No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.
No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.
Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā
ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.
Apskatot bankas Citadele pensiju plānu vēsturiskos datus, redzams, ka pēdējo 25 gadu laikā negatīvs ienesīgums fiksēts tikai četras reizes. Būtiski ir iemaksas veikt regulāri un domāt ilgtermiņā – tas palīdz mazināt riska ietekmi un izlīdzināt arī lielākas tirgus korekcijas. Piemēram, tie, kuri turpināja iemaksas arī Covid pandēmijas izraisītās tirgus korekcijas laikā, šobrīd savos uzkrājumos redz izteikti pozitīvu atdevi.
Lai veicinātu uzkrājuma veidošanu, valsts katru gadu piedāvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus tiem, kas veic iemaksas pensiju 3. līmenī. No šī gada turpmāk kā nodokļu atmaksu varēs atgūt 25,5 % (iepriekš bija 20 %) – no iemaksātās summas par daļu, kas nepārsniedz 10 % no bruto algas vai 4000 eiro gadā. Piemēram, iemaksājot 600 eiro gadā jeb 50 eiro ik mēnesi, var atgūt 153 eiro.
Diemžēl vairums iedzīvotāju par papildu iemaksām aizdomājas vien tad, kad pensijas vecums ir pavisam tuvu. Taisnība ir teicienā, ka labākais laiks, kad sākt veidot pensijas uzkrājumu, ir, saņemot pirmo algu, bet nākamais labākais brīdis ir tagad.
Demogrāfiskās slodzes ietekme uz pensiju sistēmu
Pensiju 3. līmenī iedzīvotāji brīvprātīgi veido papildu uzkrājumus savai pensijai – paši vai ar sava darba devēja starpniecību daļu savu ienākumu iegulda kādā no privāto pensiju pārvaldnieku fondiem. Laika gaitā veidotais uzkrājums kalpos par papildinājumu valsts garantētajai pensijai. Atkarībā no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas, vispārējās situācijas finanšu tirgos, kā arī līdzekļu pārvaldītāja darbības ieguldītie līdzekļi nodrošina atbilstošu ieguldījuma atdevi. 2024. gada beigās pensiju 3. līmenī Latvijā bija 445 tūkstoši dalībnieku (par 8 % vairāk nekā pirms gada), no kuriem 51 % bijuši aktīvi un veikuši iemaksas. Lielākā daļa – 88 % – no privāto pensiju dalībniekiem veica individuālās iemaksas, bet 12 % – darba devēji veidoja uzkrājumu savu darbinieku pensijai.
Nākotnes pensijas apmēru var raksturot ar darba ienākumu aizstājamības līmeņa rādītāju – pašlaik tas ir ap 40 %. Latvijā šis līmenis pensijas vecumā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Aprēķini rāda, ka piešķirtās vecuma pensijas apmērs procentos no vidējās algas nākotnē samazināsies – atalgojuma aizvietojamība ar pensiju 2060. gadā būs tikai 24 %. Tātad no nosacītās nākotnes 1000 eiro bruto algas saņemtu vien 240 eiro. Tas nozīmē, ka, neveidojot papildu uzkrājumus, laika gaitā arvien lielāks pensionāru skaits saņems salīdzinoši niecīgu pensiju.
Galvenais iemesls tam ir sabiedrības novecošanās – demogrāfiskā noslodze uz pensiju sistēmu palielinās. Pašlaik uz 100 darbaspējīgā vecuma iedzīvotājiem ir 37 pensijas vecuma cilvēki (ES vidēji 100 pret 32), bet 2060. gadā šī attiecība būs jau 100 pret 67 (ES vidēji – 100 pret 52). Samazinoties iedzīvotāju skaitam un līdz ar to sarūkot valstī strādājošo skaitam, pensijas kapitāls aug lēnāk par viena strādājošā vidējo atalgojumu. Arī dzīvildze palielinās un tādējādi periods, kad pensionārs saņem vecuma pensiju, tāpēc kopējais uzkrātais kapitāls tiek dalīts ar lielāku ciparu un ikmēneša vecuma pensija kļūst mazāka. Tas nozīmē, ka ar laiku dzīves līmenis, ko spēj nodrošināt darba ienākumi, pensionējoties vairs pat tuvu nebūs sasniedzams.
Pieaug izpratne par uzkrājumu veidošanu
Lai saglabātu ierasto dzīves kvalitāti, pensijas apjomam vajadzētu sasniegt vismaz 70 % no pirmspensijas ienākumiem. To var panākt, laikus sākot veikt brīvprātīgās iemaksas pensiju 3. līmenī, piemēram, novirzot 5–10 % no saviem ikmēneša ienākumiem. Latvijas Banka aprēķinājusi, ka, izvēloties dzīves cikla posmam piemērotu pensiju plānu, ik mēnesi varētu saņemt par apmēram 900 eiro lielāku pensiju.
Finanšu speciālisti aplēsuši, ka mūsu valstī par “krājējiem” var dēvēt vien 25 % Latvijas iedzīvotāju (dažādos uzkrājumu veidos, tostarp pensiju plānos) – tas ir diezgan maz. Tomēr šo ieradumu var izkopt, izmantojot dažādas iespējas rast brīvos līdzekļus un tos novirzīt uzkrājumam nākotnei. Bankas Citadele veiktajā aptaujā redzējām, ka 26 % iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu plāno uzkrāt dažādiem īstermiņa vai ilgtermiņa mērķiem. Iemaksas pensiju 3. līmenī kā iecienītu ieguldījumu veidu Latvijas iedzīvotāji piemin teju tikpat bieži (27 %) kā ieguldījumus uzņēmumu akcijās, obligācijās un zeltā (28 %).
Iedzīvotāju intereses pieaugumu par iemaksām brīvprātīgajā pensiju līmenī apliecina vairākas pozitīvas tendences. Nodarbinātības līmenis Latvijā ir bijis stabils. Lai gan pērn atalgojuma pieauguma temps mazinājies, tomēr tā kāpums un turpmākos gados prognozētā algu pieauguma apmērs gada laikā (7–8 %) pārsniedz inflācijas kāpumu, ļaujot palielināt arī uzkrājumus proporcionāli ienākumu pieaugumam.
Savā praksē redzam, ka iedzīvotāji parāda augstu izpratni par ilgtermiņa uzkrājumu nozīmi – CBL Atklātā pensiju fonda pensiju 3. līmeņa plāniem pērn pievienojās par 21 % vairāk dalībnieku. Tas ir ievērojami vairāk iepretim 2023. gadā sasniegtajam 5 % klientu skaita pieaugumam. Tāpat privātpersonas pensiju 3. līmenī novirza arvien lielākas summas – 2024. gadā vidējā iemaksa mēnesī bija 57,64 eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā iemaksāja 2023. gadā.
Kad ir “īstais laiks” domāt par savu nākotnes pensiju?
Līdz šim novērots, ka iedzīvotāji par pensijas uzkrājumu veidošanu sāk domāt vien 30 gadu vecumā, bet patiešām krāt – 40–50 gados. Taču patlaban novērojam, ka arvien gados jaunāki iedzīvotāji sāk domāt par savu nākotnes pensiju. Joprojām visvairāk dalībnieku CBL Atklātā pensiju fonda administrētajos pensiju plānos ir 45–55 gadu vecuma posmā, un arī pērn par 32 % pieaudzis šī vecuma klientu loks. Tomēr pēdējos gados redzam ievērojamu klientu skaita pieaugumu 18–24 gadu vecuma kategorijā. Pērn teju uz pusi (+47 %) palielinājās šādu klientu skaits, un tas bija par četriem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Kopumā CBL Atklātā pensiju fonda pensiju plānos pensiju 3. līmeņa uzkrājumu šobrīd veido teju 54 tūkstoši iedzīvotāju.
Viens no būtiskiem dzinējspēkiem privāto pensiju tirgus izaugsmē ir darba devēju iemaksas savu darbinieku nākotnes pensijai. 2024. gadā CBL Atklātā pensiju fonda 3. līmeņa kolektīvo līgumu iemaksu apjoms pieaudzis par 20 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Arī vidējā iemaksa par katru darbinieku pieaugusi no 55 eiro 2023. gadā līdz 65 eiro 2024. gadā. Juridisko personu sociālā atbildība un rūpes par darbiniekiem palielinās.
Latvijā kopumā pērn privāto pensiju plānu vidējais ienesīgums sasniedza 11 %, liecina Latvijas Bankas dati. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, augstāka riska līmeņa pensiju plāni uzrādīja augstākos rezultātus, sasniedzot 15 %, bet vidēja un zema riska plāniem bija attiecīgi 12 % un 7 % ienesīgums. Valstī kopumā vērojama tendence, ka aizvien vairāk dalībnieku uzkrātos aktīvus izvēlas pārvirzīt no zema riska uz augstāka riska pensiju plāniem.
