Jaunākais izdevums

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Vienlaikus šodien atbalstītajās likuma izmaiņās ir iestrādāts regulējums, lai diferencēto neapliekamo minimumu attiecībā uz 2022.gadu varētu noteikt pa pusgadiem, līdzīgi kā pensionāra neapliekamo minimumu. Tāpat 2022.gada valsts budžeta likumā ir paredzēta tā fiskālā ietekme, kas būs no maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana, tādējādi FM atzīmē, ka ir izdarīts viss, lai valdība tuvākajā lakā varētu pieņemt diferencētā neapliekamā minimuma regulējumu, kas paredz būtiski paaugstināt maksimālo diferencētā neapliekamā minimuma apmēru strādājošiem.

Pašreiz personām, kurām piešķirta pensija vai tā pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra, vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, vai noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums, neapliekamais minimums ir 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija rosināja ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro paaugstināt jau no 2022.gada 1.janvāra, tomēr vairākums parlamentāriešu šo opozicionāru ieceri neatbalstīja. ZZS pārstāvis Viktors Valainis sacīja, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana no nākamā gada sākuma būtu pareizāka, ņemot vērā, ka virkne politisko spēku to solīja ieviest jau no 2019.gada.

Viņaprāt, straujāk paaugstinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu varētu tieši un ātri palīdzēt iedzīvotājiem saglabāt vairāk līdzekļu savos maciņos. Valainis uzskata, ka 1.jūlijs ir pārāk vēls laiks.

Tam piekrita deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (R), sakot, ka tas būtu tikai normāli. Viņš pieļāva, ka straujākais neapliekamā minimuma pieaugums noteikts speciāli gada vidū, kad līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām palikuši pāris mēneši. "Laikam, ja vēlēšanas būtu martā, tad viss stātos spēkā 1.janvārī vai februārī," pauda politiķis, spekulējot, ka koalīcija domā tādā veidā nopirkt vēlētāju balsis.

Valainis piebilda, ka šāda neapliekamā minimuma summa esot pienākusi "dabiski", ņemot vērā to, ka iedzīvotāju ikdienas izmaksas un ienākumu līmenis nestāv uz vietas. Par to izbrīnu pauda Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans, sakot, ka Latvijas vēsturē lielākā darbaspēka nodokļa samazinājums personām ar mazākiem ienākumiem nav pienācis "dabiski".

Viņš arī teica, ka nepieciešams ne tikai novērtēt iniciatīvas fiskālo ietekmi, bet nodrošināt lēmējvaras vairākuma atbalstu. Feldmans pateicās koalīcijas kolēģiem par izpratni nepieciešamībai celt neapliekamo minimumu. Vienlaikus politiķis skaidroja, ka ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšana līdz 500 eiro no nākamā gada vidus izmaksās ap 90 miljoniem eiro, savukārt 2023.gadā - ap 140 miljoniem eiro.

Pēc Feldmana teiktā, šāds lēmums pieņemts rūpīgi izsverot fiskālo ietekmi, apzinoties, ka nodokļa starpība būs jāamortizē no budžeta līdzekļiem.

Ar šiem grozījumiem tiek palielināts pensionāra neapliekamā minimuma apmērs. 2022.taksācijas gadā pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts pakāpeniski - no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.jūnijam - 2100 eiro jeb 350 eiro mēnesī, bet no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 31.decembrim - 3000 eiro jeb 500 eiro mēnesī.

Savukārt no 2023.taksācijas gada pensionāra neapliekamais ienākums būs 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī.

Pieņemtās izmaiņas paredz arī pakāpeniski palielināt diferencēto neapliekamo minimumu. 2022.taksācijas gadā maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma apmērs tiks palielināts pakāpeniski - no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 1.jūnijam - līdz 350 eiro mēnesī, savukārt no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 31.decembrim - līdz 500 eiro mēnesī.

No 2023.taksācijas gada maksimālais gada diferencētā neapliekamā minimuma apmērs būs 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī.

Ņemot vērā to, ka, sākot ar 2021.gada 1.jūliju attiecībā uz mikrouzņēmumā nodarbinātām personām to algota darba ienākumam no mikrouzņēmuma tiek piemēroti darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, deputātu atbalstītajā likumprojektā ietvertās normas, kas attiecas uz mikrouzņēmuma darbiniekiem un paredz tiem labvēlīgākus nosacījumus nekā pašreizējais regulējums likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir piemērojamas ar 2021.gada 1.jūliju.

Sākot ar 2021.gada 1.jūliju, mikrouzņēmumā nodarbinātām personām, nosakot to ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo ienākumu, ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

Pieņemta arī kārtība, kas nosaka, ka no aplikšanas ar nodokli 2022.taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro.

Vienlaikus ar šiem grozījumiem no aplikšanas ar IIN plānots arī atbrīvot darba devēja segtos ārstniecības izdevumus normas ietvaros, palielināt pensionāru neapliekamā minimuma apmēru, precizēt normas saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas ienākuma atbrīvošanu no IIN, kā arī ietvert normas attiecībā uz mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Likumā ir ietverta norma, kas paredz atbrīvot no aplikšanas ar IIN atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu, kā arī AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" segtos kredītiestādes zaudējumus, ja aizņēmējs nepilda saistības pret kredītiestādi par sniegto aizdevumu.

Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā 2021.-2027.gadam privātmāju iedzīvotājiem tiek plānota iespēja saņemt līdzfinansējumu gaisa piesārņojuma mazināšanai, prioritāri nomainot neefektīvās malkas apkures krāsnis pret ekodizaina prasībām atbilstošiem biomasas katliem vai pret citām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, piemēram, siltumsūkņiem, saules paneļiem, kā arī veicinot un finansiāli atbalstot pievienošanos pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Indikatīvi atbalsta programmas uzsākšana paredzēta 2022.gada sākumā.

Lai nodokļa nomaksas papildu izmaksas nekavētu iedzīvotāju pieteikšanos šādā atbalsta programmā un kopumā ne tiktu kavēta gaisa aizsardzības mērķu izpilde un, līdz ar to, arī atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšana iedzīvotājiem, ar izmaiņām likumā noteiks, ka piešķirtais atbalsts (līdzfinansējums) individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanai nav apliekams ar IIN.

Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts, ka pašvaldību piešķirtais līdzfinansējums nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav apliekams ar IIN.

Lai nodrošinātu atbalstu iedzīvotājiem veselībai kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā, it īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, likumprojekts nosaka, ka mājsaimniecībai novecojušo azbestu saturošu jumtu nomaiņas gadījumā, piešķirtais atbalsts šādu atkritumu apsaimniekošanā nav apliekams ar IIN.

Lai dotu iespējas darba devējiem novirzīt līdzekļus koplīguma ietvaros arī darbinieku veselības aprūpei, likumprojekts paredz, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, papildus darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem izslēdz arī darba devēja apmaksātos darbinieka ārstniecības izdevumus, ja par abiem darba devēja apmaksāto darbinieka izdevumu veidiem kopā netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda likumā ietvertos nosacījumus.

Maksājumam par ārstniecības pakalpojumu izmantošanu ir jābūt pamatotam ar apliecinošu dokumentu, kas tiek iesniegts un uzglabāts pie darba devēja. Minētā norma piemērojama no 2022.gada 1.janvāra.

Savukārt solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem taksācijas gadā piemērota zemāka Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme nekā 25%, kas noteikta Solidaritātes nodokļa likumā, veidojas starpība, kura jāiemaksā budžetā. Likumprojekts nosaka, ka minētā starpība jāiemaksā budžetā IIN veidā, iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju.

Atbilstoši likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli ietvertajām normām ar IIN neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme zeme, ja ir izpildīti visi likumā ietvertie nosacījumi attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircēju un pārdevēju.

Pašlaik spēkā esošais IIN regulējums paredz, ka atbrīvojumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas ienākumam var piemērot tikai tad, ja nekustamā īpašuma objektu kopību neveido ēkas un būves, kā arī tad, ja nekustamā īpašuma objektu kopību neveido ēkas un būves, bet to veido arī mežs vai cita zeme, atbrīvojumu piemēro proporcionāli tai zemes platības daļai, kas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

Ar grozījumiem noteikts, ka tad, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir ēkas un būves, mežs vai cita veida zeme, piemēram, purvi, zeme zem ūdeņiem, atbrīvojumu no IIN piemēro, ja nekustamā īpašuma atsavinātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtu vērtējumu, kurā norādīta ne tikai nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība, bet arī tirgus vērtība atsevišķai nekustamā īpašuma daļai - lauksaimniecības zemei.

Šajā gadījumā IIN atbrīvojuma piemērošanai tiek ņemts vērā uz lauksaimniecības zemi attiecināmās nekustamā īpašuma tirgus vērtības daļas īpatsvars kopējā nekustamā īpašuma tirgus vērtībā.

Savukārt, ja nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst ēkas vai būves, bet atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecībā izmantojama zeme un mežs vai cita veida zeme, piemēram, purvi, zeme zem ūdeņiem, likumprojekts paredz, ka atbrīvojumu no IIN piemēro lauksaimniecībā izmantojamai zemei proporcionāli tās tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma tirgus vērtībā atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumam vai, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav šāds vērtējums, līdzšinējā kārtībā - proporcionāli tai zemes platības daļai, kura pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada Latvijā varētu ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā, šādu ieceri intervijā laikrakstam "Diena" paudis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

"Ja būs atbalsts valdībā un Saeimā, tad bāzes pensiju 136 eiro apmērā varētu ieviest no 2023.gada," sacījis politiķis, gan atzīstot, ka šādām izmaiņām būtu liela fiskālā ietekme - ap 300 miljoni eiro. Ar Finanšu ministriju Labklājības ministrija (LM) pašlaik primāri runājot par 2022.gada budžetu, bet Finanšu ministrija labi zinot arī par ieceri 2023.gadam.

Taujāts par izmaiņām piemaksās par darba stāžu līdz 1996.gadam, Eglītis stāstījis, ka LM ir iesniegusi priekšlikumu Finanšu ministrijai, ka šīm piemaksām būtu jābūt no nākamā gada 1.janvāra. ŠĪ priekšlikuma fiskālā ietekme esot 7 miljoni eiro. "Viss būs atkarīgs no lielās budžeta cīņas, cik mēs varēsim dabūt," piebildis politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Minimālo VSAOI sistēmas dēļ mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam

Agnese Paegle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras domnīcas Futurum Latvia vadītāja, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija.

Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos. Kādas sekas varam sagaidīt?

Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četras koalīcijas partijas kopā ar Saeimas deputāta Ata Zakatistova vadīto "Stabilitātes" grupu ir politiski vienojušās par 2022.gada valsts budžetu, ceturtdien pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nākamā gada budžetā ļoti svarīgi būs veicināt gan ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotāju labklājību, gan arī atsevišķu nozaru attīstību.

Piektdien, 24.septembrī, premjers sasauks ārkārtas valdības sēdi, kurā diskutēs par nākamā gada valsts budžetu. Sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ziņos sīkāk par konkrētiem skaitļiem, pauda Kariņš.

Vienlaikus viņš atklāja, ka nākamgad gaidāms algu pieaugums veselības, izglītības un iekšlietu nozarēs. Attiecīgi atalgojums pieaugs mediķiem, skolotājiem un policistiem.

Tāpat paredzēts zīmīgs zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, savukārt veselības aprūpē varēs nozīmīgi paplašināt pakalpojumu pieejamību, tai skaitā onkoloģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tuvāko trīs gadu laikā nav vajadzības paaugstināt kādus nodokļus

LETA, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz tuvāko trīs gadu laikā vidēja termiņa budžeta ietvarā nav nepieciešamības kādu nodokļu celšanai, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pēc viņa teiktā, Latvijas iet gluži pretēju ceļu.

"Pagājušajā gadā samazinājām darbaspēka nodokļus par pusprocentu darbinieku un pusprocentu darba devēju pusē. Liekas it kā maz, bet valstij tas radīja par 87 miljoniem eiro mazākus ieņēmumus," sacīja Reirs.

Tāpat finanšu ministrs atgādināja, ka no nākamā gada tiks palielināts neapliekamais minimums - no 1.janvāra līdz 350 eiro, bet no 1.jūlija līdz 500 eiro gan strādājošajiem, gan pensionāriem.

"Tas nozīmē, ka 90 miljoni eiro paliks cilvēku maciņos. Tas, manuprāt, ir nozīmīgs solis," uzsvēra Reirs.

Ministrs skaidroja, ka, samazinot par vienu procentpunktu sociālās iemaksas, tiek mērķēts uz konkurētspējas celšanu produktīvās nodarbinātības pusē, kur algas ir virs 1400 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru