauksaimniecības aktualitātēm; 31.janvārī Talsos Talsu Lauku konsultāciju birojs organizē pasākumu Nelauksaimnieciskajā uzņēmējdarbībā; 31.janvārī Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācija piedalīsies CIBE-COPA sanāksmē Briselē par Eiropas Parlamenta 17.janvāra lēmumiem un cukura reformas ieviešanas nosacījumiem; 31.janvārī Ogrē notiek Ogres rajona lauksaimnieku apvienības biedru kopsapulce; 31. janvārī Ventspils Lauksaimnieku konsultāciju birojā notiks ES mācības par kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām videi draudzīgas saimniekošanas sistēmā; 1.februārī Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas pārstāvji piedalās EK Cukura Padomdevēju darba grupas sēdē Briselē par cukura tirgus bilanci un plānoto cukura sektorā 2006.gadā; 3.februārī Rīgā asociācija «Lauku ceļotājs» organizē Lauku tūrisma konferenci; 3.februārī Preiļos notiek Preiļu lauksaimnieku apvienības apvienotā valdes sēde; 3.februārī Talsu Lauku konsultāciju birojs organizē pieredzes apmaiņas braucienu nelauksaimnieciskajiem uzņēmējiem pa Kurzemi; 4.februārī Bauskā notiek Bauskas Lauku biedrību apvienības "Deviņzare" gada pārskata sapulce; 6.februārī Limbažu pagastā informatīvā diena par lauksaimniecības aktualitātēm; 7.februārī Valkā notiek rajona lauksaimnieku apvienības sēde; 7.februārī Saldū notiek informatīvā diena par lauksaimniecības aktualitātēm; 9.februārī Valkā notiek rajona lauksaimnieku apvienības biedru kopsapulce; 9.februārī Talsos notiek Latvijas Lauku sieviešu apvienības Talsu nodaļas "ĪVES» kopsapulce; 10. februārī Talsos Talsu Lauku konsultāciju birojs organizē informatīvo dienu par Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām; 10. februārī Limbažos notiek lekcija par sīkdzīvnieku audzēšanu; 10.februārī Rīgā notiek Lauku forums "Partnerība"; 10 februāris Salacgrīvā notiek informatīva diena par lauksaimniecības aktualitātēm.

Februārī, salīdzinot ar janvāri, sabiedrības kopējais noskaņojums ir pasliktinājies, pārtraucot iepriekšējiem trim mēnešiem raksturīgo optimisma pieauguma tendenci, liecina jaunākais DNB Latvijas barometra pētījums.

Kopējā noskaņojuma indekss noslīdējis no -19 janvārī līdz -23 februārī. Februārī sniegtais vērtējums joprojām ir kopumā mazāk kritisks nekā 2008., 2009., 2010. un 2011.gadā, taču nedaudz pesimistiskāks kā pērnā gada vidū novērotie.

Lūgti novērtēt situācijas attīstību Latvijā kopumā, 60% iedzīvotāji teikuši, ka situācija attīstās nepareizi (janvārī- 54%), un retāk – ka pareizi (janvārī - 26%, bet februārī – 22%).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, kritiskāks kļuvis arī iedzīvotāju vērtējums pašreizējam Latvijas ekonomiskajam stāvoklim: biežāk 63% saka, ka tas ir slikts, salīdzinot ar 55% janvārī, un nedaudz retāk, kā labs – janvārī tādu bija 6%, bet februārī 4%.

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW – ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām. Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

Februārī elektroenerģijas cena Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2013.gada jūlijā - vidējā vienas megavatstundas cena februārī bija 28,05 eiro, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lai gan nedaudz - par 4% - samazinājās kopējais valstī saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar janvāri, par 6% februārī samazinājies ir arī patēriņš, kā rezultātā par 2,2 procentpunktiem pieauga valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju. Tādējādi februārī Latvijā tika saražoti 97% no valstī patērētās elektroenerģijas.

Attiecībā pret pagājušā gada februārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 0,4%. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 8% salīdzinājumā ar janvāri, bet, salīdzinot ar 2019.gada februāri - palielinājās par 145%.

Savukārt imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju februārī pieauga par 2% attiecībā pret janvāri un bija 981 212 MWh, kas salīdzinājumā ar 2019.gada februārī ir gandrīz divas reizes vairāk.

Februārī Liepājas ostā pārkrautas 570 321,29 tonnas dažādu kravu, kas ir par 52,7% vairāk nekā attiecīgajā laika perioda pirms gada.

APjomīgo pieaugumu galvenokārt nodrošināja beramkravu apgrozījuma kāpums. Salīdzinot ar pagājuša gada februāri, pārkrauto beramkravu apjomi Liepājas ostā pieauguši par 142,73%, bet, salīdzinot ar šā gada janvāri, - par 48,5%. Kravu apgrozījuma pieaugumu veicināja arī prāmja satiksme līnijā Liepāja –Traveminde (Vācija). Prāmis tagad kursē četras reizes nedēļā.

No kopējā beramkravu apgrozījuma februārī (322,1 tūkst. tonnu) 283,3 tūkst. tonnu jeb 87,95 % bija labība un labības produkti. Pārējas beramkravas bija celtniecības materiāli, koksa ogles un kūdra. Beramkravas šā gada februārī veidoja 56,48% no visām kravām.

Laikraksta tematiskie pielikumi februārī

2. februārī Audits & grāmatvedība

3. februārī Baltijas uzņēmumu TOP

8. februārī Atkritumu apsaimniekošana un komunāie pakalpojumi

10. februārī Saldo

11. februārī Biznesa un atpūtas braucieni

15. februārī Lauksaimniecība

16. februārī Tirdzniecība

17. februārī Transprots&loģistika

22. februārī IT &Telekomunikācijas

23. februārī Meža nozare

24. februārī Saldo

Par reklāmas izvietošanu pielikumā zvaniet reklāmas nodaļai!

Šā gada februārī Liepājas ostā pārkrautas 412 907,27 tonnas kravu, kas ir nedaudz vairāk (+2,1%) nekā šā gada janvārī un par 9,1 % vairāk nekā 2013. gada februārī.

Šā gada februārī Liepājas ostā apkalpoti 109 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2504 pasažieri.

Februārī lielākais kravu apjoms bija beramkravu segmentā - tika pārkrauti 283,7 tūkst. tonnu, kas ir 68, 71% no kopējā kravu apjoma. Lielākais īpatsvars bija labībai un labības produktiem – 213,4 tūkst. tonnu jeb 75,2 % no beramkravu apjoma. Tāpat beramkravu grupā stabila kravu plūsma ir celtniecības materiāliem (februārī - 36,8 tūkst. tonnas jeb 12,97%), kam seko koksa smalkumi, koksnes šķelda un minerālmēsli, informēja ostas pārstāvji.

Savukārt ģenerālkravu apjoms Liepājas ostā februārī bija 88,2 tūkst. tonnas, kas bija 21,36 % no visām kravām. Ģenerālkravu grupā joprojām dominē ro-ro kravas (54,3 tūkst. tonnas jeb 61,6%) un kokmateriāli ( 26,1 tūkt. tonnas jeb 29,6%).

16.februārī, atsaucoties Starptautiskās militārās sporta asociācijas (CISM) vadības aicinājumam atzīmēt organizācijas dibināšanas gadadienu ar projektu CISM draudzība caur Sporta dienas skrējienu, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībās notiks karavīru masu skrējiens, Db.lv informēja kapteinis Normunds Stafeckis.

Latvijas karavīri atsauksies aicinājumam un iesaistīsies fiziskās sagatavotības un sporta aktivitātēs jau otro reizi. Pirmais CISM dalībvalstu karavīru masu skrējiens notika pērn.

CISM 1948.gada 18.februārī dibināja Beļģija, Dānija, Francija, Luksemburga un Nīderlande. Patlaban organizācijā, kurai Latvija pievienojās 1995.gada 2.maijā, darbojas vairāk nekā 120 valstis.

Dibināšanas gadadienai veltītais skrējiens notiks arī šajās valstīs.

Jāpiebilst, ka Latvijas karavīri un zemessargi aktīvi iesaistās CISM rīkotajās sacensībās. Pērn NBS pārstāvji piedalījās 11 pasaules un septiņos reģionālajos čempionātos, gūstot arī vairākas godalgotas vietas.

CISM pasaules čempionātos zelta medaļu izcīnīja modernās pieccīņas vīriešu komanda, gūstot arī divas bronzas medaļas sieviešu un vīriešu individuālajā vērtējumā, bet sudraba medaļa gūta orientēšanās sportā vidējā distancē sieviešu individuālajā vērtējumā.

Banku tirgus šogad pirmajos divos mēnešos uzrādījis 18,9 miljonu latu peļņu iepretim 59,2 miljonu latu zaudējumiem pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka ar peļņu šajā periodā strādāja 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 81,1%), kopā nopelnot 28,8 miljonus latu. Tādējādi var aplēst, ka pārējās bankas kopumā cietušas 9,9 miljonu latu zaudējumus. Jau vēstīts, ka šogad janvārī bankas strādāja ar 10,9 miljonu latu peļņu. Tātad februārī kopējā peļņa bija par 26,6% mazāka nekā janvārī.

Banku sektora gūtie ienākumi ir pārsnieguši izdevumus galvenokārt samazinoties nepieciešamībai pēc jauniem uzkrājumiem nedrošiem kredītiem un pateicoties jau iepriekš izveidoto uzkrājumu samazinājumam. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem janvārī un februārī kopumā sasniedza 29,8 miljonus latu.

2016. gada februārī Liepājas ostā pārkrauts 519 282,41 tonnas kravu, kas ir par 8,7 % vairāk nekā šā gada janvārī un par 4,08 % vairāk nekā 2015. gada februārī. Šā gada februārī Liepājas ostā apkalpoti 116 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2132 pasažieri, liecina tās sniegtā informācija.

Februārī lielākais kravu apgrozījums Liepājas ostā bija beramkravu segmentā - 377,4 tūkst. tonnu, kas veidoja 72,6 % no visām kravām. Lielākais īpatsvars bija labībai un labības produktiem – 296,2 tūkst. tonnu. Vēl beramkravu grupā stabila kravu plūsma ir celtniecības materiāliem (32,0 tūkst. t), kam seko koksnes šķelda (20,2 tūkst. t), ogles (19,8 tūkst. t), kūdra un minerālmēsli.

Savukārt ģenerālkravu apjoms Liepājas ostā februārī bija 122,7 tūkst. tonnas, kas veidoja 23,6 % no visām kravām. Ģenerālkravu grupā joprojām dominē ro-ro kravas (47,4,3 tūkst. t) un kokmateriāli (33,2 tūkt. t). Februārī, ģenerālkravu segmentā, tika pārkrautas metāllūžņu un melnā metāla izstrādājumu kravas, kas bija tieši saistītas ar AS KVV Liepājas metalurgs darbību, izvedot gan izejmateriālu, gan gatavo produkciju.

Šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 2,0%, savukārt importa vērtība palielinājās par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 770,7 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 925,6 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,4% (2015. gada janvārī 46,2%).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, bija vērojamas izmaiņas tirdzniecībā ar parastajiem metāliem un to izstrādājumiem. Šo preču eksports samazinājās par 25,2 miljoniem eiro jeb 29,5%, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 6,6 miljoniem eiro jeb 80,6%. Tajā pašā laikā parasto metālu un to izstrādājumu imports palielinājās par 18,7 miljoniem eiro jeb 25,8%, pieaugot dzelzs un neleģētā tērauda pusfabrikātu importam no 198 tūkstošiem eiro līdz 12,5 miljoniem eiro jeb 63 reizes (visvairāk importēts no Baltkrievijas un Krievijas).

Šā gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februārī, patēriņa cenas pieauga par 9.6%, tai skaitā precēm – par 8.7%, bet pakalpojumiem – par 11.9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2009. gada februārī, salīdzinot ar 2009. gada janvāri, pieauga par 1.1%. Vidējais cenu līmenis precēm pieauga par 1.3%, bet pakalpojumiem – par 0.6%. 2008. gada februārī, salīdzinot ar 2008. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1.3%.

Patēriņa cenas februārī pieauga galvenokārt akcīzes nodokļa izmaiņu ietekmē. Cenas kāpa degvielai (+12.4%), alkoholiskajiem dzērieniem (+8.4%), tai skaitā stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (+12.6%), vīniem (+6.6%), alum (+2.3%), kā arī bezalkoholiskajiem dzērieniem (+5.3%), tai skaitā kafijai (+10.1%), minerālūdenim (+2.6%) un atspirdzinošajiem dzērieniem (+2.2%).