Finanses

Iedzīvotāju optimisma pieaugums beidzies

Žanete Hāka, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Februārī, salīdzinot ar janvāri, sabiedrības kopējais noskaņojums ir pasliktinājies, pārtraucot iepriekšējiem trim mēnešiem raksturīgo optimisma pieauguma tendenci, liecina jaunākais DNB Latvijas barometra pētījums.

Kopējā noskaņojuma indekss noslīdējis no -19 janvārī līdz -23 februārī. Februārī sniegtais vērtējums joprojām ir kopumā mazāk kritisks nekā 2008., 2009., 2010. un 2011.gadā, taču nedaudz pesimistiskāks kā pērnā gada vidū novērotie.

Lūgti novērtēt situācijas attīstību Latvijā kopumā, 60% iedzīvotāji teikuši, ka situācija attīstās nepareizi (janvārī- 54%), un retāk – ka pareizi (janvārī - 26%, bet februārī – 22%).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, kritiskāks kļuvis arī iedzīvotāju vērtējums pašreizējam Latvijas ekonomiskajam stāvoklim: biežāk 63% saka, ka tas ir slikts, salīdzinot ar 55% janvārī, un nedaudz retāk, kā labs – janvārī tādu bija 6%, bet februārī 4%.

Vērtējot izmaiņas, kas notiek Latvijas ekonomikā, februārī 18% teica, ka situācija šobrīd uzlabojas (janvārī - 20%), un nedaudz biežāk – ka nemainās.

Arī iedzīvotāju prognozēs par to, kā ekonomiskā situācija valstī būs mainījusies pēc gada, februārī, salīdzinot ar janvāri, vērojams pesimisma kāpums: 24% domā, ka situācija pēc gada būs uzlabojusies un 20% - ka pasliktinājusies.

Vērtējot savas ģimenes finansiālo stāvokli, februārī iedzīvotāji nedaudz retāk nekā janvārī norādījuši, ka tas ir labs (janvārī - 13%, bet februārī – 9%).

Savukārt pētījuma dalībnieku viedoklis par to, kā viņu ģimenes materiālā situācija būs mainījusies pēc gada, februārī, ja salīdzina ar janvāri, nav būtiski mainījies: optimistiskas prognozes joprojām tiek sniegtas nedaudz biežāk (21%) nekā pesimistiskas (14%) un 50% aptaujāto teikuši, ka, pēc viņu domām, viņu ģimenes materiālais stāvoklis pēc gada nebūs mainījies.

Iespējas Latvijā atrast labu darbu joprojām tiek uzskatītas par kopumā sliktām – tā domā 67%. To, ka tās ir labas, norādīja vien 5% aptaujāto.

Aptaujāto uzskati par valdības darbu februārī, salīdzinot ar janvāri, kļuvuši kritiskāki – februārī (75%) biežāk nekā janvārī (69%) pausta neapmierinātība un retāk sniegts atzinīgs vērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Patērētāju noskaņojums uzlabojas

Žanete Hāka, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Baltijas valstīs bija optimistiskāks, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina jaunākais Nielsen pētījums.

Optimistiskākie ir lietuvieši, kuru noskaņojums veido indeksu 87, tad seko igauņi ar indeksu 84. Latvijā patērētāju noskaņojums uzlabojies vislēnāk – līdz indeksam 81, kas gan ir augstāks nekā vidēji Eiropā, kur indekss ir 76. Pasaulē patērētāju noskaņojumu raksturo indekss 96.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta starptautiska informācijas un mērījumu kompānija Nielsen, un to nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

«Patērētāju noskaņojums pasaulē uzskatāmi atspoguļo aktuālos notikumus katrā reģionā,» stāsta Iveta Pukše, Nielsen valdes locekle Latvijā. «Eirozonas lēnais izaugsmes temps un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās jaunattīstības valstīs, kā arī militāri konflikti un lielas katastrofas ietekmē pasaules iedzīvotāju noskaņojumu. Piemēram, Malaizijā, kuru pērn skāra vairākas traģiskas aviokatastrofas, iedzīvotāju optimisms piedzīvojis dramatiskāko kritumu un pazeminājies līdz indeksam 89, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada. Arī Krievijā pēdējā ceturksnī iedzīvotāju optimisms ir krietni mazinājies un noslīdējis līdz indeksam 79, kas ir par 8 punktiem mazāk, nekā iepriekš,» viņa uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viedoklis: Vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 11.08.2016

Patērētāju noskaņojuma indekss un to raksturojošie rādītāji (atbilžu saldo; %), kā arī IKP gada pieauguma temps (%) no 2004. g. līdz 2016. g.

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009. gada.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs indikatora vēsturē kopš 2009. gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kas šogad ietekmēja mājsaimniecību finanšu situāciju un kas gaidāms nākamgad?

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka situācija ir uzlabojusies, bet vēl trešdaļa, ka pasliktinājusies. Iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka mājsaimniecības finanšu situācija ir ievērojami pasliktinājusies (9%), nekā - ka tā ir ievērojami uzlabojusies (3%).

Taču kopumā šogad, salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien piektdaļa jeb 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad šādi domā jau 30% iedzīvotāju. Savukārt 37% aptaujāto uzskata, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Raugoties uz nākamo gadu, valda drīzāk optimistisks noskaņojums – 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (21%) iedzīvotāji norādījuši algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildus darba algai. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2015.gada trīs ceturkšņos (809 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 3,8% jeb 30 eiro mēnesī, kas ir mazāk kā gadu iepriekš algām augot par 6,7%. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām - vidējā neto alga pieaugusi par 3,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas. Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Nodokļu reforma, saprātīgi ieviesta, palielinās ekonomikas izaugsmes potenciālu

Žanete Hāka, 06.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošs pieprasījums Latvijas eksporta tirgos kopā ar Eiropas Savienības fondu ieplūdi un tādējādi lielāku investīciju aktivitāti šogad un nākamgad virzīs Latvijas ekonomikas izaugsmi un veidos jaunas darba vietas, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies, tāpēc uzņēmumiem būs arvien vairāk jādomā par ražīguma celšanu. Uzņēmumu noskaņojums Latvijā ir stabils vai uzlabojas, un uzņēmumu kreditēšana lēnām uzņem apgriezienus, kas liecina par investīciju aktivitātes uzlabošanos. Mājsaimniecību noskaņojums arī rāpjas augšup, bet to uzvedība vēl arvien ir diezgan piesardzīga. Ir iesākusies sen gaidītā nodokļu diskusija, kas var paaugstināt Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Tomēr tās iznākums būs atkarīgs no pārdomātas un konsekventas komunikācijas, kas līdz šim ir bijusi vāja un saraustīta.

Pasaules ekonomika jau kādu laiku nav jutusies tik labi, kā šobrīd – izaugsme ir solīda un uzņēmumu un mājsaimniecību aptaujas liecina par gana optimistisku noskaņojumu un izaugsmes turpināšanos. Pēdējie mēneši populismam nav bijuši pārāk veiksmīgi – populisti neplūca uzvaras laurus ne vēlēšanās Nīderlandē, ne Bulgārijā. Tomēr atviegloti uzelpot būtu pāragri, jo riski nav izgaisuši. Joprojām nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt vēlēšanas Francijā un Itālijā. Neziņa par ASV prezidenta īstenoto politiku un tās ietekmi uz starptautisko tirdzniecību un ģeopolitisko situāciju saglabājas. Tomēr pēc neveiksmes ar veselības aprūpes reformu finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par Trampa spējām ātri īstenot priekšvēlēšanu solījumus, arī attiecībā uz izaugsmi stimulējošu fiskālo politiku. Apvienotā Karaliste (AK) ir iekustinājusi Brexit procesu, un drīzumā sāksies sarunas par tirdzniecības režīmu starp Eiropas Savienību (ES) un AK, kas rādīs, cik sāpīga varētu būt Brexit ietekme. Pagaidām Latvijas eksporta datos referenduma negatīvā ietekme vēl neparādās. Tieši pretēji – neskatoties uz mārciņas vērtības kritumu, Latvijas preču eksporta vērtība uz AK pērn pieauga. Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas turpina augt, kas paver labas iespējas mūsu eksportētājiem. Ekonomikas izaugsme eiro zonā šogad un nākamgad saglabāsies ap 1,7%, un to vēl arvien balstīt līdzēs Eiropas Centrālā bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības straujā atgūšanās un iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana nav pārsteigums par spīti ievērojamam ekonomiskās aktivitātes kritumam, kas koncentrējies noteiktās nozarēs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7%, bet nepārtikas, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – par 6,8%. Būtiskākais kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču (+27,1%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču (+12,3%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (+10,1%). Nozīmīgākais kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (+9,7%) un apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (+3,2%).

"Darba tirgū situācija ir pasliktinājusies, bet ne dramatiski. Mūsu aptaujas rāda, ka uzņēmēji nav arī steigušies griezt algas. Mazinoties plašajām patēriņa iespējām un augot piesardzībai, iedzīvotāju fokuss ir novirzījies uz mazumtirdzniecību," norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji visvairāk bažījas par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību

Žanete Hāka, 19.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan trešais ERGO Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums uzrāda nelielu noskaņojuma uzlabojumu, iedzīvotāji Latvijā joprojām jūtas nedrošāk par savu dzīvi visās piecās indeksa dimensijās nekā lietuvieši un igauņi.

Galvenās bažas cilvēkiem ir par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību, tāpat iedzīvotājus satrauc risks piedzīvot nabadzīgas vecumdienas.

2017. gadā kopējais Latvijas Drošības indekss ir -10 (2015. gadā tas bija -12) un Lietuvā -6 (iepriekš -4), savukārt Igaunijā šogad tas pieaudzis par 5 punktiem un ir +11.

Drošības indeksa pētījumu jau trešo reizi īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO, lai noskaidrotu Baltijas iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un aktuālākajiem riskiem cilvēku ikdienā nozīmīgās jomās – materiālais un finansiālais stāvoklis, drošība par darbu, drošība par veselību, fiziskā drošība un kriminogēnā situācija, kā arī valsts stabilitāte un drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad mājokļu cenu kāpumu Latvijā prognozē mazāks skaits iedzīvotāju nekā pērn, liecina SEB Mājokļu cenu pētījuma dati. Mājokļu cenu kāpumu prognozētāju skaits sarucis visos Latvijas reģionos, tostarp arī Rīgā, kur iedzīvotāji tradicionāli ir bijuši visoptimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (attiecība starp cenu kāpumu un cenu kritumu prognozētāju skaitu) jau otro ceturksni pēc kārtas turpinājusi sarukt, sasniedzot zemāko atzīmi kopš 2012. gada decembra. Salīdzinājumā ar 2014. gada septembrī veikto aptauju, indikatora vērtība samazinājusies par 9.4 punktiem, sarūkot līdz 25.8 punktiem. Tas saistīts ar iedzīvotāju noskaņojuma maiņu attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad prognozē 41% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā aptaujā cenu kāpuma prognozētāju skaits sasniedza 46%).

Savukārt mājokļa cenu krituma prognozētāju skaits palielinājies par četriem procentpunktiem - cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 15% iedzīvotāju (septembrī tādu atbildi sniedza 11% respondentu). Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits pieaudzis līdz 26% no kopējā respondentu skaita (iepriekšējā aptaujā šādi atbildēja 24% aptaujāto iedzīvotāju). Tāpat kā iepriekšējā aptaujā, arī šoreiz 18% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DNB Latvijas barometrs: Pavasaris vēl nav atnesis pozitīvu noskaņojumu

Dienas Bizness, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka tradicionāli, tuvojoties pavasarim, Latvijā iedzīvotāju noskaņojums kļūst optimistiskāks, jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti rāda, ka šoreiz kopējais noskaņojums nedaudz pasliktinājies. Iedzīvotāju vērtējums kļuvis nedaudz kritiskāks lielākajā indeksu daļā, izņemot par Latvijas kopējās situācijas attīstību un ekonomiskā stāvokļa izmaiņām.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas kopējās situācijas attīstības vērtējuma indekss pakāpies no mīnus 24 punktiem līdz mīnus 18 punktiem. Nedaudz atzinīgāka attieksme pausta arī pret Latvijas ekonomiskā stāvokļa izmaiņām, indeksam pieaugot par vienu punktu. Tiesa, vēl joprojām puse iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas ekonomiskā situācija nemainās.

Savukārt DNB Latvijas barometra otrajā daļā noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par darba tirgu, tostarp par to, ko viņi uzskata par labu darbu, kādi ir viņiem būtiskākie kritēriji jaunas darba vietas izvēlē, cik lieliem ienākumiem, viņuprāt, pašreizējā ekonomiskajā situācijā jābūt uz vienu ģimenes locekli, kā arī kādā līmenī ir darba drošība Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas iedzīvotāju noskaņojums piedzīvojis ļoti nozīmīgas izmaiņas

Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” direktors, 08.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāju noskaņojums ir piedzīvojis ļoti būtiskas izmaiņas. Atsevišķi noskaņojuma indeksi ir piedzīvojuši lielāko kritumu kopš DNB Latvijas barometra pētījuma uzsākšanas 2008.gada aprīlī. Tostarp Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena indekss ir samazinājies par 21 punktu (no - 6 līdz -27 punktiem), bet tā attīstības prognozes indekss ir kritis par 15 punktiem (no +2 līdz -13 punktiem).

Arī citi regulārie indeksi (viens mazāk, otrs vairāk) samazinājušies: iedzīvotāju vērtējums pasliktinājies gan par pašreizējo situāciju, gan par nākotni. Tā rezultātā par 9 punktiem (no -17 līdz -26 punktiem) ir samazinājies arī Latvijas iedzīvotāju kopējā noskaņojuma indekss. Tik liels noskaņojumu pasliktinājums mēneša laikā līdz šim bija piedzīvots tikai vienu reizi – 2009.gada janvārī.

Nav šaubu, ka noskaņojuma straujais izmaiņu cēlonis ir ar Krieviju saistītās sankcijas un iedzīvotāju bažas par to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un, protams, saviem maciņiem. Ekonomisko sankciju tēma publiskajā telpā parādījās spēji un bija skaļa. Tik skaļa, ka pat valdības vadītāja un atsevišķu nozaru ministri nāca klajā ar paziņojumiem un idejām, kā glābt situāciju. Sabiedrības noskaņojuma izmaiņas liecina, ka ziņa ir sadzirdēta – Latvijas ekonomiku un iedzīvotājus tuvākajā nākotnē negaida nekas labs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID cīņa ar aplokšņu algām pirmajā pusgadā valsts budžetā ienesīs ap 4,317 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēršoties pret aplokšņu algām un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada sešos mēnešos ir veicis dažādus preventīvus, kontroles un nodokļu maksātājus izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā legalizēti 7339 darba ņēmēji, 663 fiziskās personas reģistrējušas saimniecisko darbību, bet papildus iemaksai valsts budžetā aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 3,054 miljoni eiro un iedzīvotāju ienākuma nodoklis 1,263 miljoni eiro, informē VID.

Godīga konkurence ir veselīgas ekonomikas stūrakmens, diemžēl aplokšņu algas joprojām ir viens no faktoriem, kas negatīvi ietekmē tās attīstību, un situācija šajā jomā vēl prasa daudz darba, norāda VID. Lai arī šī gada pirmajā pusgadā VID veiktie preventīvie un kontroles pasākumi ir devuši rezultātus, jāsecina, ka nodokļu jomas normatīvie akti un uzraudzība nav vienīgie faktori, kas ietekmē ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. Tikpat nozīmīgi ir valsts institūciju radītie stimulējošie mehānismi un sabiedrības noskaņojums.

Nodokļu administrācijas preventīvo pasākumu rezultātā, pēc kuriem darba devēji paši novērsuši pārkāpumus, legalizēti 7339 darba ņēmēji un iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus paši ir aprēķinājuši 2387 miljonus eiro, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 1,702 miljonus eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokli - 685 100 eiro. Savu saimniecisko darbību legalizēja 663 fiziskās personas, kas reģistrējās kā nodokļu maksātājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecībai izdevās gana labvēlīga un ražīga vasara – koronavīrusa attīstība uz laiku bija nobremzēta, un Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, vīrusa netraucētiem, arī augustā izdevās pievērsties vasaras sezonu noslēdzošam "šopingam".

Rezultātā mazumtirgotāju apgrozījuma kāpums augustā sasniedza 4.4% (salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu), bet vidēji pa trim vasaras mēnešiem tirdzniecības apjomi palielinājās par 3.9%. Jāsaka gan, ka kopš jūnija mazumtirdzniecības aktivitāte pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bijusi stabila – tālāka pieauguma pēc sākotnējā atlēciena nav bijis. Straujāks pieaugums vasaras mēnešos novērots sporta preču un spēļu tirdzniecībā – visticamāk, iedzīvotāji vairāk laika pavadīja svaigā gaisā kopā ar ģimeni. To varētu būt veicinājis arī fakts, ka plašāku kultūras pasākumu apmeklēšanu kavēja joprojām aktuālie epidemioloģiskie ierobežojumi. Kaut arī augustā nedaudz piebremzējies, pieaugums turpinās arī farmaceitisko un medicīnisko preču tirdzniecībā. Visdrīzāk, ka tuvākajā laikā otrā koronavīrusa viļņa satrauktie iedzīvotāji varētu turpināt papildināt savas mājas aptieciņas ar nepieciešamajiem personīgās aizsardzības līdzekļiem, un stiprināt imunitāti ar vitamīniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Latvijas ekonomikā zemākais punkts aiz muguras, izaugsme kļūs straujāka

Žanete Hāka, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālās nenoteiktības un negatīvo risku plīvuru, pērn Eiropas ekonomika ir augusi spējāk, nekā gaidīts, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik noskaņojums ir diezgan labs un liek domāt, ka arī nākamgad izaugsme varētu būt diezgan solīda. Bet riski saglabājas – neziņa par Trampa īstenoto politiku, vēlēšanas Eiropā, Brexit ietekme, ģeopolitiskā situācija. Izaugsme Eiropā Latvijai nozīmē augošus eksporta tirgus, kas kopā ar Eiropas Savienības fondu projektu straujāku ieviešanu un investīciju aktivitātes kāpumu sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Investīcijas izcels no krīzes būvniecību, kas veidos jaunas darba vietas. Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies. Ekonomikas izaugsmes zemākais punkts jau ir aiz muguras, un šajā un nākamajā gadā ekonomikas izaugsme būs ap 3%, kas ir turpat divreiz straujāka nekā pērn. Tomēr mēs varam un mums vajag augt straujāk. Ekonomikas vārgums pērn ir kārtējo reizi apstiprinājis, ka bez kvalitatīviem uzlabojumiem izaugsme būs vārga. Aktivitātes augstākajā izglītībā un valdības uzstādījums jau pavasarī izlemt nodokļu politikas nākotni mudina cerēt, ka ledus ir mazliet iekustējies, bet īstā ledus iešana vēl priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par ģimenes materiālo stāvokli

Žanete Hāka, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada noslēgumam un ilgi gaidītajam svētku laikam, iedzīvotāju vidū manāms pozitīvs noskaņojums, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Salīdzinot ar oktobri, par trīs punktiem uzlabojies iedzīvotāju nākotnes prognožu vērtējums, tāpat optimistiskas pārmaiņas jaušamas gan tagadnes, gan kopējā noskaņojuma vērtējumos, kas pakāpušies par diviem indeksa punktiem.

Pētījuma mainīgās daļas ietvaros novembrī tika noskaidrots arī iedzīvotāju viedoklis par to, cik Latvijai veiksmīgs bijis 2016. gads, kuri ir lielākie Latvijas sasniegumi šajā gadā, kurās jomās iedzīvotāji personīgajā dzīvē ir izjutuši lielākos panākumus, kā arī izteiktas prognozes par gaidāmo – 2017. gadu. Pētījuma otrās daļas rezultāti kopā ar ekspertu komentāriem tiks publiskoti 27. decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par savām vecumdienām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks un visbiežāk tās tiek saistītas ar dzīvošanu savam priekam, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).

Kopumā 76% iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Zīmīgi, ka piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība. Protams, jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

53% iedzīvotāju gaida nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

Žanete Hāka, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu gada laikā sagaida 53% aptaujāto Latvijas un 46% Lietuvas iedzīvotāju, kas ir līdz šim augstākais cenu kāpuma prognozētāju skaits.

Gada laikā pieaugums bijis par gandrīz 14 procentpunktiem Latvijā un 19 procentpunktiem Lietuvā, liecina Latvijā un Lietuvā šī gada decembrī veiktā SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja.

Mājokļa cenu krituma sagaidītāju skaits decembra aptaujā Latvijā bija aptuveni 7%, savukārt 27% respondentu tuvāko 12 mēnešu laikā sagaida nemainīgas nekustamā īpašuma cenas. 14% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa.

Lietuvā cenu kritumu prognozētāju skaits sarucis līdz 12% no aptaujāto iedzīvotāju skaita (22% - 2012.gada decembra aptaujā). 31% prognozē nemainīgas cenas tuvāko 12 mēnešu laikā, savukārt 11% aptaujas dalībnieku nebija konkrēts viedoklis par iespējamajām mājokļu cenu izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltic International Bank Latvijas barometrs: Ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums uzlabojies

Dienas Bizness, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2016. gada maija ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savas ģimenes materiālo stāvokli. Pozitīvi pakāpies gan ģimenes materiālā stāvokļa pašreizējais novērtējums (+2), gan tā nākotnes prognozes (+2), liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Kopumā iedzīvotāju noskaņojums vairākās pozīcijās ir kļuvis kritiskāks nekā pērn. Tomēr, neskatoties uz iedzīvotāju skepsi, ir notikušas arī pozitīvas izmaiņas.

Kā liecina dati, salīdzinot ar pagājušo gadu, iedzīvotāji ir bijuši kritiskāki, vērtējot valsts kopējās situācijas attīstību. Tā vērtējums noslīdējis par 9 punktiem – no -21 līdz -30. Tai skaitā par pieciem punktiem pasliktinājies arī Latvijas pašreizējā ekonomiskā stāvokļa izvērtējums (no -26 līdz -31), kā arī valdības darba izvērtējums (no -33 līdz -38), kas iedzīvotāju vidū jau ilgāku laiku tiek vērtēts skeptiski.

Tikmēr pozitīvākas tendences vērojamas, vērtējot ģimenes materiālo situāciju. Jau pagājušajā mēnesī ģimenes materiālā stāvokļa prognozes bija pakāpušās rekordaugstu. Salīdzinot šā mēneša rezultātus ar situāciju pirms gada, ģimenes materiālās situācijas novērtējums ir kļuvis pozitīvāks, no +4 līdz +6 punktiem. Tāpat uzlabojies arī pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums – no -11 līdz -9.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvijas ekonomikas apjoms - par 9% zemāks nekā 2007. gadā

Mārtiņš Apinis, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī situācija ārējos eksporta tirgos nav labvēlīga, tomēr strauja Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās nav īstenojusies, jo pozitīvu artavu kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē devis aktivitātes pieaugums iekšējā tirgū, jaunākos datus par valsts tautsaimniecības izaugsmi gada pirmajā ceturksnī komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Saskaņā ar tiem valsts ekonomikas apjoms gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn ir palielinājies par 3,6% jeb par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā statistiķi lēsa iepriekš.

E. Rudzītis skaidro, ka gada pirmajā ceturksnī galvenais ekonomikas izaugsmes vilcējspēks bijis privātais patēriņš, kas palielinājās par 4,7% gada laikā, nodrošinot kopējo IKP pieaugumu par 3,4 procentpunktiem.

Pēc viņa domām, privāto patēriņu veicina situācijas uzlabošanās darba tirgū, palielinoties nodarbināto skaitam un pieaugot strādājošo ienākumiem un pirktspējai, kā arī patērētāju piesardzīgi optimistiskais nākotnes finansiālās situācijas vērtējums. Tāpat viņš piebilst, ka gan iedzīvotāju ienākumu kāpums un noskaņojums, gan tūrisms turpina balstīt tirdzniecību, kas no nozarēm gada pirmajā ceturksnī deva lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā (pienesums 1,5 procentpunkti), tāpat pozitīvas tendences redzamas būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Eiropiešu apmierinātība aug, neraugoties uz Grieķijas krīzi

Dienas Bizness, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz virkni ekonomisku un sociālpolitisku saspīlējumu, patērētāju noskaņojums Eiropā 2015. gada otrajā ceturksnī sasniedzis augstāko indeksu pēdējo piecu gadu laikā – 79, liecina informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen pētījums par patērētāju noskaņojumu.

Salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī 21 no 32 pētījumā ietvertajām Eiropas valstīm iedzīvotāju apmierinātības indekss ir pieaudzis. Likumsakarīgi, ka optimisms ievērojami samazinājies Grieķijā – salīdzinot ar gada sākumu, tas krities par 12 punktiem, sasniedzot rādītāju 53. Arī Ukrainas iedzīvotāju noskaņojums vēl joprojām ir tālu no optimistiska novērtējuma. Kaut arī salīdzinot ar pirmo ceturksni apmierinātības indekss Ukrainā ir pieaudzis par septiņiem punktiem, sasniedzot 48, līdz robežšķirtnei 100 vēl ļoti tālu.

Optimistiskākā valsts pasaulē vēl joprojām ir Indija, kur indekss pieaudzis vēl par vienu punktu, sasniedzot 131. Savukārt Eiropas valstu vidū līderis ir Dānija ar 112 punktiem – tur, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, optimisms pieaudzis par sešiem punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Eksperte: Mazumtirgotāji šogad iegūs no iedzīvotāju algu kāpuma

Dienas Bizness, 30.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi februārī palielinājās par 3.7% (kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar pērnā gada februāri, kas ir lēnākais kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā, norāda AS Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Lielākais vājums bija vērojams nepārtikas preču, izņemot degvielu, pārdošanas apjomos – tie pieauga vien par 0.8% (salīdzinot ar 7.8% janvārī). Pārtikas pusē kāpums (+4.6%) noplaka vien nedaudz. Savukārt apjomi strauji auga auto degvielas mazumtirgotājiem (+9.3%).

Viena mēneša nozīmi gan nevajadzētu pārspīlēt. Ja skatāmies janvāra un februāra sniegumu kopā, tad mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi ir auguši par aptuveni 5%. Tas gan ir lēnāk nekā pērnā gada nogalē, tomēr tas joprojām ir labs sniegums un ir labs signāls tam, ka mājsaimniecību patēriņš turpina stabili augt un veicināt kopējo ekonomikas izaugsmi.

Aptaujas rāda, ka februārī nedaudz pasliktinājās iedzīvotāju noskaņojums, kas, iespējams, skaidrojams ar auksto laiku, lielākiem rēķiniem apkures dēļ un notikumiem finanšu sektorā. Tomēr noskaņojums tāpat bija labāks nekā pērnā gada sākumā un gaidāms, ka tas arī turpmāk saglabāsies ap šo līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru