Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

«Ļoti būtiski, ka Rundāles pils muzeja vadību varēsim uzticēt muzeju nozares profesionālei, kura spēj sistemātiski pārvaldīt visas muzeja aktivitātes pils saglabāšanas, uzturēšanas, krājuma attīstības un prezentācijas jomās,» atzīmē nominācijas komisijas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktors Eduards Kļaviņš.

Jaunās muzeja direktores līdzšinējā darba pieredze iegūta, vadot Rundāles pils muzeja Mākslas pētniecības nodaļu, Latvijas Restauratoru biedrības valdes locekles amatā, pasniedzējas darbā Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), Igaunijas Mākslas akadēmijā un Rīgas Celtniecības koledžā, kā arī darbā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa.»

L.Lūse piedalījusies vairākos starptautiskos pētniecības projektos, ar priekšlasījumiem uzstājusies starptautiskās konferencēs, ir pētniecisko publikāciju, publisko lekciju kursu un izstāžu autore, sastādījusi 10. Baltijas valstu restauratoru triennāles konferences rakstu krājumu.

L.Lūse absolvējusi LMA, Mākslas vēstures un kultūras teorijas nodaļā iegūstot doktora grādu mākslā; arī maģistra un bakalaura grādi mākslā iegūti LMA. Pirmā līmeņa augstāko izglītību L.Lūse ieguvusi polihromā koka restauratora specialitātē Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas nodaļā. Izglītība papildināta Starptautiskajā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centrā Itālijā, Mākslas vēstures institūtā Vācijā un UNESCO starptautiskajā restaurācijas nometnē Norvēģijā.

Pieteikumus Rundāles pils muzeja direktora amatam izvērtēja speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētāja pienākumus veica KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas locekļu pienākumus – KM valsts sekretāres vietnieks Kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja vietniece Māra Lāce, Tukuma Muzeja direktore, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja Agrita Ozola, KM Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktors Eduards Kļaviņš.

Jau ziņots, ka Imants Lancmanis, mākslas vēsturnieks, heraldikas, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists, gleznotājs, daudzu grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks, kurš Rundāles pils muzejā strādā kopš 1964. gada un to vadījis kopš 1975. gada, ir pieņēmis lēmumu doties pensijā.

LASI VĒL:

Konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu pieteikušies 16 pretendenti

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem un ideāliem

Rundāles pils direktors Lancmanis nolēmis 2018.gadā doties pensijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem un ideāliem

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Imants Lancmanis: Esmu centies radīt priekšstatu, ka Rundālē vienmēr spīd saule

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljards elementu summa. Tā Imants Lancmanis raksturo mūsdienu demokrātiju, un tā varētu apzīmēt arī viņa mūža darba vietas – spožās Rundāles pils – restaurācijas un iekārtošanas pabeigšanu tieši valsts simtgadē

Pašlaik Imants Lancmanis Rundāles pils direktora amatā vada pēdējās nedēļas, turpmāk viņš ir iecerējis pievērsties rakstīšanai un gleznošanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Nosauciet dažas pilis vai muižas, kuras tagad būtu jāglābj par katru cenu!

Labi zinu, ko maksā atjaunot ēku. Un tāpēc neloloju lielas cerības kaut ko izglābt. Viens piemērs ir Kaucmindes muiža – tā ir postaža. Esmu gan redzējis – olalā! – veselu rindu muižu glābēju ar lielām idejām. Arī tajā pašā Kaucmindē, kad 1990. gadā šeit ieradās grāfs Seržs fon der Pālens ar mērķi muižu atjaunot. Taču viņam nepatika līdzās uzceltās balto ķieģeļu mājas. Pēc tam sekoja Māris Gailis seniors un Māris Gailis juniors, tagad atkal īpašnieki un beidzot ar labu ieceri. Būtībā neviens ieguldījums kādā pilī, lai ierīkotu viesnīcu, nekad nevar atmaksāties. Mālpils un Rūmene ir gadījumi, kad īpašnieki var atļauties sev to kā prieku. Viņi nekad neatgūs visu, kas ieguldīts. Pie manis ir braukuši daudzi cilvēki mirdzošām acīm. Pf! Kaucminde ir spoža, un tagad ir iecere tur veidot medicīniska tipa iestādi senioriem, kādas ir ļoti izplatītas Vācijā. Bet! Vispirms ir jāiegulda liela nauda, taču rentēšana sāksies tikai ar ļoti lielu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rundāles pils parkā plāno būvēt vēja aizsargmūri un vēsturisku karuseli

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils parka teritorijā tuvākajā laikā plānots būvēt vēja aizsargmūri, kā arī vēsturisku karuseli bērniem, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Viņa skaidroja, ka pils parkam sākotnēji apkārt ir bijusi mūra siena, kas kalpojusi dārza pasargāšanai no vēja radītajiem postījumiem. «Siena darbojās kā vējlauzis - aizturēja rietumu vējus, kas ir valdošie vēji arī Zemgalē, un, tā kā tur ir līdzens, mūsu parku regulāri izpūš,» skaidroja Lūse.

Viņa informēja, ka nesen ir izsludināts iepirkuma konkurss saistībā ar vēja aizsargmūra būvniecību pils parka teritorijā. «Mēs ceram, ka šajā gadā rietumu pusē mums izdosies to arī izbūvēt,» pauda muzeja direktore.

Runājot par citiem pils teritorijā plānotajiem būvniecības darbiem un projektiem, Lūse pastāstīja, ka parkā esošajā bērnu laukumā iecerēts izbūvēt karuseli, kas būtu veidots atbilstoši vēsturiskajiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rundāles pils jumta pārbūvei izsludināts 1,5 miljonu eiro vērts iepirkums

Žanete Hāka, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils muzejs izsludinājis iepirkumu Rundāles pils jumta pārbūves 1. un 2.kārtai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības birojā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,5 miljoni eiro bez PVN, un jumta pārbūvi plānots veikt septiņu mēnešu laikā.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 27.februārim.

Kā skaidro Rundāles pils muzeja pārstāvji, jau 2017. gadā Rundāles pils muzejs aktualizēja pils jumta nomaiņas jautājumu, pievēršot uzmanību arī pārējām avārijas situācijām muzeja kompleksa ēkās. Pils jumta seguma un konstrukcijas bojājumi radušies vairāku gadu garumā, nokrišņiem iekļūstot salaiduma vietās gar jumta logiem un jumta satekņu vietās. Mitrums iesūcas konstrukcijās, notek pār tām, bojā apmetumu.

2017. gada nogalē SIA "CMB" izstrādāja Rundāles pils jumta pārbūves projektu, kas ietver šādus darbus: bojāto nesošo konstrukciju protezēšanu un atjaunošanu ar pastiprināšanu pēc nestspējas aprēķina; jumta seguma un dēļu klāja nomaiņu pilnā apjomā, daļēji saglabājot un eksponējot vēsturisko klāju; jumta arhitektonisko detaļu restaurāciju. Plānots mainīt arī lietusūdens tekņu atrašanās vietas, jo tagadējā konstrukcija virza lietus ūdeņus uz dzegām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu pieteikušies 16 pretendenti

Db.lv, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz šā gada 14. septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Pretendentu iesniegtos pieteikumus izvērtēs speciāli izveidota komisija, kuras sastāvā darbosies pārstāvji no KM, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Muzeju padomes, Latvijas Mākslas akadēmijas, kā arī no Rundāles pils muzeja.

Jau ziņots, ka Rundāles pils muzeja direktora amata pretendentam tika izvirzītas sekojošas prasības: augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība humanitārajās vai sociālajās zinātnēs, pēdējo septiņu gadu laikā iegūta vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā, teicamas latviešu valodas un labas vismaz divu svešvalodu, t.sk. angļu valodas, zināšanas. Amata kandidātam /-tei jābūt labām zināšanām un izpratnei par muzeju darbību un funkcijām, labām sadarbības un komunikācijas prasmēm, kā arī labām darba organizācijas un vadības prasmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lūse: Rundāles pils ir viens no veiksmīgākajiem muzejiem, kuram ir vislielākā ieņēmumu proporcija

LETA, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rundāles pils muzeja vadītāja Laura Lūse uzskata, ka viņai uzņemties tā vadību ir daudz vieglāk nekā kādam, kurš «nāktu no malas», intervijā atzina Lūse.

Rundāles pilī Lūse ir nostrādājusi nedaudz vairāk par gadu. «Es zinu gan to, cik liels ir muzeja budžets, gan to, kā notiek finansējuma aprite. Kopā ar citiem struktūrvienību vadītājiem esmu analizējusi muzeja budžetu, un zinu, kā varam ar līdzekļiem operēt,» viņa stāstīja.

Lūse atklāja, ka Rundāles pils budžets 2017.gadā bija 3 095 115 eiro, no kura 45% jeb apmēram 1,5 miljonus veidoja valsts dotācija, savukārt 55% budžeta veidoja pašu ienākumi no biļešu tirdzniecības, telpu nomas un citiem līdzekļiem, kas muzejam ir pieejami ienākumu gūšanai.

«Ja skatāmies absolūtos rādītājos, Rundāles pils patiesībā ir viens no veiksmīgākajiem muzejiem, kuram ir vislielākā ieņēmumu proporcija attiecībā pret valsts piešķirto dotāciju,» teica Lūse. Šogad muzeja ieņēmumi bijuši lielāki nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu

Laura Mazbērziņa, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no Vecrīgas uz Kalnciema ielu. Saimnieki biznesa portālam db.lv stāsta, ka paši ikdienā aktīvi iesaistās biznesā un eklēru cepšanā pat nakts stundās, līdz ar to gulēšanai atliek vien dažas stundas.

Eklērnīca Fat Cat ir paplašinājusies un šobrīd atrodas ne tikai Vecrīgā, Mazajā Jaunielā, bet arī Kalnciema ielā daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tajā saimnieko Līga un Uģis Lancmaņi, kā arī Uģa brālēns Māris Lancmanis. Fat Cat tiek piedāvāti ne tikai saldie eklēri, bet arī cepumi, kūkas, eklēru kūkas, mini un sāļie eklēri, kas iecienīti korporatīvajos pasākumos.

Ilgi nedomāja

Pirmā Fat Cat eklērnīca Vecrīgā tika atvērta 2017. gada 1. aprīlī, un jau jūlijā tika atrastas Kalnciema ielas telpas. Iekārtošanās process tajās gan ievilkās, jo bija nepieciešams izveidot elektrības pieslēgumu, kā arī telpās veikt remontu. Savulaik šajās telpās atradās Skrīveru Saldumu veikals, bet eklērnīcai bija nepieciešama lielāka elektrības jauda. Remonts tika pabeigts jau 2018. gada maijā, bet eklērnīca atvērta vien 2019. gada februārī. «Mēs ilgi nedomājām par vēl vienas eklērnīcas atvēršanu, jo jau no paša sākuma mums veicās ļoti labi. Lielā pieprasījuma dēļ mēs meklējām jaunas telpas, kur būtu lielāka virtuve. Tagad eklēri abām eklērnīcām top tikai Kalnciema ielā, savukārt, Vecrīgā virtuves vietā ir noliktava,» sacīja L. Lancmane. Viņas vīram U. Lancmanim pieder arī būvniecības uzņēmums un visi darbi tika paveikti pašu spēkiem, nealgojot papildu strādniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas konkursā 16 kandidātu konkurencē par nākamo Rundāles pils muzeja direktoru izvēlēta mākslas doktore Laura Lūse, kura šī amata pienākumus sāks pildīt no nākamā gada 2. janvāra. Komisija atzinīgi novērtēja Lūses iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, kā arī, vadot Rundāles pils muzeja Mākslas pētniecības nodaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms aptuveni mēneša Rundāles pils apkārtnē atvērts restorāns «Rezidence», kas saviem viesiem piedāvā baudīt ne vien ēdienu, bet arī industriālu interjeru un mākslas galeriju.

Ideja par restorāna izveidošanu pieder «Rezidences» īpašniekam Guntim Celmam, kura īpašumā ir ēka, kurā šobrīd atrodas restorāns. Savukārt ar pieredzi viesmīlības nozarē piesaistīti Kristīne Lazdiņa un Andis Levītis. G.Celms norādīja, ka nams ilgstoši bijis neizmantots un atradies sliktā stāvoklī.

Šobrīd restorāns vēl nestrādā pilnā režīmā, taču to jau apmeklē nelielas ārzemju tūristu grupas, kā arī interesi izrāda vietējie iedzīvotāji.

Db.lv pastāstīja K.Lazdiņa, restorānā izveidots industriāls interjers, kas nozīmē, ka tas nav pārāk romantisks, tika saglabātas ķieģeļu sienas, koka konstrukcijas. Tāpat restorānā izveidota mākslas galerija, kurā iespējams aplūkot un iegādāties mākslinieces Gundegas Dūdumas mākslas darbus. Nākotnē plānots organizēt arī mākslas plenērus un meistarklases.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā biznesa projekts

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Brīvdabas muzejā moderno tehnoloģiju nav un nebūs

Ilze Žaime, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē baņķiera Jorga Voltmana vadībā joprojām ražo slaveno KPM porcelānu.

Kā liecina Rundāles pils muzeja informācija, 1751. gadā Berlīnē tirgotājs Vilhelms Kaspars Vegeli izveidoja Prūsijā pirmo porcelāna ražotni. No 1761. gada manufaktūru finansēja uzņēmējs Johans Ernsts Gockovskis, bet 1763. gadā to nopirka karalis Frīdrihs II. Manufaktūru pārdēvēja par Königliche Porzellan Manufaktur Berlin, saīsināti KPM, kā to sauc joprojām.

Saglabāta arī sākotnējā zīme – zils zemglazūras karaļa scepteris no Prūsijas-Brandenburgas ģerboņa.

Fotogrāfijas no ražotnes skatāmas galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar 5,4 miljoniem eiro atbalstīs valsts teātrus, koncertorganizācijas, muzejus un LNB

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai ar 5,4 miljoniem eiro atbalstīs valsts teātrus un koncertorganizācijas, kā arī mantojuma iestādes - valsts muzejus un Latvijas nacionālo bibliotēku (LNB), šodien lēma valdībā.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dace Vizule, šim mērķim šajā gadā valsts teātriem un koncertorganizācijām, pārdalot līdzekļus, novirzīti 1 908 656 eiro, savukārt valsts muzejiem un LNB - 3 590 256 eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka pandēmijas laika ierobežojumu dēļ teju visu kultūras organizāciju darbība tika apturēta. Viņš norādīja, ka šis laiks nozarē gan emocionāli, gan finansiāli ir bijis ļoti sarežģīts.

Puntulis vērsa uzmanību, ka visus atbalsta mehānismus KM ir izstrādājusi kā kopdarbu ar nozares pārstāvjiem. Arī otrdien Ministru kabinetā apstiprinātais atbalsta mehānisms tapis kopā ar iestāžu vadītājiem, izstrādājot gan pamatprincipus ar vektoru uz jaunu piedāvājumu radīšanu, nozarei atsākot darbību, gan arī veicot aprēķinus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Skolā aizsāktais apģērbu aizsargmaisu bizness plaukst

Anda Asere, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu aizsargmaisu ražotājs SIA Simple+ paplašina sortimentu un pievēršas arī uzvalku un citu apģērbu produktiem.

Pērn SIA Simple+ apgrozījums bija nedaudz mazāks par 30 tūkstošiem eiro. Šogad plānota ievērojama izaugsme un apgrozījums varētu sasniegt 50 tūkstošus eiro, stāsta uzņēmuma īpašnieks Kristiāns Lancmanis.

Simple+ ir četri aizsargmaisi, bet katrs no tiem ir pieejams divās krāsās, ar paplašinājumu sānos vai bez, kā arī dažādos izmēros. Kopumā ir iespējamas daudzas variācijas, un dažreiz šķiet, ka sortiments ir nedaudz par plašu. Uzņēmums piedāvā arī personalizētus maisus kolektīviem – sākot ar logo uzdrukāšanu un beidzot ar pilnībā individualizētu maisu tam nepieciešamajā garumā un platumā. Piemēram, ir daži kolektīvi, kam nepieciešams pārvadāt divus, trīs tautastērpus, – tiem tiek saražoti platāki maisi.

Komentāri

Pievienot komentāru