Jaunākais izdevums

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka oktobra beigās tā sāks lidojumus jaunā maršrutā no Rīgas uz Marakešu Marokā.

Marakeša ir starptautisko ceļotāju iecienītākā pilsēta Marokā. No tās var nokļūt līdz Atlasa kalniem un Sahāras tuksnesim, turklāt pilsēta arī piedāvā vairākas interesantas apskates vietas.

“Mēs esam priecīgi paziņot par mūsu pirmajiem regulārajiem lidojumiem uz Āfriku. Kā vadošā lidsabiedrība Baltijā, mēs turpinām veidot mūsu spēcīgo maršrutu tīklu, pievienojot jaunus aizraujošus atpūtas galamērķus arī ziemas sezonā,” airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda.

Lidojumi starp Rīgu un Marakešu Marokā tiks veikti ar Airbus A220-300 lidmašīnu.

Lidojums līdz Marakešai ilgs 5 stundas un 30 minūtes.

"airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi samazinājās par 49% un bija 135,7 miljoni eiro.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic parakstījusi vienošanos, lai no Ukraine International Airlines iznomātu vienu Boeing 737-900ER lidmašīnu.

Lidmašīna un tās apkalpe īstermiņā veiks lidojumus airBaltic maršrutu tīklā, sākot no 2022. gada 1. maija.

“Ukraine International Airlines bijis uzticams ilgtermiņa airBaltic partneris. Šis ir ļoti smags laiks Ukrainas iedzīvotājiem un valsts nacionālajai lidsabiedrībai. Uz laiku iznomājot viņu lidmašīnu mēs arī nodrošinām īstermiņa darbu Ukraine International Airlines darbiniekiem,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Mēs vēlētos pateikties mūsu ļoti labajam partnerim un draugam airBaltic par to, ka Ukraine International Airlines izraudzīts kā kapacitātes nodrošinātājs savam tīklam, balstoties uz ACMI nomas līgumu. Jo sevišķi tagad, kad UIA uz laiku nevar veikt lidojumus uz un no Ukrainas, šāda starptautiskās aviācijas sadarbības rīcība ir ļoti simboliska un svarīga. UIA kā IOSA sertificēts pārvadātājs ir gatavs sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus airBaltic maršrutos,” saka Ukraine International Airlines tirdzniecības viceprezidents Sergejs Fomenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada maija atvērusi jaunu bāzi Pirkkalas lidostā Tamperē, Somijā.

airBaltic Tamperi savienos ar septiņiem tiešajiem lidojumiem papildus jau esošajiem reisiem uz Rīgu, Latvijā. Jaunā bāze tika atklāta īpašā pasākumā Tamperē.

“No šodienas mēs Tamperi saucam par vienu no mūsu bāzēm. Jaunas bāzes atvēršana sniedz jaunas ceļošanas iespējas gan mūsu pašreizējiem, gan nākotnes pasažieriem. Mēs ceram, ka pasažieru pieprasījums pakāpeniski palielināsies, tāpēc mēs ar laiku varētu sākt lidojumus uz papildu jauniem galamērķiem biznesa centros un uz atpūtas galamērķiem,” saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Somijas lidostu operatora Finavia Tamperes-Pirkkalas lidostas vadītāja un centrālo un austrumu Somijas lidostu viceprezidente Mari Nurminena (Mari Nurminen) saka: “Tas ir nozīmīgs pavērsiena punkts ilgajā sadarbībā starp Finavia un airBaltic. Septiņi jauni maršruti sniedz plašu Eiropas pilsētu dažādību gan atpūtas, gan biznesa ceļotājiem no Tamperes-Pirkkalas apkaimes, un mēs par to esam ļoti priecīgi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" saņēmusi 34. "Airbus A220-300" lidmašīnu.

Šī ir otrā no astoņām "Airbus A220-300" lidmašīnām, kuru piegādes "airBaltic" ieplānotas šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 "Airbus A220-300" lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2020.gada maija "airBaltic" visus lidojumus veic tikai ar "Airbus A220-300" lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

"Airbus A220-300" darbības rādītāji esot pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem.

"Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem," informē "airBaltic".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pakāpenisku aviācijas tirgus atlabšanu, Latvijas lidsabiedrība airBaltic sākusi pieņemt darbā kopumā papildu 120 pilotu, tai skaitā airBaltic Pilotu akadēmijas absolventus.

“Lai arī mēs joprojām turpinām darbā pieņemt mūsu airBaltic Pilotu akadēmijas absolventus un atjaunojam darba attiecības ar bijušajiem darbiniekiem, šoreiz mūsu nepieciešamība pēc papildu darbiniekiem ir lielāka, kas nozīmē, ka mēs meklējam ārējos pilotus, kas varētu pievienoties mūsu uzņēmumam. Papildu piloti ir nepieciešami, lai sagatavotu lidsabiedrību reisu apjomam, kādu mēs prognozējam 2023. gada vasarā,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kandidātiem jābūt ES pilsoņiem, derīgai ES FCL CPL vai ATPL licencei (EASA 141. veidlapa), kā arī jābūt veiktiem komerciāliem gaisa pārvadājumiem vismaz 300 stundu apmērā ar lidmašīnām, kas aprīkotas ar EFIS, FMA un FMS sistēmām – lidmašīnas MTOW vismaz 5,7 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 7. aprīlī tā veiks īpašu reisu uz un no Kišiņevas Moldovā, atbalstot Valsts prezidenta vizīti Moldovā un nogādājot Latvijas humānās palīdzības kravu uz Ukrainas bēgļu centru Kišiņevā.

Atgriežoties no Moldovas airBaltic kopā ar Valsts prezidenta delegāciju uz Rīgu vedīs arī Ukrainas bēgļus.

“Daudzi Ukrainas bēgļi meklē drošu vietu, kur palikt līdz brīdim, kad viņi varēs droši atgriezties savā valstī. airBaltic šajā traģiskajā krīzē var sniegt tikai nelielu ieguldījumu, atbalstot bēgļus ceļā uz Latviju. Mūsu sirdis un domas ir kopā ar drosmīgo ukraiņu tautu,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas gaisa telpas ierobežošanu VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) ieņēmumi varētu samazināties par 20-25%, intervijā stāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš skaidroja, ka pārlidojumu skaits virzienā no Eiropas uz Krieviju un Āziju ir samazinājies par apmēram 75-80%. Tādējādi no visa aviācijas bloka LGS un aviodispičeri ir tie, kurus šī situācija skar visvairāk, un viņiem būs nepieciešama palīdzība.

"Tie, kuri interesējās un skatās "Flyradar", brīnās, kā var būt, ka uz Krieviju lidmašīnas tomēr lido. Taču tās ir citu valstu aviokompānijas - turki, ēģiptieši, serbi, Āzijas valstis, kas turpina šajā virzienā lidot," skaidroja Linkaits, piebilstot, ka apjoms ir samazinājies ļoti būtiski, un tas kopumā LGS ieņēmumus var samazināt par 20-25%.

Viņš arī minēja, ka kopā ar Finanšu ministriju un citām ministrijām skatīsies, kā var atbalstīt LGS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dubaijas lidostā iestrēgušas desmitiem Krievijas oligarhu privāto lidmašīnu

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka sadarbībā ar UkrPoshta tā izstrādājusi multimodālu pasta pārvadājumu sistēmu un tādējādi atjaunojusi kravu pārvadājumus no Kijivas Ukrainā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: "Mēs darām visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainas tautai. Regulāra kravas automobiļu līnija Kijiva-Rīga tagad ir savienota ar airBaltic lidojumu tīklu, veicot sūtījumus no Ukrainas uz Eiropas lielākajām pilsētām un ne tikai."

Pirmais pasta sūtījums no Kijivas Rīgā ieradās 12. aprīlī. Kopš tā laika uzņēmums apkalpojis vairāk nekā 7 000 pasta maisu no Ukrainas ar kopējo svaru virs 50 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2022. gada 21. maijā sagaidīja 35. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABI.

Šī ir trešā no astoņām Airbus A220-300 lidmašīnām, kuru piegādes airBaltic ieplānotas šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pasūtījusi kopumā 24 elektriskās automašīnas, lai nodrošinātu virszemes apkalpošanu lidostā, veiktu tehniskās un citas funkcijas.

Uzņēmums lidostas Rīga peronā jau uzstādījis septiņas uzlādes stacijas, bet līdz gada beigām paredzēts uzstādīt vēl 15.

“Ilgtspējība ir mūsu nākotnes attīstības pamatā. Tāpēc mēs jau pērn nolēmām, ka visi uzņēmuma iegādātie automobiļi būs elektriski. Šodien mūsu perona apkalpošanas kolēģi jau izmanto pirmās elektriskās automašīnas, ko esam iegādājušies,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Aprīlī Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi augstāko vērtējumu starp Latvijas zīmoliem Eiropas Ilgtspējīgu zīmolu indeksā (Sustainable Brand Index) transporta un ceļojumu nozarē.

Pētījums veikts laika posmā no 2021. gada decembra līdz 2022. gada februārim, un tajā tika analizēts, kā sabiedrības attieksme pret ilgtspēju ietekmē zīmola veidošanu, komunikāciju un uzņēmējdarbības attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

#standwithukraine jeb uzņēmumu publiskā komunikācija šī brīža apstākļos

Inga Šīna, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?

Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?

Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic un Tez Tour Latvija rīkos čarterlidojumus uz Antāliju, Burgasu un Araksosu

Db.lv, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar starptautisko tūroperatoru Tez Tour Latvija gaidāmajā vasaras sezonā no Rīgas piedāvās čarterlidojumus uz Antāliju Turcijā, Burgasu Bulgārijā, kā arī Araksosu Peloponesā, Grieķijā.

"Tuvojoties vasaras sezonai, mēs izstrādājam mūsu čarterlidojumu programmu kopīgi ar mūsu ilggadējo partneri Tez Tour Latvija. Mēs esam priecīgi šajā vasarā Latvijas pasažieriem piedāvāt aizvien plašākas ceļošanas iespējas," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

"Pieprasījums pēc lidojumiem uz tūristu iecienītajiem galamērķiem pēc divu gadu ilgiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir ļoti liels," piebilst Tez Tour Latvija vadītājs Konstantīns Paļgovs.

"Vidējās izmaksas šādiem ceļojumiem ir krietni lielākas salīdzinājumā ar cenu tikai par aviobiļeti. Šādos ceļojumos ir iekļautas arī izmaksas par vismaz 7 naktīm viesnīcā, ēdināšanu, transporta izmaksām kūrortos un tamlīdzīgi. Protams, daudziem Latvijas iedzīvotājiem šī ir ievērojama daļa no ģimenes budžeta, pret kuru apmaiņā viņi sagaida kvalitatīvāko, drošāko un pieejamāko augsta līmeņa produktu," piebilst K.Paļgovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 24.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.maija numurā lasi:

• Statistika.

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

• Tēma

Ericsson 5G dos iespēju Bitei lidot ātrāk

Bite 5G biznesam – kā, kad, kāpēc? Intervija ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Kasparu Bulu

• Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

• Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

• Tūrisms

Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

• Tendences

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu mīkstināšana un atcelšana salīdzinoši strauji ļāvusi atjaunoties pasažieru aviopārvadājumiem un tādējādi audzēt lidostās apkalpoto pasažieru skaitu, tomēr karš Ukrainā gaisa pārvadājumu sektora atgūšanās ātrumu Latvijā piebremzēs.

Tādu ainu kopumā rāda BDO pētījuma dati par pasažieru aviopārvadājumiem. BDO France part neris Pjērs Kavē (Pierre Cave) norāda, ka 2020. gadā pandēmijas straujā izplatība būtībā daudzās pasaules valstīs apturēja vai labākajā gadījumā būtiski ierobežoja cilvēku iespējas lidot, kā ietekmē lidostās dramatiski saruka apkalpoto pasažieru skaits un arī aviokompāniju izpildīto reisu skaits, un vēl vairāk pārvadāto pasažieru skaits piedzīvoja dramatisku sarukumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku – 2019. gadu.

Pašlaik, pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, gan prognozes, cik ilgā laikā aviācijas nozare atgūsies no Covid-19 ietekmes, atkal būs jākoriģē, it īpaši tajos reģionos, kuros līdz 24. februārim bija būtisks ceļotāju skaits uz un no Krievijas. Tostarp arī Rīgas lidostai. P. Kavē atgādina, ka 2019. gadā no kopumā pasaulē pārvadātajiem 4,68 miljardiem aviopasažieru vislielākais skaits bija Āzijā – teju 1,6 miljardi, tai ar 1,09 miljardiem sekoja Eiropa un ar 1,03 miljardiem – Ziemeļamerika. Eiropā lielākie avioceļotāji bija Lielbritānijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Francijā un Portugālē, kuras kopumā veido vairāk nekā 66% no visas Eiropas ceļotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ne Saeima, ne valdība pat nenojauš, kāda katastrofa mums tuvojas

Armanda Vilciņa, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas parlaments piektdien apstiprinājis likumā noteiktās minimālās algas palielināšanu, sākot no oktobra, līdz 12 eiro stundā.

Minimālās algas palielināšanu atbalstīja valdošā koalīcija - sociāldemokrāti (SPD), zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) -, kā arī opozīcijā esošā kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie").

Konservatīvā opozīcija un labējā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) no balsošanas atturējās.

Pašreiz minimālā alga Vācijā ir 9,82 eiro stundā, bet jūlijā tā tiks palielināta līdz 10,45 eiro.

Tajā pašā laikā maksimālais atalgojums par tā dēvētajiem mazajiem darbiem no oktobra pieaugs no 450 līdz 520 eiro mēnesī.

Vācijas darba lietu ministrs sociāldemokrāts Hubertuss Heils norādīja, ka sevišķi labumu no minimālās algas palielināšanas gūs sievietes un Austrumvācijas iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pandēmijā pasaulē uzplauka inflācijas problēma, kuru vēl lielāku kādu laiku pūtīs ietekme no Krievijas sāktā kara Ukrainā. Vadošajos pasaules biznesa medijos visai aktīvi tiek spriests par to brīdi, kad augstākas cenas sāks jau krietni būtiskāk saēst pieprasījumu, kas attiecīgi arvien skaļāku padara iespējams pat neizbēgamas recesijas prognozēšanu.

Pamatā tiek apcerēts tas brīdis, kad, ekonomikai augot lēnāk un cenām esot augstākām, patērētāji attīstītajā pasaules daļā sāks aktīvāk atteikties no dažādām precēm un pakalpojumiem, kas nebūs saistīti ar pirmo nepieciešamību.

Savukārt nabadzīgajai pasaules sabiedrību daļai, strauji augot arī pārtikas izejvielu cenai, tas var pat nozīmēt plašāku badu. Katrā ziņā jauno balansa punktu atrašana ekonomikā komplektā ar cenu pārmērībām mēdz būt visai sāpīgs pasākums. Pasaules vadošajos ekonomiskās gravitācijas centros – gan Eiropā, gan ASV un Ķīnā – tiek ziņots, ka vairāki uzņēmumi uz augstā, piemēram, enerģijas cenu fona jau iepauzē savu ražošanu. Piemēram, Bloomberg raksta, ka šāda situācija noved pie ierobežotāka piedāvājuma un tādējādi – pat vēl augstākām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Finišam tuvojas Ziemeļeiropas lielākās cepumu ražotnes būvniecība Ādažos

Db.lv, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas 2020.gadā uzsāktie “Orkla Biscuit Production” ražotnes būvniecības darbi Ādažos un iecerēts, ka gada nogalē jauna rūpnīca sāks darbu.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 300 jaunu darba vietu. Šīs būs vienas no ievērojamākajām “Orkla” investīcijām, kas ir veiktas Latvijas pārtikas nozarē pēdējos gados.

Lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos 11.maijā tika ierakta īpaša kapsula. Svinīgajā pasākumā piedalījās “Orkla” grupas viceprezidente Ingvilla Berga (Ingvill Tarberg Berg), “Orkla Biscuit Production” valdes priekšsēdētājs Johans Udins (Johan Uddin), Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kā arī būvniecības kompānijas “Merks” celtniecības direktora vietnieks Jānis Zilgme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tetere: Inflācija mazinās pirktspēju

Db.lv, 27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup pērn novērsa siltumnīcefekta gāzu papildu emisiju rašanos 10 793 tonnu apmērā

Db.lv, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup 2021. gadā, sniedzot aprites ekonomikas pakalpojumus, novērsa siltumnīcefekta gāzu papildu emisiju rašanos 10 793 tonnu apmērā.

Tādejādi uzņēmums nosedzis 2 955 Latvijas iedzīvotāju pērn radītās emisijas, liecina AS DelfinGroup sagatavotais otrais ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības jeb ESG ziņojums. Kopējais Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms sasniedz 3,59 tonnas uz vienu iedzīvotāju.

Tāpat jaunais ESG ziņojums parāda, ka AS DelfinGroup pozitīvās aktivitātes vides jomā (handprint) 56 reizes pārsniedz paša uzņēmuma radītās tiešās emisijas (footprint). Tas uzņēmumam ir īpaši nozīmīgi, jo ar zīmolu Banknote aktīvi tiek attīstīts aprites ekonomikas biznesa virziens.

Lombardu tīkls Banknote ir kļuvis par vienu no vadošajiem mazlietoto un lietoto preču tirdzniecības kanāliem Latvijā, kas iedzīvotājiem visā valstī palīdz apmainīties ar lietām, kuras pašiem vairs nav neieciešamas. Atkārtota preču izmantošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt nevajadzīgo patēriņu un pārmērīgo dabas resursu izsaimniekošanu. Tas atbilst arī vienam no galvenajiem Eiropas Zaļā kursa mērķiem – samazināt atkritumu apjomu un pagarināt produktu lietderīgu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca pēc apkopes darbiem atsākusi ražošanu

LETA--BNS, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītā naftas pārstrādes uzņēmuma "Orlen Lietuva" rūpnīcā Mažeiķos, kur kopš maija sākuma notiek plaši tehniskās apkopes un remonta darbi, iedarbinātas primārās naftas pārstrādes iekārtas, savukārt Būtiņģes terminālī pēc bojas nomaiņas pārkrauti pirmie tankkuģi.

Kā ziņu aģentūrai BNS teikusi Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes uzņēmuma preses pārstāve Kristīna Ģendvile, remontdarbi rūpnīcā pilnībā tiks pabeigti nākamnedēļ, tomēr jau tagad rūpnīca darbojas un ir pārsūknējusi 100 000 tonnu jēlnaftas. Viņa piebilda, ka drīzumā rūpnīcai tiks piegādāts vēl tikpat daudz jēlnaftas.

Pagājušajā nedēļā caur darbību atsākušo Būtiņģes termināli tika pārsūknētas 100 000 tonnas WTI markas jēlnaftas no ASV, bet otrdienas vakarā tika sākta vēl 100 000 tonnu Ziemeļjūrā iegūtas jēlnaftas pārsūknēšana no tankkuģa, kurš ieradies no Skotijas.

Pirmā tankkuģa izkraušanai bija nepieciešamas vairākas dienas, jo procesa gaitā tika iestatīta jaunā sūknēšanas sistēma, klāstīja Ģendvile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka "Luminor" piešķīrusi 100 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas naftas importa un pārstrādes uzņēmumam "Orlen Lietuva", lai nodrošinātu apgrozāmo kapitālu kompānijai laikā, kad Polijas naftas grupai "Orlen" piederošā kompānija gatavojas plašai modernizācijai.

Pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā Lietuvas ziemeļrietumos esošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca ir atteikusies no Krievijas naftas un pašlaik pārstrādā Saūda Arābijā, Ziemeļjūrā un citos reģionos iegūtu naftu, paziņojumā presē informēja banka.

"Tādām straujām pārmaiņām un ļoti nestabilajai situācijai enerģijas tirgos ir nepieciešami ne tikai daži tehniski risinājumi, bet arī jauni finanšu pārvaldības instrumenti," norādīja "Luminor" Lietuvas filiāles vadītās Andrjus Načajus.

2022.-2024.gadā "Orlen Lietuva" plāno veikt lielākās investīcijas kopš 2006.gada, kad pārņēma rūpnīcu Mažeiķos.

Oktobra beigās kompānija parakstīja 641 miljonu eiro līgumu ar Lielbritānijas naftas pakalpojumu kompāniju "Petrofac" par naftas dziļās pārstrādes iekārtas modernizāciju Mažeiķu rūpnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu kāpums Latvijā turpinās, un aprīlī patēriņa cenas Latvijā ir palielinājās par 2,2 % mēneša laikā, savukārt gada inflācija sasniedza 13 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Pasaules pārtikas, degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums joprojām veido lielāko daļu no cenu kāpuma Latvijā, taču straujais izmaksu kāpums liek arvien vairāk celt cenas arī citās nozarēs, un aprīlī pakalpojumu cenu inflācija Latvijā sasniedza 6,4 %. Diemžēl resursu cenu kāpums pasaulē turpinās un tuvākajos mēnešos cenas Latvijā cenas turpinās kāpt, savukārt augstākais inflācijas līmenis varētu tikt sasniegts vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās.

Aprīlī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujāk Latvijā auga energoresursu cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu dabasgāzes cenas Latvijā aprīlī palielinājās par 71,2 %, cietā kurināmā – 45,9 %, degvielas – 45,7 % un siltumenerģijas – 27,9 %. Papildus tam aprīlī pārtikas cenu inflācija sasniedza 17,7 %. Krievijas iebrukums Ukrainā ir viens no iemesliem, kādēļ pasaules resursu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir bijis tik straujš, un šī kara attīstība noteikti ietekmēs visas pasaules ekonomikas tālāko attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru