Finanses

Reaģējot uz finanšu tirgus šūpolēm, katrs septītais mainīs pensijas plānu vai pārvaldnieku

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Svārstības pasaules finanšu tirgos un tā rezultātā īslaicīgi rūkošie pensijas uzkrājumi likuši Latvijas iedzīvotājiem aktīvāk sekot līdzi savai pensijai, kā rezultātā 14 % Latvijā grasās veikt izmaiņas, nomainot savu pensijas plānu vai pārvaldnieku, noskaidrots bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Finanšu tirgiem kopš 2022. gada sākuma piedzīvojot kritumu, savam pensijas uzkrājumam Latvijā biežāk sākuši sekot 34 % iedzīvotāju, starp kuriem vairums jeb 26 % devušies uz vietni latvija.lv, lai aplūkotu savu uzkrāto kapitālu un vienlaikus arī sekojuši līdzi sava izvēlētā pensiju plāna ienesīgumam, salīdzinot to ar citu plānu līdzšinējo atdevi, ko var izdarīt vietnē manapensija.lv. Aktīvāk pensijas uzkrājumam sekot sākuši jaunieši (18 - 29 gadi), kā arī iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

Aptaujas dati liecina, ka vēl 8 % sabiedrības sākuši savam pensijas uzkrājumam sekot līdzi biežāk, taču pārvaldnieka vai pensijas plāna maiņa pagaidām nav viņu plānos. Visbiežāk šādi atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 un 50 līdz 59 gadu vecumam.

Aptuveni katrs septītais, proti, 14 % iedzīvotāju Latvijā jau veikuši vai potenciāli plāno veikt izmaiņas savas pensijas pārvaldīšanā. 8 % atklāj, ka plāno veikt rūpīgu informācijas analīzi, lai, iespējams, jau tuvākajā laikā mainītu sava uzkrājuma pārvaldnieku vai izvēlētos atbilstošāku pensijas plānu. Tikmēr 6 % jau izšķīrušies par labu izmaiņām – puse nomainījuši ieguldījumu plānu uz konservatīvāku, savukārt otra puse izvēlējusies citu pensijas pārvaldnieku, turklāt biežāk par uzkrājuma pārvaldnieka maiņu lēmuši gados jauni cilvēki vecumā līdz 29 gadiem.

“Latvijas pensiju plāni ir cieši saistīti ar notikumiem pasaules ekonomikā, un tas, ka iedzīvotāji savos pensiju uzkrājumos redz samazinājumu, skaidrojams ar finanšu tirgus kritumu globālā līmenī. Vēsturiski varam redzēt, ka katrs kritums ir īslaicīgs un, stabilizējoties situācijai, uzkrājuma vērtība atgūstas. Protams, jāņem vērā tas, ka, jo konservatīvāks plāns izvēlēts, jo lēnāk notiek uzkrājuma pieaugums. Tas, ka tirgus svārstības palielina iedzīvotāju interesi par savu pensiju plānu, tā atdevi un kopējo uzkrājumu, ir labs indikators, it sevišķi jauniešu vidū, jo līdz šim sabiedrībā interese par to, kur aiziet 6 % no katras algas, bijusi salīdzinoši maza. Plāna nomaiņa uz konservatīvāku var nākt par labu, ja līdz pensijai atlicis nedaudz, savukārt, ja līdz pensijai vēl vairāki gadu desmiti, tad tas ir pietiekoši ilgs laiks, lai uzkrājumu lielāko daļu ieguldītu uzņēmumu akcijās, līdz ar to iegūstot potenciāli straujāku vērtības pieaugumu. Ja tomēr ir vēlme mainīt savu pensijas pārvaldnieku, tad vērību jāpievērš pārvaldības maksai, jo tieši komisijas maksa var būt tā, kas gada griezumā “noēd” vairākus simtus eiro, daudziem par to pat nezinot,” norāda Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

Neskatoties uz svārstībām finanšu tirgos, lielākā daļa sabiedrības joprojām savam pensijas uzkrājumam īpašu vērību nepievērš – 45 % atklāj, ka viņu interese par savas pensijas iekrājumu monitoringu nav palielinājusies, savukārt vēl 8 % atklāj, ka šis jautājums viņus neinteresē vispār. Visbiežāk interesi attiecīgajā tēmā neizrāda iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem, un aptaujas dati liecina, ka Latgalē šādu respondentu ir divreiz vairāk nekā teju visos citos Latvijas reģionos.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par savas pensijas uzkrājumu pārvaldīšanu banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2022. gada septembrī, aptaujājot 1051 iedzīvotāju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas ekonomiski nestabilā laikā – kā rīkoties?

Anželika Dobrovoļska, Luminor ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisku un ģeopolitisku satricinājumi dēļ finanšu tirgi šobrīd nepiedzīvo ziedu laikus, un starptautiskie eksperti prognozē, ka arī šī gada otrā puse būs gana svārstīga.

Situāciju nelabvēlīgi ietekmējusi gan karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas, gan augošā inflācija un sagaidāmā centrālo banku reakcija. Ļoti iespējams, ka investētā nauda šobrīd samazinās vērtībā.

Nestreb karstu!

Svarīga lieta, kas investējot finanšu tirgos vienmēr ir jāpatur prātā – jūsu ieguldījuma vērtība ne tikai palielināsies, bet var arī samazināties. Svārstības ir finanšu tirgus nemainīga sastāvdaļa, tāpēc savas investīcijas vienmēr ir jāvērtē ilgtermiņā. Tas var būt izaicinoši, jo, tiklīdz investīciju tirgi krīt, pilnīgi dabiski rodas vēlme rīkoties, lai glābtu ieguldīto naudu un vēl vairāk nesamazinātu tās vērtību. Tomēr vairumā gadījumu spontāna rīcība var nodarīt vēl lielāku kaitējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privāto pensiju fondu pensiju plānos iemaksāts par 3,5% vairāk nekā gadu iepriekš

LETA, 21.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 74,645 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2022.gada deviņos mēnešos augušas par 1,8% salīdzinājumā ar 2021.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 60,725 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 11,1% - līdz 13,818 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 49,17 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, tostarp 95,8% jeb 47,118 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2022.gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 643,593 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2021.gada beigām ir kritums par 11,8% jeb 85,845 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture, atzīmējot 20 darbības gadus Latvijā, uz AB dambja uzstādījis interaktīvu pilsētvides dizaina objektu – viedās šūpoles, kas kalpos kā viedierīču bezmaksas uzlādes punkts.

Enerģija tiks ražota gan šūpošanās laikā, gan šūpolēm pievienotajos saules paneļos, sniedzot iespēju bezvadu viedtālruņa uzlādei. Iebūvētā skaļruņu sistēma papildinās šūpošanās pieredzi ar elektroniski sintezētas skaņas audioceliņu. Viedās šūpoles tapušas Latvijā pēc īpaša Accenture pasūtījuma, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar radošo un tehnisko industriju pārstāvjiem. Dizaina objekta koncepta ideja – Oskars Cirsis, tehniskā izstrāde un realizācija – Rihards Skrubis & Krišjānis Zariņš.

Divus metrus augstās šūpoles ikvienam būs pieejamas līdz šī gada septembra beigām.

“Viedās šūpoles ir simbols radošumam, enerģijai un izmaiņām gan tehnoloģijās, gan sabiedrībā kopumā. Accenture misija Latvijā ir rosināt pārmaiņas. Līdz šim to esam darījuši, atbalstot dažādas izglītības aktivitātes un apmācot jaunos speciālistus. Pēdējo gadu laikā esam apmācījuši ievērojamu skaitu cilvēku, tostarp sadarbībā ar RigaTechGirls vairāk nekā 1000 sievietēm bez pamatzināšanām datorzinībās esam snieguši gana spēcīgas iemaņas, lai viņas turpinātu mācības un uzsāktu karjeru IT nozarē. Viedās šūpoles ir kā simbols šīm uz ilgtspēju vērstajām pārmaiņām – gadu simtiem pazīstamais objekts ar inovatīvu tehnoloģiju atbalstu tagad guvis jaunu funkcionalitāti un ne tikai izklaidē, bet arī ražo enerģiju,” skaidro Accenture inovāciju vadītājs Baltijā Kristaps Banga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2. līmeņa pensiju kapitāls – zaudējumi vai peļņa?

Jānis Goldbergs, 06.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. pensiju līmeņa zaudējumi ilgtermiņā nav kritiski, Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas politika, kas izraisījusi obligāciju vērtības kritumu, pilnībā izlīdzināsies trīs līdz piecu gadu laikā, intervijā apgalvo Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Vislielākās problēmas no akciju un obligāciju tirgus svārstībām ir pensionāriem, kuri pensijā dosies tuvākajā laikā, kuriem 2. līmeņa pensijas kapitāls obligāti jāizņem, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tehnisku iemeslu dēļ nedod iespēju to atlikt.

Jau kādu laiciņu dažādos 2. līmeņa pensiju plānos portālā manapensija.lv cilvēki var redzēt procentus ar negatīvu zīmi. Ko tas nozīmē?

Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni ir kolektīvs finanšu aktīvu kopums, kur daudzu iedzīvotāju pensijas uzkrājums tiek apvienots vienā lielumā. Ir ļoti stingra regulācija, kur un kā šo naudu drīkst ieguldīt. Lielākā daļa no visas uzkrātās naudas tiek ieguldīta uzņēmumu akcijās, kā arī parādu vērtspapīros, kuru emitenti ir centrālās valdības vai arī lielās korporācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik ilgi turpināsies svārstības pensiju fondos?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no jautājumiem, ko cilvēki šogad uzdod visbiežāk saistībā ar pensiju plāniem – cik ilgi turpināsies nestabilitāte un ko darīt šajos laikos, kad arvien vairāk tiek runāts par “lāču tirgu” akciju biržās un draudošo recesiju ekonomikā. Iepriekšējos gados cilvēki pieredzēja diezgan strauju pensiju fonda apmēra pieaugumu un pie tā pierada, cerot un sagaidot, ka tā turpināsies vienmēr.

Pieredzot uzkrātā pensiju fonda samazināšanos vairākus mēnešus pēc kārtas, cilvēki sāk arvien aktīvāk taujāt par iespējām mainīt izvēlēto pensiju fondu vai pārvaldnieku.

Tik tiešām kopš gada sākuma pasaulē populārākais biržas indekss – S&P 500 ir samazinājies par gandrīz 20 %. Lielākais tehnoloģisko kompāniju akciju indekss NASDAQ sarūk jau kopš pagājušā gada novembra sākuma. Tieši šajos indeksos ir apkopoti daudzi lielākie un veiksmīgākie globāli strādājošie ASV izcelsmes uzņēmumi. Tā kā daudzi Latvijas pensiju plāni iegulda S&P 500 un NASDAQ uzņēmumu akcijās, tas ir ietekmējis cilvēkus, kuri krāj savus līdzekļus pensijai 2. un 3. pensiju līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība apstiprina valsts budžeta bāzes izdevumu apmēru turpmākajiem trim gadiem

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 11.oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025. gadam.

2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 9 818,2 miljonu eiro apmērā un 2024. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 9 307,4 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 1 030,0 miljonu eiro apmērā 2023. gadam un 513,5 miljonu eiro apmērā 2024. gadam. 2025. gadam izdevumi noteikti 9 265,5 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2024. gadam palielināti 471,6 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru korekcijas veiktas ilgtermiņa saistībās, izdevumos no maksas pakalpojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un to atlikumiem, izdevumos Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši plānotajiem projektu īstenošanas laika grafikiem, kā arī izdevumos pensijām un pabalstiem atbilstoši saņēmēju skaita prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piektdien, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, pieņēmis lēmumu izteikt aizrādījumu no amata atstādinātajai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei par novēlotu finanšu ministra doto uzdevumu izpildi, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Līdz ar to Jaunzeme varēs turpināt veikt darba pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, tomēr kā nosacījumi darba turpināšanai tiks uzdoti vairāki uzdevumi, kas būs jāizpilda noteiktā termiņā un par kuru izpildes gaitu būs regulāri jāziņo ministram. Šo uzdevumu izpildes kontrole būs jāveic FM.

Jaunzemes pilnvaru termiņš beidzas 2024.gada februārī. FM pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka pusgadu pirms termiņa beigām Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums, vai pagarināt esošās VID ģenerāldirektores pilnvaras, vai arī tiks sludināts konkurss un meklēts jauns iestādes vadītājs.

Ašeradens skaidro, ka galvenais VID ģenerāldirektores uzdevums būs atjaunot VID reputāciju, un tas jādara visos līmeņos un visās pārvaldēs, īstenojot nulles tolerances pieeju korupcijas un interešu konflikta jomā. Jaunzemei, jāpanāk, lai kukuļņemšana muitā nekļūst par sabiedrības akceptētu normu, kā arī jāizdara viss, lai pasūtījuma auditi vai safabricēti kriminālprocesi iestādē nav iespējami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Déjá vu situācija finanšu tirgos: 2022

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 25.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas

Jānis Goldbergs, 14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rasti resursi 168,4 miljonu eiro apmērā nozaru prioritāšu finansēšanai

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2023., 2024. un 2025. gadam pārskatīšanas rezultātiem.

Izdevumu pārskatīšanas process šogad tika iedalīts divos pamatvirzienos – veikt nozaru budžeta finansēšanas analīzi un turpināt vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Pašreizējā energoresursu cenu krīzē un pieprasījuma sarukuma apstākļos tautsaimniecības izaugsmi kontrolēt nav viegli, turpretī mēs varam kontrolēt savu izdevumu pārskatīšanu. Finanšu ministrijas skrupulozā un produktīvā darba rezultātā atrastie līdzekļi palīdzēs nākamā gada budžeta sagatavošanā. Iesāktais darbs budžeta pārskatīšanai ir jāturpina.”

Valdība apstiprina valsts budžeta bāzes izdevumu apmēru turpmākajiem trim gadiem 

Ministru kabinets (MK) 11.oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu...

Veiktās izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2023. gadam rasti finanšu resursi 168,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 156,3 miljoni eiro novirzāmi nozaru aktuālo prioritāšu finansēšanai, savukārt 12,1 miljons eiro – kopējās fiskālās telpas palielināšanai.

Būtiska loma izdevumu pārskatīšanas procesa sekmīgai norisei arī šogad bija nozaru ministrijām, kuru patstāvīgi veiktā izdevumu pārskatīšana rezultējās ar apjomīgiem finanšu resursiem, kurus ministrijas varēs novirzīt nozarei svarīgu prioritāšu īstenošanai. Vienlaikus ministriju izdevumi tika analizēti, izvērtējot to budžetā ietverto darbības rezultatīvo rādītāju finansējuma aptveri. Tāpat potenciālais finanšu resurss rasts, izvērtējot ministriju ieņēmumu atlikumus.

Nozaru politikas analīzes ietvaros turpināta veselības nozares izvērtēšana, pievēršoties starptautiskajiem veselības norēķiniem, kompensējamo zāļu sistēmai un laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem, izvirzot uzdevumus šo darbības jomu efektivitātes uzlabošanai. Tāpat analizēts tika Zemkopības ministrijas resors, vēršot uzmanību uz tās padotības iestāžu reģionālo struktūrvienību un klientu apkalpošanas centru ģeogrāfisko pārklājumu.

Padziļinātāk tika vērtēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotais Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkls, analizējot gan esošo centru darbību, gan arī aplūkojot to nākotnes attīstības iespējas.

Attālinātā darba īpatsvara pieaugums veicinājis pārmaiņas arī valsts pārvaldes ietvaros. Attiecīgi tika vērtēta iestāžu izmantotā nekustamā īpašuma (biroja telpu) Rīgā platība un uzturēšanas izmaksas, kā arī vērtētas iespējas optimizēt izmantojamo telpu platību, vienlaikus aicinot ministrijas turpināt nekustamā īpašuma noslodzes izvērtējumu.

Savukārt VARAM izvērtēja valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomu, nosakot turpmāk veicamos darbus šīs jomas pilnveidē un uzlabošanā.

Šogad izdevumu pārskatīšanā FM sagatavoja priekšlikumus pašvaldību budžeta procesa pilnveidei, uzsverot nepieciešamību pilnveidot budžeta plānošanas uzskaiti un efektivizēt iekšējās kontroles sistēmu un tās uzraudzības mehānismus.2022. gads ir septītais gads kopš FM ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām tiek veikta izdevumu pārskatīšana, sagatavots informatīvais ziņojums par izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un sniegti priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā. Izdevumu pārskatīšanas process katru gadu pilnveidojas un, analizējot budžeta izdevumus un sasniegtos rezultātus, ilgtermiņā tiek rasti ekonomiskāki valsts politikas īstenošanas veidi, kā arī veicināta iecerēto rezultātu efektīva sasniegšana, rodot iekšējos resursus nozaru pieteikto prioritāšu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IPO tirgi strauji atdziest un sākas nogaidīšanas periods

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 01.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgos visā pasaulē novērojams būtisks aktivitātes samazinājums – intensīvu darījumu periodu vairāku gadu garumā šobrīd faktiski nomaina nogaidīšanas un gatavošanās laiks.

Kopumā pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos ir notikuši 305 IPO darījumi, kas ir par 54% mazāk kā salīdzināmā laika posmā 2021. gadā, bet piesaistīto investīciju apjoms šajos darījumos šogad līdz jūnija beigām bija 40,6 miljardi ASV dolāru, kas ir par 65% mazāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

Šie rezultāti ir loģiskas sekas šobrīd notiekošajam pasaules ekonomikā. IPO ieguldījumi lielā mērā atspoguļo kopējo ekonomisko noskaņojumu, jo, veicot investīcijas uzņēmuma pirmajā publiskajā kapitāla piedāvājumā, tirgus dalībnieki faktiski apliecina ticību konkrētā uzņēmuma izaugsmes stāstam. Un šobrīd kopējā ekonomiskā situācija, kurā dominē ģeopolitisks saspīlējums, ziņas no kara frontes līnijas, satraucoša inflācija un vispārēja aktīvu cenu nestabilitāte, attur investorus izteikt savu atbalstu uzņēmumu veiksmīgai attīstībai un augstiem akciju vērtējumiem. To redzot, arī paši uzņēmumi izlemj par labu nogaidīšanai un IPO darījumi notiek daudz mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atskats uz 2022. gadu finanšu tirgos un nākotnes perspektīva

Konstantīns Goluzins, Rietumu Bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 28.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam pieraduši, ka galvenais finanšu tirgu dzinējspēks ilgu laiku ir bijusi ASV centrālā banka, kas kopā ar pārējām centrālajām bankām ir īstenojusi kvantitatīvo mīkstināšanas programmu, samazinot procentu likmes līdz minimumam un pārpludinot finanšu tirgu ar likviditāti.

2021.gada beigās, beidzot atzīstot, ka inflācija nebūs pārejoša, ASV centrālā banka un pārējās centrālās bankas, beidza savu mīkstinošo monetāro politiku un 2022.gada sākumā pārgāja uz ierobežojošo monetāro politiku. Centrālajām bankām palielinot procentu likmes, cenas sāka krist gan kapitāla vērtspapīriem, gan garāka termiņa parāda vērtspapīriem. Ja iepriekš centrālo banku mīkstinošā politika veicināja finanšu tirgus instrumentu cenu kāpumu, tad tagad ierobežojošā monetārā politika veicina šo instrumentu cenas kritumu. Tomēr viena lieta paliek nemainīga - sliktās ziņas ekonomikai ir labas ziņas finanšu tirgiem.

Bezdarbam sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, gan ASV, gan Eiro zonā, kā arī citur pasaulē, bet iedzīvotāju patēriņam saglabājoties spēcīgam, ekonomiskā recesija paliek tikai par nākotnes perspektīvu. Šī iemesla dēļ, tirgus spēlētājiem reālās ekonomikas rādītāji ir tikai signāli centrālās bankas politikas izmaiņām, kas tiek balstīts uz vienu pamatprincipu - jo sliktāka būs ekonomiskā situācija, jo ātrāk centrālās bankas atkal pāries pie monetārās stimulācijas, kas savukārt pozitīvi ietekmēs finanšu instrumentu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta.

Pēc komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek palielināts par 0,5 procentpunktiem - līdz 4,25-4,50%. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2007.gada.

Šis ir jau septītais bāzes procentlikmes mērķrādītāja paaugstinājums šogad. Iepriekš mērķrādītājs tika palielināts martā un maijā, abas reizes to paaugstinot par pusi procentpunkta, kā arī jūnijā, jūlijā, septembrī un novembrī, kad tas tika palielināts par trim ceturtdaļām procentpunkta.

Pirms tam bāzes procentlikmes mērķrādītājs nemainīgā līmenī bija kopš 2020.gada marta, kad tas tika samazināts, lai atbalstītu ekonomiku koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz ēku jāraugās kā kopumu, un svarīgs ir viss "organisma" stāvoklis

Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore, konkursa “Energoefektīvākā ēkā Latvijā 2022” žūrijas locekle, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur šobrīd ieguldīt, lai cīnītos ar inflāciju?

Andris Kotāns, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes loceklis un fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads pasaulei bijis politisku, humānu un ekonomisku izaicinājumu pilns. Karam Ukrainā novedot pie inflācijas uzplaiksnījuma, šobrīd mēs piedzīvojam monetārās sistēmas pārprogrammēšanu, un šādā vidē kapitāla vērtības saglabāšana ir liels izaicinājums.

Kur pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ieguldīt, lai cīnītos ar inflāciju, un vai šobrīd finanšu tirgos ir pamats kaut nelielam optimismam?

2022. gads ir bijis pagrieziena punkts pasaules ekonomikā – gadiem ilgusī atbalstošā monetārā politika inflācijas rezultātā ir nonākusi strupceļā, izraisot centrālo banku bāzes procentu mērķtiecīgu paaugstināšanu. Šo inflācijas uzplaiksnījumu diemžēl veicināja traģēdija – karadarbība Eiropas kontinentā. Taču var teoretizēt, ka šāds monetāro notikumu pavērsiens kalpojis kā noderīgs attaisnojums centrālajām bankām beidzot izkāpt no negatīvo likmju apburtā loka.

Raugoties vidējā un ilgākā termiņā, ļoti iespējams šis ir veselīgs pavērsiens pasaules ekonomikai, kur naudai un kapitālam ir atgriezta pozitīva vērtība, un tas ir pamats veselīgai kapitāla izvietošanai un produktīvai ekonomiskai izaugsmei. Taču šogad izjutām tikai īstermiņa efektus šai pārejai no viena monetārā režīma uz citu – satricinājumus un perturbācijas, kam finanšu tirgi ir krāšņākais spogulis. Caurmērā visu finanšu aktīvu vērtības ir zemākas kā gada sākumā, īstermiņā iecenojot zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku kapitāla cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 02.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atlika atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pārcelšanu Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktores amatā.

Pēc ministru diskusijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nolēma šo jautājumu neiekļaut otrdienas valdības sēdē un atlikt to uz nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē aicināja atlikt šo jautājumu nākamajai valdībai, tāpat arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) aicināja šo jautājumu rūpīgi vērtēt.

Jaunzemi rotē uz citu amatu 

Ir uzsākta procedūra, lai no amata atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori...

Arī pati Jaunzeme valdības sēdē nevarēja sniegt komentārus, jo viņai ir atvērta darba nespējas lapa.

Plānotajā Ministru kabineta rīkojumā bija teikts, ka Jaunzemi paredzēts pārcelt labas pārvaldības nodrošināšanai valsts interesēs, kā arī ņemot vērā finanšu ministra Jāņa Reira (JV) norādīto lietderības pamatojumu un Jaunzemes atbilstību FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amata aprakstā izvirzītajām prasībām.

Rīkojums paredzēja Jaunzemi pārcelt FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amatā uz nenoteiktu laiku no ceturtdienas, 8.decembra.

Vienlaikus vēl viens Ministru kabineta rīkojums paredzēja, ievērojot Reira ieteikumu, apstiprināt VID ģenerāldirektora vietnieces, Informātikas pārvaldes direktores Indras Kārkliņas kandidatūru VID ģenerāldirektora pienākumu pildīšanai no 8.decembra.

Bija plānots, ka Kārkliņa VID ģenerāldirektora pienākumus pilda līdz jauna VID ģenerāldirektora iecelšanai.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka Jaunzemei patlaban joprojām ir atvērta darba nespējas lapa, kā arī viņa nav piekritusi šai plānotajai rotācijai.

Jaunzeme aģentūrai LETA pavēstīja, ka Ministru kabinets, pēc tam, kad viņa uzvarējusi pretendentu konkursā, 2019.gada 6.februārī viņu apstiprināja par VID ģenerāldirektori, dodot mandātu uz pieciem gadiem.

"Es esmu ierēdnis, saprotu un pieņemu ka man ir tiesības uz dienestu, nevis konkrētu amatu, bet lūdzu ļaut nostrādāt VID ģenerāldirektora amatā likumā noteikto termiņu," pauda Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka viņai ir idejas un plāni, kas ir realizējami mandāta pēdējā gadā un visi tie ir vērsti un to, lai godīgajiem uzņēmējiem būtu viegli izpildīt saistības pret valsti.

Tāpat Jaunzeme uzsvēra, ka ir pagājuši nepilni četri gadi un apgalvoja, ka valdības doto mandātu ir pildījusi pēc labākās sirdsapziņas.

Tā, piemēram, Jaunzeme kā paveikto četru gadu laikā minēja, ka iepriekš mazākā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa bija 29,8%, bet tagad ir 4,9%, savukārt mazākā nelegālo cigarešu aprite iepriekš bija 37,7% tagad - 15,8%.

Jaunzeme arī norādīja, ka ir panākusi VID darbības atklātumu - tiek publicēta informācija par pieņemtajiem lēmumiem un katrs nodokļu maksātājs to var redzēt. Tāpat dienests ir mainījis saziņas stilu ar nodokļu maksātājiem, padarot to daudz saprotamāku.

Iepriekš FM paziņoja, ka Jaunzemes rotācija nekādā veidā nav saistīta ar disciplinārlietu, kas ierosināta par vairāku vadošu VID darbinieku aizturēšanu aizdomās par dažādiem noziegumiem.

Patlaban FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amats ir vakants.

Pēc Jaunzemes atstādināšanas no amata sāktās disciplinārlietas pabeigšanas termiņš ir pagarināts līdz 15.decembrim. Pagarinājums esot bijis nepieciešams, lai disciplinārlietas izmeklēšanas komisija varētu kvalitatīvi sagatavot lēmumu.

Finanšu ministrs ierosināja disciplinārlietu un VID ģenerāldirektori Jaunzemi atstādinājis no amata. Rīkojums izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku VID darbinieku aizturēšanām, tostarp Nodokļu un muitas policijā.

Papildus finanšu ministrs uzdeva lemt par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku. Arī Podiņš septembra beigās atstādināts no amata un pret viņu ierosināta disciplinārlieta.

Komentāri

Pievienot komentāru