Jaunākais izdevums

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Arī māsai tajā laikā sagadās apaļa jubileja. Domājot par māsu brīvdienām kaut kur ārpus Latvijas, saliku bildi kopā un sapratu, ka nav ko – jālaiž atpūsties visai ģimenei. Tā nu māsa dzimšanas dienas rītā saņēma dāvanā Toto dziesmas «Africa» atskaņojumu youtube un uzdevumu uzminēt, ko šis nozīmē. «CEĻOJUMU UZ ĀFRIKU!», ilgi nebija jāgaida līdz māsa atrisināja šo itin vieglo dzimšanas dienas rēbusu.

Biļetes pirkām septembra beigās, lidojām februāra sākumā. Lidojām caur Berlīni ar vidējā latvieša pieejamāko gaisa kuģu kompāniju – Ryanair. Lidojumā turp pavadījām dažas stundas Berlīnes lidostā, lidojumā atpakaļ – nakšņojām Berlīnē.

Marokā februāra sākumā ir ziema. Vietējie ir satuntulējušies tā kā mēs, kad pie mums ir -15. Un es nepārspīlēju – cimdi, šalles, cepures, milzu jakas un ziemas zābaki. Līdz ar to tūristam no Eiropas ir diezgan viegli atšķirties, jo mēs planējam apkārt plānos džemperīšos vai t-kreklos. Ārā tomēr ir +22 līdz +27 grādi un mums, latviešiem, tā jau ir cienījamas vasaras temperatūra. Peldvietas un baseini, arī mūsu riādas* baseins, gan paliek slēgti, jo .. ziema. Lai gan dažu dienu es pilnīgi nesmādētu iespēju nopeldēties. Vakaros un naktīs gan ir vēss. Vai drīzāk – vēsāks. Temperatūra noslīd līdz +7 vai +9 grādiem, bet tik un tā siltāk par februāra dienas temperatūru Latvijā.

* «Riāda» ir tipiskas Marokiešu mājas apzīmējums – ēka, kurā viss tiek koncentrēts uz vidu – uz ielu iziet vien daži niecīgi lodziņi, lai karstums netiek iekšā, mājai ir iekšpagalms, bieži bez jumta, ar strūklaku vai pat baseiniņu. Istabu logi ir uz iekšu un viss ir flīzītēs. Vēsi, gaiši un patīkami.

Mēs lidojām uz Marakešu, kas bija mūsu izejas punkts, lai apskatītu to, ko visvairāk vēlējāmies – kalnus, tuksnesi un okeānu. Tā kā lidojām ar ģimeni, vēlējāmies, lai ceļojums ir bez liekiem stresiem un supersarežģītas plānošanas. Rezultātā nebaidījāmies izmantot arī vietējo tūrisma firmu pakalpojumus. Īpaši, attiecībā uz pārvietošanos ar transportu. Mazāk stresa, vairāk baudījuma.

Mums ļoti paveicās ar mūsu riādas īpašnieku. Ja vajag ieteikt apmešanās vietu Marakešā, es noteikti iesaku airbnb izvēlēties šo kungu. Lai arī airbnb ir norādīta mazliet nekorekta aptuvenā atrašanās vieta, realitātē manu vilšanos par šo faktu nomainīja neizmērojams prieks – riāda atrodas trīs minūšu attālumā no Marakešas medinas jeb vecpilsētas mūriem, līdz galvenajām tirdzniecības ielām un leģendārajam Jemaa El Fna jeb Tūkstoš un vienas nakts pasaku laukumam – 15 vai 20, vai vairāk, ja apmaldies, minūšu gājienā.

Turklāt pati riāda atrodas apsargājamā un mierpilnā oāzē, kuru patiesi var novērtēt pēc garās dienas, kas pavadīta Marakešas vecpilsētā vai ielās, kur čum un mudž no motorolleriem, ēzeļu pajūgiem, lielākām un mazākām mašīnām, trakajiem tirgotājiem, arābiem un tūristiem. Miers un klusums, kas pārņem, ienākot caur mūsu dzīvojamā rajona vārtiem, ir nenovērtējams. Turpat blakus ir arī mošeja, kas steidz pirms un pēc saullēkta mulsi izbiedēt ar savām lūgsnām, baseins (kurš, kā jau minēju, ziemas sezonā ir slēgts), veikaliņš, kurā nopirkt visu nepieciešamo (pat Dobeles «Hercogs» auzu pārslas!) un brīnišķīgs brokastu restorāns, kurā par 18 eiro jeb 180 dirhamiem četru cilvēku ģimene var brokastīs pārēsties. Omlete – eiro, svaigi spiesta apelsīnu suliņa – eiro, jūras velšu (un supergarda) pica – 3,5 eiro.

Tātad, kāpēc mums paveicās ar mūsu riādas īpašnieku – šis kungs ne tikai pusnaktī sagaidīja mūs lidostā (par samaksu, protams, bet tik un tā daudz patīkamāk nekā pēc nogurdinošas dienas vēl kaulēties ar taksistiem) un aizveda uz lidostu prombraukšanas dienā, bet arī ierādīja savu draugu tūrisma firmu, kas piedāvāja mūsu vēlmēm atbilstošākos izbraukumus. Tā kā bijām nolēmuši, ka iepriekš neko nebukosim, bet iesim pilsētā uz vietas meklēt tūrisma operatorus, kas piedāvā ekskursijas, tad priecājāmies par saimnieka sniegto opciju, jo mums nebija nekur jāiet un jākaulējas un galu galā, pēc ļoti lēnas (Āfrikas internets tomēr) izpētes internetā sapratām, ka piedāvātā cena ir tāda pati, ko citi tūristi apraksta kā standarta cenas tūrisma birojos.

MĒS, MAROKA UN TUKSNESIS

«Ārā ir ļoti auksts, tāpēc gaidiet mājās, šoferis atnāks jums pakaļ,» tā tūrisma firmas pārstāve raksta man Whatsapp, kad prasu viņai, kur septiņos no rīta mums sagaidīt mūsu šoferi, kas vedīs mūs piedzīvojumā, kuru šķietami visi gaidām visvairāk – nakšņošanu tuksnesī. Septiņi grādi ārā, pēc viņu uzskatiem, ir pietiekami auksts, lai neļautu mums nosalt uz ielas. Tiesa, kā zināms, arābu pasaulē pulksteņa laikam ir relatīva nozīme, līdz ar to mūsu pirmais šoferis nokavējas gandrīz par stundu. Tā kā jau iepriekš esmu saskārusies ar Eiropas dienvidnieku un arābu pasaules laika izjūtu, īpašu kreņķi neķeru un arī ģimenei saku, ka tas ir normāli. Turklāt, kamēr neesam samaksājuši naudu – satraukumam vispār nav nekāda pamata.

Taisnības labad gan jāsaka, ka marokieši, kas strādā ar tūristiem, ir gana iedresēti tajā, ka tūristiem visam jābūt laikā. Tā bija pirmā un pēdējā reize, kad mūsu šoferis vai gids nokavējās. Visas pārējās reizes viņi bija vairāk nekā punktuāli. Pat ātrāk nekā solījuši būt.

Beidzot mūsu šoferis ieradās, lai vestu mūs līdz busiņam, kas divu dienu garumā vedīs mūs tuksneša virzienā. Mēs devāmies elpu aizraujošā (un ne jau tāpēc, ka iespaidīgi, bet tāpēc, ka bailīgi) braucienā cauri medinas šaurajām ieliņām un pilnīgi, eiropietim it kā beznoteikumu, trako satiksmi. Busā mūs ar māsu iesēdināja pirmajās vietās līdztekus šoferim un, lai arī sākotnēji tā nešķita foršākā vieta sēdēšanai, mēs ātri vien pārdomājām – kad kāds itāļu pārītis lūdza pārsēsties, jo dāmai paliek slikti, traucoties cauri šaurajiem serpentīnu ceļiem. Skats caur autobusiņa priekšējo logu bija daudz iespaidīgāks nekā caur sānu logiem.

Visu dienu pavadījām, gāzējot un bremzējot cauri šauriem un vēl šaurākiem un līkumaniem, bet reizēm arī šosejas platuma cienīgiem kalnu ceļiem, piestājot «ten minutes for pikčers» skatu vietās, kurās aizraujas ne tikai elpa, bet arī dvēsele, un pa ceļam apmeklējot Marokas «Holivudu» jeb pilsētu Ourzazate.

«Es filmējos Gladiatorā,» ar izteiktu lepnumu krūtīs paziņo mūsu gids. Tiesa, pēc nelielas tincināšanas viņš gan atzīst, ka filmējies tikai masu skatos. Visticamāk, ka šo saviem tūristiem saka visi gidi, kuri viņus pavada, jo, pirmkārt, jau pilsētiņas daļa, kas ietver Marokas Holivudu nav liela, otrkārt – Gladiatora masu skatos vajadzēja daudz cilvēku un, treškārt – kur vēl labāks veids, kā saviļņot tūristus un likt viņiem justies īpašiem. Mūsu gids ir precīzi nenosakāma vecuma, apmēram pusmūža kungs, kurš ir saģērbies ziemas jakās, bet ar sandalēm kajās, kamēr mēs, kāpjot vēsturiskā Unesco mantojumā iekļautā ciematiņa kalnainajās ielās, raujam nost vienu pēc otras mūsu jakas un džemperus, līdz paliekam musulmaņu valstij pieņemamā minimālajā apģērbu daudzumā. Karsts ir tik un tā. Fonā ik pa laikam atskan «stop, cut!» kliedzieni, jo ciemata pakājē tiek filmēta kārtējā filma un filmēšanas grupas smagā tehnika izskatās kā no citas pasaules uz fonā esošā Unesco mantojuma, kas ir viena no vecākajām apmetnēm Marokā. Lai arī tā izskatās pamesta un tikai tūristu ieskauta, tajā tomēr dzīvo īsti marokieši, kuri tur ir atgriezušies pēc ēku restaurācijas (kura norisinās arī šobrīd, neizskatās gan, ka tas būtu sarežģīts process – restaurēt ēkas no salmiem un ēzeļu mēsliem, nav nekāda Rundāles pils zelta gleznojumu atjaunošana).

Ļoti gribas ieskatīties viņu ēkās, jo no pieredzes zinām, ka Marokā tikai no ārpuses ēkas izskatās uz sabrukšanas robežas vai iekonservējušās viduslaikos – iekšpusē tās ir viena par otru greznākas un skaistākas. Tas arī skaisti sasaucas ar islāma ticību, kurā ar dižošanos un rotāšanos vairāk nodarbojas iekšienē nevis ārienē – gan apģērbā (īpaši jau sieviešu), gan dzīvesvietās, nemaz nerunājot par iekšējo pasauli un paražām.

Apskatījuši pilsētu, kurā dzīvojuši ne tikai musulmaņi, Marokas pamatiedzīvotāji berberi, bet arī ebreji, kuriem par godu var redzēt ēkas ar četriem tornīšiem, kur bija skaidrs – šeit dzīvo jauktās ģimenes, kas bija ar nolūku precinātas kopā, lai izvairītos no cilšu savstarpējiem kašķiem un kautiņiem, mēs dodamies gardās pusdienās, tiekam ietīti berberu tradicionālajos lakatos un laižam tālāk – tuksneša virzienā. Berberu lakati! Tā ir vēl viena lieta, kas mani ārprātā sajūsmina – lakati un to dažādā sasiešanas māksla visā plašajā pasaulē. Tāpēc ar milzu prieku un pagodinājumu cenšos saprast, kā tad to desmit metrus (!!) garo brīnumu satīt sev uz galvas tā, lai tas netraucē, nespiež un nekrīt nost.

Saulei tuvojoties rietam, arī kalnu šauros ceļus no stāva, jo stāva kāpuma, nomaina mazliet lēzanāka apkārtējā pasaule un mēs esam klāt – piestājam pie kamieļu karavānas, kura vedīs mūs iekšā tuksneša oāzītēs, lai baudītu klasiskās tadžīnu vakariņas un nakti tuksnesī, zem kamieļa vilnas segām un miljoniem zvaigžņu, kuras skatam segs ne tikai nogurumā aizvērtie acu plakstiņi, bet arī telts jumts. Ir taču ziema un nakšņot zem klajas debess būtu bezdievīgi auksti.. Lai arī brauciens ar kamieļiem sākotnēji šķiet īsāks, nekā gribētos, tomēr nākamajā dienā, kad ar kamieļiem ir jādodas arī atpakaļ līdz mūsu uzticamajam busiņam, ir skaidrs, ka mūsu nepieredzējušie dibeni neko ilgāku arī nemaz nespētu izturēt. Lieki piebilst, ka visu atlikušo dienu (kas ir teju desmit stundu garumā) nosēdēt it kā ērtajos busiņa sēdekļos arī ir pagrūti.

Nakšņošana tuksnesī, lai arī ar kaudzīti vēl citu tūristu, tomēr ir brīnišķīgs piedzīvojums – nometnes vidū ir izklāti paklāji, uz kuriem visi nogurušie tūristi ir satupuši, lai klausītos berberu puišu izpildītajās tradicionālajās un modernajās dziesmās. Fonā sprakšķ ugunskurs ar savdabīgu smaržu, jo tajā tiek dedzināts kāds koks, kas mums tā arī paliek noslēpums, bet smaržo ārprātā skaisti. Kraukšķīgi. Esam atgūlušies ģimeniskā čupiņā, skatāmies miljons zvaigznēs, kur top skaidrs, kāpēc tieši no šejienes nāk visas tās maģiskās arābu tūkstoš un vienas nakts pasakas un jūtamies mazliet kā siltā jūlija naktī Latvijas vasarā. Ir grūti aptvert, ka ārā ir februāris un mēs nakšņosim teltī.

Nākamajā dienā atpakaļceļā šķiet, ka mums vajadzētu jau būt pieradušiem pie milzu kalniem, bet tie tik un tā pārsteidz ar savu dažādību aiz katra līkuma – zaļi, brūni, sniegoti, tuksnešaini, klinšaini, ar kalnu ciematiņiem, mazām upītēm, kalnu kazām un kokiem. Visādi.

Piestājam pilsētiņā, kura rādās otrpus Ourzazate, kurā bijām iepriekšējā dienā un savulaik tā ir bijusi ebreju nocietinājums. Aši aplūkojam tādu kā dāmu klosteri, kur kāds berberu kungs vēlas notirgot mums paklāju, sakot, ka viņš jau zina, ka Latvijai ar ekonomiku ir tikpat draņķīgi kā Marokai. Draņķīgi ir, bet jums vismaz ir saule gandrīz 365 dienas gadā.

Ar skaistu saulrietu arī atgriežamies atpakaļ Marakešā un noguruši dodamies cauri medinai uz savu miera ostu, pa ceļam reibstot no svaigi spiestas granātābolu sulas veldzējuma (kas arī bija visa ceļojuma laika mūsu maize un ūdens jeb populārākais dzēriens) un motorolleru jeb perdalku, kā mēs ģimenē nodēvējām visu izmēru motorollerus, izplūdes gāzēs.

MĒS, MAROKA UN TIRGOŠANĀS

«Vat is ze veri veri veri veri last prais ju wuld laik tu pej?» ir jautājums, kuru man uzdod tirgotājs, no kura vēlos nopirkt bumbuļsegu un esmu pavadījusi jau pēdējo pusstundu, skatoties no vienas segas uz otru, pieskaroties trešajai un ceturto saņēmusi apskāvienā uz maniem pleciem, bet tā arī visas pusstundas laikā neesmu uzzinājusi segas cenu un man nav ne mazākās nojaumas, cik tā vispār varētu maksāt. Līdz brīdim, kad pārdevējs beidzot ir nosaucis cenu – 160 eiro. Es atvainojos un saku, ka man tas tomēr būs par dārgu un viņš uzdod augstāk minēto teikumu. Jā, bet manas ģimenes rokām austa tā un šitā, viņš turpina, tomēr es laipni atsaku, aizbildinoties, ka esmu studente un tik daudz naudiņas man nav. Tad viņš vēlreiz atkārto visu Marakešas tirgoņu leģendāro teikumu, kopā ar to no kabatas izvilkdams ārā blociņu un pildspalvu – kas ir mana pēdējā cena, ko esmu gatava maksāt par segu. Viņš uzraksta uz papīra 1600 dirhamus un pasniedz to man. Savā galvā, jo pirms tam man nebija ne mazākās nojausmas, cik maksātu tāda sega, esmu nolēmusi, ka vairāk par 50 EUR jeb 500 dirhamiem par šo segu nemaksāšu. Esmu staigājusi apkārt trīs dienas ar domu, ka jāsaņemas pajautāt, cik maksā sega, bet diemžēl Marokā tas tā nenotiek, ka tu pajautātu cenu, tev atbildētu, tu teiktu «paldies, ņemu» vai «paldies, nē» un ietu tālāk. Ja esi nolēmis jautāt cenu, tev, pirmkārt, to uzreiz nepateiks, otrkārt – tas būs nesteidzīgs tirgošanās process ar dažādām pieklājības frāzēm, sarunām un reizēm pat cienāšanu ar piparmētru tējas tasi. Tā ir spēle. Tā ir komunikācijas māksla. Tā ir saruna. Tā ir dzīve. Tā nav tikai iepirkšanās.

Uz lapiņas es uzrakstu 450 dirhamus. Pārdevējs norausta plecus un saka, ka par tik mazu summu gan nevar man segu atdot. Es saku, piedod, bet nu vairāk man nav. Smaidu, māju ardievas un dodos tālāk, viņš tomēr saķer mani aiz rokas un jau trešo reizi saka «vat iz te veri veri veri veri veri last prais» un sniedz man lapiņu. Es smaidot rakstu, ka nu tie būtu 500 dirhami, arī ar to viņš nav īsti mierā. Nu, raksti vēlreiz, viņš mudina. Es saprotu, ka šo tirgošanos esmu īsti zaudējusi, jo nevēlos atkāpties no sava 50 eiro jeb 500 dirhamu limita un uzrakstu, joka pēc, 51 eiro. Pārdevējs pasmejas un teic, ka nu nebūs, nebūs. Mūsu tirgošanās joprojām ir viegla un priekpilna, ar pieklājības frāzēm un smaidiem. Pārdevējs saka, ka nu labi, tad jau neko, apskauj mani un novēl jauku dienu. Tomēr brīdī, kad jau taisos doties prom, viņš sauc pakaļ «mai frend, džast for jū, 500 dirhams», es nosmejos, pagriežos un priekpilni saku, lai iet! Abi smejamies un abi esam priecīgi, viņš man pajautā «ar ju happi nau» un es atbildu, ka jā, ļoti, ļoti priecīga. Un es tiešām esmu. Mēs šķiramies jau kā labākie draugi, novēlam viens otram priecīgu dienu un dodamies katrs savās gaitās.

Tomēr ne vienmēr tirgošanās un kaulēšanās ir kā viegla un patīkama spēle. Kad tūristu ceļvedī lasīju, ka tirgojoties ir svarīgi būt labā garastāvoklī, nevis nīgram un nogurušam, domāju, ka tās ir muļķības, bet nē – tāda dienas un drūzmas nogurdināta es iegādājos «Dior» brilles un pēdiņas šeit nav, lai apzīmētu firmas nosaukumu, bet gan tieši pārnesto nozīmi. Man tapa skaidrs, ka man vieglāk ir šķirties no 25 eiro un šīs nepatīkamās situācijas nekā tikt projām izmisīgi atrunājoties un cenšoties izrauties no tirgoņa tvēriena. Par tādu situāciju nav vērts pat pārdzīvot. Arābi ir ļoti izmanīgi, lai panāktu savu un šķiet, ka nekur citur pasaulē robeža starp to, ka cilvēki ir laipni un tiešām tavi draugi, kas gatavi izpalīdzēt un to, ka viņi grib tevi tikai apčakarēt, nav tik trausla kā arābu valstīs.

Kopumā iepirkšanās Marakešas tirgū ir īsts piedzīvojums un tam ir jābūt emocionāli gatavam un atvērtam. Bez naida, ar prieku, bez steigas un cieņpilni kaulējoties. Es atbraucu mājās ar sešām (!!) nopirktām somām. Jo tik skaistas, tik labi sanāca nokaulēt, nu, nevar nepirkt.

«Mai frend, mister mustāš, for hau meni kamels ju vil sel jor doter?» saka kāds pārdevējs, kad pēdējā vakarā māsa pie viņa pērk lakatu un to viņai ir izdevies nokaulēt par ļoti, ļoti izdevīgu cenu, viņš arī lakatu apsējis māsai ap galvu, ar šo klasiski stereotipisko joku smejotis vēršas pie mūsu tēva, kuru ūsu dēļ visi iespējamie arābi allaž uzrunā par «mister mustāš» jeb «ūsaino».

MĒS, MAROKA, MUZEJI UN OKEĀNS

«Hau du ju sej zis in latvian – esis?» intriģēti prasa jūras delikatešu tirgotājs, nespējot īsti izrunāt burtu «z», bet idejiski vārds ir pareizs – tā mēs tiešām saucam adataino bumbiņu jeb jūras ezi.

Kārtējo reizi pārsteigums mūsos mijas ar apbrīnu par to, cik ļoti marokieši ir orientējušies uz tūristiem un samācījušies visu, lai tūristu atstātu ne tikai uz pauzes, bet bez naudas. Šajā jūras delikatešu stendā mūs gan bez naudas atstāt neviens negrasās, jo tik lētas mīdijas, austeres, jūras ežus, «sātana pirkstus» un vēl citus brīnumus kā šeit, īsti nekur citur laikam nevarētu dabūt. Nogaršojam vienu pēc otra, par dažiem viebjamies, dažus brīnumus atzīstam par labu esam.

Okeāna pilsētas Essaouira zivju tirgus ir leģendārs un absolūtākais PVD ļaunākais murgs – turpat atvestas nozvejotās jūras veltes, turpat tiek pagatavotas, ēstas jēlas vai tirgotas mājupnešanai. Viss mazliet netīrs, mazliet smird un mazliet kaiju apkakāts. Bet tik dzīvelīgs kā vien arābu tirgus spēj būt.

Mēs arī izbaudam maltīti turpat, improvizētā kanālmalas restorānā, kur mums iznes galdu no pagraba, samaksājot 30 eiro par četrām personām. Īstena (mana) jūras velšu cienītāja paradīze. Izmantojām arī +27 grādu silto dienu, apcepinājām vaigus un gremdējām pēdas okeānā.

Protams, kārtīgs ceļojums un ekskursijas nevar iztikt bez muzeju un piļu apmeklējuma un Marakešā to ir gana daudz un gana smuki – Fotogrāfijas muzejs, Baišas pils, Saadian dinastijas kapenes, Marakešas muzejs, Berberu muzejs, Majorella dārzi, Īva Sanlorēna muzejs un vēl citi.

Tāpat noteikti ir vērts daļu savas sirds atstāt paradīzei zemes virsū – Majorella dārzos. Ārprāts, cik skaisti. Es nezinu, vai kaut kur pasaulē ir iespējama vēl zilāka krāsa. Savukārt Berberu muzejā varēja baudīt brīnišķīgu vizuālo sajūtu tūkstoš un vienas nakts pasakām – zem miljoniem zvaigžņu, kā arī – apskatīt to, cik berberu tradicionālajā apģērbā var saskatīt daudz līdzību ar latviešu tautastērpiem. Baišas pils ir viņu vietējā Rundāles pils un savā krāšņumā tikpat varena – grūti aptvert to milzīgo pacietību un darbu, kas ieguldīts neskaitāmo flīžu mozaīku veidošanā.

Arī es iemīlējos Marokā (es gan vispār allaž esmu bijusi sajūsmā par tā reģiona un arābu kultūru) un nav šaubu, ka došos uz turieni vēl, galu galā – neapskatīta palika Marokas zilā pilsēta, Marokas ziemeļi un vispār – arī pasērfot vajadzētu. Maroka ir arī brīnišķīga krāsu un saules terapijas uzņemšanas vieta. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka oktobra beigās tā sāks lidojumus jaunā maršrutā no Rīgas uz Marakešu Marokā.

Marakeša ir starptautisko ceļotāju iecienītākā pilsēta Marokā. No tās var nokļūt līdz Atlasa kalniem un Sahāras tuksnesim, turklāt pilsēta arī piedāvā vairākas interesantas apskates vietas.

“Mēs esam priecīgi paziņot par mūsu pirmajiem regulārajiem lidojumiem uz Āfriku. Kā vadošā lidsabiedrība Baltijā, mēs turpinām veidot mūsu spēcīgo maršrutu tīklu, pievienojot jaunus aizraujošus atpūtas galamērķus arī ziemas sezonā,” airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda.

Lidojumi starp Rīgu un Marakešu Marokā tiks veikti ar Airbus A220-300 lidmašīnu.

Lidojums līdz Marakešai ilgs 5 stundas un 30 minūtes.

"airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi samazinājās par 49% un bija 135,7 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Marokā noslepkavotas skandināvu tūristes, aizdomās tiek turēti islāmisti

LETA--AFP, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marokas dienvidos noslepkavotas divas skandināvu tūristes, kas kopīgi bija devušās pārgājienā, un aizdomās par šo slepkavību tiek turēti islāmisti, trešdien pavēstīja amatpersonas.

24 gadus vecās dānietes Luīzas Vesterageras Jespersenas un 28 gadus vecās norvēģietes Marenas Uelandas līķi pirmdien tika atrasti Augsto Atlasa kalnu masīvā. Vienai no viņām bija nogriezta galva.

Kā ceturtdien pavēstīja izmeklēšanai tuvs avots, likumsargi aizturējuši trīs aizdomās turētos, kas līdz šim bēguļoja no varas pārstāvjiem. Aizturēšana notikusi Marrākešā.

Viens aizdomās turētais, kas, pēc visa spriežot, bijis islāma ekstrēmistu grupējuma biedrs, tika aizturēts jau iepriekš.

Kad vēl tikai notika šobrīd jau aizturētās trijotnes meklēšana, policija norādīja, ka viens no viņiem «bijis tiesāts saistībā ar teroraktiem».

Dānijas un Norvēģijas premjerministri ceturtdien nosodīja Marokā notikušo skandināvu sieviešu slepkavību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Marokā trim cilvēkiem piespriests nāvessods par skandināvu tūristu slepkavību

LETA--DPA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marokas tiesa piespriedusi nāvessodu trīs cilvēkiem un vēl vienam - mūža ieslodzījumu par divu skandināvu tūristu slepkavību pagājušajā gadā.

Četri vīrieši, kas ir galvenie aizdomās turamie šajā lietā, pāris dienas pirms tika atrasti tūristu līķi video apliecināja uzticību teroristu grupējumam «Islāma valsts».

Pārējiem apsūdzētajiem šajā lietā tiesa piesprieda cietumsodus, sākot no pieciem gadiem līdz mūža ieslodzījumam, vēsta ziņu vietne «Hespress».

24 gadus vecās dānietes Luīzas Vesterageras Jespersenas un 28 gadus vecās norvēģietes Marenas Uelandas līķi tika atrasti 17.decembrī Augsto Atlasa kalnu masīvā. Vienai no viņām bija nogriezta galva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Civillietu departaments 17.oktobrī atstāja spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta LIAA prasība nepilnu divu miljonu eiro apmērā pret SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) bijušo valdes locekli Ivaru Beitānu, kā arī Reini Rūtentālu un Kārli Marku.

LIAA prasības pamatā bija apstākļi, ka 2006.gada 20.decembrī starp LIAA un GSSC tika noslēgts līgums par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu.

Tā kā projekta īstenošana tika atzīta par atbilstošu, LIAA izmaksāja atbildētājai atbalsta finansējumu 1 346 386 latu apmērā, no kura vairāk nekā puse bija Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums, bet pārējais Latvijas finansējums.

Tomēr vēlāk, 2011.gadā LIAA pieņēma lēmumu par finansējuma atmaksāšanu, pamatojoties uz to, GSSC nav sasniedzis plānotos rezultātus saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to LIAA ieskatā īstenotajā projektā tika veiktas būtiskas izmaiņas un bija pārkāpti atbalsta sniegšanas nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdomāt savas iespējas un pacīnīties par iekļūšanu attīstības pilsētu sarakstā nudien ir vērts, – Pasaules Bankas (PB) pētījuma par pilsētu konkurētspēju dati liecina, ka 10% veiksmīgāko pilsētu spēj sasniegt vidēji 9,2% lielu darba vietu pieaugumu ik gadu (pārējie 90% pilsētu uzrāda nepilnu 2% pieaugumu), kā arī nodrošina būtiski lielākus ienākumus saviem iedzīvotājiem un piesaista daudz vairāk investīciju (5% attīstītāko pilsētu piesaista tikpat investīciju, cik pārējie 95% kopā). Ilgtermiņā tas nozīmē, – te būs vairāk cilvēku.

Runājot par attīstības potenciāla atraisīšanas «atslēgām», kas ir pašvaldību un pilsētu vadītāju rīcībā, ir jārunā par četrām nozīmīgākajām. Pirmkārt, tās ir institūcijas un dažādi regulējošie mehānismi – licences, noteikumi, nodevas u.c. Otrkārt, tā ir zeme un infrastruktūra – enerģijas plūsma, ceļi, komunikācijas u.c. Treškārt, darbaspēks un inovācijas, kas skar arī izglītības iestādes. Ceturtkārt, tieši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Visi minētie faktori ir jāattīsta vienlaikus, papildu tam pilsētai proaktīvi jācenšas piesaistīt uzņēmumus no sektoriem, kuros tā saskata lielāko attīstības potenciālu. Protams, ieviešot minētos atbalsta pasākumus, nedrīkst «pārcensties», ierobežojot brīvā tirgus pamatu pamatos esošo konkurenci. Ar laiku tas kļūs par traucēkli attīstībai un raisīs jautājumus par, iespējams, nepamatotu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga" ziemas sezonā, kas sāksies 30.oktobrī, piedāvās tiešos lidojumus uz 74 galamērķiem, informēj VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Visplašāko galamērķu klāstu no lidostas "Rīga" nodrošinās nacionālā aviokompānija "airBaltic", kas plāno lidojumus 45 tiešajos maršrutos. To vidū būs arī divi īpaši jaunumi - Marrākeša Marokā un Grankanārija Kanāriju salās.

Līdz ar šo maršrutu atklāšanu 31.oktobrī un 1.novembrī "airBaltic" nodrošinās tiešu regulāro aviosatiksmi starp Latviju un Āfriku. Lidojumi abos jaunajos maršrutos plānoti līdz nākamā gada marta beigām.

Vairākos "airBaltic" maršrutos, tai skaitā uz Tallinu, Helsinkiem, Stokholmu un Briseli lidojumu biežums ziemas sezonā būs lielāks nekā iepriekšējā ziemā. Tāpat pasažieri varēs doties uz ziemas atpūtas galamērķiem Zalcburgā un Veronā, četras reizes nedēļā notiks lidojumi uz Dubaiju un sešas reizes nedēļā - uz Tenerifi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veļas šūšanas materiālu ražotājs SIA «Lauma Fabrics» 2018. gadā strādāja ar neto apgrozījumu 31,909 miljonu eiro apmērā, kas bija par 1,9% mazāk nekā 2017.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pērn pieauga par 50,9% un bija 3,457 miljoni eiro.

Uzņēmuma ieņēmumi no sieviešu veļas šūšanai paredzēto materiālu realizācijas pērn bija 28,346 miljoni eiro un veidoja lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma, savukārt ienākumi no medicīnas produkcijas veidoja 2,292 miljonus eiro. Pārējos ieņēmumus SIA «Lauma Fabrics» guvusi no formēšanas izstrādājumu, korsešu izstrādājumu un iepirkto cieto kausiņu realizācijas.

2018.gadā uzņēmuma galvenie noieta tirgi bija Baltijas valstis, Vācija, Polija, Francija, Maroka un NVS valstis.

SIA «Lauma Fabrics» 2018.gadā kopumā pamatlīdzekļos ieguldīja 1,556 miljonus eiro, cita starpā ieguldīti 802 tūkstoši eiro jaunās iekārtās un tehnoloģijās. Uzņēmums ieguldījumus veicis, īpašu uzmanību pievēršot efektivitātes un pielāgošanās spējas paaugstināšanai, kā arī zemo izmaksu bāzes saglabāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī Austrālija un Kanāda pieprasīs Covid-19 testus ceļotājiem no Ķīnas

LETA--AFP/AP, 02.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālija un Kanāda pievienojušās augošam valstu sarakstam, kas pieprasa negatīvus Covid-19 testus ceļotājiem no Ķīnas pēc tam, kad Pekina atcēla ārzemju ceļošanas ierobežojumus par spīti infekcijas gadījumu skaita kāpumam.

Austrālijas varasiestādes svētdien paziņoja, ka no 5.janvāra visiem ieceļotājiem no Ķīnas būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts divas dienas pirms ceļojuma.

Arī Kanādā no 5.janvāra būs spēkā līdzīgas prasības.

Arī ASV, Lielbritānija, Francija, Itālija, Spānija, Izraēla, ASV, Indija, Japāna, Dienvidkoreja, Malaizija un Taivāna paziņojušas, ka pieprasīs negatīva testa pierādījumu no ceļotājiem, kas turp dodas no Ķīnas.

Savukārt Maroka no 3.janvāra vispār aizliegusi ieceļošanu no Ķīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investē 2,5 miljonus eiro ZAZA TIMBER Production rūpnīcas jaunajā korpusā

Db.lv, 07.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar laika kapsulas iemūrēšanu atzīmēta pamatu pabeigšanu “ZAZA TIMBER Production” rūpnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Jaunā korpusa izmaksas ir plānotas pie 2,5 miljoni eiro, no kuriem 45% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rūpnīcas trešā korpusa būvniecība sākās šī gada maijā. Jaunais rūpnīcas korpuss būs 65 metrus garš un 34 metrus plats, jumta kore sliesies 12,76 metru augstumā. Pašreizējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo pēdējos gados ir palielinājies ražošanas apjoms. Jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi – virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.

No koka būvē arvien vairāk, un koks būvēs arvien biežāk pilna divas funkcijas – tas ir gan nesošais būvelements, gan kalpo arī kā neizsegts interjera elements. Rezultātā uz konstrukcijām tiek attiecinātas augstas vizuālās kvalitātes prasības.

“ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns kapsulas iemūrēšanas pasākumā minēja, ka uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska un ne bez klupšanas, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai. Daudzie eksporta projekti, arī šogad notikušie pasūtījumi uzreiz no diviem uzņēmumam jauniem kontinentiem – Austrālijas un Āfrikas, rāda, ka Latvijas uzņēmumi spēj veikt lielas lietas. M. Peilāns arī informēja, ka jaunā korpusa būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmums «Bombardier» ceturtdien paziņoja, ka pārdos rūpnīcu Ziemeļīrijā, kurā tiek ražoti spārni Eiropas aviobūves kompānijas «Airbus» lidmašīnām.

Belfāstas rūpnīcas pārdošana tiek īstenota saistībā ar biznesa reorganizāciju.

«Bombardier», kas jau pērn globālās restrukturizācijas programmas ietvaros Belfāstā likvidēja 490 darbvietas, ir viens no lielākajiem darba devējiem Ziemeļīrijā ar aptuveni 3600 strādājošajiem.

Vienlaikus uzņēmums arī pavēstīja, ka pārdos ražotni Marokā.

«Bombardier» arī ziņo, ka šā gada pirmajā ceturksnī kompānijas peļņa gandrīz pieckāršojusies un sasniegusi 239 miljonus dolāru (213,2 miljonus eiro).

Kā ziņots, saskaņā ar 2017.gada novembrī panākto vienošanos «Airbus» ieguva akciju vairākumu «Bombardier» «CSeries» programmā.

Savukārt pērn jūlijā «C-Series» lidmašīnas tika pārdēvētas par «Airbus 220».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecuma ierobežojumi auto nomā – kāpēc tos nosaka?

Daina Kantāne, AVIS pilna servisa līzinga departamenta vadītāja, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk nomas auto lielākoties izmantoja uzņēmumi un tūristi, jo sabiedrībā bija iesakņojusies pārliecība, ka automašīnai obligāti ir jābūt īpašumā. Patlaban koplietošanas un nomas automašīnu izmantošana kļuvusi par modernu un ikdienišķu pārvietošanās veidu. Tomēr nomas auto lietošanas nosacījumi nav vienoti ne Latvijā, ne pasaulē. Iznomātājiem, kam nākas saskarties ar vecuma ierobežojumiem, var rasties jautājums – kurš un kāpēc tos nosaka?

Ierobežojumu mērķis – paaugstināt drošību

Lielākoties ierobežojumus ietekmē vietējā tirgus apstākļi, likumdošana un tos nosaka arī paši pakalpojumu sniedzēji. Turklāt nosacījumi var atšķirties pat tad, ja izmanto viena un tā paša uzņēmuma pakalpojumus dažādās valstīs. Stingrāki ierobežojumi tiek piemēroti mikroautobusiem un luksus klases automašīnām. Tomēr jāapzinās, ka galvenais mērķis jebkuriem ierobežojumiem ir paaugstināt satiksmes drošību, un nosacījumi tiek veidoti, balstoties uz vietējā tirgus datiem.

Latvijas likumdošana paredz, ka transportlīdzekļa vadītāja apliecību B kategorijā var iegūt no 18 gadu vecuma, kā arī obligāts nosacījums ir veselības pārbaude. Likumdošanā nav noteikti konkrēti maksimālā vecuma sliekšņi automobiļu vadīšanai. Tomēr dati liecina, ka tieši autobraucēji vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem visbiežāk pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un veic riskantus manevrus*, kas palielina iespēju iekļūt negadījumā. Līdz ar to Latvijā auto nomā lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši minimālajam nevis maksimālajam vecuma ierobežojumam. Piemēram, daļa auto koplietošanas un nomas uzņēmumu Latvijā noteikuši, ka minimālais vecums automašīnu izmantošanai ir 21 gads. Savukārt citi lūdz uzrādīt autovadītāja apliecību, kas ir spēkā vismaz divus gadus, vai nosaka katrai automašīnu klasei atšķirīgus ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs Mohameds Ali Alabbars (Mohamed Ali Alabbar) un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis 10.janvārī parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot abu pušu nodomu attīstīt Andrejsalas apkaimes teritoriju, 15 gadu laikā attīstības projektos ieguldot vairāk kā 3 miljardus eiro.

Parakstot sadarbības memorandu, puses apņemas mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanas vietu un vērtību novērtē arī Apvienoto Arābu Emirātu investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā.

Mohameds Ali Alabbars, pamatojot savu izvēli un mērķi ieguldīt investīcijas, skaidro: “Rīga ir pelnījusi patiesi izcilu ūdensmalu - savu Nordhavn kā Kopenhāgenā, HafenCity kā Hamburgā. Šeit ir Ziemeļu metropole, kas atrodas upes un jūras krastā. Ar nekustamo īpašumu attīstību esmu nodarbojies 30 gadus, strādājis 16 valstīs. Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un pilsētas viesiem apmeklēt.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Marokas tiesa apstiprina nāvessodus divu skandināvu tūristu slepkavām

LETA--AFP, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marokas pretterorisma tiesa trešdien apstiprinājusi nāvessodus trīs vīriešiem, kuri jūlijā tika notiesāti par divu skandināvu tūristu slepkavību, un piesprieda nāvessodu ceturtajam apsūdzētajam.

24 gadus vecās dānietes Luīzas Vesterageras Jespersenas un 28 gadus vecās norvēģietes Marenas Uelandas līķi tika atrasti 2018.gada 17.decembrī Augsto Atlasa kalnu masīvā. Viņām bija nogrieztas galvas.

Četri vīrieši, kas ir galvenie aizdomās turamie šajā lietā, pāris dienas pirms tika atrasti tūristu līķi video apliecināja uzticību teroristu grupējumam «Islāma valsts».

Trim apsūdzētajiem, tostarp grupas līderim Abdessamadam Edžoudam, jūlijā tiesa piesprieda nāvessodu, bet ceturtajam - mūža ieslodzījumu. Pretterorisma tiesa ceturtajam apsūdzētajam piesprieda nāvessodu.

Pārējiem apsūdzētajiem šajā lietā tiesa jūlijā piesprieda cietumsodus, sākot no pieciem gadiem līdz 30 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas vilcienu un lidmašīnu ražotājs «Bombardier» ceturtdien paziņoja, ka pārdos aviorūpnīcas Belfāstā, Kasablankā un Dalasā ASV kompānijai «Spirit AeroSystems».

Darījuma vērtība ir 1,2 miljardi ASV dolāru (1,1 miljards eiro). Par nodomu pārdot šīs rūpnīcas «Bombardier» paziņoja maijā. Pārdošana ir daļa no plašas «Bombardier» restrukturizācijas.

Rūpnīcā Belfāstā, Lielbritānijā, tiek montēti spārni lidmašīnām «Airbus A220», Kasablankā, Marokā, tiek ražoti spārnu un fizelāžas komponenti, savukārt Dalasā, ASV, tiek veikta lidmašīnu tehniskā apkope un remonts.

Visu trīs rūpnīcu plānotie ieņēmumi šogad ir apmēram miljards ASV dolāru (0,9 miljardi eiro). "Spirit AeroSystems» piegādā lidmašīnu komponentus aviolaineru ražotājiem «Airbus» un «Boeing».

Jau ziņots, ka pirms diviem gadiem «Bombardier» vairākumu akciju savā «CSeries» lidmašīnu programmā pārdeva Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus». Pērn jūlijā «C-Series» lidmašīnas tika pārdēvētas par «Airbus 220». Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas savā flotē iekļāva «CSeries» lidmašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Par Lībijas ieroču embargo pārkāpšanu ES nosaka sankcijas trim uzņēmumiem

LETA--AFP, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ANO Lībijas ieroču embargo pārkāpšanu Eiropas Savienība (ES) pirmdien noteikusi sankcijas trim uzņēmumiem - pa vienam no Turcijas, Kazahstānas un Jordānijas.

Uzņēmumiem iesaldēti ES aktīvi, tie izslēgti no ES finanšu tirgus un tiem aizliegts veikt darījumus ar uzņēmumiem un personām ES, sanāksmē Briselē nolēma ES ārlietu ministri.

Lībijas piekrastes ūdeņos darbojas ES flotes misija. Tās uzdevums ir uzraudzīt embargo ievērošanu un vākt operatīvo informāciju par pārkāpējiem.

Diviem cilvēkiem noteiktas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Lībijā.

Lībijas konkurējošās valdības nule kā tikušās miera sarunās Marokā, paziņojušas par uguns pārtraukšanu un sola sarīkot vēlēšanas visā valstī.

"Pēc daudziem mēnešiem mums ir iemesls piesardzīgam optimismam. Ir pozitīva virzība, ir uguns pārtraukšana, un mums tas ir jāizmanto," ierodoties ES ārlietu ministru sanāksmē, sacīja bloka augstais ārlietu pārstāvis Žozefs Borreljs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Čērčila nozīmīgākā glezna pārdota izsolē par septiņiem miljoniem mārciņu

LETA--AFP, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas ekspremjera Vinstona Čērčila nozīmīgākā glezna ar Marokas pilsētas Marrākešas skatu pirmdien tika pārdota izsolē Londonā par septiņiem miljoniem britu mārciņu (astoņiem miljoniem eiro), pārspējot prognozes.

Čērčils, kurš bija arī mākslinieks, radīja eļļas gleznu "The Tower of the Koutoubia Mosque" ("Kutubijas mošejas tornis"), kad viņš 1943.gadā Otrā pasaules kara laikā apmeklēja Marrākešu.

Viņš uzdāvināja šo gleznu toreizējam ASV prezidentam Franklinam Rūzveltam dzimšanas dienā. Vēlāk glezna mainīja īpašniekus, un līdz pirmdien notikušajai izsolei tā piederēja Holivudas aktrisei Andželīnai Džolijai.

Izsoļu nams "Christie's" nosauca šo gleznu par "Čērčila nozīmīgāko darbu" un atzīmēja, ka tā ir vienīgā ainava, ko viņš uzgleznojis Otrā pasaules kara laikā.

Vairāksolīšanā, kas lielākoties notika pa telefonu, gleznas cena sasniedza septiņus miljonus mārciņu, ievērojami pārsniedzot pirmsizsoles novērtējumu - no pusotra miljona līdz 2,5 miljoniem mārciņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupp un Marokas valsts uzņēmums Tanger MED Port Authority ir parakstījuši līgumu par uzņēmuma kuģu Victoria I un Romantika īstermiņa iznomāšanu, informē AS Tallink Grupp.

Kuģi 2021.gada jūlijā - septembrī kursēs starptautiskos jūras maršrutos starp Maroku un Franciju, kā arī starp Maroku un Itāliju.

Kuģis Victoria I izbrauks no Tallinas 28.jūnijā, savukārt kuģis Romantika - 5.jūlijā. Abu kuģu nomas termiņš ir 100 dienas. Plānots, ka kuģi dosies uz Tanger MED ostu Marokā, kas ir viena no lielākajām Āfrikas un Vidusjūras ostām un atgriezīsies Tallinā 2021.gada oktobrī. Līguma nosacījumi paredz, ka kuģus šajā laikā vadīs Tallink Grupp tehniskā apkalpe.

Pirms 10 gadiem Tallink jau ir bijusi pieredze kuģu iznomāšanā uz Vidusjūru, kad reģiona operatori četru gadu laikā īrēja dažādus uzņēmuma kuģus īstermiņa fraktēs. Tādējādi darbs šajā reģionā ir pazīstams Tallink Grupp, kuģu kapteiņiem un uzņēmuma komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru