Jaunākais izdevums

Domājot par savām vecumdienām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks un visbiežāk tās tiek saistītas ar dzīvošanu savam priekam, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).

Kopumā 76% iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Zīmīgi, ka piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība. Protams, jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam.

Par vēlamo pensionēšanās vecumu iedzīvotāji uzskata 56 līdz 61 gadu vecumu (36%), un salīdzinājumā ar 2017.gadu tās var uzskatīt par būtiskām izmaiņām, jo pirms trim gadiem iedzīvotāji labprāt būtu devušies pensijā jau 50 līdz 55 gadu vecumā (34%). Taču pērn Latvijā pensionēšanās vecums bija 63 gadi, savukārt līdz 2025.gadam to paredzēts celt līdz 65 gadiem.

Domājot par pensijas apmēru, lielākā daļa (45%) pensijā sagaida vismaz 75% līdz 100% no esošās algas, bet trešdaļa sagaida, ka pensija pārsniegs šī brīža ienākumus. Absolūtos skaitļos tie ir vidēji 1000 eiro. Salīdzinājumam – šobrīd vidējā pensija valstī, kādu saņem lielākā daļa senioru, ir 320 eiro. Zīmīgi, ka visoptimistiskāk noskaņoti ir Rīgā dzīvojošie, kuri vēlētos saņemt pensiju 1113 eiro apmērā, salīdzinot ar 2018. gadu tas ir pieaugums par 16%, kad tika norādīta vēlamā pensija 958 eiro apmērā.

«Redzējums par vecumdienām dažādām paaudzēm ir ļoti atšķirīgs. Kamēr iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem jeb tā dēvētā tūkstošgades paaudze uzskata, ka būs sociāli aktīvi un baudīs dzīvi (38%). Tikmēr tie, kuriem pensijas vecums daudz tuvāk (iedzīvotāji 50 līdz 64 gadu vecumā), ir daudz pesimistiskāki un pieļauj, ka dzīvos pieticīgi, jo ienākumi būs ļoti zemi (37%). Kopumā arī gaidas no pensijas apmēra ir samērā rožainas, īpaši skatot to kontekstā, ka pašu savlaicīga rīcība uzkrājumu veidošanā vecumdienām, kā to paredz valstī izveidotā trīs līmeņu pensiju sistēma, aizvien ir nepietiekama. Šobrīd uzkrājumus vecumdienām privātajos pensiju fondos veido vien tikai aptuveni 30% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir īpaši kritiski, jo Latvijas sabiedrība, tāpat kā visa pasaule noveco, un strādājošo, kas spēj uzturēt šodienas pensionārus, kļūst arvien mazāk, bet laiks, kas jādzīvo kā «pensionāram», kļūst tikai garāks. Taču ar valsts garantēto pensiju pensijas apmērs varētu būt pat tikai puse no pirmspensijas ienākumiem,» stāsta Kristaps Kopštāls, Swedbank apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.

Kopumā iedzīvotāju interese par gaidāmo pensiju ir vērtējama kā zema. Vairāk nekā puse jeb 62% iedzīvotāju šobrīd nav apzinājuši savu sagaidāmo pensijas apmēru. Katrs desmitais vispār nav informēts par iespēju jau šobrīd apskatīt savu prognozēto valsts pensijas apmēru (11%), daļai tas neinteresē (16%), bet daļa uzskata – līdz pensijai nenodzīvos (9%).

Aug apziņa par uzkrājumu nepieciešamību vecumdienām Gadu no gada arvien vairāk iedzīvotāju apzinās nepieciešamību pašiem veidot uzkrājumu vecumdienām. Šobrīd 24% iedzīvotāju veidot uzkrājumu pensiju 3.līmenī (kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pērn), 18% veido cita veida uzkrājumus savai pensijai, savukārt 10% iemaksas pensiju 3.līmenī veido darba devējs. Taču aizvien liela daļa iedzīvotāju paļaujas tikai uz valsts pensiju (27%), kā arī uzskata, ka viņu pensijas uzkrājums ir bērni un nekustamais īpašums (24%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā vecuma pensija ir 365 eiro mēnesī jeb 44% no vidējās neto algas valstī, ceturtdien "Luminor Bank" diskusijā par pensiju sistēmas nākotni sacīja bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Vienlaikus vidējā vecuma pensija Eiropas Savienībā (ES) ir 1100 eiro mēnesī jeb 70% no vidējās neto algas ES.

"Tāpēc ir svarīgi, cik daudz cilvēki paši uzkrāj. Pēc "Eurostat" datiem, vidējais ienākums pensijas vecuma cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma Latvijā ir aptuveni 450 eiro mēnesī, bet ES tas vidēji ir 1400 eiro mēnesī. Mazāka summa nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā," stāstīja Dobrovoļska.

Viņa sacīja, ka kopējais uzkrājumu rādītājs Latvijā ir tikai 6% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem, kamēr ES vidēji tas ir 12%, bet Igaunijā pat pārsniedz vidējo ES rādītāju un viedo 13-14%.

"Jāsaprot, ka valsts nodrošinātā pensija veidos tikai daļu no ienākumiem vecumdienās, bet lielu daļu veidos cilvēku uzkrājumi. Diemžēl Latvijā uzkrājumus veido tikai neliela daļa iedzīvotāju, piemēram, trešajā pensiju līmenī uzkrājumu veic tikai trešdaļa iedzīvotāju, turklāt daļa no tiem neveic regulārus maksājumus un ir veikusi tikai vienreizēju pirmo maksājumu," stāstīja Dobrovoļska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Labklājības ministre: Tiks veikta lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā

Lelde Petrāne, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pratības indeksam, ko janvārī publiskoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būtu vajadzējis daudz vairāk saviļņot sabiedrisko domu un izraisīt lielākas diskusijas, nekā tas reāli notika.

Pieredzei no iepriekšējās krīzes, kad dienas laikā daudzi cilvēki palika bez darba un ienākumiem, būtu vajadzējis radīt būtisku uzkrāšanas prasmes pieaugumu, un tomēr – nekā. Taču skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši – Latvijā joprojām teju puse – 48% – no iedzīvotājiem neveido nekādus uzkrājumus. Turklāt laikā kopš 2014. gada šī proporcija nav mainījusies. Savus izdevumus gadījumā, ja zaudētu ienākumus, 31% iedzīvotāju nespētu segt pat mēnesi (!). Vēl 30% varētu iztikt nedaudz vairāk kā mēnesi. Un tālāk?

Šiem datiem būtu jāuztrauc ne tikai finanšu iestādes, kam reizēm tiek piedēvēta savtīga ieinteresētība, bet arī valdību. Ko kaut vai nelielas krīzes gadījumā darīs šie cilvēki bez jebkādiem uzkrājumiem? Prasīs valdībai pabalstus un jaunas "simtlatnieku" programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezdarbnieku pabalstu sistēmai Latvijā vajadzīgs kapitālais remonts

Māris Ķirsons, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

43% Eiropas iedzīvotāju paši neveido uzkrājumus pensijai, liecina "Insurance Europe" veiktā aptauja.

Tās laikā aptaujāti 10 tūkstoši iedzīvotāju 10 Eiropas valstīs.

62% no tiem, kuri nekrāj pensijai, uzsvēruši, ka ir ieinteresēti uzkrāt, bet 42% atzinuši, ka nevar atļauties atvēlēt naudu uzkrājumiem.

Aptaujas laikā atklāts, ka cilvēkiem vissvarīgākais, veicot uzkrājumus, ir līdzekļu drošība. Tāpat viņi vēlas iespēju uzkrājumu laikā tos palielināt vai pārtraukt, atstāt naudu mantojumā, viegli pārskaitīt vai viegli tiem piekļūt.

67% iedzīvotāju vēlas informāciju par pensiju produktiem saņemt digitāli. Visvairāk iedzīvotāji ieinteresēti saņemt informāciju par garantijām, izmaksām, komisijas maksām un investīciju ienesīgumu. Vismazāk aptaujāto vēlas saņemt informāciju par investīciju stratēģiju vai tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Valdības deklarācijas caurumiņi

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viegla risinājuma OIK lietā nav – šādu gaužām vienkāršu secinājumu OIK lietā, izskatās, ir izdarījis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Šāds publisks paziņojums ir gluži kā atzīšanās, ka Kariņa valdības deklarācijā iekļautais punkts par obligātās iepirkuma komponentes likvidēšanu ir pirmsvēlēšanu laikā dots neizpildāmas solījums vēlētājiem.

Tas ir dots, neiedziļinoties lietas apstākļos, un bija nepieciešama tikai nedēļa, lai atklātos kārtējais caurumiņš deklarācijā.

Pirmais caurums atklājās jau nākamajā dienā pēc Kariņa valdības apstiprināšanas. Saeima neatbalstīja ierosinājumu samazināt PVN pārtikai, kaut gan savā deklarācijā ir iekļāvusi punktu par to, ka izvērtēs iespēju samazināt PVN svaigai pārtikai. Vēl nākamajā dienā pēc Kariņa valdības apstiprināšanas tika noraidīts priekšlikums piesaistīt minimālās vecuma pensijas apmēru valstī noteiktajai minimālajai algai un noteikt, ka minimālā vecuma pensija nevar būt zemāka par pusi no minimālās algas. Tas nozīmētu, ka minimālā pensija Latvijā šogad nevarētu būt zemāka par 215 eiro. Šobrīd vecuma pensijas apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir 64 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas nozares izaugsme šogad visdrīzāk apsteigs ekonomikas vidējo pieaugumu

Žanete Hāka, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka šajā gadā tiek prognozēta Latvijas ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās, tas, protams, skars arī apdrošināšanu, paredz Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Tomēr kopumā turpināsies mērena nozares izaugsme, kas apsteigs Latvijas ekonomikas vidējo pieaugumu, kas tiek prognozēts 2,8% apmērā.

"Pērn nozare augusi par 8% un sagaidāms, ka šāds temps varētu turpināties arī tuvākajos gados. Cerams, ka dzīvības apdrošināšanas nozare turpinās atgūties un augt pēc negatīvās nodokļu reformas ietekmes. Izaugsmes iespējas ir arī otrā “cilvēku” apdrošināšanas veidā – veselības apdrošināšanā, sagaidāms, ka šie veidi augs straujāk nekā risku apdrošināšana," paredz J. Abāšins.

Tāpat viņš prognozē, ka turpināsies tehniskais progress, informācijas sistēmu pilnveide un informācijas apmaiņa ar valsts institūcijām, attālināto un e-pakalpojumu attīstība. Sagaidāms, ka šogad beidzot tiks nodrošināta arī apdrošinātāju apmaksāto recepšu izrakstīšana e-veselības sistēmā, jo šobrīd tās jāizraksta vēl papīra formā. Tāpat beidzot būs skaidrība par Brexit un tā ietekmi uz pārvietošanos un ar to saistītajiem apdrošināšanas veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis vēl vienu kriminālprocesu pret šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, šodien žurnālistiem apliecināja Krapsis.

LETA jau rakstīja, ka viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu. Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.

Krapsis šodien žurnālistiem atklāja, ka pirmdien viņam šajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1000+ eiro pensija? Aug optimisms, rīcība atpaliek

Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējs Atis Sausnītis pagājušajā nedēļā ir reģistrējis jaunu kompāniju Ascapital

LETA, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Atis Sausnītis pagājušajā nedēļā ir reģistrējis jaunu kompāniju - «Ascapital», liecina informācija «Firmas.lv».

Sausnītis skaidro, ka «Ascapital» izveidota, lai pēc aiziešanas pensijā, viņa iesāktos darbus varētu turpināt pēcnācēji. «Tā ir normāla prakse, kad iesāktā pārvaldību atstāj pēcnācējiem. Tas būs tas pats, ar ko nodarbojos līdz šim, tikai citādākā formā, jo es vairs neesmu aktīvajā darbībā. Neatsakos no tā, kas man ir, bet mainu pārvaldības principus,» sacīja Sausnītis, atgādinot, ka viņš ir vairāku uzņēmumu, tostarp «Mini pasāža», «Baltijas lāse», «Minhauzena pasaule» un «Liepājas Pētertirgus» līdzīpašnieks.

Sausnītis arī minēja, ka pēc aiziešanas pensijā saimniecisko darbību turpinās «mierīgākā veidā», neiesaistoties tehniskos vai praktiskos amatos, kā arī viņš neplāno iesaistīties politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā līdz galam nepiepildītu plīša izstrādājumu padarīt par kulturālu fenomenu?

«Man patīk, ka viņām ir spīdīgas acis. Viņas arī izskatās mīļas. Un viņām ir dzimšanas dienas,» tā par Ty mīkstajām rotaļlietām izsakās desmit gadus vecā Māra. Katru vakaru sev līdzās viņa izgulda 14 lielākas un mazākas košas un ne tik košas plīša mantas, un katru reizi, kad viņai ir iespēja izvēlēties rotaļlietu veikalā kaut ko jaunu nopirkt, viņai grūti neizvēlēties vēl vienu «mīļumu», jo tur vienmēr ir kāda jauna: šomēnes neonrozā pūdelis, nākammēnes – lillā delfīns, vēl pēc mēneša – pūce visās varavīksnes krāsās.

Māra nav vienīgā, kurai patīk amerikāņu rotaļlietu ražotāja Ty mīkstās spēļmantas ar oficiālo nosaukumu Beanie Boo. Kaut, iespējams, pirmais histēriskais vilnis ir garām (mūsdienās pieprasījums pēc spēļmantām, ar retiem izņēmumiem, ir viļņveidīgs – pēkšņi to vajag visiem un pēc kāda laika – gandrīz nevienam), tomēr košās mantas ar spīguļojošajām acīm vēl joprojām ir populāras. Tās gan nevar sacensties popularitātē ar savām priekšgājējām Beanie Babies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Labdarības tirdziņa dalībnieki gaida dāvanu pircējus

Laura Mazbērziņa, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atjaunot apsīkušo ilgtermiņa uzkrāšanas tendenci

Jānis Abāšins - Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un nākotnes pensionāru finansiālo nodrošinājumu Latvijas Banka nupat prezentēja biedējošus aprēķinus: ja pašlaik cilvēkiem pensija darba ienākumus aizstāj vidēji 40% apmērā, tad turpmākos gadus šis līmenis diezgan strauji kritīsies, 2030. gadā sasniedzot 34%, bet 2050. gadā – jau vairs tikai 25%. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, cilvēka ienākumi pēkšņi samazināsies četras reizes.

Viena risinājuma šai problēmai nav, eksperti iesaka uz to skatīties kompleksi, un viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt uzkrājumus. Latvijā uzkrāšanas tradīcijas ir vājas, tādēļ būtu jāizmanto visi iespējamie ceļi, īpaši jau tie, kas neatstāj tiešu iespaidu uz pašreizējo valsts budžetu, lai sabiedrību gan izglītotu, gan piedāvātu ērtus un pievilcīgus finanšu instrumentus uzkrājumu veidošanai.

Viens no šādiem uzkrāšanas rīkiem ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Kas tā īsti ir? Tā apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās pensijas Latvijā svārstās robežās no 9000 līdz 19 400 eiro, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Petraviča pastāstīja, ka «top10» lielāko pensiju apmērs Latvijā svārstās no 9000 līdz 19 400 eiro. Ja lielākā pensija Latvijā ir 19 400 eiro mēnesī, tad otrā lielākā pensija ir aptuveni 8000 eiro.

Ministre skaidroja, ka Labklājības ministrijā tiek analizēts, kādu ietekmi uz sociālo budžetu atstāja deviņdesmitajos gados atceltie sociālo iemaksu griesti. Petraviča norādīja, ka persona, kas patlaban saņemt 19 000 lielu pensiju, visticamāk, patlaban saņem ievērojami vairāk nekā iepriekš iemaksājusi.

Stāstot par galvenajām Labklājības ministrijas prioritātēm nākamā gada budžetā, Petraviča skaidroja, ka ar 2020.gada 1.janvāri paredzēts palielināt minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērus, lai uzlabotu materiālo situāciju personām ar īpaši zemiem ienākumiem. Tāpat, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu personām ar invaliditāti, paredzēts pilnveidot un uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī turpināt uzlabojumu ieviešanu tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšanā atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.

«Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,» norādīja birojā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka vēl viens iemesls reorganizācijai bijis tas, ka līdz šim birojā bija ļoti lielas nodaļas, kurā strādāja līdz pat 20 cilvēki. Tik lielas nodaļas valsts pārvaldes sistēmā esot ļoti grūti vadīt, tāpēc «zelta standarts» esot nodaļas ar 10 līdz 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cik un par ko maksā EP deputātiem?

Kristīne Harmsena, speciāli DB, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Igaunijas valdība atbalsta izmaiņas pensiju otrajā līmenī

LETA--BNS, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja iecerētās izmaiņas pensiju otrajā līmenī, kas paredz, ka otrais līmenis būs brīvprātīgs.

«Mūsu nolūks ir uzlabot Igaunijas iedzīvotājiem pieejamos izvēles variantus un paaugstināt pensiju krāšanas elastīgumu,» sacīts Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes paziņojumā.

«Jauniešiem vairs nebūs obligāti jāsāk iemaksas kādā fondā, viņiem būs iespēja to darīt vēlāk. Tie, kuri ir apmierināti ar izvēlēto fondu, var vienkārši turpināt [veikt tajā iemaksas],» norādījis Helme.

«Ir svarīgi rūpīgi apdomāt savus lēmumus, lai, sasniedzot pensijas vecumu, pensija neizrādītos mazāka, nekā cerēts,» piebildis Igaunijas finanšu ministrs.

Iecerētie grozījumi paredz, ka pēc tam, kad izmaiņas stāsies spēkā, pievienošanās pensiju otrajam līmenim un izstāšanās no tā būs brīvprātīga, iesniedzot iesniegumu Pensiju centram vai bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju vidū interese par to, kas pārvalda viņu plānus, pieaug, taču informētība par plānu rezultātiem vēl ir zema, secināts CBL Asset Management pētījumā.

Patlaban samazinās to iedzīvotāju skaits, kuru izvēli noteikusi pensiju pārvaldnieka kampaņa vai reklāma. Šajā ziņā savu artavu devušas arī valsts institūcijas, kas mēģinājušas ierobežot šī produkta reklāmas, uzskata kompānijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Šobrīd 62% iedzīvotāju zina, kas pārvalda viņu pensiju, salīdzinot ar 2011.gadu, kad šo cilvēku īpatsvars bija 53%.

Tajā pašā laikā, pēc viņa teiktā, satraucošs ir rādītājs, ka primārais izvēles faktors tikai 4% respondentu ir ienesīgums, jo tādā veidā tikai maza daļa iedzīvotāju ir izdarījuši ekonomiski izsvērtu izvēli.

Lielākā daļa jeb 62% savus līdzekļus uztic institūcijai, ar kuru jau ilgstoši sadarbojas. 9% izvēlas līdzekļu pārvaldnieku, kuru uzskata par drošu un uzticamu. 4% izvēlējušies pārvaldnieku, sekojot reklāmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā vajadzētu ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru

LETA, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ievēlēja «Gods kalpot Rīgai» deputātu Daini Turlo.

Neviens cits kandidāts mēra krēslam virzīts netika. «Par» Turlā kandidatūru balsoja 32 valdošās koalīcijas deputāti, bet 23 klātesošie opozīcijas deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Līdz šim Turlais pašvaldībā ieņēma Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītāja amatu.

Kopumā Turlā iztaujāšana ilga sešas stundas, bet kopā ar pārtraukumiem un debašu sadaļu par mēra ievēlēšanu tika diskutēts vairāk nekā deviņas stundas. Debašu sadaļā opozicionāri pauda viedokli, ka mēra nomaiņa situāciju pašvaldībā neuzlabos. Viņi ir pārliecināti, ka esot sācies koalīcijas noriets.

Opozīcijas deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka līdz ar mēra maiņu «domei tiek pārkrāsots žogs». «Vecā korupcijas seja iet prom un mainās jauna fasāde, bet nekas jau nemainīsies,» teica Lapiņš, paužot viedokli, ka Turlais nespēs apturēt korupcijas sērgu pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju ražotājs "Huawei" vēris savas Ķīnas rūpnīcas durvis žurnālistiem, ļaujot ieskatīties ražošanas procesā.

Rūpnīca atrodas Donguanā, Ķīnas Guandunas provincē.

"Huawei" dibinātājs un vadītājs Ren Zhengfei vakar paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trumpa kampaņa pret tehnoloģiju uzņēmumu viņu skārusi smagi un piespiedusi atlikt došanos pensijā, lai aizstāvētu "Huawei" tēlu.

Kā vēstīts, ASV apgalvo, ka "Huawei" ir cieši sakari ar Ķīnas valdību un uzskata, ka šī ražotāja tehnoloģijas varētu tikt izmantotas spiegošanai. Tas, savukārt, ierobežojis tehnoloģiju ražotāja biznesu. "Huawei" gan noraida šādas apsūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Sociālo iemaksu samazinājums par 1% ir nenopietna attieksme

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas.

Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Vēlos arī dalīties pārdomās par to, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu.

"Mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku

Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš - laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu izmaiņas traucē uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd uzņēmējiem jau tā ir grūti plānot uzņēmuma darbību Covid-19 radītās krīzes dēļ, un "mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku. Pēdējo dienu informācija par iespējamu nodokļu izmaiņu atlikšanu par pusgadu, līdz nākamā gada 1. jūlijam, jāuztver kā pozitīvs solis, jo tiek pagarināts laika periods, lai izsvērtu un pārdomātu nodokļu sistēmas sakārtošanas praktisko pusi un aprēķināšanas metodikas nianses. Turklāt visiem nodokļu maksātājiem būs iespēja izprast izmaiņas un noskaidrot savu gaidāmo nodokļu maksāšanas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju sistēma Latvijā darbojas jau 20 gadus un ieguldīts daudz, tā ir nepārtraukti attīstīta un apbēdina fakts par iedzīvotāju neziņu saistībā ar pensiju sistēmu, norāda Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

«Cilvēku attieksmē ir pretruna - liela daļa paļaujas uz valsts pensiju, bet tajā pašā laikā tikpat liela daļa neuzticas pensiju sistēmai. Daudzi saka, ka tik ilgi nenodzīvos, taču pensija pienāk un publiskajā telpā izskan jautājums, kā lai izdzīvo, turklāt zinot, ka šie cilvēki ir ilgi strādājuši, jautājums pastāv, kurā kabatiņā šī nauda ir iekritusi,» viņa sacīja.

Sākot strādāt, informācija par jauno darba ņēmēju nonāk VID un VSAA, kur tiek atvērts virtuālais konts apdrošinātājai personai un sāk reģistrēt iemaksas. 6% no ienākumiem tiek novirzītas 2.līmenī un nauda tiek fiziski uzkrāta. Pārējā nauda ir virtuāla un ar iemaksām tiek nodrošinātas šīsdienas pensionāru pensijas, skaidro J. Muižniece.

Komentāri

Pievienot komentāru