Finanses

Bezdarbnieku pabalstu sistēmai Latvijā vajadzīgs kapitālais remonts

Māris Ķirsons, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Kādi varētu būt risinājumi?

Pirmais varētu būt pensiju un bezdarba iemaksu apvienošana individualizētā pensijas/bezdarba kapitālā. Proti, pensijai un bezdarbam paredzētās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieskaitīt personas virtuālajā kontā, kurā krājas līdzekļi personas pensijai un arī garantijām iespējamiem bezdarba gadījumiem. Rezultātā tiem cilvēkiem, kuri darba mūža laikā biežāk ir bijuši bezdarbnieki, pensija būtu nedaudz mazāka, savukārt tiem cilvēkiem, kuri darba mūža laikā šajā statusā ir bijuši pavisam reti vai nemaz - pensija būtu par labu tiesu lielāka. Būtībā šāds mehānisms stimulētu cilvēku nevis bieži un ilgi sēdēt uz bezdarbnieku pabalsta (iespējams, pat nelegāli piestrādājot un sildot ēnu ekonomiku), bet gan maksimāli ātri iekārtoties citā darbā. Un, ja arī šis stimuls būtu par mazu, tad vismaz pārējiem tas nebūtu jāsedz tādā apmērā kā līdz šim. Protams, valstī ir noteikts minimālais pensijas apmērs, kas ir sava veida drošības ventilis, ka visu pensiju nokurināt bezdarbnieku pabalstā nebūtu iespējams.

Sezonas darbiem risinājums varētu būt iespēja bezdarbniekiem noteiktu laika sprīdi strādāt šos darbus, nezaudējot bezdarbnieka statusu un garantijas. No vienas puses šādu modeli var uztvert kā kaut ko nesavienojamu. Bet no otras - ir jārēķinās, ka sezonas darbs nav pastāvīgs darbs un labāk ir dot legālu iespēju papildināt mājsaimniecības budžetu mūsu pašu iedzīvotājiem, nekā meklēt cilvēkus un vest viņus uz īstermiņa darbiem no tālām zemēm.

Iespējams, ka ir vērts izvērtēt iespēju izmantot Somijas pieredzi, kur bezdarbniekam, atsakoties no noteikta veida darba piedāvājuma, kas turklāt ne vienmēr atbildīs konkrētā bezdarbnieka specialitātei, zūd iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tas nenozīmē, ka bez darba esošam celtniekam būtu jāsāk strādāt par IT speciālistu, bet gan to, ka bez darba esošs IT darbinieks būtu spiests iet strādāt zemākas kvalifikācijas darbu. Vēl viena iespēja ir noteikt, cik bieži cilvēks var izmantot bezdarbnieka pabalstu. Aprēķini rāda, ka pašreizējā sociālo iemaksu proporcijā darbinieks vienu pilnu bezdarba pabalstu var sakrāt astoņu gadu laikā. Tātad tie strādājošie, kuri bezdarba pabalstu nav izmantojuši desmit, divdesmit vai vairāk gadu, būtībā savu pabalsta apmēru dāvina citiem. Tomēr šis modelis varētu būt pārāk traumējošs reāla bezdarba gadījumā.

Vēl viens risinājums varētu būt, ka personas bezdarba periodā vairs neveiktu sociālās iemaksas personas pensiju kapitālā. Šobrīd situācija ir diezgan paradoksāla: valsts gadiem ilgi atsakās veikt iemaksas pensiju kapitālā par aizbildņiem (kuru saņemtā atlīdzība par pienākumu veikšanu ir tipisks sociālās apdrošināšanas objekts), par jaunajām māmiņām iemaksas tiek veiktas no nelielas summas (171 eiro), kā rezultātā viņu potenciālā pensija ievērojami samazinās. Tajā pašā laikā bezdarbnieku pensiju kapitālā iemaksas tiek veiktas no pilnas pabalsta summas. Manuprāt, bezdarba apdrošināšanas uzdevums ir palīdzēt krīzes situācijā, nevis vairot bezdarbnieka pensiju kapitālu. Minētie risinājumi nebūt nav vienīgie, bet jebkurā gadījumā problēma ir acīmredzama un tās risināšanai ir vajadzīga politiskā griba.

Kā vērtējat minimālās algas palielināšanu no pašreizējiem 430 eiro līdz 500 eiro un neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz 300 eiro mēnesī?

Cilvēki vēlas saņemt vairāk naudas savā makā, un viņiem nav svarīgi, vai tiek paaugstināta valstī noteiktā minimālā alga vai tiek paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums (pašlaik tā maksimālais apmērs ir 230 eiro, bet 2020. gadā plānotais ir 250 eiro, taču ir priekšlikums to paaugstināt līdz 300 eiro). Tajā pašā laikā šim jautājumam ir vairākas šķautnes. Vispirms ir jāatzīst, ka diferencētais neapliekamais minimums postoši ietekmē tautsaimniecību, turklāt, pretēji plaši popularizētajam mītam, tas nevis samazina nevienlīdzību, bet vairākās situācijās pat palielina to. Līdz ar to tā robežas paaugstināšana līdz 300 eiro mēnesī vēl pastiprinās postošo ietekmi.

Kā izpaužas šī postošā ietekme?

Nodokļiem piemīt ne tikai fiskālā, bet arī regulējošā funkcija, ar kuras palīdzību valsts virza procesus vēlamajā virzienā. Ja kāda parādība sabiedrībai nav vēlama, tad tai piemēro lielākas nodokļa likmes. Savukārt, lai veicinātu sabiedrībai vēlamu parādību pieaugumu, tām nodokļu slogs tiek samazināts. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo darba nodokļu sistēmu, kas ietver sevī tādu anomāliju kā diferencētais neapliekamais minimums (DNM), lai personai, kurai nav apgādājamo, izmaksātu pirmos 352 eiro (atbilst minimālajai bruto algai), darba devējam nodokļos ir jāsamaksā 185 eiro. Savukārt par nākamajiem neto algas 352 eiro darba devējam nodokļos ir jāsamaksā 341 eiro. Ar šo valsts nepārprotami ir pateikusi: ja tu legāli maksāsi mazas algas, mēs ar nodokļu politiku tevi atbalstīsim, savukārt, ja tu legāli maksāsi normālas vai lielas algas, mēs ar nodokļu politiku tevi izģērbsim! Skatot klasisko burkāna un pātagas vadības modeli, ir tā, ka burkāns ir piekarināts ēzelim pie astes un viņš cenšas griezt galvu atpakaļ, savukārt VID un citas bargās iestādes ar pātagu cenšas panākt, lai ēzelis iet uz priekšu. Rezultāts nav iepriecinošs – 2018.gadā ēnu ekonomika pieauga par vienu procentpunktu. Kopumā šāds darba nodokļu modelis veicina zemas pievienotās vērtības (lētā darbaspēka) ekonomikas saglabāšanos, kavē tautsaimniecības pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma ekonomiku.

Visu rakstu lasiet 11. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kas tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.

Šāds risinājums trešdien ticis apspriests finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē.

Finanšu ministrijā stāstīja, ka darba grupa vienojusies turpināt spriest par bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu.

Paredzēts, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", būs tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību. Patlaban gan nav zināms bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs, bet tas tiek vērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot līdz 180 eiro apmērā līdz šim paredzēto 130 eiro vietā.

Sākotnēji Labklājības ministrijas (LM) un valdības virzītajā piedāvājumā bija paredzēts pabalstu noteikt līdz 130 eiro apmērā. LM informēja, ka vienlaikus likuma grozījumos noteikts, ka personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Nodarbinātības valsts aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Līdz šim personām, kas darbu uzteikušas pašas, pabalstu piešķīra ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Plānots, ka šāda kārtība būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim personām, kurām bezdarbnieka statuss piešķirts sākot no 2020.gada 12.marta. Iepriekš opozīcijas pārstāvji bija norādījuši, ka nepieciešams palielināt maksimālo summu līdz 180 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem izmaksās īpašu terminētu pabalstu

LETA, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja jauna pabalsta ieviešanu Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem, paredzot to 500 eiro apmērā pirmos divus mēnešus un 375 eiro apmērā vēl divus turpmākos mēnešus.

Saeima šodien izskata priekšlikumus jaunajam Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumam.

Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienojās piedāvāt likumā paredzēt jaunu pabalstu jaunajiem speciālistiem.

Likums paredzēs, ka personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, tiesības uz jaunā speciālista pabalstu ir arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bezdarbnieku pabalsts nav dāvana grūtdieņiem

Valts Stūrmanis, AS BDO Latvia nodokļu jurists, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spējam, nespējam, drīkstam, nedrīkstam. Ko valdības lēmums samazināt bezdarbnieka pabalstu nozīmē no nodokļu teorijas skatupunkta?

Veidojot jauno valsts budžetu un vērtējot dažādas izmaksas, tiek lemts par to, vai samazināt bezdarbnieka pabalstu izmaksu apmēru un ilgumu. Motīvs pietiekami vienkāršs: izmaiņas motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū; tiks ietaupīti 12 miljoni eiro.

Šobrīd izskatās, ka lēmums tiks pieņemts ar vieglu roku, uzskatot, ka tā drīkst un tā vienkārši būtu pareizi, jautājumam pieejot tīri matemātiski, ignorējot sociālās apdrošināšanas būtību, darbības pamatprincipus un mērķus, pakalpojuma saņēmēja un sniedzēja attiecību elementu.

Bezdarbnieka pabalsts nav vis valsts dāvana vai kāds citāds labvēlības žests grūtdieņiem. Tas ir viens no sociālās apdrošināšanas veidiem. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu iegūst tikai tie, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas (ik mēnesi speciālajā budžetā iemaksā 1,84 % no savas algas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Signāls - nodokļus maksāt nav jēgas

Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte Anna Medne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtībā – mainot pabalsta apmēru, kā arī saīsinot tā izmaksas periodu. Šī ideja būtībā ir signāls, kas mudina domāt - nodokļus maksāt nav jēgas – un tikai palielinās nodokļu maksāšanas nihilismu.

Vai 12 miljonu eiro ietaupījums attaisno līdzekļus?

Iecere no nākamā gada bezdarbnieku pabalstu izmaksāt nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet gan astoņus, kā arī veikt izmaiņas pabalsta aprēķinos – pirmos divus mēnešus pabalsts būs 100% apmērā, nākamos divus – 75% apmērā, nākamos divus – 50%, bet pēdējos divus – 45% apmērā. Šobrīd visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs – 50% apmērā. Tiek lēsts, ka izmaiņas ļaus ietaupīt aptuveni 12 miljonus eiro.

Bezdarbniekiem mazāk, deputātiem – vairāk

Manuprāt, ziņa par bezdarbnieku pabalsta izmaiņām jāskata kontekstā ar plānotājām korekcijām deputātu un ministru atalgojumā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums regulē arī valsts pārvaldē strādājošo algas. Saskaņā ar likumu, ja aug vidējā alga valstī, tad automātiski ir palielināma alga arī Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem un kā arī, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai vēlēšanu komisijai. Veidojot jauno budžetu, valdība ir ņēmusi vērā šo regulējumu. Deputātu algu izmaksāšanai kopumā atvēlēti 5,6 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 300 000 eiro palielinājums, salīdzinot ar šo gadu. Ministru algām atvēlēts aptuveni miljons. Premjera alga augs par 248 eiro un būs 4814 eiro pirms nodokļiem. Ministri pelnīs 4570 eiro mēnesī, kas ir par 236 eiro vairāk kā šogad, vēstīts raidījumā. Tomēr stāsts nav tik daudz par cipariem, kā par principu – vai tiešām ir pieņemami vienlaikus samazināt pabalstu apjomu un paaugstināt valsts pārvaldes un deputātu algas?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Labklājības ministres spēles ar cipariem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazliet pastumdām naudiņas, mazliet paspēlējamies ar termiņiem – un, lūk, valsts budžeta fiskālā telpa pieaug par 12 miljoniem eiro.

Tāds ir labklājības ministres Ramonas Petravičas stratēģiskais skatījums uz bezdarbnieku pabalstiem – proti, tā saņemšanas termiņu samazināsim no deviņiem uz astoņiem mēnešiem, beigu mēnešos samazināsim atbalsta intensitāti, un 12 miljoni eiro ir mūsējie. Protams, izmaiņas ir samērā nebūtiskas, tomēr pietiekami slikti ir tas, ka bezdarbnieku pabalstu sistēmai, par kuru rakstīti daudzi nopietni pētījumi, tostarp to darījusi arī Eiropas Komisija, nozares atbildīgā ministre pieiet tik pavirši. Tāda sajūta, ka vienkārši paspēlējās ar cipariem.

Es absolūti neuzskatu, ka pašreizējā bezdarbnieku atbalsta sistēma, tostarp pabalstu, būtu ideāla. Taču, ja ir vēlme to mainīt, tad būtu jābūt stratēģiskam ilgtermiņa skatījumam, apjausmai, kāds ir mērķis utt. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka bezdarbnieka pabalsts ir viens no sociālās drošības sistēmas stūrakmeņiem, taču, to dizainējot, ir jāsabalansē tas, lai cilvēks krīzes situācijā nepaliek bez pietiekamiem ienākumiem un viņam ir gana ilgs laiks, lai atrastu darbu, tostarp, ja nepieciešams, pārkvalificētos, un tas, lai cilvēkam nezustu motivācija iekļauties darba tirgū, lai būtu spiediens darbu aktīvi meklēt. Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts saistībā ar šo lēmumu tvīto: «Ņemot vērā ekonomikas bremzēšanos, samazināt bezdarbnieka pabalsta apmēru ir visai savdabīgs solis. Šis pabalsts tomēr pilda arī ekonomikas stabilizatora funkciju, saglabājot iedzīvotāju pirktspēju apstākļos, kad ekonomikai klājas grūtāk un bezdarbs pieaug.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada bezdarbnieka pabalsts tiks izmaksāts astoņus, nevis deviņus mēnešus, turklāt arī mazākā apmērā, tādējādi ietaupot 12 miljonus eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atklāja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre paskaidroja, ka pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās 100% apmērā no piešķirtā pabalsta, nākamos divus - 75%, nākamos divus - 50%, bet pēdējos divus - 45% apmērā.

«Nevarētu teikt, ka tās ir pamatīgas izmaiņas, bet, iespējams, motivēs cilvēkus arī ātrāk atgriezties darba tirgū,» komentēja Petraviča, piebilstot, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,5 mēneši.

Pēc ministres teiktā, izmaiņas citos pabalstos nav gaidāmas.

Piešķiramo bezdarbnieka pabalstu aprēķina proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam.

Šobrīd visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs - 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad bezdarbnieku pabalstos izmaksāti 86,7 miljoni eiro jeb 66,6% no gada plāna

LETA, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos bezdarbnieku pabalstos izmaksājusi 86,708 miljonus eiro jeb 66,6% no gada plāna, liecina VSAA publiskotā statistika.

Kopumā šogad provizoriski bezdarbnieka pabalstos ir plānots izmaksāt 130,285 miljonus eiro. Vidēji mēnesī bezdarbnieku pabalstos tiek izmaksāti 10,8 miljoni eiro.

Visvairāk šogad izmaksāts februārī - 11,605 miljoni eiro, kad pabalstu saņēma 34 541 cilvēks, bet vidējais tā apmērs bija 332 eiro mēnesī.

Savukārt vismazāk izdevumu šogad bijis maijā, kad 32 077 bezdarbniekiem pabalstos izmaksāti 10,232 miljoni eiro jeb vidēji 316 eiro mēnesī. Tikmēr apdrošināšanai bezdarba gadījumā šogad veiktas obligātās iemaksas 105,079 miljonu eiro apmērā, bet kopumā šogad tam paredzēts iekasēt 157,360 miljonus eiro. 2018.gadā bezdarbnieku pabalstos tika izmaksāti 119,887 miljoni eiro jeb 94% no gada plāna, bet apdrošināšanas obligātajās iemaksās tieši šim mērķim iekasēti 156,148 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Kultūras ministrijas priekšlikumu izmaksāt dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem, pēc valdības sēdes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem dīkstāves pabalsts būs 75% apmērā no līdz šim saņemtiem ienākumiem. Savukārt mikrouzņēmumos strādājošie varēs saņemt dīkstāves pabalstu 50% apmērā no līdz šim saņemtajiem ienākumiem.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka daudz radošo personu īpaši smagi skāruši ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi attiecībā uz publiski pieejamo kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumu norisi, kā arī uz interešu izglītības programmu īstenošanu, kā rezultātā ir atcelti vairāk nekā 1600 publiski pasākumi.

Puntulis vērsa uzmanību uz to, ka šīs personas ir veikušas normatīvajā regulējumā noteiktās sociālās iemaksas, taču tām nav iespējas pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Tāpat uz tām nav attiecināmi valdības līdz šim noteiktie atbalsta mehānismi Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas skartajiem, tāpēc izstrādāts īpašs atbalsta mehānisms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 iznīcinās aplokšņu algas

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi atbalsta pasākumus. Kamēr vieni kritizē valdību par nepārdomātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumam, lai saņemtu atbalstu, jāatzīmē, ka kritiskajā periodā ir ņemta vērā 2008. gada krīzes laikā gūtā mācība, turklāt situācija kopumā krietni samazinās aplokšņu algu maksāšanas apmērus.

Pozitīvi, ka pēc pagājušās krīzes atbildīgās amatpersonas ir sapratušas, ka ar iztikas līdzekļiem jānodrošina arī mājsaimniecības. Tas ir ļoti atbalstāms un pārdomāts solis, jo tieši mājsaimniecības nodrošina iekšējo tirgu, kas šobrīd ir spēcīgāks par ārējo tirgu.

Raugoties no valsts budžeta viedokļa, esam arī bagātāki nekā 2008. gada krīzes laikā. Tas, protams, sniedz lielākas iespējas atbalstīt uzņēmējus. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka jomas, kurām tiek piešķirts atbalsts, tiek pārskatītas un papildinātas. Noteikti būtu vērts atvērt diskusijai arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai, īpaši sezonālajiem biznesiem, piemēram, tūrisma un viesmīlības sektorā, kur nodokļu parādi janvārī un februārī ir neizbēgami nozares specifikas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valstij jārīkojas tagad

Zane Čulkstēna, stratēģiskā HR un komunikācijas uzņēmuma "ERDA" dibinātāja / kustības "Latvija strādā" līdzautore, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nedēļas padalījos savā satraukumā par jauna emigrācijas viļņa iespēju un pārliecībā, ka, pareizi rīkojoties, varam to ne tikai novērst, bet pat panākt pretēju efektu. Proti, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka šī krīze var būt arī iespēja un tieši šobrīd ir kritiski svarīgi ātri un efektīvi rīkoties.

Lai saruna nepārvērstos vispārējā teoretizēšanā, mēģināju apkopot pāris konkrētus priekšlikumus jomās, kuras labāk pārzinu.

Šobrīd valsts rīkojas kā liels uzņēmums bez personāla vadības daļas 

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas...

Darbinieku noturēšana. Kā saglabāt esošās darba vietas un kā radīt jaunas?

Esošo darba vietu saglabāšana

Galvenais darba vietu saglabāšanas mehānisms līdz šim ir bijis dīkstāves pabalsti. Saskaņā ar pirms pāris dienām publicēto statistiku - šobrīd dīkstāves pabalsts ir piešķirts 26 reizes mazākam cilvēku skaitam nekā plānots un tam ir iztērēts 13 reizes mazāk nekā bija iebudžetēts.

Lai būtu skaidrs - mēs runājam par desmitiem tūkstošu cilvēku un tūlīt maijā vēl vairāk, kas šī rezultātā, visdrīzāk, kļūs par bezdarbniekiem, piepulcējoties jau tiem 66 tūkstošiem, kas ir reģistrēti kā bezdarbnieki un vēl krietni vairāk, kas nekvalificējās bezdarbnieka statusam.

Es saprotu, ka nav viegli izstrādāt un administrēt vienotus noteikumus, lai tie netiktu ļaunprātīgi izmantoti. Nodokļi ir jāmaksā, un man pašai pēdējā mēnesī ir bijusi tikai laba pieredze dīkstāves pabalstu saņemšanai saviem darbiniekiem, par ko esmu valstij un VID pateicīga. Bet ir zināma augšminētā statistika un mēs tagad ikdienā lasām gadījumu pēc gadījuma, kurā atteikšanas iemesls, lai arī formāli pamatots, nešķiet ekonomiski loģisks. Arī pati ideja par to, ka dīkstāves pabalstu uzdevums ir, nevis atbalstīt darba devējus un darbiniekus situācijā, kad ir 100-30% ieņēmumu zudums, bet gan novērst strādāšanu, manuprāt, ir absurds.

Visas krīzes ir jāizmanto, lai sakārtotu iekšējos procesus, izstrādātu jaunus produktus, mācītos un rezultātā iznāktu no krīzes spēcīgākiem. Mēs šobrīd darām pilnīgi pretējo. Tas būtu tāpat kā tagad pateikt mūsu Olimpiskai komandai - Olimpiāde šogad atcelta, sacensības nebūs, mēs jums iedosim nedaudz naudas, lai jūs nenomirtu badā, bet tikai ar nosacījumu, ka jūs nekādā gadījumā netrenējaties. Sēdiet mājās, skaties televizoru, ja pieķersim sportojot - atņemsim to pašu mazumiņu.

Tieši cik spēcīga būs mūsu Olimpiskā komanda pēc šī eksperimenta? Tieši kādas tagad būs mūsu izredzes nākamā gada Olimpiādē?

Jaunu darba vietu radīšana

Nav daudz uzņēmumu, kas šīs veselības un ekonomikas krīzes ietekmē nebūtu jau apstādinājuši jaunu darbinieku pieņemšanu un uzsākuši darbinieku atlaišanas. Bet ir tādi GBS (Global Business Services), kuri ne tikai neatlaiž darbiniekus, bet šobrīd meklē vairāk nekā 200 jaunus.

Biznesa pakalpojumu centriem 200 atvērtas darba vietas 

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri...

2018.gadā tika parakstīts memorands starp Ekonomikas ministriju, LIAA, Rīgas domi un citām iesaisītajām pusēm par šī sektora attīstības veicināšanu un 10 000 jaunu darba vietu izveidi līdz 2023. gadam.

Ja neskaita atsevišķu GBS uzņēmumu paplašināšanos, kas ir šo uzņēmumu pašu panākums, 3 gadu laikā ir piesaistīti pāris nelieli uzņēmumi ar pārsimts darba vietām. Tepat kaimiņos Lietuvā šajā jomā ir pilnīgi cits stāsts, līdz ar ko nevaram attaisnoties ar globalizācijas un brīvas darba spēka kustības radītajiem izaicinājumiem. Kaut kāds vilciens ir aizgājis, bet nav tā, ka tagad nevarētu piesaistīt šos uzņēmumus un nebūtu iespēju izveidot šīs 10 000 labāk apmaksātās darba vietas. Jautājums - cik aktīvi mēs pie tā šobrīd strādājam?

Darbinieku attīstīšana. Kādas iemaņas un prasmes būs vajadzīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem?

Ir skaidrs, ka pasaule strauji mainās, un tik mazā valstī kā Latvija ir svarīgi pārliecināties, ka katram iedzīvotājam ir iespēja iekļauties arvien globalizētajā darba tirgū. Tādā visprimitīvākajā izpratnē, manuprāt, tas nozīmē to, ka visiem ir jārunā vai vismaz jāsaprot angļu valoda (vēlams vēl vismaz 2 citas valodas) un visiem vajadzētu būt vismaz bāziskām digitālajām prasmēm.

Skaidrs, ka te liels darbs Izglītības un zinātnes ministrijai, un, cik noprotu, ir virzība pareizajā virzienā, bet tam būtu jābūt visu ministriju darbam. Būtu jāsāk pašiem ar sevi - cik daudz mūsu valsts ierēdņi runā vai saprot angļu valodu, cik attīstīti un automatizēti ir mūsu valsts iekšējie procesi? Tālāk - cik daudzi bezdarbnieki šobrīd var apgūt angļu valodu un jelkādas digitālās prasmes? Un beidzot - kā palīdzam uzņēmumiem (no kuriem liela daļa ir pilnībā "nogriezuši" savu apmācību budžetu) attīstīt abas augšminētās prasmes? Un nē, angļu valodas zināšanas un labas digitālās prasmes nekādi neapdraud nacionālo identitāti un ir aktuālas visās jomās (t.sk. māksla, veselība, u.c.). Tas ir veids, kā šobrīd piekļūt informācijai, turpināt izglītoties, saprast un iekļauties globālajos procesos, tā pārstāvot un veicinot savas valsts attīstību.

Šeit risinājums var būt starptautiski un lokāli piedāvātie virtuālie apmācību rīki gan valodu apguvei, gan digitālo iemaņu attīstībai, kā arī atbalsts darba devējiem savu darbinieku prasmju celšanā (neatkarīgi no piederības kādai asociācijai vai jomai). No pilnīgi cita skatu punkta - varbūt arī ir pienācis laiks atcelt prasību dublēt visas filmas Latvijā, pietiktu ar titriem un jūs redzētu, kā valodas pašas "liptu klāt". Tā dara, piemēram, Zviedrijā.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

Darbinieku piesaiste. Kāds ir Latvijas darba devēja tēls?

Aicinu intereses pēc "Google" ierakstīt "work in Latvia". Pēc tam varat ierakstīt "work in Lithuania" vai "work in Estonia". Argumentu, "pārdošanas" materiālu un aktivitāšu kopums, kas vērsts uz valsts popularizēšanu nodarbinātības jomā (valsts 'employer branding') ir standarta risinājums gan talantu piesaistei no visas pasaules (t.sk. no tādām mums līdzīgām valstīm kā Ukrainas, Baltkrievijas, kuru talantiem mūsdienās arī netrūkst iespēju izvēlēties), gan remigrācijas veicināšanai, gan vietējo talantu pašapziņas un motivācijas pacelšanai. Igaunija pie šī jautājuma mērķtiecīgi strādā jau vismaz 5 gadus - ir platforma, materiāli, aktivitātes.

Skaidrs, ka tikai ar "platformas" izveidi te nebūs līdzēts. Daudz lielāks un sarežģītāks ir jautājums par to, cik aktīvi strādājam pie ārvalstu studentu piesaistes un to noturēšanas pēc absolvēšanas? Cik toleranta ir mūsu sabiedrība un arī valdība pret citādajiem? Ko darām, lai Latvijā atgrieztu mūsu pasaules Top 100 universitāšu absolventus? Kā izturamies pret sievietēm - vai mudinām jaunas meitenes kļūt par programmētājām un zinātniecēm, nevis mājsaimniecēm vai influencerēm, vai ļaujam jaunajām māmiņām veiksmīgi iekļauties darba tirgū, vai palīdzam sievietēm 55+ palikt darba tirgū, vai cīnāmies ar vardarbību ģimenē? Vai saprotam, ka kultūrai un mākslai ir milzīga loma arī šajā plāksnē? No ekonomikas skatu punkta uz šo raugoties - vai attīstām vidi, kurā gribētu dzīvot un strādāt pasaules talantīgākie cilvēki?

Noslēgumā viena biznesa literatūras klišeja. Senāk teica, ka ilgtermiņā lielākās zivis apēdīs mazās, mūsdienās tiek uzskatīts, ka ātrākās apēdīs lēnās. Ātrumam, fleksibilitātei un mērķtiecīgai rīcībai ne tikai COVID-19 izplatības apkarošanā šobrīd ir izšķiroša nozīme. Latvijas izmēram ir arī priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru