Jaunākais izdevums

No 2023.gada Latvijā varētu ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā, šādu ieceri intervijā laikrakstam "Diena" paudis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

"Ja būs atbalsts valdībā un Saeimā, tad bāzes pensiju 136 eiro apmērā varētu ieviest no 2023.gada," sacījis politiķis, gan atzīstot, ka šādām izmaiņām būtu liela fiskālā ietekme - ap 300 miljoni eiro. Ar Finanšu ministriju Labklājības ministrija (LM) pašlaik primāri runājot par 2022.gada budžetu, bet Finanšu ministrija labi zinot arī par ieceri 2023.gadam.

Taujāts par izmaiņām piemaksās par darba stāžu līdz 1996.gadam, Eglītis stāstījis, ka LM ir iesniegusi priekšlikumu Finanšu ministrijai, ka šīm piemaksām būtu jābūt no nākamā gada 1.janvāra. ŠĪ priekšlikuma fiskālā ietekme esot 7 miljoni eiro. "Viss būs atkarīgs no lielās budžeta cīņas, cik mēs varēsim dabūt," piebildis politiķis.

"Ja es būtu finanšu ministrs, es vispār nevienu pensiju neapliktu ar ienākumu nodokli. Bet tā ir ideālā situācija, kāda tuvākajā laikā nebūs. Tādēļ mana partija ir rosinājusi, ka neapliekamais minimums pensijām būtu minimālās algas apmērā. Pašlaik pensiju neapliekamais minimums ir 360 eiro," par saviem priekšlikumiem pensiju jomā stāstījis Eglītis.

Savukārt runājot par attaisnotajiem izdevumiem, kurus pašlaik varot izmantot tikai tie strādājošie ar diviem apgādājamajiem, kuru alga ir vismaz 800 eiro, Eglītis atzinis, ka jādomā, kā radīt mehānismu, lai cilvēki varētu pilnībā izmantot gan neapliekamo minimumu, gan atvieglojumus par apgādājamajiem.

"Mans priekšlikums būtu, ka to atvieglojumu par apgādājamiem daļu, kas pārsniedz algu, valsts kompensētu. Piemēram, ja strādājošā ar diviem bērniem alga ir 500 eiro, tad neapliekamais minimums plus atvieglojumi par apgādājamajiem (250 eiro par katru) veido 800 eiro. Līdz ar to neizmantotos 300 eiro valsts varētu kompensēt, piemēram, pieliekot pie ģimenes valsts pabalsta," piebildis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgākie lēmumi ceļā uz lielāku pensiju – kas ikvienam jāzina par jaunumiem pensiju likumā?

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensija nav sarunām pateicīga tēma. Statistika rāda, ka cilvēki par savu pensiju neinteresējas, jo tā lielākoties, asociējas ar tālu nākotni un cilvēkam neizprotamu aprēķinu metodiku, kas nosaka pensijas ikmēneša apmēru seniora gados neatkarīgi no mūsu šīsdienas izvēlēm.

Patiesībā viss ir vienkārši – nākotnes pensija katru dienu pamazām "aug", un tā ir atkarīga no diviem galvenajiem lielumiem: mūsu nomaksāto nodokļu apjoma un tā, cik daudz šī nākotnei "uzkrātā" nauda spēs nopelnīt papildus. Jo daļa no mūsu pensijas (t.s. pensijas otrais līmenis) tiek ieguldīta akcijās un vērtspapīros, kas ļauj ne tikai apsteigt inflāciju, bet ilgtermiņā – nodrošināt kapitāla pieaugumu un jūtami lielāku pensiju. Kāpēc par nākotnes pensiju ir svarīgi domāt savlaicīgi un kādi ir būtiskākie lēmumi, kuri jāpieņem katram individuāli, jo ne valsts, ne pensijas pārvaldītājs to cita vietā izdarīt nevar?

Kā izvēlēties savu pensiju pārvaldītāju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensijām krāj aktīvāk, bet pārtikušām vecumdienām – joprojām pārāk maz

Viktors Gustsons, Compensa Life SE valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kompensēšanai LM piedāvā mainīt pabalstu apmērus un sliekšņus

LETA, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai var izdzīvot ar četras reizes mazākiem ienākumiem?

Kristīne Lomanovska, Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reaģējot uz finanšu tirgus šūpolēm, katrs septītais mainīs pensijas plānu vai pārvaldnieku

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svārstības pasaules finanšu tirgos un tā rezultātā īslaicīgi rūkošie pensijas uzkrājumi likuši Latvijas iedzīvotājiem aktīvāk sekot līdzi savai pensijai, kā rezultātā 14 % Latvijā grasās veikt izmaiņas, nomainot savu pensijas plānu vai pārvaldnieku, noskaidrots bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Finanšu tirgiem kopš 2022. gada sākuma piedzīvojot kritumu, savam pensijas uzkrājumam Latvijā biežāk sākuši sekot 34 % iedzīvotāju, starp kuriem vairums jeb 26 % devušies uz vietni latvija.lv, lai aplūkotu savu uzkrāto kapitālu un vienlaikus arī sekojuši līdzi sava izvēlētā pensiju plāna ienesīgumam, salīdzinot to ar citu plānu līdzšinējo atdevi, ko var izdarīt vietnē manapensija.lv. Aktīvāk pensijas uzkrājumam sekot sākuši jaunieši (18 - 29 gadi), kā arī iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

Aptaujas dati liecina, ka vēl 8 % sabiedrības sākuši savam pensijas uzkrājumam sekot līdzi biežāk, taču pārvaldnieka vai pensijas plāna maiņa pagaidām nav viņu plānos. Visbiežāk šādi atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 un 50 līdz 59 gadu vecumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 59,048 miljonus eiro, kas ir par 44,1% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati (FKTK).

Vienlaikus bruto atlīdzībās mūža pensijas apdrošināšanā 2020.gadā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksājušas 15,365 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 56,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Tostarp, pēc FKTK datiem, "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās pērn parakstījusi 22,879 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 4,185 miljonus eiro, savukārt "CBL Life" mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 18,146 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 3,261 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā "SEB Life and Pension Baltic SE" mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā prēmijās parakstījusi 12,596 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 6,899 miljonus eiro, kamēr "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 5,427 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 1,02 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko Latvija varētu mācīties no labākajām pensiju sistēmām pasaulē?

Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums

LETA, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairums paļaujas uz pensiju 2.līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās

Db.lv, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju vidū ir novērojama paļaušanās uz to, ka pensiju 2. līmenis vecumdienās būs nozīmīgs ienākumu avots.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) veiktā iedzīvotāju aptauja*, 54% respondentu kopumā paļaujas uz Latvijas pensiju sistēmu un pensiju 2. līmeni, taču regulāru interesi par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī izrāda vien 15% cilvēku.

Iedzīvotāju aptaujas dati norāda uz to, ka cilvēki kopumā gatavojas pensijas vecumam, jo 42% respondentu atzina, ka papildu 1. un 2. pensiju līmeņiem, veido arī citus uzkrājumus. Savukārt 37% cilvēku netic, ka pensiju 2. līmenis būtiski atvieglos dzīvi vecumdienās. Vērtējot respondentu vecuma struktūru, redzams, ka īpaši skeptiski ir cilvēki 45–54 gadu vecumā, bet kopumā optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sievietēm ir mazākas algas. Vai būs arī mazākas pensijas?

Anna Dovbiša, “SEB atklātais pensiju fonds” valdes priekšsēdētāja, 17.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiku pa laikam medijos un sabiedrībā aktualizējas jautājumi par atalgojumu plaisu starp sievietēm un vīriešiem, taču, vai kādreiz esat domājuši par ienākumu plaisu pensijā? Šķiet pavisam vienkārši – ja ir atalgojumu plaisa, būs arī atšķirības uzkrātās pensijas apmērā.

Protams, atalgojumam ir milzīga nozīme, taču pastāv arī citi nākotnes pensijas apmēru ietekmējošie faktori, kuros redzam būtiskas atšķirības tieši dzimumu griezumā.

Saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem 2020. gadā bruto darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija 22,3%. Te prātā nāk nodarbinātības vietnes “Indeed” reklāmas ar vienkāršajām, bet pārdomas raisošajām ilustrācijām – vai jūs būtu ar mieru par to pašu summu iegādāties saldējumu, kas ir par 22% mazāks, vai lietussargu, kam trūkst 22% auduma? Protams, šo datu pamatā ir ārkārtīgi daudz faktoru, viens no tiem – pārtraukums darba gaitās, lai rūpētos par bērniem. Un šis pārtraukums darba gaitās atsaucas arī uz nākotnes pensijas apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pensiju saņēmējiem Latvijā nauda tiks pārskaitīta līdz 19.martam, informēja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.

Viņa norādīja, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) februārī saņēma naudas pārskaitījumu no Krievijas, lai VSAA varētu veikt Krievijas pensijas izmaksu tām personām, kuras Latvijā saņem pensiju saskaņā ar Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Minētais līgums ir spēkā kopš 2011.gada.

Pensijas tiek izmaksātas reizi ceturksnī, un kopumā 10 992 Krievijas pensionāri pensijas saņems ar VSAA starpniecību līdz 19.martam.

"Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Krievija šobrīd pilda saistības pret viņiem. Krievija ir veikusi maksājumu, kas pietiek līdz maija vidum. Ja saistības kaut kādu iemeslu dēļ netiks pildītas, meklēsim risinājumus, kā nodrošināt šo cilvēku iztikšanu," aģentūrai LETA pauda labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā laikā paredzamas valsts fondēto pensiju sistēmas izmaiņas, tādēļ noslēgts saprašanās memorands starp Finanšu nozares asociāciju un Labklājības ministriju.

Puses vienojušās veicināt pensiju sistēmas ilgtspēju un stiprināt kopīgu nostāju par tuvākajos gados veicamajiem darbiem.

“Memoranda trīs galvenie vaļi ir pensiju fondu ienesīguma palielināšana, ieguldījumi ekonomikā un iespēja samazināt pārvaldības izmaksas. Vēlos uzsvērt, ka otrais pensiju līmenis netiek skarts un nekādas izmaiņas šajā jomā nav paredzētas. Viss priekšlikumu kopums par izmaiņām sistēmā jau septembrī parādīsies Saeimā, kam sekos atbilstošas valsts fondēto pensiju likuma izmaiņas. Ceru, ka jau rudenī likuma izmaiņas būs izskatītas un pieņemtas,” Dienas Biznesam sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis, piebilstot, ka pensiju sistēmas izmaiņas varētu veicināt arī kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas ekonomiski nestabilā laikā – kā rīkoties?

Anželika Dobrovoļska, Luminor ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisku un ģeopolitisku satricinājumi dēļ finanšu tirgi šobrīd nepiedzīvo ziedu laikus, un starptautiskie eksperti prognozē, ka arī šī gada otrā puse būs gana svārstīga.

Situāciju nelabvēlīgi ietekmējusi gan karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas, gan augošā inflācija un sagaidāmā centrālo banku reakcija. Ļoti iespējams, ka investētā nauda šobrīd samazinās vērtībā.

Nestreb karstu!

Svarīga lieta, kas investējot finanšu tirgos vienmēr ir jāpatur prātā – jūsu ieguldījuma vērtība ne tikai palielināsies, bet var arī samazināties. Svārstības ir finanšu tirgus nemainīga sastāvdaļa, tāpēc savas investīcijas vienmēr ir jāvērtē ilgtermiņā. Tas var būt izaicinoši, jo, tiklīdz investīciju tirgi krīt, pilnīgi dabiski rodas vēlme rīkoties, lai glābtu ieguldīto naudu un vēl vairāk nesamazinātu tās vērtību. Tomēr vairumā gadījumu spontāna rīcība var nodarīt vēl lielāku kaitējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība apstiprina valsts budžeta bāzes izdevumu apmēru turpmākajiem trim gadiem

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 11.oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025. gadam.

2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 9 818,2 miljonu eiro apmērā un 2024. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 9 307,4 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 1 030,0 miljonu eiro apmērā 2023. gadam un 513,5 miljonu eiro apmērā 2024. gadam. 2025. gadam izdevumi noteikti 9 265,5 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2024. gadam palielināti 471,6 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru korekcijas veiktas ilgtermiņa saistībās, izdevumos no maksas pakalpojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un to atlikumiem, izdevumos Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši plānotajiem projektu īstenošanas laika grafikiem, kā arī izdevumos pensijām un pabalstiem atbilstoši saņēmēju skaita prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 72,134 miljoni eiro, kas ir par 22,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2021.gada deviņos mēnešos augušas par 23% salīdzinājumā ar 2020.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 59,628 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 19,4% - līdz 12,437 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 23,662 miljoni eiro, kas ir par 40,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp 93,8% jeb 22,185 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2021.gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 686,156 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada beigām ir pieaugums par 12,6% jeb 76,578 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privāto pensiju fondu pensiju plānos iemaksāts par 3,5% vairāk nekā gadu iepriekš

LETA, 21.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 74,645 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2022.gada deviņos mēnešos augušas par 1,8% salīdzinājumā ar 2021.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 60,725 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 11,1% - līdz 13,818 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 49,17 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, tostarp 95,8% jeb 47,118 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2022.gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 643,593 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2021.gada beigām ir kritums par 11,8% jeb 85,845 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju finansiālais slogs – problēma ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē

Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 88,545 miljoni eiro, kas ir par 3,3% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Tostarp pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2020.gadā augušas par 6,4% salīdzinājumā ar 2019.gadu un veidoja 74,156 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 21,1% - līdz 14,263 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 47,365 miljoni eiro, kas ir par 28,4% vairāk nekā 2019.gadā, tostarp 96,4% jeb 45,649 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Privāto pensiju fondu pensiju plānos iemaksāts vairāk 

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 88,545 miljoni eiro,...

2020.gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 609,577 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2019.gada beigām ir pieaugums par 9% jeb 50,533 miljoniem eiro.

Privāto pensiju plāniem pagājušā gada beigās bija pievienojušies 336 036 dalībnieki, kas ir par 11,2 tūkstošiem jeb 3,5% vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits pieaudzis par 5,3%, veidojot 158 373, kamēr pasīvo dalībnieku jeb iedzīvotāju, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits palielinājies par 1,8% - līdz 117 185.

Latvijā pagājušā gada beigās strādāja seši privātie pensiju fondi, tostarp pieci atklātie un viens slēgtais, kas piedāvāja ieguldīt 16 pensiju plānos.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 106,616 miljoni eiro, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2021.gadā augušas par 21,2% salīdzinājumā ar 2020.gadu un veidoja 89,901 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 16,5% - līdz 16,611 miljoniem eiro. Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 31,497 miljoni eiro, kas ir par 33,5% mazāk nekā 2020.gadā, tostarp 92,6% jeb 29,168 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2021.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 729,438 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada beigām ir pieaugums par 19,7% jeb 119,861 miljonu eiro.

Privāto pensiju plāniem pagājušā gada beigās bija pievienojušies 363 410 dalībnieku, kas ir par 27 400 jeb 8,1% vairāk nekā 2020.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā pusgadā iemaksāts 46,181 miljons eiro, kas ir par 17,2% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2021.gada pirmajā pusgadā augušas par 15,4% salīdzinājumā ar 2020.gada pirmo pusgadu un veidoja 37,594 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 25,9% - līdz 8,531 miljonam eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos sešos mēnešos izmaksāti 15,772 miljoni eiro, kas ir par 51,3% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp 94,3% jeb 14,852 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2021.gada jūnija beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 665,173 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada beigām ir pieaugums par 22,6% jeb 55,595 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija ir konceptuāli vienojusies atbalstīt Labklājības ministrijas (LM) ieceri šogad agrāk indeksēt pensijas, otrdien pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, šī būs daļa no solītā mērķētā atbalsta tam pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju, kam atbalsts straujās inflācijas apstākļos "tiešām nepieciešams". Pensiju indeksācija katru gadu notiek 1.oktobrī.

Premjers pauda, ka otrdien koalīcijas sadarbības sanāksmē, kas ilga tikai stundu, ierobežotā laika dēļ nav izdevies apspriest citus plānus mērķētajam atbalstam cenu sadārdzinājuma apstākļos.

"Mēs stundas laikā izrunājām un konceptuāli esam vienojušies par šo LM piedāvājumu, pie kura ministrija turpina strādāt. Mums jāskatās uz priekšdienām, kā mēs varam izveidot mehānismu, kas būtu pieejams jebkurai valdībai, jebkuros apstākļos, kā mērķēti palīdzēt tiem, kuriem atbalsts visvairāk ir vajadzīgs," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru