Citas ziņas

Pētījums: Eiropiešu apmierinātība aug, neraugoties uz Grieķijas krīzi

Dienas Bizness, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Neraugoties uz virkni ekonomisku un sociālpolitisku saspīlējumu, patērētāju noskaņojums Eiropā 2015. gada otrajā ceturksnī sasniedzis augstāko indeksu pēdējo piecu gadu laikā – 79, liecina informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen pētījums par patērētāju noskaņojumu.

Salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī 21 no 32 pētījumā ietvertajām Eiropas valstīm iedzīvotāju apmierinātības indekss ir pieaudzis. Likumsakarīgi, ka optimisms ievērojami samazinājies Grieķijā – salīdzinot ar gada sākumu, tas krities par 12 punktiem, sasniedzot rādītāju 53. Arī Ukrainas iedzīvotāju noskaņojums vēl joprojām ir tālu no optimistiska novērtējuma. Kaut arī salīdzinot ar pirmo ceturksni apmierinātības indekss Ukrainā ir pieaudzis par septiņiem punktiem, sasniedzot 48, līdz robežšķirtnei 100 vēl ļoti tālu.

Optimistiskākā valsts pasaulē vēl joprojām ir Indija, kur indekss pieaudzis vēl par vienu punktu, sasniedzot 131. Savukārt Eiropas valstu vidū līderis ir Dānija ar 112 punktiem – tur, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, optimisms pieaudzis par sešiem punktiem.

Baltijas valstīs apmierinātības indekss gada otrajā ceturksnī ir stabils (par vienu punktu mazāks, nekā gada sākumā). Latvijā tas ir 79, Igaunijā – 82, bet Lietuvā – 83. Vērojams, ka bailes no militāra konflikta kā galveno ikdienas raižu avotu, min retāk visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā kā būtiskākais raižu avots izskan veselība (30% respondentu to norādīja kā pirmo vai otro būtiskāko raižu iemeslu) un ikdienas rēķini (18%). Bažas par militāra konflikta draudiem ir trešajā vietā – tās minējuši 17% respondentu. Igaunijā galvenie raižu avoti ir ekonomika (31%), veselība (27%) un izglītība (20%). Kara draudus minējuši 8%. Tāds pats īpatsvars šajā jautājumā redzams arī Lietuvā, kur iedzīvotājus pašlaik galvenokārt uztrauc veselība (42%), izglītība (31%) un darba esamība (24%).

Pētījumā patērētāju noskaņojumu nosaka izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi. Patērētāju apmierinātības indeksu veido trīs galvenie rādītāji – cilvēku prognozes par darba iespējām tuvākā gada laikā, personīgās finanšu situācijas vērtējums tuvāka gada laikā un cilvēku spēja veikt lielākus pirkumus mājsaimniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Luksemburgā notikusī eirozonas finanšu ministru sanāksme beigusies bez jebkādas vienošanās par Grieķijas parādu krīzi, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Eirogrupā nav [panākta] vienošanās, tviterī raksta Dombrovskis. Spēcīgs signāls Grieķijai nopietni iesaistīties sarunās.

Grieķijas sarunas ar Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, šonedēļ izvērtušās arvien asākā vārdu apmaiņā, un amatpersonas sāka jau atklāti apspriest iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.

Trešdien, Luksemburgas sanāksmes priekšvakarā, Grieķijas centrālā banka pirmo reizi nāca klajā ar brīdinājumu, ka valstij draud atteikšanās no Eiropas kopīgās valūtas vai pat aiziešana no ES, ja tā nespēs panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vien pašreizējie finanšu satricinājumi pasaulē neizvērtīsies jaunā krīzē, ir pamats cerībām, ka kritums Grieķijas tautsaimniecībā sevi ir izsmēlis

Neraugoties uz to, ka vēl pirms pusgada bija pamats bažām, ka Grieķijas finanšu likstas būs par pamatu jaunām problēmām visas Eiropas monetārās savienības ietvaros, patlaban pavīd neliela cerība uz uzlabojumiem. Par to zināmā mērā varētu liecināt aģentūras Standard & Poor’s veiktais valsts kredītreitinga paaugstinājums par vienu pakāpi.

Tiesa tas nenozīmē, ka Egejas jūras rietumu piekrastes valstij naudu var aizdot bez jebkādas saspringšanas. Paaugstinājums nozīmē vien to, ka Grieķijas finanšu stāvoklis vairs nav tāds, lai šīs valsts emitētajiem vērtspapīriem tiktu piešķirts tā dēvētais «atkritumu» jeb «junk» statuss. Kredītreitinga izmaiņas, iespējams, var uzskatīt par subjektīvu skatījumu, taču to pašu nevar teikt par datiem, kuri tiek aprēķināti pēc kādas konkrētas metodoloģijas, un arī šajā ziņā Grieķijas sakarā var runāt par uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Avots: ECB atkārtoti palielina Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjomu

LETA, 22.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien atkārtoti paaugstinājusi Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjomu, vēsta informācijas avots.

Tādējādi Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoms kopš pagājušās trešdienas palielināts jau trešo reizi un tas noticis laikā, kad grieķi turpina no valsts bankām izņemt savus noguldījumus lielā apjomā.

Informācijas avots gan nenorāda, par cik ārkārtas finansējuma apjoms ticis palielināts, taču vēsta, ka ECB pārvaldes padome varētu jebkurā brīdi tikties, tostarp šodien vai rīt, lai pārskatītu pašreizējo situāciju.

Trešdien Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoms tika palielināts par 1,1 miljardu eiro - līdz 84,1 miljardam eiro, bet piektdien tas atkārtoti tika paaugstināts vēl par 1,8 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijai ar ES jāpanāk jauna vienošanās līdz svētdienai

LETA, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.

Saskaņā ar grafiku, par kuru vienojušies eirozonas valstu vadītāji, trešdien Grieķija iesniegs oficiālu lūgumu par aizdevumu uz diviem gadiem, ko jau trešdienas rītā paredzētajā telefonkonferencē apspriedīs eirogrupas finanšu ministri.

Savukārt līdz ceturtdienai Atēnām jāiesniedz jau precīzs un detalizēts reformu plāns, kas ļautu tām saņemt jaunu palīdzības finansējumu un nepieļautu banku sektora sabrukumu, pēc otrdien notikušā eirozonas ārkārtas samita pavēstīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja Grieķijas iesniegto reformu plānu apstiprinās Eiropas Komisija (EK), Starptautiskai Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB), sestdien atkal pulcēsies eirogrupas finanšu ministri, lai lemtu, vai rekomendēt sarunu uzsākšanu par jaunu ierobežotu palīdzības programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiro zona piekrīt samazināt Grieķijas parādu un izmaksāt tai 10,3 miljardus eiro

LETA--AFP, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro zonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.

ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.

19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.

Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā, teikts pirmdienas rītā publiskotajā oficiālajā paziņojumā.

Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattieksies.

5.jūlijā Grieķijā plānots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Dekrētā, kuru parakstījis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls, izklāstīti finanšu institūcijām noteiktie ierobežojumi laika posmam no 28.jūnija līdz 6.jūlijam.

Uz pensiju maksājumiem banku pārskaitījumu ierobežojumi neattieksies un interneta banku darījumi Grieķijā darbosies normāli. Arī veikalos varēs norēķināties ar banku kartēm, kā parasti. Savukārt pārskaitījumiem uz ārvalstīm būs nepieciešama Finanšu ministrijas komisijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Referendumā lielākā daļa grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar aizdevējiem

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl pirms dažiem gadiem tika apcerēta Grieķijas parāda norakstīšana un neizbēgams šīs valsts kraha riņķa dancis, tad tagad šajā ziņā bilde pamatīgi mainījusies.

Finanšu tirgi balso ar naudu, un pieejamie dati liecina, ka nu šai valstij uz 10 gadiem pirmo reizi vēsturē tiek aizdoti līdzekļi ar nepilna procenta ienesīgumu. Eirozonas parādu krīzes karstākajā brīdī Grieķijas parāda likmes uz brīdi pārsoļoja pāri 30% atzīmei.

Izskatās, ka daudzus šī parāda uzpircējus īsti nebiedē fakts, ka Grieķijas saistībām joprojām noteikts "grabažas" (junk) reitings. Pozitīvi ir tas, ka šīs valsts tautsaimniecība pāris gadus atgriezusies uz izaugsmes taciņas. Proti, pēc vairākiem krīzes gadiem un strukturālām reformām ir radušies iemesli, lai attiecībā uz Grieķijas ekonomiku būtu saskatāms zināms optimisms. Šajā pašā laikā tai saglabājas pietiekami daudz izaicinājumi, kuru vidū ir, piemēram, gigantiska parādu nasta virs 180% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.

Šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma ministrs atzina, ka kompromiss ir jāmeklē un to būs ļoti grūti panākt, lai gan neviens nevēlas, lai Grieķija aiziet no eirozonas, bet referenduma rezultātu pagaidām citādi uztvert nevarot.

«Protams, referendumā ir pausta Grieķijas iedzīvotāju griba, kura jārespektē. Tomēr šoreiz ir jārespektē arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vēlme, jo šaubos, ka kādas valsts pilsoņi vēlētos maksāt par Grieķijas pieļautajām kļūdām pirms desmit gadiem. Tāpat ir skaidrs, ka nākotnē šis gadījums var veidot domino efektu arī citās valstīs, kas varētu atstāt daudz nopietnāku iespaidu uz eirozonu kā tādu un ar to ir jārēķinās,» sacīja Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Kas notiek Grieķijā un Eiropas Savienībā?

Jānis Šķupelis, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentējot to, kā varētu beigties Grieķijas pārrunas ar kreditoriem, dāņu investīciju uzņēmuma Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jākobsens (Steen Jakobsen) prognozē Grieķijā referendumu.

Saxo Bank eksperts lēš, ka darījums starp Grieķiju un tās kreditoriem būs sasteigts un problēma netiks atrisināta, jo Grieķijas valdība nevēlas veidot nozīmīgas reformas. Saxo Bank uzskata, ka Grieķijas argumenti ir kļuvuši pārāk emocionāli un tie neataino ekonomisko realitāti.

«Domāju, ka ir iestājies strupceļš un vienīgā izeja ir referendums. Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir teātris. Uzskatu, ka Grieķijas vadošajai ekstrēmistu partijai Syriza šoreiz būs grūtāk pārliecināt grieķus, ka viņiem Grieķijā ir laba nākotne. Pat, ja Syriza spēs vienoties ar Eiropu, viņiem joprojām ir nepieciešams atbalsts no parlamenta, un, kā mēs zinām, parlaments ir pret taupību jebkādā veidā vai formā,» skaidro Stīns Jākobsens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas attīstības dēļ dzīvojam?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pacientam kvalitatīva veselības aprūpe nepieciešama te un tagad

Natālija Zlobina, Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu, efektīvi izmantotas medicīnas tehnoloģijas, kompetentu un izcilā rezultātā ieinteresētu personālu. Ja izdodas izveidot šādu mehānismu, tad veselības aprūpes iestāde strādās ar peļņu vai vismaz – bez lieliem zaudējumiem un pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus.

Pārvaldības procesu ziņā slimnīca neatšķiras no jebkurā citā jomā strādājošas kapitālsabiedrības. Skaidri definēta un ikdienā ievērota klientu apkalpošanas kārtība un drošība, iepirkumu un pretkorupcijas procedūras, tehnoloģiju novērtēšana un aprēķini ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzturēšana izmaksā lētāk un līdzekļus var novirzīt medicīnas personālam, pakalpojumu pilnveidošanai un tehnoloģijām. Uzskatu, ka laba ārstniecības iestādes pārvaldība ir vienīgais risinājums, kā strādāt nepietiekama valsts veselības aprūpes finansējuma situācijā.

Esošā pieredze liecina, ka labus rezultātus nesagaidīt, ja attīstība netiek plānota ilgtermiņā un nav aprēķinu par izvirzīto finanšu mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas ceturtdien notikušajā eirozonas finanšu ministru sanāksmē atzinušas, ka nav pārliecinātas, vai Grieķijas bankas, pirmdien tiks atvērtas.

Grieķi pēdējo trīs dienu laikā no saviem depozītiem ir izņēmuši divus miljardus eiro, un šī tendence turpinās pieaugošā tempā, jo Grieķijas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem nonākušas strupceļā, aģentūrai Reuters pavēstīja avoti baņķieru aprindās.

Divi miljardi eiro, kas izņemti no Grieķijas bankām laika posmā no pirmdienas līdz trešdienai, sastāda aptuveni 1,5% no kopējā mājsaimniecību un uzņēmumu depozītu apjoma, kas aprīļa beigās sasniedza 133,6 miljardus eiro.

Līdz šai nedēļai no depozītiem izņemto līdzekļu apjoms sasniedz 200 līdz 300 miljonus eiro dienā.

Amatpersonas, kas informēts par eirozonas finanšu ministru sarunu gaitu, vēsta, ka līdzekļu aizplūšana no Grieķijas bankām esot bijusi vienīgā, ko, uzrunājot ministrus, pieminējis ECB prezidents Mario Dragi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Papildināta (11:49) - Tusks: Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas plānu

LETA--DPA/AFP/RTTNEWS, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Grieķija ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu

LETA, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu, taču ar dažiem nosacījumiem, liecina Grieķijas premjera Alekša Cipra otrdienas vakarā nosūtīta vēstule kreditoriem.

Grieķijas valdība trešdien apstiprināja, ka nosūtījusi «labotu» priekšlikumu starptautiskajiem kreditoriem, cerot noslēgt vienošanos un novērst finanšu sabrukumu.

Ciprs vēstulē raksta, ka Grieķija pieņems Eiropas Savienības (ES) svētdien publiskotos starptautisko kreditoru reformu priekšlikumus, kuriem ir jāveic «daži labojumi, papildinājumi vai skaidrojumi».

Viņa vēstulē ES, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) lūgta «jauna vienošanās, kas regulēs valsts finanšu jautājumus ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai nodrošinātu parāda uzturēšanas iespējas, koncentrējoties uz izaugsmi», paziņoja avots valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Centrālā banka: Bez vienošanās panākšanas Grieķija izstāsies no eirozonas un ES

LETA, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas Centrālā banka trešdien brīdināja, ka valsts varētu izstāties no eirozonas un pat Eiropas Savienības (ES), ja tā nespēs panākt vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Nespēja panākt vienošanos iezīmētu sāpīga procesa sākumu, kas sākotnēji novestu pie Grieķijas maksātnespējas un galu galā pie valsts izstāšanās no eirozonas un, visticamāk, no ES, norāda banka.

Starptautiskajiem aizdevējiem un Grieķijai jāvienojas par reformu plānu, kas ļautu Atēnām izmaksāt pēdējos 7,2 miljardus eiro palīdzības finansējuma, tādējādi novēršot Grieķijas maksātnespēju un iespējamo izstāšanos no eirozonas.

Grieķijai šā mēneša beigās Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) jāveic parādsaistību maksājums 1,6 miljardu eiro apmērā, bet jūlijā un augustā Atēnām Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jāatmaksā vēl 6,7 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES komisārs: Grieķijas kapitāla plūsmas kontroles pasākumi ir pamatoti

LETA--DPA, 29.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas lēmums noteikt kapitāla plūsmas kontroles pasākumus ir pamatots, pēc sākotnējās šī lēmuma izvērtēšanas norāda Eiropas Komisija (EK).

«Pašreizējos apstākļos finanšu un banku sistēmas stabilitāte Grieķijā ir jautājums par sabiedrības interesēm un valsts politiku, kas, šķiet, pamato pagaidu kapitāla plūsmas ierobežošanas pasākumu noteikšanu,» norāda Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisārs Džonatans Hils.

Viņš kapitāla plūsmas kontroles pasākumus uzskata par «nepieciešamiem un atbilstošiem».

Komisārs gan arī uzsver, ka kapitāla brīva kustība ir jāatjauno pēc iespējas ātrāk Grieķijas ekonomikas, eirozonas un ES vienotā tirgus interesēs.

Grieķijas valdība pirmdien paziņoja, ka bankas valstī būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru