Eksperti

Pacientam kvalitatīva veselības aprūpe nepieciešama te un tagad

Natālija Zlobina, Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu, efektīvi izmantotas medicīnas tehnoloģijas, kompetentu un izcilā rezultātā ieinteresētu personālu. Ja izdodas izveidot šādu mehānismu, tad veselības aprūpes iestāde strādās ar peļņu vai vismaz – bez lieliem zaudējumiem un pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus.

Pārvaldības procesu ziņā slimnīca neatšķiras no jebkurā citā jomā strādājošas kapitālsabiedrības. Skaidri definēta un ikdienā ievērota klientu apkalpošanas kārtība un drošība, iepirkumu un pretkorupcijas procedūras, tehnoloģiju novērtēšana un aprēķini ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzturēšana izmaksā lētāk un līdzekļus var novirzīt medicīnas personālam, pakalpojumu pilnveidošanai un tehnoloģijām. Uzskatu, ka laba ārstniecības iestādes pārvaldība ir vienīgais risinājums, kā strādāt nepietiekama valsts veselības aprūpes finansējuma situācijā.

Esošā pieredze liecina, ka labus rezultātus nesagaidīt, ja attīstība netiek plānota ilgtermiņā un nav aprēķinu par izvirzīto finanšu mērķu sasniegšanu.

Rīgas 1.slimnīca pirms desmit gadiem bija bankrota priekšā. Šodien tā ir viena no retajām veselības aprūpes iestādēm Latvijā, kas strādā ar peļņu un attīstās. Izaugsmes atslēgas vārdi – ambīcijas, drosmīgi attīstības un reāli finanšu mērķi, precīza plānošana. Rezultāts – viena no lielākajām un stabilākajām ambulatorās un dienas stacionārās veselības aprūpes iestādēm.

Domāju, ka ir vairāki aspekti, kas svarīgi jebkurai veselības aprūpes iestādei. Pirmkārt, kvalificēts personāls. Tā ir profesionāla un kompakta administrācija, kas nodrošina procesu vadību. Rīgas 1.slimnīcas administrācijā strādā tikai 10% no kopējā darbinieku skaita, bet ārstu skaits pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis par desmito daļu. Mēs aktīvi strādājam pie jaunu ārstu piesaistes, piemēram, ārstu īpatsvars vecumā 35-45 gadi ir divas reizes augstāks nekā Latvijā caurmērā (21% pret 11%).

No personāla kompetences un spējas komunicēt ar pacientiem atkarīga viņu apmierinātība. Šā gada sākumā veiktais pētījums Pacientu apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti liecina, ka apmierinātību visvairāk ietekmē kvalitatīva komunikācija ar mediķiem. Ja cilvēks ir informēts par ārstēšanas gaitu, tad apmierinātība ar veselības aprūpes iestādi pieaug. Kvalitatīva komunikācija ir svarīga veiksmīgā ārstniecības procesā, taču, šķiet, tieši saziņā ar pacientiem mediķi mēdz grēkot visbiežāk. Tā ir problēma, kas mums visiem kopā un katram atsevišķi jārisina.

Otrkārt, mērķtiecīgas investīcijas medicīnas tehnoloģijās. Šodien nav problēmu nopirkt jaunu ierīci. Taču vispirms svarīgi izvērtēt plānoto noslodzi, efektivitāti, gaidāmos ekspluatācijas izdevumus, iespēju papildināt programmatūru. Dīkstāve un dārgi remonti pagarina rindas un pasliktina naudas plūsmu, bet augstas precizitātes modernās tehnoloģijas ietaupa gan ārstu, gan pacientu laiku, ļauj precīzāk noteikt diagnozi un nodrošina labāku ārstēšanu. Arī mediķi jūtas novērtētāki un motivētāki, strādājot ar mūsdienīgām tehnoloģijām.

Treškārt, piedāvāto pakalpojumu klāsts. Saprātīgs balanss starp valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un maksas pakalpojumiem ir aspekts, kas slimnīcai ļauj būt finansiāli stabilai, kā arī motivē pilnveidot pakalpojumu kvalitāti. Valsts finansējums veselības aprūpei palielinās, tādēļ vajadzētu samazināties pieprasījumam pēc maksas pakalpojumiem. Taču Rīgas 1.slimnīcā ienākumi no maksas pakalpojumiem pieaug. Proti, 2015. gadā slimnīca sniedza maksas pakalpojumus 5,1 miljona eiro vērtībā, bet 2018. gadā – 6,4 miljonu eiro vērtībā.

Latvijā daudzi izvēlas saņemt maksas medicīnas pakalpojumus. Daļa nespēj sagaidīt rindu uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, daļa ir gatavi maksāt, citi izmanto darba devēju iegādātas veselības apdrošināšanas polises.

Visas veselības aprūpes iestādes nav vienādas. Ambulatoros pakalpojumus un dienas stacionāru ir grūti salīdzināt ar lielām slimnīcām, kurām valsts apmaksātie pakalpojumi veido aptuveni deviņas desmitdaļas ienākumu un kur diezin vai iespējama kardināli cita aina. Taču Rīgas 1.slimnīcai pašu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem veido 38% no kopējā budžeta. Tas liecina, ka slimnīcas sniegtie pakalpojumi ir novērtēti.

Ceturtā svarīgā lieta – veselības aprūpes pakalpojumi jābalsta pacienta vajadzībās. Ikviens pacients ir individuāls un pakalpojumus vērtē no sava skata punkta. Ja slimnīca piedāvā sliktu pakalpojumu, tad cilvēkam vienalga, kāda ir pati veselības aprūpes sistēma. Pacients vēlas saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus tagad un tūlīt. Ja veselības aprūpes iestāde piedāvā precīzu diagnostiku, efektīvu ārstēšanu un kompetentu personālu, tad pacients saņem saprotamu un kvalitatīvu pakalpojumu. Un tas ir ieguldījums gan cilvēka veselībā un dzīves kvalitātē, gan sabiedrības veselībā un tautsaimniecībā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgas 1.slimnīcā aizpildīti 97% medicīnas māsu amata vietu

Lelde Petrāne, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas 1.slimnīcā māsu trūkums nav aktuāls – aizpildīti 97% amata vietu.

Salīdzinot vidējos rādītājus Latvijā par māsām profesionāli aktīvajā vecumā, Rīgas 1.slimnīcā tie ir par trešdaļu augstāki nekā valstī caurmērā, informē Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, daktere Natālija Zlobina.

«Kā zināms, Latvijas veselības aprūpe saskaras ar ievērojamu personāla, tai skaitā ar māsu trūkumu. Valstī trūkst ap 30% jeb 3600 māsu. Savukārt Rīgas 1.slimnīcas personāla attīstības stratēģija mums ļāvusi piesaistīt šīs jomas speciālistus un būtiski mazināt vakanču skaitu,» skaidro N. Zlobina.

Pašlaik slimnīcā strādā 164 māsas un ārstu palīgi. 1.slimnīcā strādājošās māsas 36-45 gadu vecumā ir par trešdaļu vairāk nekā valstī caurmērā – 21% Rīgas 1.slimnīcā pret 16% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Viņasprāt, Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. «Daugavpils situācija var atkātoties jebkurā slimnīcā, kad ir atvaļinājumi, vai ārstiem ir slimības lapas,» uzsverot cilvēkresursu nepietiekamību veselības aprūpē, teica Šerna.

Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs skaidroja, ka patlaban notiek sarunas ar anesteziologiem par pakalpojumu sniegšanu slimnīcā, kā arī par slimnīcas iekšējo procesu reorganizāciju. «Runājam par to, kā reorganizēt operācijas bloka darbību, lai ar esošajiem resursiem nodrošinātu darbību. Mums būs stratēģisks risinājums,» teica Semjonovs.

Viņš pauda, ka slimnīcā cerēja, ka situācija atrisināsies, ārstiem atgriežoties pēc prombūtnes slimības dēļ. «Taču tas nav pietiekami - jādomā, kā situāciju risināt ilgtermiņā,» norādīja Semjonovs, piebilstot, ka slimnīca vēl ciešāk sadarbosies ar citām ārstniecības iestādēm reģionā. Plānots tikties ar kolēģiem Kārsavā un Preiļos, taču ir virkne specifisku pakalpojumu, kas pacientiem reģionā tiek piedāvāti tikai Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca» atsākusi plānveida operāciju veikšanu, apliecināja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S).

Darba sanāksmē medicīniskās iestādes vadītājs Grigorijs Semjonovs paziņojis par plānveida operāciju slimnīcā atsākšanu un anesteziologu pietiekamu kapacitāti, jo iepriekš viņam uzdots risināt krīzes situāciju, līdz septembrim atceļot plānveida operācijas. Elksniņš stāstīja, ka speciālisti piesaistīti no citām iestādēm, tāpat arī pašas slimnīcas ārsti tiek novirzīti no dežūrām uz plānveida operāciju veikšanu.

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Savukārt Semjonovs pastāstīja, ka darbā ir atgriezies viens speciālists no atvaļinājumā, kā arī ārsts, kuram bijusi pārejoša darba nespēja. Tāpat piesaistīti divi jauni speciālisti, kas nodrošinās dežūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā ir apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums, teikts piektdienas rītā izplatītā Lietuvas valdības paziņojumā, par kuru vēstīja ziņu vietne "15min.lt".

Ar "Covid-19" vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Inficētā sieviete ir ievietota izolatorā Šauļu slimnīcā, bet trīs viņas ģimenes locekļi tiek novēroti.

"Tiek ziņots, ka šai pacientei ir viegli simptomi, šobrīd viņai nav temperatūras, tiek veikta nepieciešamā ārstēšanās. Šīs sievietes, kā arī kā citu ceļotāju, kas atgriežas no vīrusa skartajām zonām, monitorings tiek veikts kopš atgriešanās brīža Lietuvā," paziņojumā norādīja ministrija.

Trim pacientes ģimenes locekļiem, kas arī tiek novēroti slimnīcā, šobrīd nav koronavīrusa simptomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban iepauzēts

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eiropas Komisijai radušies jautājumi par Stradiņa slimnīcas projekta izmaksu pieaugumu

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Strādājot publiskajā un privātajā sektorā, kāds ārsts mēnesī nopelna aptuveni 39 000 eiro

LETA, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lai nepieļautu darbinieku izdegšanu, teju uz mēnesi slēgs Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļu

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas slimnīcā līdz 1.oktobrim aizvērs dzemdību nodaļu, lai ļautu mediķiem pilnvērtīgi atpūsties un vienlaikus varētu atsvaidzināt arī nodaļas fizisko vidi, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

SIA «Kuldīgas slimnīca» valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pauda, ka iestādes vadības mērķis ir vēl labāka, ģimenēm draudzīgāka dzemdību nodaļa, tāpēc personālam jādod atelpa un jāveic kosmētiski uzlabojumi, lai pēc pārtraukuma nodaļa vēl labāk kalpotu savam galvenajam uzdevumam - dzemdniecībai. Rozenfelds arī atvainojas apkaimes jaunajām māmiņām par sagādātajām neērtībām.

Slimnīca par lēmumu ir informējusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonā dzīvojošās sievietes, kurām sākušās dzemdības, pārvirzīs uz citām dzemdību nodaļām, norādīja slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons.

«Mēs esam ļoti gandarīti, ka Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļas darbu novērtē un izvēlas pacienti ne tikai no dažādām vietām Kurzemē, bet arī no Latgales un citām vietām. Taču personālam ir jāatpūšas, nedrīkstam pieļaut kolēģu pārstrādāšanos un izdegšanu, jo citādi nespēsim noturēt nodaļā uzstādīto augsto kvalitātes latiņu,» pauda dzemdību nodaļas vadītāja Natālija Gailīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu neto apgrozījums pērn bijis nepilns miljards eiro, savukārt tīrā peļņa – tikai nepilni 40 miljoni eiro

To liecina SIA Lursoft pētījums. Lai arī veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu skaits pārsniedz 2100, taču gada pārskatus iesnieguši tikai 79% kompāniju. Interesanti, ka no gada pārskatus iesniegušo 986,88 miljoniem eiro neto apgrozījuma 27% ģenerē lielās universitāšu slimnīcas. TOP 10 veselības aprūpes iestāžu vidū ir tikai divi ārpus Rīgas esoši uzņēmumi – SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca. Lursoft aprēķinājis, ka privātā kapitāla veselības aizsardzības iestādes 2018. gadā katra apgrozījusi vidēji 52,13 tūkst. eiro, kamēr valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumi – 2,35 milj. eiro. Mazāka atšķirība vērojama, salīdzinot vidējo peļņu, – valsts un pašvaldību uzņēmumiem tā pagājušajā gadā bijusi 4,26 tūkst. eiro, kamēr privātajā sektorā – 2,52 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Stradiņa slimnīca atsākusi darbu; būs ierobežota pacientu plānveida uzņemšana

LETA, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdienas vakarā atsākusi darbu normālā režīmā, tomēr ceturtdien, 1.augustā, būs ierobežota pacientu plānveida uzņemšana.

Kā informēja PSKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Podniece, ārstniecības iestādes pacientiem un darbiniekiem nekādi apdraudējumi nepastāv un jau šonakt ir atvērta slimnīcas uzņemšanas daļa.

No ceturtdienas rīta pacientiem būs pieejami arī ambulatorie pakalpojumi, tas nozīmē, ka varēs apmeklēt, piemēram, poliklīniku, kā arī veikt procedūras un izmeklējumus, kuru dēļ nav ilgstoši jāpaliek slimnīcā.

Savukārt pacientu plānveida uzņemšana, piemēram, uz operācijām, ceturtdien būs ierobežota, taču iestādes personāls mēģinās ar konkrētajiem pacientiem sazināties personīgi, pastāstīja Podniece.

No slimnīcas trešdien uz laiku evakuēto pacientu piederīgie esot informēti par viņu tuvinieku atrašanās vietu. Podniece gan atzīmēja, ka pārvesto pacientu skaits esot salīdzinoši neliels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1. septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Šerna norādījusi, ka atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ līdzīga situācija var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā. Šāds vēstījums nav diezin cik iepriecinošs un mierinošs pacientiem, kuri – ak, tavu neražu – mēdz slimot arī vasarā. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka panikai arī nav pamata. Jo runa ir tikai par ierobežotu plānveida palīdzību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā nekādi ierobežojumi nebūs un netiek plānoti. Tas nozīmē, ka neviena slimnīca pacientam ar lauztu kāju līdz rudenim gaidīt neliks.

Interesanti, ka Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs stāsta, ka šāda situācija nav Latvijai unikāla un, piemēram, Spānijā un Francijā arī daudzās slimnīcās vasaras atvaļinājumu laikā plānveida operācijas nenotiek. Tomēr Daugavpils situācija kā lakmusa papīrītis parāda, ka Latvijā ir nopietnas problēmas ar ārstu pieejamību. Veselības ministre Ilze Viņķele uzsver, ka par šo problēmu ir runāts gadiem un ministrija nemitīgi ir norādījusi, ka zemais ārstu atalgojums rezultēsies to deficītā. Lai situāciju uzlabotu, Veselības ministrija nākamā gada budžetā ir pieprasījusi 120 miljonus eiro mediķu algu paaugstināšanai. Tāpat ministre uzsver, ka tas noteikti ir slimnīcu labas pārvaldības jautājums, jo atvaļinājumi nav nekas neplānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viņķeles vīzija - trīs universitātes slimnīcas un četras reģionālās slimnīcas

LETA, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vīzijā par Latvijas slimnīcu tīklu būtu trīs universitātes un četras reģionālās slimnīcas, bet pārējās būtu zemāka līmeņa slimnīcas, šādu viedokli šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda ministre.

Patlaban saskaņā ar Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību Latvijas slimnīcu tīkls veidojas no 39 slimnīcām, kuras iedalītas piecos līmeņos.

Piektajā jeb augstākajā līmenī ir trīs Latvijas lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Ceturtajā līmenī ir septiņas reģionālās slimnīcas, trešajā - vēl septiņas slimnīcas, otrajā - četras, bet pirmajā - sešas. Tikmēr vēl ir arī trīs piektā līmeņa specializētās slimnīcas un deviņas specializētās ārstniecības iestādes.

Viņķele sacīja, ka no 1.aprīļa vajadzētu sākties veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši slimnīcu līmeņiem, tomēr viņai ir bažas, ka atsevišķas slimnīcas izvēlējušās pārāk augstu līmeni un nespēs nodrošināt apsolītos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas "Veselai Latvijai" ietvaros Latvijas Mobilais Telefons (LMT) nodrošinājis Latvijas lielākajām slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) vairāk nekā 1000 iekārtu, pieslēgumu un risinājumu attālināta darba veikšanai.

Latvijas medicīnas sistēma šobrīd tiek pakārtota darbam pandēmijas apstākļos, iespēju robežās ar plānveida pacientiem strādājot attālināti, lai pasargātu mediķus no fiziska kontakta un inficēšanās un mobilizētu visus iespējamos resursus Covid-19 izplatības mazināšanai.

Tāpēc trīs lielākās slimnīcas Latvijā – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – digitalizē savu darbību, īstenojot apjomīgu tehnoloģiju ieviešanu.

Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kādā kriminālprocesā pirmdien veicis kratīšanu pašvaldības SIA «Rīgas 1.slimnīca» un aizturējis trīs personas.

KNAB skaidro, ka kriminālprocess sākts 5.aprīlī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dokumentu viltošanu.

Krimināllieta saistīta ar aizdomām, ka «Rīgas 1.slimnīcas» amatpersona, iespējams, ļaunprātīgi izmantojusi dienesta stāvokli, noslēdzot līgumus iepirkumos, un ka būvdarbu veicējs, iespējams, viltojis dokumentus par veiktajiem būvdarbiem.

Lietā veiktas 12 kratīšanas, izņemts apjomīgs daudzums dokumentu un datu nesēju, kuriem varētu būt pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Birojā apliecināja, ka patlaban aizturētas trīs personas. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto, par drošības līdzekļa piemērošanu procesa virzītājs lems 48 stundu laikā. Likums paredz, ka bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru lemj tiesa pēc izmeklētāja ierosinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB veicis kratīšanu pie Rīgas 1.slimnīcas valdes locekļa Sevastjanova

LETA, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kratīšanu ir veicis arī pie Rīgas 1.slimnīcas valdes locekļa un Rīgas domes deputāta Genādija Sevastjanova (S), apstiprināja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (S).

Politiķis norādīja, ka nevar komentēt KNAB uzsākto procesu, taču apstiprināja, ka viena no kratīšanām notikusi arī pie viņa partijas biedra Sevastjanova. Vicemērs nesniedza informāciju, vai Sevastjanovs varētu būt viena no aizturētajām amatpersonām.

Baraņņiks gan partijas biedru aizstāvēja, sakot, ka Sevastjanovs ir cilvēks, «kurš ieguldījis visus savus spēkus un dvēseli, lai izglābtu un attīstītu Rīgas 1.slimnīcu".

«Nav Rīgā cilvēka, kurš būtu izdarījis vairāk šīs slimnīcas labā. Gan es, gan visi mani kolēģi Rīgas domē - partijās «Saskaņa» un «Gods kalpot Rīgai» - ir absolūti pārliecināti, ka Genādijs nevarēja paveikt neko pretlikumīgu. Viņš var rēķināties ar pilnu savu kolēģu atbalstu un uzticību,» pauda vicemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ziedojusi 100 000 eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fondam, lai atbalstītu medicīnas tehnoloģiju un individuālo aizsarglīdzekļu iegādi vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

"Izjūtot atbildību par valsti un līdzcilvēkiem, "Latvijas Gāze" vēlas piedalīties cīņā ar pasauli pārņēmušo Covid-19, jo vīruss ir atstājis iespaidu uz mūsu ikdienu un negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Šobrīd sabiedrību pārņem šaubas par stabilitāti un neziņa par nākotni, tādēļ katram iedzīvotājam un uzņēmumam jāpiedalās ar savu ieguldījumu pandēmijas seku mazināšanā, tādā veidā palīdzot atgriezt šobrīd zaudēto mieru un drošības sajūtu.", saka AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Lipīgās slimības pasaulei ir nodarījušas un turpina nodarīt milzīgu postu. "21.gadsimts - jaunu infekciju rašanās gadsimts" - šī Pasaules Veselības organizācijas pirms 30 gadiem izteiktā atziņa šodien ir biedējoša Covid-19 pandēmijas realitāte. Infektologu zināšanas, medicīniski tehnoloģiskās iespējas un prasmes šobrīd redzamas reālā darbā, ārstējot Covid-19 infekcijas slimniekus. "Latvijas Gāzes" dāvinājums ir pilsoniskās sabiedrības atbildības un saliedētības paraugs. Tas raisīs Latvijas Infektoloģijas centra mediķos gan emocionālu saviļņojumu un pateicību, gan dos iespēju iegādāties dažādu infekcijas slimību pacientu ārstēšanai ilgtermiņā nepieciešamās medicīnas tehnoloģijas. Par ziedotajiem līdzekļiem, rūpīgi izvērtējot, plānojam iegādāties gan medicīnas aparatūru Intensīvās terapijas un citām nodaļām, gan telpu dezinfekcijas iekārtas. Latvijas Infektoloģijas centra uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt slimnīcā drošu vidi pacientiem un mediķiem," norāda LIC galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenes vidusskolā konstatētā zarnu infekcija, visticamāk, ir norovīruss, un saslimušo skaits līdz šodienai pieaudzis līdz 61 bērnam, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Viņa gan uzsvēra, ka epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Visi saslimušie ārstējas ambulatori un saslimšana norit ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudē konstatējis, ka ēdienu skolas un arī bērnudārza audzēkņiem gatavoja skolas virtuvē, turklāt tajā konstatēti vairāki vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi, tostarp, dezinfekcijas un tīrīšanas pasākumu realizācijā, personāla higiēnā - roku mazgāšanā.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina informēja, ka skolēnu ēdināšanas pakalpojumus skolā esošajā virtuvē nodrošina SIA Draugs-SD. Šo informāciju apstiprināja arī PVD. Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties ar Draugs-SD vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ministre: Palielinot medicīnas darbinieku algas, pirmā prioritāte būs NMPD

LETA, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežotā budžeta finansējuma apstākļos nākamgad palielinot medicīnas darbinieku algas, pirmā prioritāte būs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), intervijā telekanālam LNT uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre atgādināja, ka pašreizējais budžeta piedāvājums paredz brīvu fiskālo telpu 150 miljonu eiro apmērā, no kuriem Veselības ministrija pretendē uz 120 miljoniem eiro. Viņķele esot aptaujājusi koalīcijas partnerus par viņu gatavību novirzīt veselības aprūpei likumā ierakstītos 120 miljonus eiro, taču saņēmusi atbildi, ka partijas neatbalstītu budžetu, ja teju visus brīvos līdzekļus novirzītu tikai vienai jomai, jo arī citām ministrijām ir vajadzības.

Šādos apstākļos pašlaik tiek runāts par papildus 45 miljonu eiro novirzīšanu veselības aprūpei, bet Viņķele esot apņēmības pilna ar argumentiem pacīnīties par lielākas summas iedalīšanu. «Pilnīgi noteikti kāds algu pieaugums nozarē būs,» piebilda politiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā pārtraukta uzņemšana, evakuē pacientus

Lelde Petrāne, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plkst. 13.44 saņemti anonīmi spridzināšanas draudi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā.

Kā liecina slimnīcas sniegtā informācija, nekavējoties uzsākta sadarbība ar Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un citām ārstniecības iestādēm.

Slimnīcā izsludināts ārkārtas stāvoklis, uzsākta pacientu evakuācija, apturētas plānveida operācijas, kā arī apturēta pacientu uzņemšana un apmeklēšana. Smagā stāvoklī esošie pacienti tiek pārvietoti uz citām ārstniecības iestādēm, savukārt tie, kuru veselības stāvoklis atļauj, nekavējoties tiek izrakstīti ar rekomendācijām ārstēšanai mājās.

Situācija tiek kontrolēta - Valsts policija, zemessardze un sapieri uzsākuši darbu pie draudu novēršanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Atgriežas Latvijā, lai palīdzētu insultu pārcietušajiem dzīvot labāk

Laura Mazbērziņa, 07.02.2019

SIA Vigobot uzņēmuma īpašnieki - pa kreisi Kristaps Krafte, pa labi Jānis Šlēziņš.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānija SIA Vigobot, kas darbojas digitālās veselības jomā, vēlas mainīt insulta rehabilitāciju. Ļaujot cilvēkiem būt vairāk iesaistītiem savā ārstēšanā, labāk saprast savu veselības stāvokli un iegūt praktiskas zināšanas un emocionālu atbalstu ar aplikācijas palīdzību.

SIA Vigobot ar zīmolu Vigo piedāvās informāciju un praktiskas zināšanas par insultu pacientiem un viņu ģimenes locekļiem. Nākotnē šis pakalpojums būs kā bezmaksas aplikācija gan Android, gan iOS viedierīču lietotājiem. Lietotni vēl nevar lejupielādēt, bet šobrīd var pieteikties tās testēšanai, kura ir viena no svarīgākajām aplikācijas radīšanas sastāvdaļām, jo mērķis ir izveidot insultu pārcietušajiem draudzīgāko lietotni. Lai testētu aplikāciju, uzņēmuma īpašnieki šobrīd izmanto digitālo asistentu sociālajā tīklā Facebook.com, Messanger platformā. «Mēs vēlamies aplikāciju piedāvāt bezmaksas, lai Vigo aizsniegtu maksimāli daudz cilvēku. Kamēr Vigo ir izstrādes stadijā, mēs sadarbojamies ar neirologiem, klīniskajiem psihologiem, kā arī viens no uzņēmuma īpašniekiem ir neiroķirurgs, kurš ir daudz strādājis ar insulta pacientiem. Visi šie cilvēki dod aplikācijai zināšanas no medicīniskās puses. Noteikti plānojam sadarbību arī ar ģimenes ārstiem, tāpat kā ar rehabilitācijas centriem un slimnīcām, lai tie varētu saviem pacientiem piedāvāt Vigo. Taču domājam, ka tas nebūs ātrāk par 2019. gada rudeni,» pastāstīja Kristaps Krafte, uzņēmuma īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Pasaulē lielākā piekūnu slimnīca

Lelde Petrāne, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad piekūns saslimst, šo Persijas līča valstīs ļoti mīlēto un dārgo medību putnu īpašnieki zina, kur vērsties - piekūnu slimnīcā Abū Dabī, kas ir lielākā pasaulē.

«Tie ir kā viņu mazuļi, viņi grib tiem visu labāko,» stāsta slimnīcas direktore, vācu veterinārārste ar vairāk nekā 25 gadus ilgu pieredzi piekūnu ārstēšanā Margita Millere. «Reizēm, kad piekūnam kaut kas atgadās naktī, īpašnieki sēž šeit stundām, gaidot rīta gaismu,» viņa teic.

«Beduīni izmantoja piekūnus, lai medītu un iegūtu gaļu. Līdz ar to piekūns bija būtisks, lai nodrošinātu beduīnu ģimenei izdzīvošanu. Šie putni vienmēr uztverti kā ģimenes bērni, un tas tā saglabājies līdz pat mūsdienām,» skaidro veterinārārste.

Tā kā šo putnu lidošanas ātrums pārsniedz 300 km/h, tie var gūt nopietnus savainojumus.

Valdības atbalstītā Abū Dabī slimnīca ir piekūnu medicīnas, pētniecības un treniņu centrs pasaules mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūžībā devies Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs Boriss Teterevs

LETA, 22.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc smagas slimības sestdien mūžībā devies Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs Boriss Teterevs, lasāms fonda mājaslapā.

Boriss Teterevs dzimis Rīgā, mācījies Rīgas 10.vidusskolā, studējis Rīgas Medicīnas institūtā (tagad - Rīgas Stradiņa universitāte). Pēc absolvēšanas deviņus gadus praktizējis Rīgas pilsētas 4.slimnīcā un Rīgas pilsētas 5.slimnīcā. Līdz 2008.gadam nodarbojās ar uzņēmējdarbību Latvijā un ārvalstīs.

2010.gadā kopā ar dzīvesbiedri Ināru Teterevu nodibināja ģimenes labdarības fondu.

Teterevam pasniegts Ministru kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un Triju Zvaigžņu ordenis. Teterevs kļuvis par Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktoru, Latvijas Universitātes Goda biedru un Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saslimšanas gadījumi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 reģistrēti visos Latvijas reģionos, izņemot Kurzemi un Vidzemi, liecina Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) publicētā informācija.

Visvairāk saslimšanas gadījumu reģistrēts Rīgā un galvaspilsētas reģionā, bet vismazāk Zemgales un Latgales reģionos.

SPKC norāda, ka sīkākus datus patlaban centrs nevarot atspoguļot, lai pasargātu konkrētos pacientus no sensitīvo datu izpaušanas.

Pieaugot gadījumu skaitam, dati tiks publicēti Latvijas novadu sadalījumā, sola SPKC.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī Latvijā konstatēti vēl deviņi inficēšanās gadījumi ar Covid-19, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 26 ar šo vīrusu saslimuši iedzīvotāji. Pēdējā diennaktī veikti 258 laboratoriskie izmeklējumi, no tiem pozitīvi bijuši deviņi. Kopā izmeklētas 666 personas.

Piektdien visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību. Paredzēts, ka šodien valdība nolems par vēl stingrākiem ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru