Atpūta

Imants Lancmanis: Esmu centies radīt priekšstatu, ka Rundālē vienmēr spīd saule

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Miljards elementu summa. Tā Imants Lancmanis raksturo mūsdienu demokrātiju, un tā varētu apzīmēt arī viņa mūža darba vietas – spožās Rundāles pils – restaurācijas un iekārtošanas pabeigšanu tieši valsts simtgadē

Pašlaik Imants Lancmanis Rundāles pils direktora amatā vada pēdējās nedēļas, turpmāk viņš ir iecerējis pievērsties rakstīšanai un gleznošanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Nosauciet dažas pilis vai muižas, kuras tagad būtu jāglābj par katru cenu!

Labi zinu, ko maksā atjaunot ēku. Un tāpēc neloloju lielas cerības kaut ko izglābt. Viens piemērs ir Kaucmindes muiža – tā ir postaža. Esmu gan redzējis – olalā! – veselu rindu muižu glābēju ar lielām idejām. Arī tajā pašā Kaucmindē, kad 1990. gadā šeit ieradās grāfs Seržs fon der Pālens ar mērķi muižu atjaunot. Taču viņam nepatika līdzās uzceltās balto ķieģeļu mājas. Pēc tam sekoja Māris Gailis seniors un Māris Gailis juniors, tagad atkal īpašnieki un beidzot ar labu ieceri. Būtībā neviens ieguldījums kādā pilī, lai ierīkotu viesnīcu, nekad nevar atmaksāties. Mālpils un Rūmene ir gadījumi, kad īpašnieki var atļauties sev to kā prieku. Viņi nekad neatgūs visu, kas ieguldīts. Pie manis ir braukuši daudzi cilvēki mirdzošām acīm. Pf! Kaucminde ir spoža, un tagad ir iecere tur veidot medicīniska tipa iestādi senioriem, kādas ir ļoti izplatītas Vācijā. Bet! Vispirms ir jāiegulda liela nauda, taču rentēšana sāksies tikai ar ļoti lielu gaidīšanu.

Pēc agrārās reformas vienīgi skolu ierīkošana ļāva ēkām neiet postā. Bērni dauzīja mākslu, bet vismaz ēkas negāja bojā. Tas attiecas arī uz Rundāli. Tagad mazo skoliņu likvidēšana daudzām muižu ēkām ir nāves trieciens. Rezultāts būs katastrofāls. Mūsu izdevumu sērija rādīs muižas virtuāli – esam savākuši skaistus foto, man ir labi kontakti ar vācbaltiešiem, muižnieku pēcnācējiem. Var uzburt Latviju, kāda tā bija pirms simts un vairāk gadiem. Skaista. Taču realitāte ir tāda, kāda ir.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kultūras ministrijā nesen kārtis jau ir izkritušas – par labu jūsu līdzšinējai kolēģei Laurai Lūsei kā jūsu pēctecei Rundāles pils direktora amatā.

Laura Lūse ir mūsu cilvēks. Esmu apmierināts. Otrajā konkursa kārtā uz šo amatu palika četri cilvēki, un ne visi bija saistīti ar muzeju. Mūsu pils ir ļoti specifisks veidojums – neesam tikai muzejs, mums ir milzīga ēka, 85 hektāri zemes, zinātniskā darba bagāža un kolekcijas. Pie manis jau nāca cilvēki, kas teica, ka ies projām, ja nāks svešs cilvēks. Tomēr tā nenotika – būs cilvēks, kurš zina šīs grūtības. Man gan bija sajūta, ka citi pretendenti īsti neapzinājās, uz kādām grūtībām viņi nāk. Daudzi pili iepazinuši svētku brīžos, kad viss ir grezni un skaisti, kad Lancmanis smaida. Nekad neesmu gribējis vaimanāt, esmu centies radīt priekšstatu, ka šeit vienmēr spīd saule. Te ir jārēķinās ar atrautību no Rīgas un neprātīgu iekšējo uzstādījumu, lai varētu pilnīgi un galīgi atdoties. Te ir jāsēž un jālaiž caur sevi visa pozitīvā un negatīvā enerģija. Iedomājos sevi sešdesmito gadu vidū. Ja zinātu visu, kas nāks, būtu aizmucis, atpakaļ neskatoties. Esmu pietiekami egoistisks un vienmēr gribējis sevi pasaudzēt, bet nācās pierast pie grūtībām. Kad pirmdienās notiek muzeja padomes sēdes, neviens nerunā par muzeālām lietām, bet tikai par to, vai nav atkal uzsprāgusi kāda kanalizācijas caurule, par apkopējām, par saplīsušiem datoriem.

Topošā direktore izteikusies, ka virzīs Rundāles pils kompleksa iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Vai tā ir jauna ideja?

Tā nav jauna ideja, bet vēlamies šo procesu sākt vēlreiz. UNESCO saraksts ir diezgan pilns, pilīm ir liela konkurence, un tur ir liels lobisms. Iepriekš mums tur vieta neatradās, bet tagad ir iznākušas divas monogrāfijas par Rundāles pils vēsturi, esam pabeiguši restaurāciju, bet mūsu trumpis ir augstā autentiskuma pakāpe, augsta mākslinieciskā kvalitāte un viengabalainība. Gandrīz visas Eiropas pilis 19. gadsimtā ir pārbūvētas, bet mūsu pils iekonservējās un palika tāda, kāda tā ir bijusi 18. gadsimtā. Esam pelnījuši būt UNESCO sarakstā, tā nav iegriba. Nav viegli rādīt, stāstīt un iestāstīt.

Kurš ir bijis jūsu augstākais punkts darbā Rundāles pilī?

Tas ir pašlaik – šajos mēnešos. Nupat iegādājāmies dažas ārkārtīgi vērtīgas gleznas – šādi autori nekad nav bijuši Latvijā. Piemēram, holandietis Vilems Klāsons Heda. Tas, ko es biju savā iztēlē vēlējies kādai telpai, ir atnācis ar uzviju, un man ir milzīgs gandarījums. Sešdesmitajos gados neuzdrošinājos sazīmēt pie sienām tik daudz mākslas priekšmetu, cik tagad ir. Toreiz kaut kādas mantiņas varēja sadabūt varbūt Ļeņingradā pie privātkolekcionāriem, jo mākslas tirgus kā tāda jau nebija. Tūdaļ Parīzē būs īpaši izcilu 18. gadsimta priekšmetu izsole, kurā mēģināsim kaut ko iegūt, lai aizstātu mēbeļu kopijas. Neviens apmeklētājs neuzminēs, ka valdnieku telpas garnitūra ir kopijas, bet mani tas grauž. Man ir īpaša spēja pievilkt mantas. Kolēģi saka – mums vajadzētu to un to, lūdzu, direktor, raidiet to gaisā! Un diezgan drīz šie priekšmeti arī parādās. Man ir priekšstats, ka tas, ko mēs saucam par interneta mākoni, kaut kādā mērā jau ir spējīgs reaģēt. Bez jokiem. Ir tik daudz gadījumu, ko nevaru izskaidrot ar sagadīšanos. Piemēram, historisma telpai vajadzēja portretus. Izteicu frāzi, ka tur viena siena ir bezcerīgi tukša, tāpēc jāmeklē gleznas. Pagāja dažas dienas un saņēmu vēstuli no Čīles, no grāfa Alehandro Medema, kurš piedāvāja savas vecmāmiņas un vectētiņa, Elejas muižas pēdējo īpašnieku, portretus. Tieši tādā formātā, kādā mums vajag. Pavisam drīz pilī ieradās šo attēloto personu mazmeita, kura mums uzdāvināja savas vecmāmiņas brokāta tupelītes. Un nu viņa var skatīties uz savām tupelītēm. Šādu sakritību ir pulka.

Visu interviju Miljards elementu summa lasiet 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem un ideāliem

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu pieteikušies 16 pretendenti

Db.lv, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz šā gada 14. septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Pretendentu iesniegtos pieteikumus izvērtēs speciāli izveidota komisija, kuras sastāvā darbosies pārstāvji no KM, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Muzeju padomes, Latvijas Mākslas akadēmijas, kā arī no Rundāles pils muzeja.

Jau ziņots, ka Rundāles pils muzeja direktora amata pretendentam tika izvirzītas sekojošas prasības: augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība humanitārajās vai sociālajās zinātnēs, pēdējo septiņu gadu laikā iegūta vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā, teicamas latviešu valodas un labas vismaz divu svešvalodu, t.sk. angļu valodas, zināšanas. Amata kandidātam /-tei jābūt labām zināšanām un izpratnei par muzeju darbību un funkcijām, labām sadarbības un komunikācijas prasmēm, kā arī labām darba organizācijas un vadības prasmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rundāles pils parkā plāno būvēt vēja aizsargmūri un vēsturisku karuseli

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils parka teritorijā tuvākajā laikā plānots būvēt vēja aizsargmūri, kā arī vēsturisku karuseli bērniem, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Viņa skaidroja, ka pils parkam sākotnēji apkārt ir bijusi mūra siena, kas kalpojusi dārza pasargāšanai no vēja radītajiem postījumiem. «Siena darbojās kā vējlauzis - aizturēja rietumu vējus, kas ir valdošie vēji arī Zemgalē, un, tā kā tur ir līdzens, mūsu parku regulāri izpūš,» skaidroja Lūse.

Viņa informēja, ka nesen ir izsludināts iepirkuma konkurss saistībā ar vēja aizsargmūra būvniecību pils parka teritorijā. «Mēs ceram, ka šajā gadā rietumu pusē mums izdosies to arī izbūvēt,» pauda muzeja direktore.

Runājot par citiem pils teritorijā plānotajiem būvniecības darbiem un projektiem, Lūse pastāstīja, ka parkā esošajā bērnu laukumā iecerēts izbūvēt karuseli, kas būtu veidots atbilstoši vēsturiskajiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rundāles pils jumta pārbūvei izsludināts 1,5 miljonu eiro vērts iepirkums

Žanete Hāka, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils muzejs izsludinājis iepirkumu Rundāles pils jumta pārbūves 1. un 2.kārtai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības birojā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,5 miljoni eiro bez PVN, un jumta pārbūvi plānots veikt septiņu mēnešu laikā.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 27.februārim.

Kā skaidro Rundāles pils muzeja pārstāvji, jau 2017. gadā Rundāles pils muzejs aktualizēja pils jumta nomaiņas jautājumu, pievēršot uzmanību arī pārējām avārijas situācijām muzeja kompleksa ēkās. Pils jumta seguma un konstrukcijas bojājumi radušies vairāku gadu garumā, nokrišņiem iekļūstot salaiduma vietās gar jumta logiem un jumta satekņu vietās. Mitrums iesūcas konstrukcijās, notek pār tām, bojā apmetumu.

2017. gada nogalē SIA "CMB" izstrādāja Rundāles pils jumta pārbūves projektu, kas ietver šādus darbus: bojāto nesošo konstrukciju protezēšanu un atjaunošanu ar pastiprināšanu pēc nestspējas aprēķina; jumta seguma un dēļu klāja nomaiņu pilnā apjomā, daļēji saglabājot un eksponējot vēsturisko klāju; jumta arhitektonisko detaļu restaurāciju. Plānots mainīt arī lietusūdens tekņu atrašanās vietas, jo tagadējā konstrukcija virza lietus ūdeņus uz dzegām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lūse: Rundāles pils ir viens no veiksmīgākajiem muzejiem, kuram ir vislielākā ieņēmumu proporcija

LETA, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rundāles pils muzeja vadītāja Laura Lūse uzskata, ka viņai uzņemties tā vadību ir daudz vieglāk nekā kādam, kurš «nāktu no malas», intervijā atzina Lūse.

Rundāles pilī Lūse ir nostrādājusi nedaudz vairāk par gadu. «Es zinu gan to, cik liels ir muzeja budžets, gan to, kā notiek finansējuma aprite. Kopā ar citiem struktūrvienību vadītājiem esmu analizējusi muzeja budžetu, un zinu, kā varam ar līdzekļiem operēt,» viņa stāstīja.

Lūse atklāja, ka Rundāles pils budžets 2017.gadā bija 3 095 115 eiro, no kura 45% jeb apmēram 1,5 miljonus veidoja valsts dotācija, savukārt 55% budžeta veidoja pašu ienākumi no biļešu tirdzniecības, telpu nomas un citiem līdzekļiem, kas muzejam ir pieejami ienākumu gūšanai.

«Ja skatāmies absolūtos rādītājos, Rundāles pils patiesībā ir viens no veiksmīgākajiem muzejiem, kuram ir vislielākā ieņēmumu proporcija attiecībā pret valsts piešķirto dotāciju,» teica Lūse. Šogad muzeja ieņēmumi bijuši lielāki nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms aptuveni mēneša Rundāles pils apkārtnē atvērts restorāns «Rezidence», kas saviem viesiem piedāvā baudīt ne vien ēdienu, bet arī industriālu interjeru un mākslas galeriju.

Ideja par restorāna izveidošanu pieder «Rezidences» īpašniekam Guntim Celmam, kura īpašumā ir ēka, kurā šobrīd atrodas restorāns. Savukārt ar pieredzi viesmīlības nozarē piesaistīti Kristīne Lazdiņa un Andis Levītis. G.Celms norādīja, ka nams ilgstoši bijis neizmantots un atradies sliktā stāvoklī.

Šobrīd restorāns vēl nestrādā pilnā režīmā, taču to jau apmeklē nelielas ārzemju tūristu grupas, kā arī interesi izrāda vietējie iedzīvotāji.

Db.lv pastāstīja K.Lazdiņa, restorānā izveidots industriāls interjers, kas nozīmē, ka tas nav pārāk romantisks, tika saglabātas ķieģeļu sienas, koka konstrukcijas. Tāpat restorānā izveidota mākslas galerija, kurā iespējams aplūkot un iegādāties mākslinieces Gundegas Dūdumas mākslas darbus. Nākotnē plānots organizēt arī mākslas plenērus un meistarklases.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas konkursā 16 kandidātu konkurencē par nākamo Rundāles pils muzeja direktoru izvēlēta mākslas doktore Laura Lūse, kura šī amata pienākumus sāks pildīt no nākamā gada 2. janvāra. Komisija atzinīgi novērtēja Lūses iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, kā arī, vadot Rundāles pils muzeja Mākslas pētniecības nodaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā biznesa projekts

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Brīvdabas muzejā moderno tehnoloģiju nav un nebūs

Ilze Žaime, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē baņķiera Jorga Voltmana vadībā joprojām ražo slaveno KPM porcelānu.

Kā liecina Rundāles pils muzeja informācija, 1751. gadā Berlīnē tirgotājs Vilhelms Kaspars Vegeli izveidoja Prūsijā pirmo porcelāna ražotni. No 1761. gada manufaktūru finansēja uzņēmējs Johans Ernsts Gockovskis, bet 1763. gadā to nopirka karalis Frīdrihs II. Manufaktūru pārdēvēja par Königliche Porzellan Manufaktur Berlin, saīsināti KPM, kā to sauc joprojām.

Saglabāta arī sākotnējā zīme – zils zemglazūras karaļa scepteris no Prūsijas-Brandenburgas ģerboņa.

Fotogrāfijas no ražotnes skatāmas galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru