Eksperti

Veselības apdrošināšanai būtu jābūt normai darba tirgū

Monta Ieleja, ABSL Latvia izpilddirektore, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne vien pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.

Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.

Nozare, kas vēsturiski bijusi kā piemērs citiem rūpēs par darbinieku labbūtību

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare jau gadu desmitu darba tirgū bijusi pazīstama ar savām rūpēm par darbinieku labbūtību, piedāvājot veselības apdrošināšanu. Nozares ieskatā šāds darbiniekam piešķirtais labums, ņemot vērā Latvijas jau tā novājināto veselības aprūpes sistēmu, uzskatāms vairāk kā pašsaprotama norma nevis privilēģija. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas statistikas datiem, apdrošināto personu skaits 2022. gadā bijis vairāk nekā 447 tūkstoši, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē. Turklāt 2022. gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.

Starptautiskās kompānijas ir cerību pilnas, ka ar savu piemēru radījušas arī labu atspaidu uz darba tirgu kopumā un par to liecina arī pozitīvie statistikas dati. Tomēr pēdējā gada laikā, situācijai strauji pamainoties, iezīmējas daudz drūmāka nākotnes aina. Šobrīd arī Starptautisko biznesa pakalpojumu organizācijām inflācijas radītās ietekmes dēļ nākas pārskatīt piedāvātās veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem. Apdrošināšana darba devējiem sāk šķist kā luksuss augsto izmaksu dēļ, ko tās nes organizācijām.

Neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai nav mainīts 16 gadus

Neskatoties uz to, ka privātais sektors ar veselības apdrošināšanas polišu palīdzību burtiski piesedz nepilnības veselības aprūpes sistēmā Latvijā, jau vairāk nekā 16 gadus (kopš 2007. gada 1. janvāra) nav ticis pārskatīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais limits veselības apdrošināšanai, proti, tas joprojām ir 426.86 eiro gadā. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā limita pārskatīšana veselības apdrošināšanas polisēm būtu racionāls, vēlams un nepieciešams solis no valdības puses, jo īpaši laikā, kad šo jautājumu būtiski ietekmē arī inflācijas radītās sekas.

Novājinātā veselības aprūpes sistēma Latvijā nebūs tam gatava

Nepārskatot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu veselības apdrošināšanai, Latvijas valsts riskē ar pašu svarīgāko resursu – darbspējīgo iedzīvotāju darba spējām ilgtermiņā un pat dzīvildzi. Reālistiski skatoties uz vidējā latvieša paradumiem attiecībā uz rūpēm par savu veselību, tikai retais pats par saviem finanšu līdzekļiem izvēlēsies apmeklēt psihologa palīdzību, doties uz ikgadējiem veselības izmeklējumiem, ko rekomendē ārsti, lai savlaicīgi atklātu dzīvībai bīstamas diagnozes, muguras masāžām vai veselības vingrojumiem, kas ir ļoti vēlami sēdoša darba darītājiem. Tomēr nākotnē, ja vien valsts nepārskatīs neapliekamo minimumu veselības apdrošināšanai, paredzams, ka virkne uzņēmumu būs spiesti izvērtēt savas iespējas nodrošināt līdzšinējā līmeņa veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem un daudz biežāk varēsim sagaidīt polises ar pamatpakalpojumu segumu. Tas, savukārt, cilvēkam radīs nepieciešamību veikt būtiskus līdzmaksājumus par pakalpojumiem, neiekļaus zobārstniecības pakalpojumus, sporta aktivitātes utt.

Šāda notikumu attīstība negatīvi ietekmēs ne vien indivīdus, bet arī Latvijas sabiedrības veselību kopumā, ņemot vērā, ka darba devēju nodrošinātās veselības apdrošināšanas polises ir spēlējušas būtisku lomu privāto veselības pakalpojumu izmantošanai, noņemot būtisku slogu no jau tā garajām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem veselības nozarē. Tāpat jāņem vērā, ka apdrošinātāji 2022. gadā izmaksājuši veselības apdrošināšanas atlīdzībās Latvijā 97 milj. eiro un absolūti lielākā atlīdzību daļa ir izmaksāta veselības aprūpes iestādēm. Tā ir būtiska budžeta sastāvdaļa un šie līdzekļi sastāda no 5% līdz 50% no iestādes kopējā budžeta, kas rada iespēju paaugstināt iedzīvotāju medicīniskās aprūpes kvalitāti un atjaunot medicīniskās iestādes tehnisko nodrošinājumu. Daļa šo līdzekļu netieši atgriežas valsts budžetā kā nodokļu maksājumi no veselības aprūpes iestādēm (tai skaitā no algu palielināšanas veselības aprūpes nozarē strādājošajiem). Nepalielinot neapliekamo minimumu veselības apdrošināšanai, valsts riskē zaudēt šos veselības aprūpes sistēmu atbalstošos un stimulējošos maksājumus.

Ikkatrs var iesaistīties, lai situāciju uzlabotu

Šī gada sākumā, nespējot rast skaidrojumus uz valsts neizdarību šajā jautājumā, ir iesniegta iniciatīva manabalss.lv, kas aicina katru sabiedrības locekli paust savu nostāju, parakstoties par 1000 Eiro gadā veselības apdrošināšanai bez nodokļiem, tādejādi veicinot ārstniecības un veselības pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Iniciatīva jau šobrīd savākusi vairāk nekā sešus tūkstošus parakstu no nepieciešamajiem 10 tūkstošiem, lai tā tiktu iesniegta Latvijas Republikas Saeimā uz izskatīšanu. Aicinām ikvienam šo iniciatīvu parakstīt, lai pievērstu valsts lēmumu pieņēmēju uzmanību šim jautājumam, kas tiešā veidā ietekmēs sabiedrības veselību kopumā. Vēlamies arī uzsvērt, ka, palielinot veselības apdrošināšanas “griestus”, ieguvēji būtu ne tikai tā sabiedrības daļa, kas līdz šim saņēmuši labas veselības apdrošināšanas polises no darba devējiem, bet arī tie, kuriem šādu polišu nav vispār, jo labas veselības polises attiecīgi samazina šo indivīdu nepieciešamību stāties rindās uz valsts sniegtajiem veselības un ārstniecības pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad darbinieku papildu labumu programmās investēs 2,7 miljonus eiro, un tā ir līdz šim lielākā summa, ko uzņēmums ieguldījis darbiniekos pēdējo gadu laikā.

Lielākā investīciju daļa tiks novirzīta darbinieku labbūtības programmā darbiniekiem, iemaksās 3. pensiju līmenī, kā arī veselības apdrošināšanā. Tāpat “Bite Latvija” šogad īstenos vērienīgu papildu pasākumu darbinieku lojalitātes veicināšanai, un aprīlī visus darbiniekus, kuri snieguši pienesumu 2023. gada biznesa rezultātiem, sešas lidmašīnas vedīs trīs dienu apmaksātā saliedēšanās pasākumā uz Antāliju.

Kā norāda Endija Kaševska, “Bite Latvija” Klimata kontroles vadītāja, darbinieku prioritātes un vajadzības nemitīgi mainās, tāpēc uzņēmums regulāri meklē iespējas, kā dažādot motivācijas un lojalitātes stiprināšanas pasākumus, un kopīgs brauciens palīdz veidot spēcīgu komandas kultūru un komandas darbu, virza ambīcijas gūt kopīgus panākumus un tos pelnīti nosvinēt.

Komentāri

Pievienot komentāru