Dzenoties pēc reitingiem un cīnoties par vietām parlamentā, Baltijas valstu valdībās tiek pieņemti likumi, kas iedzīvotājiem sniedz īstermiņa ieguvumus, bet ilgtermiņā var radīt nopietnus izaicinājumus.

Spilgts piemērs ir pensiju 2. līmenis. Šis nozīmīgais aktīvs, kas tieši ietekmē senioru labklājību vecumdienās, varas gaiteņos tiek uztverts nepiedodami vieglprātīgi. Ar ko var rēķināties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes pensionāri, un ko varam darīt paši, lai arī sirmā vecumā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi?

Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienā-kuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Ir visai apšaubāmi, vai politiķi pildīs solījumu 2029.gadā atjaunot 6% sociālo iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī, intervijā atzina pensiju sistēmas eksperts, ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.

"Taču tas nav kritiski. Es esmu veicis aprēķinus, ka arī pašreizējais iemaksu sadalījums starp pirmo un otro pensiju līmeni - attiecīgi 15% un 5% - spēs nākotnē nodrošināt pietiekamu atvietojumu darba algai," sacīja Voļskis.

Viņš skaidroja, ka šo vienu procentpunktu neizņēma no sistēmas, bet pārdalīja starp līmeņiem.

"Pagaidām pašreizējais sadalījums nekādus riskus nerada. Mani aprēķina liecina, ka pie pašreizējā sadalījuma pie 40 gadu darba stāža abi pensiju līmeņi kopā spēj nodrošināt atvietojumu 60% apmērā, kas atbilst visām starptautiskām rekomendācijām. Taču vairāk šo sadalījumu starp abiem pensiju līmeņiem gan aiztikt nevajag," uzsvēra Voļskis.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3% un bija 349,6 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025.gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 2,4 miljoni pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 1,5 miljoni pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā pusgadā veidoja 36 400, kas ir pieaugums par 6,6%. Tostarp 22 800 lidojumi veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet 13 500 bija ACMI lidojumi, kas ir par 12,4% vairāk.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Valdība pirmdienas ārkārtas sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos grozījumus kultūras jomas izdienas pensiju likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu, samazināt pensiju apmēru, kā arī no 2027. gada liegt izdienas pensijas jaunajiem skatuves māksliniekiem, kuri darbu sāks pēc šī laika.

KM norāda, ka grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu izdienas pensiju sistēmas ilgtspēju un mazinātu nevienlīdzību starp dažādu nozaru darbiniekiem. Tie attiecas uz valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, tostarp baleta māksliniekiem.

Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra mainīsies pensiju aprēķina un izmaksas kārtība, savukārt no 2027. gada 1. janvāra minimālais izdienas pensionēšanās vecums un nepieciešamais stāžs tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem - par sešiem mēnešiem katru gadu.

Pensijas aprēķinā tiks ņemts vērā 120 mēnešu jeb desmit gadu darba samaksas periods, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no amata, un minimālais pensijas apmērs noteikts 45% apmērā no vidējās algas, kas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā līdz šim.

Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Vai šis mehānisms palīdzēs nodrošināt cienījamu vecumdienu ienākumus nākotnes pensionāriem? Diemžēl atbilde nav viennozīmīga, jo pensiju 2. līmeņa potenciāls ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja lēmumiem, bet arī no pašu iedzīvotāju iesaistes un finanšu pratības.

Pensiju nedrīkst atstāt pašplūsmā

Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma. Diemžēl šajā vecumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams, jo šī aktīva rezultātu nosaka savlaikus pieņemti lēmumi. Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija un to nedrīkst atstāt pašplūsmā. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums, ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu. Neinteresējoties, kas ar to notiek, tiek zaudēta iespēja vairot nākotnes labklājību vai vēl ļaunāk – varam nodarīt tai kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā.

No 1. augusta stāsies spēkā izmaiņas pensiju 2. līmeņa likumdošanā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties izmaiņām likumdošanā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro. Kas mainīsies, un kas jāzina iedzīvotājiem?

Latvijas fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa pārvaldes industrija sadarbībā ar politikas veidotājiem gadu no gada strādā pie uzlabojumiem, kas stiprina Latvijas pensiju sistēmu. Izmaiņas likumdošanā, kas stāsies spēkā no 1. augusta, to padarīs vēl ilgstpējīgāku.

Kas mainīsies?

Pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksa sastāv no divām daļām – pastāvīgās un mainīgās komisijas. Ne visiem pensiju 2. līmeņa plāniem tiek noteikta mainīgā komisija, taču lielai daļai tā ir. Līdz šim patstāvīgai komisijai tika noteikti “griesti” (0,6% gadā no aktīvu apjoma līdz 300 miljoniem eiro, un 0,4% – virs šīs summas), taču turpmāk šie griesti tiek noteikti zemāki. Mainīgo daļu pārvaldnieks saņems tikai tad, ja ir strādājis labāk, nekā tirgus attiecīgie indeksi. Proti, tiek pārspēts rezultāts un nopelnīts vairāk. Tikai tādā gadījumā pārvaldītājs daļu virspeļņas saņems kā papildu komisiju, kas katram ieguldījumu plānam tiek noteikta individuāli, bet nepārsniedzot noteiktu kopējās komisijas līmeni (atkarībā no ieguldījumu plāna veida 0,85% vai 1,1% gadā).

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 4448 uzņēmumi, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Visvairāk uzņēmumu šogad likvidēts janvārī - 1049, turpmākajos mēnešos to skaitam pakāpeniski sarūkot. Jūnijā likvidēti 575 uzņēmumi.

"Lursoft" norāda, ka pirmais pusgads Latvijā uzņēmumu kopējā skaita ziņā bijis ar plusa zīmi - jauno uzņēmumu šajā periodā bijis par 14,6% vairāk nekā likvidēto.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidētie uzņēmumi pārstāv plašu nozaru spektru - sākot ar ražošanu, beidzot ar dažādu pakalpojumu sniegšanu un tirdzniecību. Apkopotie dati rāda, ka gandrīz 13% no visiem 2025.gada pirmajos sešos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem ir mazumtirgotāji, vēl 7% - vairumtirgotāji. Gandrīz 8% no visiem pirmajā pusgadā likvidētajiem uzņēmumiem ir sauszemes transporta pakalpojumu sniedzēji.

Bez izdienas pensijas reformas ap 2050. gadu izdienas pensiju izmaksājamais apmērs sasniegs vienu miljardu eiro, bet 2060. gadā - gandrīz 1,7 miljardus eiro, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja Valsts kancelejas (VK) pārstāvis.

Deputāti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien turpināja spriest par izdienas pensiju reformas nepieciešamību.

Valsts kancelejā informēja, ka pašlaik augstākās izdienas pensijas ir tiesnešiem, vidēji 3181 eiro, bet zemākā izdienas pensija ir mākslinieku vidū - 815 eiro.

Personu skaits, kurām jau ir tiesības uz izdienas pensiju, bet kas turpina dienesta gaitas, ir 2395 personas, kas veido vidēji 10,1% no kopējā izdienas profesijās nodarbināto skaita, norāda kancelejā, uzsverot, ka visvairāk iespēju doties izdienas pensijā pēdējo piecu gadu laikā izmantojuši Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā esošo dienestu darbinieki.

2024. gadā izdienas pensijas valstij izmaksājušas 141 miljonu eiro.

Banka Citadele 2025. gada pirmajā pusgadā piešķīrusi jaunus finansējumus 765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt kredītportfelis sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – 3,54 miljardus eiro.

“2025. gada pirmajā pusgadā esam sasnieguši iespaidīgus rezultātus. Mūsu klientu skaits ir pieaudzis līdz 408 tūkstošiem. Kopš gada sākuma jauno aizdevumu apjoms ir pieaudzis par 23 %, bet kopējais kredītportfelis – par 8 %. Otrajā ceturksnī veiksmīgi pārdota Šveices meitas sabiedrība Kaleido Privatbank AG, ļaujot koncentrēties uz mūsu pamatdarbību Baltijā,” komentē Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja.

Finansējuma apjoma pieaugumu galvenokārt veicināja aktīvāka kreditēšana MVU segmentā un privātpersonām: 265 miljoni eiro izsniegti privātpersonām, 343 miljoni eiro – MVU, 155 miljoni eiro – korporatīvajiem klientiem. No kopējā finansējuma 85 miljoni eiro tika novirzīti zaļās un uz ilgtspēju vērstas pārejas finansēšanai.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā bija 141,092 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu ir samazinājums par 3,2%, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Visvairāk ieņēmumu 2025.gada pirmajā pusgadā azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm - 80,321 miljonu eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Interaktīvo spēļu struktūrā 84,9% ieņēmumu nodrošina kazino spēles, 13,1% - totalizators, bet 2% - kāršu spēles.

Kopumā interaktīvās azartspēles 2025.gada pirmajā pusgadā veidoja 56,9% no visa azartspēļu tirgus apjoma, kamēr spēļu automāti - 38,9%. Tirgū novērojams arī būtisks klātienes spēļu aktivitātes kritums - ieņēmumi no azartspēļu automātiem saruka par 7,542 miljoniem eiro jeb 12,1%, sasniedzot 54,907 miljonus eiro.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norāda, ka šie rezultāti apliecina interaktīvā segmenta dominanci un klasisko spēļu vietu pakāpenisku aizstāšanu. Savukārt klātienes spēļu aktivitātes kritumu ietekmēja spēļu zāļu un automātu skaita samazināšanās.

Eiropas Savienības (ES) fondu faktiskie izdevumi šogad deviņos mēnešos veidoja 985,4 miljonus eiro, no tā Kohēzijas politikas (KP) fondu izdevumi bija 398,8 miljonu eiro apmērā, bet Atveseļošanas fonda (AF) izdevumi veidoja 586,6 miljonus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Veidojot 2025. gada valsts budžetu, ES fondu izdevumi tika prognozēti kopumā 1,482 miljardu eiro apmērā, tostarp KP fondu izdevumi tika prognozēti 740,9 miljonu eiro apmērā, bet AF izdevumi tika lēsti 740,6 miljonu eiro apmērā. Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojuma izstrādes laikā KP fondu izdevumu prognoze tika samazināta līdz 534,6 miljoniem eiro, toties AF izdevumi tika prognozēti lielāki - 823,5 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd aktuālā prognoze liecina, ka KP fondu izdevumi šogad sagaidāmi nedaudz lielāki kā prognozēts pavasarī - 594,7 miljoni eiro, bet AF izdevumi nedaudz mazāki - 806 miljoni eiro, informē FDP.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā (ST).

Ceturtdien notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta preses konference, kurā veselības, kultūras un iekšlietu nozares arodbiedrību pārstāvji izklāstīja savas pozīcijas par izdienas pensijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka arodbiedrība par izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem cīnījās sešus gadus un beidzot tas tika panākts 2016.gadā.

Viņa uzsvēra, ka izdienas pensiju jautājumā šiem darbiniekiem kaut ko izmainīt nav iespējams, jo viņu slodze ir pietiekami augsta. "Ja vēlēsies mainīt spēles noteikumus, tas ļoti ietekmēs NMPD darbu," teica Bāriņa. Viņa atgādināja, ka darbinieku trūkums ir liels visā veselības nozarē, māsu trūkums, pēc Bāriņas teiktā, ir pat katastrofāls. "Nozarei likt vēl slogu virsū, manuprāt, ir diezgan netaisni," viņa pauda.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā pusgadā veikti bezskaidras naudas norēķini 5,193 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 328,966 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,426 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,8% jeb 70,65 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Dati liecina, ka veikalos ar maksājumu kartēm šogad pirmajā pusgadā veikti norēķini 3,464 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos - 254,007 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,8% vairāk nekā gadu iepriekš, mazumtirdzniecības veikalos - 2,052 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 7,8%, bet pārējos veikalos - 1,158 miljardu eiro apmērā, kas ir kāpums par 8,2%.

Norēķini ar maksājumu kartēm par vieglajām automašīnām un citiem transporta līdzekļiem šogad pirmajā pusgadā veidoja 404,276 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo pusgadu ir kritums par 1,9%, bet norēķini par transporta pakalpojumiem veikti 241,883 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 7,1%.

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Saskaņā ar neauditēto konsolidēto starpperiodu pārskatu par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, IPAS INDEXO pensiju pārvaldes bizness uzrādīja peļņu 1,207 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā 2024. gada attiecīgajā periodā gūtā peļņa – 336 tūkstoši eiro.

INDEXO Banka 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādīja zaudējumus 7,024 miljonu eiro apmērā, bet trešā ceturkšņa zaudējumi bija par 25 % mazāki nekā otrajā ceturksnī. Banka un visa Grupa turpina straujas izaugsmes stratēģisko virzību, kas ietver ievērojamas investīcijas darbības paplašināšanā, IT risinājumos, jaunu talantu piesaistē un produktos. Konsolidētie INDEXO Grupas zaudējumi 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 5,803 miljoni eiro.

INDEXO pensiju biznesa klientu skaits 2025. gada deviņu mēnešu beigās sasniedza 157,5 tūkstošus, kas ir par 14,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pārvaldītie aktīvi (AUM) pieauga par 24,7 % salīdzinājumā ar 2024. gada septembra beigām, sasniedzot 1,515 miljardus eiro. Komisijas ienākumi pensiju biznesā pieauga par 18 % gada griezumā, sasniedzot 3,74 miljonus eiro.Trešā ceturkšņa beigās INDEXO pensiju 2. līmeņa klientiem bija visaugstākais vidējais pārvaldīto aktīvu apjoms uz vienu klientu tirgū – 11 086 eiro.

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Līdz ar privāto investīciju piesaistes mērķa sasniegšanu uzņēmumu finansēšanu uzsācis iespējkapitāla fonda pārvaldnieks “FlyCap”. Pēc pirmā parakstīšanas posma noslēgšanās fonda kopējais apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas uzņēmumos.

Fonda finansējumu veido 24,8 miljonu eiro publiskais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ALTUM, kā arī 17 miljoni eiro piesaistīti no privātajiem investoriem, tai skaitā diviem Latvijas pensiju pārvaldniekiem – bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management un Luminor, kas ir būtisks signāls par investoru uzticību fonda stratēģijai un Latvijas uzņēmējdarbības potenciālam. “FlyCap” fonds plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Īpaši nozīmīga ir Latvijas pensiju pārvaldnieku iesaiste fondā – tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties Latvijas uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem. Novēlam komandai stratēģiski gudru un dinamisku investīciju periodu!”

Rīgas apkārtnes novados jauno projektu dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gada pirmajā pusgadā bija 1779 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 11% augstāka nekā 2024.gada otrajā pusgadā, bet, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gadā bija par 15% augstāka, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Jauno projektu segmentā Rīgas apkārtnē cenu pieaugums bija ievērojami lielāks nekā Rīgas mikrorajonos, kur cenas 2025.gadā palielinājās vien par 4%, teikts pārskatā. Rīgas apkārtnes jauno projektu dzīvokļu cenas bija par vidēji 20% zemākas nekā Rīgas mikrorajonos. Jauno projektu dzīvokļu cenu atšķirības starp Rīgu un tās apkārtni samazinās, jo 2024.gadā cenas atšķīrās vidēji par 26%, norāda "Arco Real Estate".

Līdzīgi kā Rīgas mikrorajonos, kur 2025.gada pirmajā pusgadā dzīvokļu darījumu skaits jaunajos projektos pieauga par 36%, arī Rīgas apkārtnes novados dzīvokļu darījumu skaits ievērojami palielinājās. Darījumu skaits salīdzinājumā ar 2024.gada otro pusgadu pieauga par 28%, bet salīdzinājumā ar tā paša gada pirmo pusgadu - par 39%. Salīdzinot ar 2023.gadu, 2025.gadā reģistrēts līdzīgs darījumu skaits.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, piektdien preses konferencē informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787.

Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti ir vairāk nekā 45 gadi, tad pie šādas pensijas klāt tiks saņemti 47,22 eiro.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.