Jaunākais izdevums

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

«Domāju, ka cilvēki izmanto šādus ceļojumus, jo ierastie tūristu galamērķi ar pieczvaigžņu viesnīcu, kur viss iekļauts, un dzīvošanu pie skaistas pludmales septiņas dienas no vietas ir garlaicīgi. Domāju, ka katram tam ir jāiziet cauri – sākumā šķiet, ka tā ir atpūta, bet pēc dažām šādām reizēm saproti, ka vēlies kaut ko vairāk. Kad esi to dabūjis vienreiz, vairs nevari iedomāties pavadīt savas brīvdienas lielā viesnīcā tikai sauļojoties un neko nedarot,» ir pārliecināts A. Mednis.

Līdzīgās domās ir arī SIA Comnet īpašnieks Mārtiņš Šaiters. Ceļojot viņš nonācis pie pārliecības, ka dzīvē visdārgākais ir piedzīvojumi, emocijas un adrenalīns. «No laika gala esmu nicinoši izturējies pret all inclusive tūristiem. Aizbraucot uz kādu jaunu galamērķi, nekad neesmu varējis vārtīties pludmalē vai pie baseina. Mans princips – maksimāli tvert sajūtas un izbaudīt to, kas katrā konkrētajā vietā ir unikāls. Cenšos sevi uzturēt tādā formā, lai nelīdzinātos tiem resnajiem, ar aizdusu sirgstošajiem amerikāņu pensionāriem, ar kuriem pārpilni visi pieczvaigžņu hoteļi. Mani hobiji ir pieradinājuši mani pie komforta trūkuma un negaidītiem pavērsieniem. Spēju ar humoru pārdzīvot dažādas nestandarta situācijas. Toties tikai tādā veidā var pilnībā iepazīt vidi, kurā ceļo,» stāsta M. Šaiters.

Viņš šāda veida ceļojumiem pievērsies brīdī, kad dzīvē vēlējies pamēģināt kaut ko jaunu un nebijušu. «Jo vairāk ceļo, jo vairāk saproti, ka mēs neesam pasaules naba un vienīgie pareizie, kas zina, kā dzīvot. Šobrīd krāmēju somas nākamajam piedzīvojumam šā gada aprīlī – Ziemeļkoreja, Ķīna, Mongolija un nobeigumā – Baikāla ezers un ceļojums ar vilcienu cauri visai Krievijai,» plānos dalās uzņēmējs.

Pateicoties ekstrēmajiem ceļojumiem, savu labāko dzimšanas dienu piedzīvojis IT projektu vadītājs Rolands Bērziņš. Viņš meklējis interesantu veidu, kā apsveikt sevi 30 gadu dzimšanas dienā. Vēlējies piedzīvojumu un aizmukt no četru sienu realitātes. «Pareizajā brīdī uzdūros ierakstam «Maroka: Atlasa kalnu augstākā virsotne», ko nobeidza vārdi «Šis nav brauciens komforta mīļiem». Ja vēl mazliet šaubījos, tie mani pārliecināja līdz galam, jo tieši tas liecināja, ka pieredze būs patiesi autentiska. Mēs visi kļuvām par Ziemeļāfrikas tuksnešaino kalnu pirmatklājējiem, kas ik rītu, saulei austot, dodas hemingvejiskā piedzīvojumā. Atmiņu ir ļoti daudz, sākot no rotaļīgām iepazīšanās spēlēm, nositot laiku lidostā, līdz rūpēm, ar kādām cits citu centās atbalstīt grupas dalībnieki grūtākajos brīžos. Ja jānosauc viena īpašākā – dzimšanas dienas kēkss ar svecīti Toubkal (4167m) virsotnē, blašķīte ar viskiju un «daudz baltu dieniņu» dziesma. Tā pacilātības un ģimeniskā sajūta starp tikko iepazītiem draugiem bija diezgan unikāla, un mums izdevās to saglabāt arī pēc ceļojuma. Lai arī visi ierodas lidostā ar plus mīnus vienāda svara rokas bagāžu, katram tā īstā bagāža līdzi ir cita. Vienam tās ir personiska rakstura pārdomas, citam – alkas pēc jaunām emocijām. Domāju, šādi ceļojumi ir labākā terapija, lai arī kāda būtu tava bagāža – ja nes par daudz, tev izdosies daļu no tā liekā svara atstāt tur kalnos un tā vietā pārrasties mājās ar ko daudz vērtīgāku,» pieredzē dalās R. Bērziņš.

Padara par biznesu

Tūrisma aģentūra PostNos nepiedāvā atpūtu pie baseina, tieši pretēji – aicina ļaudis izkāpt no komforta zonas. PostNos (no

latīņu valodas – aiz mums) dibinātājs Kārlis Zemke nolēma savā dzīvē uztaisīt eksperimentu. «Studēju, strādāju trīs darbos, izdegu un sāku ceļot. Par 120 eiro ar stopiem ziemā apbraucu apkārt Balkāniem, pierādīju, ka var ceļot bez lielas naudas, tad devos uz Skotiju, dzīvoju kalnos un dienā nogāju 50 km bez ēdiena. Nolēmu sevi paspīdzināt, lai saprastu, kas man ir jādara. Pēc tam aizbraucu uz Spāniju, nogāju gandrīz 1000 km ar kājām un katru dienu uzdevu sev jautājumu – ko es darītu, ja naudai dzīvē nebūtu nozīmes? Sapratu, ka gribu ceļot, iepazīt pasauli un ka tā ir citāda veida izglītība. Tas ir veids, kā varu piepildīt savu dzīvi. Domāju – vai tiešām, ja darīšu to, ko mana sirds liek, tas sanāks, vai no tā var izveidot biznesu un dzīvot? Sliktākajā gadījumā būtu vēl viena neizdevusies dzīve, plāns, sapnis,» stāsta K. Zemke.

Sākotnēji nebija domas par biznesu, ceļojumiem un ekspedīcijām, bet gan iedrošināt jaunus cilvēkus ceļot, darīt to, ko sirds liek, izrauties no komforta zonas, redzēt pasauli. Pirmie ceļojumi tika īstenoti, pateicoties sponsoriem – tika savākti līdzekļi, lai dotos ekspedīcijās un to visu filmētu. Piemēram, pusgadu PostNos aktīvisti dzīvoja Indijā, pēc tam brauca uz Nepālu un atradās tur brīdī, kad notika zemestrīce, tika vākti līdzekļi, lai palīdzētu vietējiem iedzīvotājiem atjaunot mājas. Pēc kāda laika K. Zemke vēlējās aizbraukt uz Āfriku, izplānoja braucienu, taču tam nepietika līdzekļu. Viņš Facebook ielika paziņojumu, ka viss brauciens ir izplānots un, ja kāds vēlas pievienoties, tad to var darīt par 50 eiro. K. Zemkes izplānotajam piedzīvojumam pieteicās pieci vai seši draugi, un ar iegūtajiem līdzekļiem viņam izdevās segt sava brauciena izdevumus. Atgriežoties no Āfrikas, samontēja video, publicēja bildes, un pēc pāris dienām cilvēki sāka rakstīt – kad ir nākamais brauciens?

«Es viņiem teicu: jūs esat pārpratuši, es ar to nenodarbojos, tas bija tikai vienreizējs brauciens. Tomēr izplānoju vēl nākamo braucienu, ievietoju paziņojumu, un uzreiz pieteicās aptuveni 40 cilvēki. Par diezgan smieklīgām izmaksām, aptuveni 200 eiro, bijām izplānojuši nedēļu ilgu braucienu uz Norvēģiju. Ieguvām atpazīstamību ar zemu cenu un interesantiem galamērķiem, piedzīvojumiem, sarežģītiem braucieniem – tādiem, kādu citiem nebija. Protams, piemēram, Impro piedāvāja ekskursijas, bet mēs nolēmām, ka vēlamies cilvēkiem piedāvāt izaicinājumu, īstu piedzīvojumu, lai aizbraucot tas būtu kaut kas tāds, ko atcerēsies visu mūžu, tāpēc liela daļa braucienu ir fiziski smagi, cilvēki sevi var pārbaudīt, vai var to izdarīt vai nevar. Galvenokārt, lai iepazītu pats sevi,» stāsta K. Zemke.

Dažādas profesijas

Aptuveni 65% gadījumu piesakās sievietes. K. Zemke pieļauj, ka sievietes ir drosmīgākas, vairāk uzdrošinās, ir atvērtākas iepazīties ar jauniem cilvēkiem, uzņēmīgākas piedzīvojumos braukt arī vienas. Šī tendence parādījusies pēdējos gados. Tomēr starp dalībniekiem ir arī vīrieši, kuri vēlas sevi pierādīt, piemēram, kalnos kāpšanā, fiziski grūtos pārgājienos, ekspedīcijās. Visbiežāk braucēji ir vecumā no 28 līdz 35 gadiem. Tie galvenokārt ir biroja darbinieki. Vairums ceļotāju ir sportiski, taču vēlas izrauties no rutīnas. Piedzīvojumiem visbiežāk piesakās cilvēki, kuri plānošanu labprāt uztic citiem.

«Tas ir mans bizness, man patīk sēdēt un kartē likt punktus – plānot maršrutu, meklēt apmešanās vietas, rēķināt finanses. Lielai daļai cilvēku ir vieglāk samaksāt 50 – 100 eiro vairāk, bet lai ir kāds cits, kurš viņu vietā ir izplānojis. Liela daļa cilvēku nemaz paši neizdomās sākt kāpt kalnos bez pieredzes, doties pārgājienā,» saka K. Zemke.

Grupās ceļojums sanāk lētāks, piemēram, kalnos personai nolīgt gidu būs aptuveni piecas reizes dārgāk nekā grupai, līdzīgi ir arī ar transporta izdevumiem. Kā vienu no mīnusiem ceļošanai grupās viņš norāda privātuma trūkumu. Iespējams arī troksnis, ja, piemēram, puse grupas nolemj vakarā sēdēt pie ugunskura, bet otra puse – doties gulēt. K. Zemke stāsta, ka citreiz iespējama nesaprašanās, jo katram ir savs viedoklis par lietām, it sevišķi tad, kad tiek pavadīta nedēļa kalnos un katram sākt nākt ārā dēmoni, cilvēki ir noguruši. Nav tā, ka visi, kas vēlas doties konkrētajā braucienā, tiek apstiprināti.

«Ja braucam uz augstkalnēm, izvērtējam cilvēku spējas. Uzzinu, cik bieži ikdienā viņiem ir fiziskās aktivitātes. Arī uz Everesta bāzes nometnēm mēs kuru katru neņemam. Izstāstu visus plusus, mīnusus, riskus, iespējams, jāsāk ar kaut ko vieglāku,» klāsta K. Zemke. Ir bijuši gadījumi, kad ceļojums kādam pusceļā ir jāpārtrauc.

«Interesantākais ir tas, ka lielākā daļa braucienu ir izveidoti, lai cilvēkus salauztu. Tā ir galvenā ideja. Iedrošinām cilvēkus darīt visādas lietas, dzīvot citādi, saprast sevi. Ir cilvēki, kas vada lekcijas un stāsta citiem dažādas lietas no gudrām grāmatām. Mēs to paņēmām praksē – aizvedam uz kalniem un nedēļu tur dzīvojam, konsultējam, palīdzam. Liela daļa cilvēku lūst gan fiziski, gan mentāli. Piemēram, Skotijā – cik vidējais latvietis var noiet dienas, ja katru dienu līst lietus, jāguļ slapjā teltī un ar slapjām drēbēm jāgatavo uz uguns ēst, nākamajā rītā jāceļas un jāiet 35 km ar smagu somu. Nav daudzi, kas to spēj izdarīt. Tomēr lielākā daļa paveic visu līdz galam, gidi, kas vada šos braucienus, ir spējīgi palīdzēt,» skaidro K. Zemke.

Parasti gidi ir cilvēki ar lielu pieredzi ceļošanā, bieži vien tie ir sportisti vai ar militāro pieredzi. Katrā piedzīvojumā ir viena vai divas vietas, kurās ir iespējams pamest grupu, doties uz galapunktu un tur sagaidīt pārējos. «Mēs spiežam uz to, ka cilvēks salūst, bet pārvar sevi. Atbrauc mājās un – ticiet vai ne – ir cits cilvēks. Pierādījis sev, ka ir daudz spēcīgāks, spējīgāks, nekā viņš domā. Tā ir kolosāla iespēja padomāt par lietām, par kurām nekad nav domāts, iepazīt pašam sevi, un tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki piedalās,» uzskata K. Zemke.

Tūristu neskartu vietu ir diezgan daudz, bet lielākā daļa cilvēku par tādām nav dzirdējuši, tāpēc viņus ir grūti uz turieni aizvilināt. Turklāt tādi braucieni ierasti maksā vairākus tūkstošus.

Ne tikai bagātajiem

Braucienu lielākās izmaksas veido lidojumu biļetes. Pēc K. Zemkes novērojumiem, latvieši ir maksātspējīgi. Lielākā daļa PostNos braucienu izmaksā no 350 līdz 800 eiro. K. Zemke uzskata, ka tā ir cena, kuru vidējais latvietis var komfortabli samaksāt, tomēr ir arī braucieni, kas maksā 1500 līdz 2500 eiro, bet tie domāti citai auditorijai. Visbiežāk šādos braucienos dodas cilvēki, kuriem ir savs bizness. Viņaprāt, latvietis ceļo aptuveni reizi gadā, taču ir cilvēki, kas dodas braucienos trīs četras reizes gadā. Līdzīgi kā citos biznesos, arī starp tūrisma aģentūrām pastāv konkurence, tomēr PostNos iekļauj sevi specifiskā lauciņā. Ļoti daudz tūrisma firmu piedāvā komforta braucienus.

«Vēlējāmies parādīt, ka arī latvietis, kurš nekad nav bijis kalnos, var turp doties, pakāpties augstāk un redzēt tālāk. Protams, ir konkurence, bet mums iet labi,» saka K. Zemke. Šajā gadā PostNos izplānoti jau aptuveni 30 braucieni. «Nesen bijām Černobiļā, pēc tam ar Transsibīrijas vilcienu devāmies uz Sibīriju, gājām pāri aizsalušam Baikālam, –37 grādos palikām teltīs, tad no turienes devāmies uz Dienvidkoreju, Filipīnām, Everesta bāzes nometni un Nepālu. Man nesanāk pavadīt daudz laika Latvijā,» teic K. Zemke.

Dažkārt cilvēki pasmejas, ka viņš nav uzkāpis Gaiziņā, bet kāpj pasaules augstākajās virsotnēs. «Latvija ir un paliks manas mājas, es neplānoju visu mūžu skraidīt pa pasauli. Man patīk tā doma, ka vēlāk man būs, ko apskatīt. Man šķiet, ka mēneša laikā es varētu Latviju krustām šķērsām apceļot. Tas ir kaut kas tāds, ko vienmēr paspēšu. Man patīk atgriezties Latvijā,» atzīst PostNos dibinātājs.

Sākot ar pavasari, tūrisma aģentūra plāno piedāvāt piedzīvojumus arī Latvijā, piemēram, doties mežā uz divām vai trīs dienām ar, dažādiem uzdevumiem. Uzņēmums vairāk fokusēsies uz piedzīvojumiem mežos, braucieniem ar laivām, kanoe, kajakiem, plostiem, tāpat plānots organizēt braucienus uz Roņu salu. Arī cenu kategorija būs pieejamāka. Tāpat pavasarī plānota PostNos ceļotāju centra atklāšana Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma pakalpojumu sniedzējs SIA "Impro Ceļojumi" 2020.gadā paredzējis attīstīt velotūres ārvalstu tūristu grupām un vietējiem, kalnu pārgājienu piedāvājumu un atpūtas ceļojumu attīstīšanu, teikts uzņēmuma gada pārskatā.

2019.gadā uzņēmums apgrozījis 12,4 miljonus eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pozitīva tendence novērojama arī uzņēmuma peļņas rādītājos, kas palielinājusies no 285,5 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 507,2 tūkstošiem eiro pērn.

Pagājušajā gadā SIA "Impro Ceļojumi" attīstība tika virzīta uz uzņemošā tūrisma attīstību, autobusu parka atjaunošanu, aktīvā tūrisma piedāvājuma paplašināšanu pa Latviju, kā arī jaunu piedāvājumu sagatavošanu uz Maroku, Irānas Azerbaidžānu, ASV, Maurīciju, Okeānijas reģionu un Ķīnu.

Kā teikts SIA "Impro Ceļojumi" iesniegtajā vadības ziņojumā, šogad iestājies viens no riskiem, kas apdraud tūrisma nozari – vispasaules pandēmija Covid-19. Uzņēmums, rēķinoties ar dažādiem riskiem, ir uzkrājis naudas līdzekļus, kā arī uzņēmuma pozitīvā darbība tūrisma jomā 25 gadu garumā ļauj piesaistīt aizņemtos līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis informāciju par 300 tūkstošiem fizisku personu bankas kontiem, kuros apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro gadā, svētdien vēstīja LNT TOP10.

Pērn septembrī VID pirmo reizi no bankām saņēma ziņas par kontu atlikumiem, bet līdz 1. februārim pirmo reizi saņēma arī ziņas par kontu apgrozījumu. Interesanti, ka vairāk nekā 430 personām katrai konta apgrozījums bijis no 1 līdz 10 miljoniem eiro, bet 14 fiziskām personām katrai konta apgrozījums bijis virs 10 miljoniem eiro.

Starp šiem datiem esot arī lielas aizdomīgas summas – tā LNT TOP10 atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa -Ādmine. «Konta atlikums ir nulle un, piemēram, 2 miljoni iekšā, 2 miljoni - ārā, oficiāli ienākumu nav, par kuriem mūsu rīcībā varētu būt informācija, lai varētu saprast, kas tā ir par naudu. Tiklīdz fiziskās personas būs izpildījušas pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tad visus datus, kas mūsu rīcībā, izlaidīsim caur automatizēto riska analīzi un faktiski vasaras beigās sāksim mērķtiecīgāku darbu ar riskantajām fiziskām personām, kur vētīsim, kas tad tā ir par naudu,» tā skaidroja VID pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Darbinieku trūkums pastāv līdztekus bezdarbam

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes docētāja Margarita Platace, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība «Lauku ceļotājs» pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji sastopas ar izteiktu apkalpojošās sfēras darbinieku trūkumu. Taču ar šo problēmu saskaras ne tikai lauku tūrisms, bet visa viesmīlības un tūrisma nozare kopumā, īpaši ēdināšanas uzņēmumi.

Darbinieku trūkumu radījuši vairāki aspekti - augstās darba kvalitātes prasības, atalgojums, kas ne vienmēr ir konkurētspējīgs ar ārvalstīs piedāvāto, un tas, ka ne visi darba meklētāji ir gatavi intensīvi strādāt.

77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Darbaspēka trūkums ir problēma, kas skar ne tikai tūrisma nozari – kopumā Latvijā aptuveni 77,7% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir slikta vai drīzāk slikta[1]. Tajā pašā laikā 2018. gadā Rīgas reģionā bezdarba līmenis bija 6,5%[2]. Tātad vienlaikus ir gan daudz darba meklētāju, gan daudzi, kuriem trūkst darbinieku.

Tūrisma un viesmīlības nozarē to izjūtam īpaši spilgti, jo viena pēc otras Rīgu piepilda jaunas viesu uzņemšanas vietas – pēdējos gados durvis vērušas gan rekonstruētas, gan jaunbūvētas viesnīcas, arī patlaban top un tuvākajos gados iecerēti vairāki jauni projekti. Rezultātā nozarē ir dažāda līmeņa darbinieku trūkums, tostarp tādās pozīcijās kā istabenes viesnīcās vai viesmīļi restorānos. Šāds darbs, nenoliedzami, nav viegls, turklāt ir arī augstas prasības attiecībā uz darba kvalitāti, taču nereti cilvēkus attur nevis šie faktori vai pat atalgojuma jautājums, bet gan nevēlēšanās intensīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātam dzīvēm sociālos tīklos

Instagram skolas @igskolalv dibinātāja Santa Stivriņa, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO budžeta deficīts sasniedzis 230 miljonus dolāru, un starptautiskajai organizācijai mēneša beigās var beigties nauda, pirmdien brīdināja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Tiks sperti «iztrūkuma aizpildīšanas papildu soļi», lai nodrošinātu algas un citas saistības, vēstulē 37 000 darbinieku, kas nonākusi ziņu aģentūras AFP rīcībā, skaidroja Gutērrešs. «No kopējā apjoma, kas ir nepieciešams mūsu parastajām budžeta operācijām 2019.gadā, dalībvalstis ir samaksājušas tikai 70%. Tā rezultātā septembra beigās skaidras naudas trūkums bija 230 miljoni dolāru.»

«Pastāv risks, ka līdz mēneša beigām mēs būsim izsmēluši atbalsta likviditātes rezerves,» skaidroja Gutērrešs.

Lai samazinātu izmaksas, būtu jāatliek konferences un tikšanās, jāsamazina pakalpojumi, oficiālie ceļojumi jāveic tikai būtiski svarīgo aktivitāšu īstenošanai, jāsper soļi enerģijas taupīšanai, norādīja ANO ģenerālsekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība apsver kosmodroma būvniecību, ņemot vērā rūpnieku mudinājumus veikt lielākas investīcijas kosmosa izpētē, paziņoja ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers.

«Ceļojumi kosmosā interesē daudzus cilvēkus un rada tūkstošiem darbavietu. Mēs esam satelītu tehnoloģijas līderi. Tāpēc es izvērtēšu Vācijas Rūpniecības federācijas (BDI) ierosinājumu par kosmodromu,» ministrs sacīja laikrakstam «Bild».

Vācijas rūpniecības pārstāvji mudinājuši kosmosa inovāciju budžetu vairāk nekā dubultot no pašreizējiem 285 miljoniem eiro gadā, lai tas līdzinātos vairāk nekā 700 miljonu eiro lielajam Francijas budžetam.

Kaut arī Vācijas tautsaimniecība ir ceturtā lielākā pasaulē, kosmosa jomas investīciju ziņā Vācija ieņem astoto vietu, norāda BDI.

«Vācijas kā augsto tehnoloģiju zemes spēks valsts kosmosa investīcijās neatspoguļojas,» pagājušajā nedēļā kosmosa jautājumiem veltītā kongresā Berlīnē sacīja BDI vadītājs Dīters Kempfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pārrunāta iespēja par speciāla avioreisa rīkošanu Latvijas valstspiederīgo evakuēšanai no Itālijas, intervijā Latvijas Radio atklāja Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa, kura gan atzina, ka nezina, cik tālu šāds iespējams risinājums ir nonācis.

Vaicāta, vai varētu tikt rīkots speciāls reiss valstspiederīgo evakuācijai, vēstniece izteicās šādi: "Sapratu, ka ministrija rīkoja tikšanos ar atbildīgajiem dienestiem (..) Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ko nevaru apstiprināt, šāda iespēja tika izskatīta".

Kā pauda vēstniece, ja būs tāda nepieciešamība, reāli skaitļi vai fakti, tāda iespēja varētu tikt izskatīta, bet viņa nevar pateikt, cik tālu šāds iespējams risinājums nonācis.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Lūgta komentēt informāciju par to, ka gandrīz pēdējā brīdī pirms lidojumu atcelšanas uz Itāliju devusies slēpot Latvijas Arhitektu savienības slēpotāju grupa, vēstniece norādīja uz "bezatbildīgās" tūrfirmas atbildību, kas esot atļāvusi un pat ieteikusi šiem cilvēkiem braukt brīdī, kad bija zināms, ka vismaz Ziemeļitālija ir sarkanajā zonā. Viņa uzsvēra, ka tūrfirmai arī ir pienākums meklēt risinājumu, kā palīdzēt cilvēkiem atgriezties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV interneta tirdzniecības kompānija "Amazon" pirmdien paziņoja, ka tā palielina atalgojumu un pieņem 100 000 jaunus darbiniekus, jo koronavīrusa krīzes izraisītais interneta tirdzniecības apjoma pieaugums ir palielinājis personāla darba slodzi.

Sietlā bāzētā firma paredz iztērēt vairāk nekā 350 miljonus ASV dolāru, lai palielinātu stundas darba atalgojumu Ziemeļamerikā un Eiropā darbiniekiem un partneriem izplatīšanas centros, transporta operācijās un veikalos.

"Nogādāt prioritāru pirkumu līdz jūsu slieksnim ir vitāli svarīgi, kad kopienas praktizē sociālo distancēšanos, sevišķi gados veciem cilvēkiem un citiem ar veselības problēmām," bloga paziņojumā rakstīja kompānijas vecākais viceprezidents pasaules operāciju lietās Deivs Klārks.

"Mēs redzam ievērojamu pieprasījuma palielināšanos, kas nozīmē, ka mūsu darbaspēkam ir bezprecedenta vajadzības šajā gada laikā."

Klārks informēja, ka "Amazon" palielina pilna vai daļēja laika darbavietu skaitu ASV par 100 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas Itālijas lidostas, kas tika slēgtas centienos ierobežot koronavīrusa pandēmiju, varēs atsākt darbu 3.jūnijā, trešdien pavēstīja transporta ministre.

Itālijas valdība jau sestdien paziņoja, ka varētu atvērt robežas Eiropas Savienības (ES) valstu tūristiem šajā datumā un atcelt obligātās karantīnas prasības ceļotājiem no ārzemēm.

"Būs iespējams turpināt ar visu lidostu atvēršanu no 3.jūnija, kad starpreģionālie un starptautiskie ceļojumi atkal būs atļauti," likumdevējiem sacīja Paola De Mikeli.

Itālija bija pirmā Eiropas valsts, kas smagi cieta koronavīrusa pandēmijā, un jau 12.martā slēdza daudzas lidostas, arī Milānas Linates lidostu.

Citas lidostas, arī Romas Fjumičīno, Milānas Malpensas, kā arī Boloņas, Palermo un Turīnas lidostas varēja turpināt darbu ar zināmiem ierobežojumiem.

Romas Čampīno lidosta un Peretolas lidosta Florencē, kas tika slēgtas 13.martā, varēja atsākt darbu 4.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Atgūšanās pēc COVID-19: Vai tiešām vajadzētu mācīties no Ķīnas?

Jens Everts, "Deloitte" Ķīnas vecākais partneris, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī ir smagākā ekonomiskā krīze kopš Lielās depresijas trīsdesmitajos gados, norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva. Savukārt, Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) veiktā pētījumā secināts, ka 81% no 3,3 miljardu cilvēku lielā pasaules darbaspēka piedzīvojuši savas darba vietas pilnīgu vai daļēju slēgšanu Covid-19 pandēmijas dēļ.

Lai veiksmīgāk atgūtos no šāda mēroga krīzes, tiek meklētas iespējas mācīties no Ķīnas pieredzes, ņemot vērā, ka tā sāka atkopšanās periodu jau tad, kad pārējā pasaule vēl nebija sajutusi vīrusa ietekmi.

Februārī, kamēr Latvijā dzīve turpinājās ierastā ritmā un netika ierobežoti pat ceļojumi uz Alpiem, Ķīna jau kādu laiku dzīvoja krīzes ietekmē un pat bija atsākusi pakāpenisku biroju, kafejnīcu un citu iestāžu atvēršanu. Uhaņas lidosta darbu atsāka aprīlī, skolas – maijā. Ekonomiskie rādītāji, kuriem šobrīd pasaule seko īpaši vērīgi, liecina par pakāpenisku Ķīnas ekonomikas atgriešanos normālā stāvoklī. Ķīna cīņā ar pandēmiju ir par pāris mēnešiem apsteigusi pārējo pasauli, tādēļ tās veiksmes stāsti vai klupšanas akmeņi varētu šķist kā vērtīgi mācību punkti. Vai tā ir? Vai Ķīna tiešām atgriežas pie ierastās dzīves, vai arī tā ir tikai ilūzija?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Covid-19 izjauktu ceļojumu parāds ir 18 miljoni eiro, ko mudina atgūt vaučeros

Zane Atlāce - Bistere, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šā gada 5. jūnija sēdē pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas cita starpā nosaka arī īpašu regulējumu kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem pēckrīzes periodā.

"Vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi vissmagāk skāra tūrisma nozari, burtiski apstādinot tūrisma uzņēmumu darbību. Tika atcelti gan plānotie ceļojumi, gan netika rezervēti jauni. Cietuši gan iedzīvotāji, kuri bija iegādājušies ceļojumus uz noteiktiem galamērķiem, gan tūrisma operatori un aģenti, kuri par ceļojumu organizēšanu saņemto naudu jau iemaksājuši avio satiksmes pārvadājumu reisos, viesnīcu un citās rezervācijās. Šobrīd šie līdzekļi ir iesaldēti pasaulē apstādinātās tūrisma krīzes dēļ un tūlītēja līdzekļu atgriešana par nenotikušiem ceļojumiem var izraisīt tūrisma operatoru masveida bankrota gadījumus," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš aicina gan ceļotājus, gan tūrisma operatorus šajā situācijā būt saprotošiem, un savstarpēji vienoties par iespējami labākajiem risinājumiem - patērētājiem pieņemt apliecinājumus, tādā veidā atbalstot nozari, savukārt ceļojumu organizatoriem respektēt patērētājus, kuriem, iespējams, nenotikušā ceļojuma dēļ zaudētie līdzekļi ir šobrīd kritiski nepieciešami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš

Lelde Petrāne, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: Digital Freedom Festival līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "Digital Freedom Festival" un kompānijas "Lejiņa & Šleiers" līdzdibinātāja, publiskās runas kustības "Oratore" vadītāja Dagnija Lejiņa.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Mani fascinē Himalaju kalni, tādēļ ik pa laikam esmu mēģinājusi izrauties uz kādu garāku kalnu pārgājienu Nepālā vai Indiju. Jau daudzus gadus esmu praktizējusi lēno ceļošanu, pavadot līdz pat diviem mēnešiem gadā kādā no Āzijas valstīm. Īpaši decembrī un janvārī kā, tā saucamais, "klimata bēglis", izvēlos Latvijas ziemas tumsu un aukstumu nomainīt pret siltākiem un saulainākiem laika apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pievērš uzmanību savam dzērienam

Anda Asere, 29.01.2019

Zīmolam Dr. Tereško tējas nesen atvērts veikaliņš Pļavas aptieka Rīgā. Tās izveidotāja Ilze Ģērmane teic, ka daudzi ir sapratuši, ka ir nozīme tam, kādu «degvielu» sevī pilda.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados cilvēki rūpīgāk izvēlas tēju, iedziļinoties tās izcelsmē un ražošanas veidā; Latvijā īpaša vieta šī dzēriena patēriņā ir augu tējām.

Tā liecina nozares ekspertu novērojumi. «Pirms astoņiem gadiem vajadzēja skaidrot, kas ir Ķīnas fermentētā tēja pu’er un Ķīnas oolong, bet šobrīd vairums galvaspilsētas iedzīvotāju to jau zina. Cilvēki mēdz jaukt Japānas zaļo pulverveida tēju matcha ar negrauzdēto Dienvidamerikas akmeņozola lapu tēju mate, bet vismaz ir skaidrs virziens. Tāpat ir pieaugusi kvalitatīvas tējas pagatavošana un pasniegšana restorānos un kafejnīcās, ir specializētās tējnīcas. Situācija ne tuvu nav pielīdzināma ideālai, bet ir vērojams progress,» vērtē Gundega Silniece, tējnīcas Illuseum vadītāja un Latvijas Tējas biedrības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru