Jaunākais izdevums

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

No otras puses, Austrumeiropā bija ideoloģiska uzticība taupības memoranda stingrai ievērošanai. Spānijā, Portugālē un Īrijā valdības baidījās dot iemeslu vietējām Syriza veida kustībām, tāpēc arī tur situācija izveidojās atšķirīga. Francijā un Itālijā ir simpātijas pret Grieķiju, tomēr viņi nav gatavi spēcīgai rīcībai Grieķu valdības atbalstam, bet vācieši vienkārši negribēja Eiropā vēl vienu kreiso valdību. Tas ir īsts izaicinājums, jo liek domāt, ka Eiropā ir iespēja, ka zināmas leģitīmas politiskās partijas nevar nākt pie varas. Tas ir tiešām dīvaini un neatbilstīgi demokrātiskas sistēmas attīstībai.

Tāpēc notikušajam nav nekāda sakara ar Grieķijas izvērtējumu, bet gan ar Eiropas un tās valstu iekšējo politiku. Iesaistīto institūciju sakarā jāsaka, ka Eiropas Komisija vēl bija daudzmaz elastīga savā attieksmē, bet ne ECB un SVF. SVF bija ļoti stingrs, jo tas prasa vienādu programmu visur, un tas nedos Eiropas valstij elastīgāku iespēju nekā kādai Āzijas vai Dienvidamerikas valstij. Un atkal jau – tas viņiem vienkārši bija sevišķi grūti norijams, bet tādai stingrībai nebija tieša sakara ar Grieķijas gadījumu. Esmu runājis ar augsti stāvošām SVF amatpersonām, un viņi piekrīt, ka Grieķijas programma ir izgāzusies. Savukārt ECB bija ļoti noraizējusies par savu institucionālo varu. Tās amatpersonām tāpat kā iepriekšējo valdību laikā ir bijušas atvērtas jebkuras ministrijas durvis Atēnās, pa kurām tās būtu gribējušas ieiet, bet tās to nav darījušas, un ECB nekad nepieņēma 20. februāra vienošanos starp Atēnām un Eirogrupu par aizdevuma termiņa pagarinājumu. Visu šo iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju pašu, Grieķijas valdībai nebija iespējams panākt kaut vienu vienīgu piekāpšanos sava parāda lietā.

Jūs teicāt, ka Grieķijas valdībai ir visai skaidra sapratne par notiekošo. Bet iepriekš tā visai skaidri ir arī viltojusi savus grāmatvedības datus.

Šī valdība pārstāv Grieķijas politisko pārmaiņu.

Lai tā būtu. Bet rēķini jau paliek.

Syriza un vairākums cilvēku, kas to veido, nekad agrāk nav bijuši pie varas. Viņu popularitāte balstījās faktā, ka grieķu vēlētāju uztverē viņi pamatā ir godīgi, ka viņi nav kukuļņēmēji un cilvēki, kas viltojuši valsts grāmatvedību. Viņi pārstāv atteikšanos no visas tās politiskās oligarhijas pagātnes un varas monopola, ko dalīja Jaunā demokrātija un Pasok. Jaunā demokrātija tiešām līdz 2009. gadam agresīvi viltoja grāmatvedību, un notika tas saziņā ar Eurostat un Eiropas varas iestādēm. Tas nebija kaut kas tāds, ko būtu darījuši grieķi vieni paši. Varas iestādēm bija zināms, ka grieķu rēķini nav kārtībā, un tas bija zināms jau tai laikā, kad Grieķiju ielaida eirozonā. Tas viss notika politisku iemeslu dēļ.

Kad nu Grieķijas tauta spēja apvērst šo konkrēto varas struktūru, tā domāja, ka eiropieši, ja tos tiešām interesē godīga un tīra Grieķijas valdība, šo valdību atbalstīs. Bet atkal jau ir tie paši argumenti – jūs, grieķi, grāmatvedības viltotāji! It kā Aleksis Ciprs būtu jelkad viltojis kādu rēķinu.

Tad pret jaunajiem čaļiem nevar būt vecās prasības?

Pret jaunajiem čaļiem izturas tā, it kā viņi būtu tieši atbildīgi par tām rīcībām, kuru nolieguma dēļ viņi ir tikuši ievēlēti.

Nu labi, bet kā būt ar kopš latīņiem zināmo principu, ka līgumi ir jāpilda?

Tā ir tiesiska procedūra. Un ja līgums ir parakstīts spaidu ietekmē, tas nav leģitīms un tiesiski uzspiežams. Nevar teikt, ka līgums ir tiesisks, ja tas ir parakstīts ar nazi pie rīkles, un tieši tādiem vārdiem Ciprs arī raksturoja Grieķijas memorandu. Pašlaik viņu rīcībai nav bijis citas alternatīvas, jo bija tieši draudi viņu banku sistēmas pastāvēšanai. Bet vai šis memorands ir leģitīms? Nē, nemaz, un arī iepriekšējais tāds nebija. Es piekrītu, ka par to ir jābūt sarunām, bet tām ir jābūt balstītām praktiskā realitātē un mēģinājumā atrast kaut ko labāku.

Vai vienkāršā valodā tas nozīmē parāda atlaišanu?

Tūlītējais jautājums šeit nav par parādu. 2012. gadā Grieķijas parāds jau tika ļoti pamatīgi pārstrukturēts, un, pēc maksājumiem SVF un ECB šogad praktiski tur nav nekā tāda steidzama līdz pat 2022. gadam. Pārrunām par parādu ir vēl vairāki gadi. Īstās sarunu tēmas pašlaik ir budžeta primārais pārpalikums, pilnīgi disfunkcionālā privatizācijas programma, kas faktiski nozīmē valsts aktīvu atdošanu ārvalstu kompānijām bez naudas.

Ķīnieši jau Pirejā ir pamatīgi investējuši, un nevar teikt, ka tur tāpēc kaut kas nedarbotos.

Ar ķīniešiem bija viens no labākajiem darījumiem – tas ir noteikti. Bet pārdot lidostas vācu būvniecības kompānijām bez kādas valdības piedalīšanās investīciju līgumos nozīmē dabūt draņķīgas lidostas ar aizplūstošu kapitālu. Ķīnas Cosco Pirejā ir cita lieta – tā ir pamatīga investīcija ap 300 miljoniem eiro, un viņi arī vienojās par nodarbinātības politiku ar arodbiedrībām, kā arī par mazākuma akciju paketi Grieķijas valdībai. Tā ka, ja kompānija gūs panākumus, valdībai būs ienākumi. Tas tiešām ir labs darījums.

Tad jūs nenoliedzat privatizāciju krīzes situācijā kā tādu?

Janisa Varufaka finanšu ministrija bija dzinējspēks aiz darījuma ar Cosco, un tas bija labs risinājums. Bet ja jūs privatizējat, piemēram, elektroenerģijas piegādātāju kaut kur Grieķijas salās, tad jūs paņemat un sabiedrības uzņēmumu padarāt par privātu monopolu, un tam nav absolūti nekāda sakara ar konkurētspēju.

Teiksim tā, ka esam ieskicējuši kļūdas no abām pusēm. Un kādi ir nākotnes scenāriji?

Pirmām kārtām es nepiekrītu kļūdu raksturojumam. Tās nav nekādas kļūdas, jo tas ir darīts ar mērķi. Ja paskatāmies, ko viņi ir izdarījuši ar aptiekām, ar piensaimniecību un pat ar maizes cepšanu, tad tās nav nekādas kļūdas. Prasīto reformu noteikums bija, ka piena produktiem Grieķijā iepriekšējais trīs dienu derīguma termiņš ir jāpagarina līdz septiņām dienām. It kā nevainīgi, bet pamatā tam ir sevišķi holandiešu piensaimnieku lobijs, lai viņiem būtu pietiekams termiņš piepludināt Grieķijas tirgu ar saviem produktiem. Tā nav neitrāla ekonomista, bet gan lobiju radīta lieliska ideja, un tai tāpat kā daudzām citām nav nekāda sakara ar Grieķiju pašu un tās interesēm.

Un tās nav nekādas reformas, lai gan tā tiek dēvētas. Janis Varufakis man reiz atgādināja, no kurienes vārds «reforma» vispār ir cēlies – no kurienes tas ekonomikā ir ienācis? No Padomju Savienības.

No perestroikas?

Nē, no Hruščova un Brežņeva laikiem – no padomju reformu perioda, un toreiz tas nozīmēja decentralizāciju un vairāk tirgus procesu. Bet Grieķijai prasītās reformas nav par decentralizāciju – tās ir par vienīgo pareizo politikas līniju. Es to saucu par tirgus staļinismu.

Bet nākotne Grieķijā ir divējāda. Grieķija ir pakļauta kolonizācijai, jo tās valdībai un parlamentam ir formāli aizliegts ieviest likumus, kas iepriekš nav kreditoru apstiprināti. Tāpēc tā ir kolonija, nevis brīva valsts, un kolonizējusi to ir Eiropa.

Visu interviju Tirgus staļinisms darbībā lasiet 3. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apturēto saimniecisko darbību šogad mazāk nekā pērn

Db.lv, 09.11.2020

Aiz tirgotājiem otra lielākā grupa uzņēmumu, kuriem pēdējo divu mēnešu laikā visbiežāk apturēta saimnieciskā darbība, ir būvniecības uzņēmumi.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad desmit mēnešos saimnieciskā darbība apturēta 3,5 tūkstošiem uzņēmumu, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Ja salīdzina ar 2019.gada datiem, šogad saimnieciskā darbība apturēta par 22,30% uzņēmumu mazāk nekā pērn. Lielāks apturēto saimniecisko darbību skaits nekā aizvadītajā gadā reģistrēts vien janvārī. Ja šī gada janvārī saimnieciskā darbība apturēta 266 uzņēmumiem, tad pagājušajā gadā tie bijuši 228 uzņēmumi.

Padziļināti analizējot tos uzņēmumus, kuriem saimnieciskā darbība apturēta pēdējo divu mēnešu laikā, redzams, ka 2019.gada pārskatu iesnieguši vien 8,39% uzņēmumu. To vidējais apgrozījums pagājušajā gadā bijis 39,81 tūkst. eiro. Tiesa, starp uzņēmumiem, kuriem pēdējo divu mēnešu laikā apturēta saimnieciskā darbība, 11 komersantiem 2019. gada apgrozījums pārsniedzis 100 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests apturējis SIA Internet, kas administrē Latvijā populārāko sludinājumu vietni ss.lv, saimniecisko darbību, informē VID.

Papildināta visa ziņa!

Patlaban ss.lv vēl darbojas, jo pēc lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa pašu domēnu slēdz piecu dienu laikā.

Situācijā, kad ir apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, VID aicina patērētājus neveikt maksājumus par sludinājumu ievietošanu.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine ceturtdien preses konferencē pastāstīja, ka VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

Kārliņa-Ādmine norādīja, ka VID, analizējot ar e-komerciju saistītos riskus, konstatēja, ka, izmantojot šo interneta vietni, notiek ne tikai legāla uzņēmējdarbība, bet ir daļa cilvēku, kas nereģistrē savu saimniecisko darbību un nodarbojas ar auto tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs, paredz otrdien Ministru kabinetā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu iepriekšminēto krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem. Tiesa, atbalstu saņems tie uzņēmumi no saraksta, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019.gada martu Covid-19 izplatības rezultātā.

Minētie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.

LASI ARĪ: Vīrusa cirtiens tūrismam

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairums iedzīvotāju negatīvi vērtē drošībai svarīgu uzņēmumu nonākšanu ārvalstu investoru īpašumā

Žanete Hāka, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse jeb 54,1% respondentu pauž pārliecību, ka jebkura Latvijai piederoša stratēģiski nozīmīga uzņēmuma nonākšana ārzemju īpašnieka rokās ir vērtējama negatīvi, liecina pētījumu kompānijas Latvijas Fakti oktobrī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Pretējās domās ir 33,3% Latvijas iedzīvotāju, un vēl 12,6% aptaujāto nespēj noformulēt savu viedokli.

Vairāk nekā puse aptaujāto par Latvijas drošībai svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozari uzskata lauksaimniecību un mežsaimniecību; otrajā vietā respondenti liek enerģētiku un energoapgādi; tai seko tādas nozares kā transports un loģistika, pārtikas ražošana, rūpniecība, kā arī komunikācija un sakari.

Visnegatīvāk pret Latvijai stratēģiski nozīmīgu uzņēmumu nonākšanu ārzemju īpašnieku rokās ir noskaņoti respondenti ar augstāko izglītību (62%). Parasti respondenti ar augstāko izglītību, vērtējot dažādus ar tautsaimniecību saistītus jautājumus, pauž liberālākus uzskatus un ir visumā labvēlīgāk noskaņoti pret ārvalstu investoriem. Iespējams, ka viņu viedokli iespaidojis jautājuma formulējumā ietvertais uzņēmuma raksturojums — Latvijai piederošs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valērija Maligina meitas: «Mērķis ir turpināt mūsu tēta iesākto»

Kristīne Stepiņa, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Mēs ar tēvu bijām tuvi, viņš vienmēr apsprieda ar mani savas biznesa ieceres un nākotnes redzējumu par uzņēmuma turpmāko attīstību.»

AS Olainfarm veiksmīgu darbību turpmāk lielā mērā noteiks spēja dažādot eksporta noieta tirgus un saglabāt pozīcijas jau esošajos tirgos, pakāpeniski palielinot apgrozījumu. Uzņēmums jau kādu laiku intensīvi strādā pie jaunu produktu izstrādes, kas tirgū varētu nonākt 2019. gada pirmajā pusē, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāj Valērija Maligina meitas Nika Saveļjeva un Irina Maligina.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai plānojat turpināt V. Maligina uzsākto kompānijas attīstību? Vai V. Maligins ir jūs iesaistījis Olainfarm darbībā un stāstījis par uzņēmuma attīstības mērķiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau saredz milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Lai arī vēl ir pāragri sniegt galīgo novērtējumu, jo ir neskaidra situācija ar [dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora] Conexus Baltic Grid akcijām, kopumā valdības lēmums attiecībā uz gāzes tirgus liberalizāciju ir bijis ļoti labs. Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai. Pirmais - tirgus liberalizējas ļoti strauji, šobrīd ir reģistrēti 27 (13.jūlijā jau 29 - red.) potenciālie dabasgāzes tirgotāji, kas liecina, ka tirgus aktivitāte ir ārkārtīgi augsta. Protams, nelolosim ilūzijas, ka te būs 27 tirgus dalībnieku aktīva darbība, katrs darbosies savā nišā, bet kopumā aktivitāte ir liela. Ekonomikas ministrijai nekad nav bijis uzdots tik daudz jautājumu, kā darīt vienu vai otru lietu. Tirgus sāk strādāt un ir jāļauj tam pielāgoties,» klāstīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu valsts atbalsta programmā "Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai", informē LIAA.

Uz atbalstu šajā programmā var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījums vienā mēnesī laika posmā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 30%, kā arī, kuru 2020. gada marta vai aprīļa apgrozījums, salīdzinot ar 2019. gada divpadsmit mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam, ir samazinājies par 30%.

Atbalsta programma paredz, ka viesnīcas varēs saņemt atbalstu operacionālo izmaksu segšanā - 4 eiro apmērā par kvadrātmetru un līdzekļus drīkstēs izlietot komunālo pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas un tamlīdzīgas saimnieciskās darbības izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uzsāk pieteikumu pieņemšanu tūrisma uzņēmumu subsidēto darba algu programmā

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu par valsts atbalsta sniegšanu tūrisma nozares uzņēmumu darbinieku algu līdzfinansēšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība".

Paredzēts, ka tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbildīs noteiktajiem kritērijiem, varēs saņemt atbalstu 30 procentu apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai varēs sasniegt 800 tūkstošus eiro.

Atbalsta izmaksu administrēs LIAA, un iesniegumus par atbalsta saņemšanu varēs iesniegt no 29. jūlija līdz 30. septembrim.

Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 19,2 miljoni eiro.

Pieteikties atbalstam var, elektroniski aizpildot iesnieguma veidlapu, kura pieejama LIAA mājas lapā. Iesniegumu iespējams iesniegt kā elektroniski parakstītu dokumentu, iesūtot pa e-pastu [email protected], vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīsarpus gadu laikā saimnieciskā darbība apturēta 29 451 uzņēmumam; slēdzot līgumus, iesaka pārbaudīt darījumu partneru statusu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad saimnieciskā darbība apturēta teju vai 4500 uzņēmumiem. Lai arī bieži vien skan secinājumi, ka tās ir tikai tukšas čaulas, tomēr SIA Lursoft pētījums šo secinājumu apgāž. Proti, vēl 2014.gadā uzņēmumi, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, nodokļu maksājumos valsts budžetā samaksājuši 11,08 milj. eiro, bet pērn šī summa sarukusi līdz 6,03 milj. eiro. Pēc Lursoft aprēķiniem, 89,3% gadījumu no visiem uzņēmumiem, kuri pērn veikuši nodokļu maksājumus valsts budžetā, saimnieciskā darbība apturēta 2015. vai 2016. g.. «Ar vislielāko summu valsts budžetu 2015. g. papildinājis 2002. g. reģistrētais SIA Reneprint, kurš 2015.gadā valsts budžetu nodokļu maksājumos papildinājis ar 254,07 tūkst. eiro, kas bija par 84,86 tūkst.eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma saimnieciskā darbība, pamatojoties uz VID lēmumu, apturēta 2015.gada novembra nogalē,» pētījuma rezultātus rāda SIA Lursoft pētniece Indra Urtāne. Viņa stāsta, ka nodokļu maksājumus, kas pārsniedz 100 tūkst. eiro, pērn valsts budžetā samaksājuši astoņi uzņēmumi, kuru saimnieciskā darbība patlaban apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Agro saņēmis atļauju iegādāties Dogo ražotāju

Zane Atlāce - Bistere, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 24. maijā pieņēmusi pozitīvu lēmumu, ar kuru lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmums SIA Baltic Agro iegūst izšķirošu ietekmi pār suņu barības Dogo ražotāju AS Tukuma straume, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā būtiski nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

Abu uzņēmumu darbība pārklājas cūku un mājputnu pilnvērtīgās barības un liellopu papildbarības tirgus segmentā, kā arī barības sastāvdaļu tirdzniecībā. Tā kā darbība nepārklājas suņu un kaķu barības tirgū un darījuma rezultātā vienu tirgus dalībnieku nomainīs otrs, KP apvienošanās izvērtēšanas laikā konkurences izmaiņas šajā tirgū neanalizēja.

KP secina, ka liellopu papildbarības un mājputnu pilnvērtīgās barības segmentā koncentrācija ir nebūtiska, jo šajos segmentos darbojas arī citi uzņēmumi ar līdzvērtīgām vai lielākām tirgus daļām. Taču augstāka tirgus koncentrācija pastāv cūku pilnvērtīgas barības tirgus segmentā. Lielākā daļa cūkām nepieciešamās barības tiek saražots uz vietas cūku audzēšanas saimniecībās, tāpēc KP secina, ka šis barības tirgus ir maznozīmīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Restorānos mums tiek taisīts šovs

Rūta Cinīte, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID pārbaudēs ir kļuvis tik ļoti klientorientēts kā nekad līdz šim

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Pēdējo nedēļu laikā ēdināšanas biznesa pārstāvji VID pārbaužu metodes pielīdzinājuši gestapo, pārmetot, ka pārbaužu rezultātā biznesam tiek radīti zaudējumi, jo uzņēmumu darbība tiek faktiski apturēta.

Nevaru neko konkrēti teikt par uzņēmējiem, kuri komentējuši VID darba metodes, jo mūsu iespējas runāt par konkrētiem nodokļu maksātājiem ir ierobežotas. Tomēr varu sacīt, ka publiskajā telpā tiek sniegta nepatiesa informācija par to, ka mēs apturam uzņēmuma darbību, aizverot restorānu. Tā ir nepatiesība. Nav tā, ka tiek apturēta darbība un pārtraukta klientu apkalpošana, – pagaidām, kamēr tiek noslēgts galdiņš. Ir tādi uzņēmumi, kuri ir sagatavojušies un instruējuši darbiniekus par to, kā rīkoties pārbaužu laikā – lai arī ir pilna zāle un pēc grafika darbiniekam jāstrādā līdz slēgšanai, viņš dodas prom, vienkārši mūk. Mums par godu tiek taisīts šovs. Intervijās ar darbiniekiem cenšamies noskaidrot, kā uzņēmuma darbība notiek realitātē, mums ir jāuzdod jautājumi, lai noskaidrotu patieso situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

VIDEO: Āgenskalna tirgus zaudējumus atgūst internetā

Ilze Žaime, 17.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz pārmaiņām pircēju paradumos, Āgenskalna tirgus komanda dažu dienu laikā izveidoja iepirkšanās platformu internetā, tirgošanos turpinot tiešsaistē.

Sūtījumi tiek komplektēti sadarbībā ar Kalnciema kvartāla tirgu, un reaģējot uz pieprasījumu, izsniegti Āgenskalna tirgus paviljonā "Siltumnīca" vai piegādāti mājās trīs reizes nedēļā. Tirgus pārstāve Una Meiberga skaidro, ka tik ātri nodrošināt šādu pakalpojumu izdevies, pateicoties jau esošajai zemnieku un mājražotāju datu bāzei, kā arī pieredzei šajā jomā. "Tas darbojas tā, ka zemnieki atved produkciju mums, mēs to sašķirojam, un tad cilvēki lielākoties paši brauc pakaļ, vai izvēlas piegādi mājās. Programmēšanas speciālisti darbojas, lai optimāli risinātu tehniskos jautājumus, un piegādes veic vairāki kurjeri, kas tikko zaudējuši darbavietas citos uzņēmumos," stāsta U.Meiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdaugavas vecākais un lielākais tirgus – Āgenskalna tirgus – tiks gatavots visaptverošai rekonstrukcijai. Šādu vēsti medijiem dienu pirms Lāčplēša dienas izplatīja tirgus apsaimniekotāja – Rīgas Centrāltirgus – pārstāvji. Ņemot vērā darbu apjomu, tirdzniecības process tiks pārtraukts jau drīzumā – no nākamā gada 1. janvāra. Iemesls – vēsturiskās celtnes tehniskais stāvoklis un sarūkošie tirdzniecības apjomi.

FOTO: Āgenskalna tirgus pirms vērienīgās rekonstrukcijas

Spriežot pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas, iemesli tirgus slēgšanai radušies ilgākā laika posmā. Proti, vasaras nogalē Āgenskalna tirgus pagrabā nelielā platībā nobrukusi daļa griestu, tāpēc slēgta centrālā ieeja. Tirgū strādājošie teic, ka iepriekšējais tirgus nomnieks, ar kuru nomas līgums lauzts, par seno celtni nav rūpējies un tā nolaista tiktāl, ka tagad tirgus jāslēdz. Jāatgādina, ka tikai šā gada pavasarī Rīgas Centrāltirgus lauza līgumu ar ilggadējo tirgus nomnieku, jo tas nepildīja savas saistības, proti, neveica nekādus ieguldījumus. To intervijā Dienas Biznesam pirms mēneša apgalvoja arī jaunais Rīgas Centrāltirgus vadītājs Artis Druvinieks. Viņš gan neņēmās komentēt to, kādi bijuši viņa priekšgājēju argumenti par labu līguma slēgšanai. Tomēr tagad kļuvis skaidrs, ka tehniskais stāvoklis Āgenskalna tirgū nav iepriecinošs un tirgus vadība esot nopietnu pārdomu periodā par tālākajiem soļiem. Druvinieks arī atgādināja, ka Āgenskalna tirgus ir kultūrvēsturisks piemineklis, līdz ar to jāveic jebkuru darbu saskaņošana. Lai kopumā veiktu Āgenskalna tirgus renovāciju, būtu nepieciešami 3 – 4,5 miljoni eiro, viņš lēsa. Šādas naudas neesot, un šobrīd jau kļuvis skaidrs, ka arī konkrēta plāna par tirgus atjaunošanu vēl nav. Pēc 1. janvāra ēka tikšot iekonservēta un tikai tad taps projekts remontiem. Te nu gribas jautāt, kur jūs, tirgus saimnieki, bijāt agrāk? Vai tiešām tirgus kapitāldaļu turētāja – Rīgas Domes – amatpersonas neredzēja, ka tirgus pamazām iet postā, ka tirgotājiem apstākļi ar katru gadu pasliktinās? Ar neapbruņotu aci katram apmeklētājam bija redzams gan brūkošais apmetums, gan novecojušās tirdzniecības vietas, kas atsauc atmiņā dziļus padomju laikus. Un kā var šādā situācijā runāt par sarūkošajiem tirdzniecības apjomiem, ja ilgstoši nekas netiek darīts tirgotāju darba apstākļu uzlabošanai un apmeklētāju piesaistei. To var nosaukt vienā vārdā – nesaimnieciskums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas intervija palīdz vienlaikus aprunāties ar vairākiem kandidātiem un sniegt viņiem informāciju par potenciālo darba vietu; šis intervijas veids piemērotāks gadījumos, ja ir daudz vakanču

«Grupas intervija ir efektīvākais formāts, kā pamanīt atbilstošākos kandidātus, īpaši pārdošanas speciālista amatam. Tā sniedz iespēju pamanīt košākās un drosmīgākās personības, ietaupīt laiku atlases procesā. Bieži kāds no uzaicinātajiem kandidātiem neierodas, tāpēc var uzaicināt vienu līdz trīs kandidātus vairāk – tas ļaus nezaudēt atlases laiku,» skaidro Egija Semičenkova, Viasat personāla speciāliste.

Grupas intervija lieliem darba devējiem ir efektīvs darbinieku atlases rīks vairāku iemeslu dēļ. «Pirmkārt, ir iespējams vispārīgu prezentāciju par uzņēmumu un konkrēto vakanci vienlaikus sniegt vairākiem kandidātiem, tā ietaupot laiku. Otrkārt, ja uzņēmums pirmajā atlases kārtā izmanto rakstiskos testus, arī tos var dod visiem kandidātiem vienlaikus, kas arī ir ietaupa laiku. Treškārt, gan pirms un pēc intervijas, gan tās laikā var izdarīt secinājumu par kandidātu un viņa uzvedību – pārliecību par sevi, uztraukumu, dabiskajām līdera prasmēm, māku komunicēt iniciatīvu un uzvedību kopumā,» pieredzē dalās Ginta Eisaka, Transcom Worldwide Latvia personāla vadītāja. Tomēr ir jārēķinās ar tādiem faktoriem kā stress, pārējo kandidātu uzvedība, atmosfēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 27.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere.

Uzņēmēju žurnāla #Dienas Bizness 27.aprīļa numurā lasi:

  • Statistika - birokrātiskie šķēršļi investīcijām.
  • Tēma - nejēdzīgu likumu lavīna grauj tautsaimniecību!
  • Intervija - Latvijas Lauksaimniecības universitāte rektore, profesore Irina Pilvere.
  • Portrets - Mārtiņš Vanags. Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs, interešu pārstāvības uzņēmuma "M12 Advisory" dibinātājs un partneris.
  • Aktuāli - ANM plāns finiša taisnē.
  • Globālā konkurence - ASV un Ķīnas sacensība par pirmās vijoles spēlēšanu pasaulē.
  • Finanses - konservatīvais onkulis zelts.
  • Enerģētika - intervija ar Dānijas Vēja enerģijas asociācijas "Wind Denmark" vadītāju Janu Serupu Hillebergu. Eksperta viedoklis - Andrejs Belijs, Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis.
  • Tendences - šajā laikmetā mēs pielāgojamies vai mirstam. Tas ir digitālais darvinisms. Intervija ar futūristu, investoru un sociālo uzņēmēju Igoru Beukeru.
  • Dienas Bizness Konferences - Startē lielākā atkritumu saimniecības reforma. Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus.
  • Brīvdienu ceļvedis - Māris Jansons, restorāna Kest šefpavārs un līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 20. aprīļa numurā:

  • Statistika - pētījumi un attīstība – esam pēdējie!
  • Tēma - Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā (P&A) – ES “astē”.
  • Intervija - Anastasija Udalova, Dzintars kosmētikas ražotāja H.A. Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.
  • Spēles noteikumi - lobiji nav labi, mums būs interešu pārstāvji! Intervija ar auditorkompānijas PwC Latvija vadošo partneri Zlata Elksnina-Zascirisnka.
  • Aktuāli - restorānu nozare ceļ trauksmi un aicina valdību atvērt terases.
  • Portrets - Ieva Tetere. SEB Latvia bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.
  • Tendences - kad “programmēt” varēs pašu naudu.
  • Dienas Bizness Konferences - Intervija ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu.Energopārvaldība – pirmais solis uz energoefektīvu darbību.
  • Brīvdienu ceļvedis - Ketija Karlsone, KURTS c o f f e e un AUCH beauty home īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dienas Bizness

Palielinās gadījumu skaits, kad darba alga neatbilst intervijā apsolītajam

Laura Mazbērziņa, 11.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, ka darba intervijā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Visvairāk palielinājies to gadījumu skaits, kuros alga neatbilst apsolītajam.

Salīdzinot 2018. gada un 2017. gada aptaujas datus, par 4% ir palielinājies tādu gadījumu skaits, kad pēc stāšanās amatā alga neatbilst intervijā solītajam. Pagājušajā gadā uz šo problēmu norādīja 23% respondentu. Tikmēr par 6% ir samazinājies situāciju skaits, kad reālajā darba vidē pienākumi ir plašāki vai citādāki, nekā solīts sākumā. Pērn par šo problēmu sūdzējās 34% aptaujas dalībnieku.

Tāpat, salīdzinot ar aptaujas rezultātiem pirms gada, par 2% ir palielinājies situāciju biežums, kad darba intervijā tiek solīti dažādi labumi, kas pēc stāšanās amatā netiek saņemti. Par 1% pieaudzis gadījumu skaits, kad darba grafiks realitātē atšķirtas no solītā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FKTK veiks papildizmeklēšanu ABLV Bank; darbības ierobežojumus nenosaka

LETA, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Liela daļa no ASV iestādes ziņojumā minētajiem gadījumiem jau ir izmeklēti pagātnē.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) dažu nedēļu laikā veiks papildizmeklēšanu ABLV Bank un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku, piektdien žurnālistiem sacīja komisijas vadītājs Pēters Putniņš, vienlaikus informējot, ka komisija nav ABLV Bank noteikusi darbības ierobežojumus.

«Vispirms ir jānoskaidro visi apstākļi, jo liela daļa no ASV iestādes ziņojumā minētajiem gadījumiem jau ir izmeklēti pagātnē. Atsevišķus gadījumus vēl izmeklējam un atkarībā no šīs izmeklēšanas rezultātiem tiks pieņemti lēmumi. Tas ir dažu nedēļu jautājums,» teica Putniņš.

Viņš gan patlaban neatklāja, kas tieši ir šie neskaidrie jautājumi, kurus FKTK izmeklē papildus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sestdienas, 14.novembra, līdz ārkārtējās situācijas beigām arī lielo un tirdzniecības centros izvietoto saimniecības un mēbeļu preču veikalu darbība brīvdienās un svētku dienās nebūs atļauta, šovakar ārkārtas sēdē lēma Ministra kabinets.

Kā informēja Ekonomikas ministrijā, pēdējās dienās strauji pieaugošais inficēto cilvēku skaits liek izvērtēt iespēju veikt papildu pasākumus cilvēku drošībai. Ņemot vērā plašo preču sortimentu, kas aptver saimniecības preču tirdzniecību, piemēram, mēbeles, virtuves piederumi, apgaismes ierīces, epidemiologi snieguši rekomendācijas svītrot saimniecības preču veikalus no pirmās nepieciešamības preču veikalu saraksta, kuru darbība tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās ir atļauta.

Aicina mēbeļu un būvmateriālu veikalus brīvdienās nestrādāt 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdienas pēcpusdienā nācis klajā ar aicinājumu...

Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu izpratnē tirdzniecības centri ir ēkas, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 kvadrātmetru vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz desmit tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

EK atzīmēja, ka valdības apstiprinātie grozījumi nozīmē, ka tādi veikali kā "Jysk", "Cenu klubs" un citi, kas atrodas tirdzniecības centros, brīvdienās strādāt nedrīkst. Savukārt higiēnas preču veikalu, piemēram, "Drogas", darbība ir atļauta gan tirdzniecības centros, gan ārpus tiem.

Uz 4 nedēļām izsludina ārkārtējo situāciju, brīvdienās ierobežos veikalus 

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo...

Tādi veikali kā "Depo","K-Senukai", "Kurši", "Ikea" un citi, kuru kopējā tirdzniecības platība ir virs 10 000 kvadrātmetriem, brīvdienās un svētku dienās strādāt nedrīkst.

Savukārt, ja veikalu platība ir zem 10 000 kvadrātmetriem, to darbība būs atļauta.

EM norādīja, ka veikalu, kuru platība ir mazāka par 10 000 kvadrātmetriem, darbība netiek ierobežota un tādos veikalos drīkst tirgoties ar visplašāko un dažādāko preču sortimentu.

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas un vietas to preču izsniegšanai, kas iegādātas internetveikalos.

Kā ziņots, lai mazinātu cilvēku, tai skaitā ģimeņu, pulcēšanos tirdzniecības un izklaides centros, kur slēgtās telpās vienlaicīgi uzturas liels skaits cilvēku un ir liela varbūtība nonākt kontaktā ar inficētu cilvēku, Ministru kabinets 6.novembrī lēma ierobežot tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, paredzot, ka brīvdienās un svētku dienās šādos centros ir iespējams iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, dzīvnieku barību, zāles un higiēnas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdināšanas pilsētiņā Rīgas centrāltirgū varēs ieturēties arī pēc pusnakts

Elīna Pankovska, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru