Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Attīstīts kapitāla tirgus nodrošina efektīvu saikni starp investoriem un uzņēmumiem, kuros investori iegulda kapitālu, – ir pieejama kvalitatīva informācija par daudzu uzņēmumu dažādiem vērtspapīriem, pastāv maza starpība starp vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas cenām – akcijas un obligācijas ir likvīdas, katru dienu investors pēc tirgus cenām var aprēķināt savu ieguldījumu vērtību, kredītreitingu aģentūras seko uzņēmumu darbībai, finanšu tirgus uzraugi seko likumdošanas ievērošanai, maksātnespējas procesi nodrošina pietiekoši augstu vērtību vērtspapīru īpašniekiem uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. Arī mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem attīstīts kapitāla tirgus ir svarīgs, jo bankām raksturīga konservatīvāka pieeja, kreditēšanas gadījumā prasot ķīlu, kas mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem var nebūt, savukārt plašajā finanšu tirgus dalībnieku lokā ir atrodami arī investori ar lielāku riska apetīti, kuri savu kapitālu ir gatavi ieguldīt mazos un jaunos uzņēmumus.

Latvijā dominē viens finansēšanas avots – banku kredītiAtskatoties uz ceturtdaļgadsimta gaitu, jāsecina, ka Latvijā kapitāla tirgus attīstība varētu būt labāka. Joprojām dominē banku kredīti, nevis līdzekļu piesaiste, emitējot vērtspapīrus plašākā tirgū. Varētu šķist, kas tur slikts, mums taču ir spēcīgs banku sektors. Tomēr pārlieku lielai tautsaimniecības atkarībai no viena finansēšanas avota – banku kredītiem – var būt arī ne tik labvēlīgas iezīmes:

  1. Kredītiem raksturīgs īsāks termiņš, piemēram, ASV vidējais uzņēmumu obligāciju termiņš līdz dzēšanai ir aptuveni 17 gadi;
  2. Tirgus dalībnieku lokam nav pieejama tik plaša un atklāta informācija par uzņēmumiem, šī informācija koncentrējas bankās, arī uzņēmumu biznesa partneriem informācija banku-centrētā finanšu sistēmā ir mazāk pieejama;
  3. Uzņēmumiem finansēšana ir atkarīga no šaurāka tirgus dalībnieku loka. Ja notiek krīze, finansēšana būtiski sašaurinās, kamēr kapitāla tirgus variantā finansēšanas iespējas tik ļoti nesašaurinās, jo bez bankām aktīvi ir arī citi investori;
  4. Augstāka riska uzņēmējdarbības projekti nevar saņemt finansējumu. Pētījumi liecina, ka kapitāla vērtspapīru finansējuma modelī procentu likme ir augstāka nekā banku kredītu gadījumā, jo bankas nepiekrīt aizdot naudu riskantākiem projektiem, bet kapitāla tirgus dalībnieki uzņemas lielākus riskus;
  5. Bankas kredītus izsniedz pamatā pret ķīlu, bet kapitāla tirgus vērtspapīru emitēšana var būt arī bez nodrošinājuma. Turklāt dažu nozaru darbības specifikai nemaz netiek iegādātas lietas, kas tālāk varētu kalpot par banku prasībām atbilstošu ķīlu.
  6. Bankām ir vairāk iespēju ietekmēt kredīta ņēmēja darbību nekā kapitāla tirgus dalībniekiem obligāciju emisijas gadījumā – piemēram, šie ierobežojumi var attiekties uz apvienošanās vai pārpirkšanas darījumiem, dividenžu politiku, jauna parāda emisiju vai jauna kredīta ņemšanu.

Tas, ka bankām ir vēlme kredītus izsniegt pret ķīlu, nozīmē, ka, piemēram, jaunuzņēmumiem un jauno tehnoloģiju nozares pārstāvjiem ir ierobežotas iespējas saņemt kredītus. Tāpat bankām ir izveidojušās savas prioritātes attiecībā uz nozarēm – vienas nozares uzņēmumiem tās aizdod labprātīgāk, bet citiem tās īsti nevēlas aizdot. Bankām arī ir uzraugu noteikti limiti – vienam kredītam, vienam aizņēmējam, nozarei, valstij, lai ierobežotu pārmērīgu risku uzņemšanos un aizsargātu noguldītāju noguldījumus. Kapitāla tirgus šajā ziņā ir demokrātiskāks un akceptē augstāku risku līmeni.

Salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir viena no augstākajām finanšu aktīvu koncentrācijām bankās (skatīt 1. attēlu). Turklāt tautsaimniecību finansējošo banku sektoru raksturo liela ziemeļvalstu banku ietekme, kas padara Latviju atkarīgāku no Skandināvijas ekonomikas izaugsmes cikla. Tirgū dominējot tikai vienam reģionam raksturīgam banku biznesa modelim, tirgus dalībnieku attieksme pret dažādu riska līmeņu ieguldījumiem, visticamāk, būs līdzīga, palielinot tirgus fragmentācijas iespēju, kā rezultātā daļa tautsaimniecības dalībnieku var «palikt aiz borta» finansējuma piesaistes iespēju ziņā.

Vērtspapīru tirgus attīstība Latvijā1994. gadā Ministru kabinets akceptēja vērtspapīru tirgus attīstības koncepciju, 1995. gadā tika pieņemts likums «Par vērtspapīriem» un izveidota Rīgas Fondu birža un Latvijas Centrālais depozitārijs, 1996. gada beigās vērtspapīru tirgus uzraudzības funkciju nodeva jaunizveidotai un neatkarīgai Vērtspapīru tirgus komisijai (2001. gadā darbu sāka jauns apvienotais finanšu tirgus uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK)). Kā svarīgs virziens Latvijas kapitāla tirgus attīstībā tika minēta integrācija Baltijas un Eiropas Savienības kapitāla tirgū. Nākamgad būs pagājuši 25 gadi kopš pirmās vērtspapīru tirgus attīstības koncepcijas Latvijā, un, no šodienas raugoties, atskatu uz 25 gadiem var uztvert kā ilgtermiņa skatījumu par to, kas noticis.

Patlaban jāsecina, ka kapitāla tirgus diemžēl nav sasniedzis cerētos apmērus, jo Latvijas akciju tirgus kapitalizācija (919 miljoni eiro 16.maijā NASDAQ Riga kotētās Latvijas uzņēmumu akcijas) pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un apgrozījums ir viens no pašiem zemākajiem Eiropā, tāpat arī obligāciju tirgus Latvijā nav liels, un valdība savas lielākās aizņemšanās veic ārvalstīs, nevis iekšējā tirgū.

Vēl jo vairāk, Latvijā, kā arī citās Austrumeiropas valstīs stratēģiskajam investoram pieder lielāks akciju īpatsvars, nekā tas ir attīstītajās valstīs, tādējādi brīvajā tirdzniecībā esošo akciju daudzums kopējā akciju apjomā ir krietni mazāks, kas vēl vairāk ierobežo kapitāla tirgus apgrozījumu un attīstību.

No vienas puses, Latvijā ir zems uzkrājumu līmenis, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, un tāpēc līdzekļu apjoms, ko novirzīt kapitāla tirgum, nav liels. Tomēr tas nebūt nav bijis vienīgais šķērslis kapitāla tirgus attīstībai. Daudzi pozitīvi notikumi, kas ir pasteidzinājuši un nodrošinājuši Latvijas ekonomisko, politisko un drošības attīstību, kapitāla tirgu ir ietekmējuši daudz mazāk: iestāšanās Eiropas Savienībā, eiro zonā, NATO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), ārvalstu investoru ienākšana Latvijas bankās, vērtspapīru biržā un depozitārijā, vienota Baltijas valstu uzņēmumu akciju un parāda vērtspapīru saraksta izveidošana, vienots centrālais vērtspapīru depozitārijs Baltijas valstīm, nodrošinot vienotu tehnoloģisko risinājumu un vienotus noteikumus trim vērtspapīru norēķinu sistēmām, nodrošināta likumdošanas bāze pensiju un ieguldījumu fondiem un apdrošināšanai. Turklāt vērtspapīru birža Latvijā ir daļa no lielās starptautiskās fondu biržas grupas NASDAQ OMX Group, kas pārvalda fondu biržas ASV, Ziemeļvalstīs, Baltijā un Armēnijā. Valsts finanses ir sakārtotas, budžeta deficīts un valsts parāds Latvijā ir zems. Visi ļoti apsveicami pasākumi, par kuriem 1994. gadā mēs varējām tikai sapņot, tomēr tie izrādījās nepietiekami efektīva kapitāla tirgus attīstībai pēc 25 gadiem.

90. gados Latvijā daudzi uzņēmumi tika privatizēti par privatizācijas sertifikātiem, un viens no nosacījumiem bija, ka tos ir jāsāk kotēt biržā. Iznākumu vēl labi atceramies, viens pēc otra tie ātri nonāca lielākā akcionāra īpašumā un izgāja no vērtspapīru tirgus. Nesen ziņās parādījās jauna ideja mēģinājumam dzīvināt kapitāla tirgu - Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ziņojums «Latvijas nacionālā kapitāla tirgus attīstība un tā loma Latvijas ekonomikas izaugsmē». Ziņojumā tiek norādīts, ka Latvijā ir mazattīstīts kapitāla tirgus. Tāpat ziņojumā tiek argumentēts, ka pozitīvu grūdienu Latvijas kapitāla tirgus attīstībā varētu dot atsevišķu valsts kapitālsabiedrību daļas akciju kotēšana biržā. PKC aicināja izvērtēt 20 valsts kapitālsabiedrību akciju (vai obligāciju) emisiju tirdzniecību biržā. Ja salīdzinām ar 90. gadiem, šoreiz valsts kapitālsabiedrību akciju pārdošanā vairāk pozitīvisma ienestu tas, ka netiktu pārdota uzņēmumu kontrolpakete un akcijas tiktu pārdotas pret naudu, nevis privatizācijas sertifikātiem. PKC priekšlikums bija aicinājums valdībai konceptuāla lēmuma pieņemšanai. Vēlāk Ministru prezidents Māris Kučinskis atsauca šo projektu, jo sabiedrība šo procesu varētu uztvert neviennozīmīgi.

Lasot šo ziņojumu, rodas pārdomas, ka, lai arī tas ir aicinājums valdībai konceptuāla lēmuma pieņemšanai, tajā tiek piedāvāts tikai viens risinājums, bez alternatīvām.

Manuprāt, valdības lēmums par 20 valsts kapitālsabiedrību akciju (vai obligāciju) tirdzniecības sākšanu biržā nav pareizais uzdevuma risināšanas ceļš un tēlaini asociējas ar ārstu konsīliju, kas visiem pacientiem pēc kārtas izraksta vienas un tās pašas antibiotikas.

Šajā rakstā neaplūkošu (daļējas) privatizācijas pozitīvos vai negatīvos aspektus, tā ir cita tēma. Šeit ir stāsts par to, ka izvēle ir jāatstāj uzņēmumu profesionālās vadības ziņā. Uzņēmumu vadībai ir jāapzinās un jāpiesaista attīstībai nepieciešamais finansējums un jāizdara labākā izvēle starp banku kredītu, papildu akciju emisiju, obligāciju emisiju un ceļu, kā to darīt – biržā vai ārpus biržas, vai pat nākotnē izmantot kādu no «fintech» piedāvātajiem kapitāla piesaistes veidiem. Šādam lēmuma jābūt pamatotam un izdevīgam uzņēmuma attīstībai. Pēc piemēra arī nav tālu jāmeklē: AS «Latvenergo» sekmīgi emitējusi obligācijas biržā, pierādot, ka jau esošā likumdošana un akcionāru/uzņēmuma vadības saikne ļauj realizēt aizņemšanos privātajā kapitāla tirgū. Tas, protams, nebūs viegls lēmums citiem uzņēmumiem, jo dažādajiem finansējuma piesaistīšanas veidiem ir dažādas izmaksas, dažādi ieguvumi un atbildība.

PKC piedāvātais risinājums ar valdības lēmumu sākotnēji, protams, audzētu akciju kapitalizāciju un apgrozījumu biržā. Tomēr, kas notiktu tālāk, ja uzņēmuma vadība redzēs citu alternatīvu kotācijai biržā un vēlēsies izstāties no biržas? Gala lēmums ir akcionāru ziņā, bet akcionārs ir valsts, tai pat laikā kapitālā parādīsies arī privātā kapitāla daļa, kuru intereses tas aizskars.

Ar līdzīgiem jautājumiem, vai vajag ar administratīvu lēmumu sākt kotēt bijušos valsts uzņēmumus biržā, saskārās arī Čehija.

Kapitāla tirgus attīstība Centrālās un Austrumeiropas reģionāKaimiņvalstīs Polijā un Ungārijā 90. gados kapitāla tirgus attīstība sākās no apakšas uz augšu. Tie privātie uzņēmumi, kuri vēlējās kotēties biržā, to darīja, un kapitāla tirgus palēnām attīstījās. Savukārt Čehijā, līdzīgi kā Latvijā, kapitāla tirgus attīstība sākās no augšas uz apakšu – privatizēto uzņēmumu akcijas sāka kotēt biržā. Tā rezultātā Čehijas kapitāla tirgus piedzīvoja stagnāciju: 1991. –1999. gadā nebija jaunu sākotnējo akciju piedāvājumu biržā, un Polija pārliecinošā tempā apsteidza Čehiju kapitalizācijas ziņā. Polijas priekšrocības – liels iekšējs tirgus, veiksmīga pensiju reforma, kur pensiju fondi kļuva nozīmīgi akciju tirgus dalībnieki, spēcīgā ekonomika, starptautiskā sadarbība, un mazāks akciju īpatsvars atradās stratēģisko investoru rokās. Polijas gadījumā gan ir jārunā arī par valsts lobētu atbalstu – Polijā tika pieņemts likums, ka 95% no valsts fondēto pensiju līdzekļiem ir jāinvestē Polijas aktīvos un tikai 5% var tikt investēti ārvalstīs. Tā kā šī norma bija pretrunā ar brīvu kapitāla kustību, pret to iebilda Eiropas Komisija, bija arī Eiropas Tiesas lēmums, un Polijai vajadzēja palielināt limitu investīcijām ārzemēs līdz 30% 2016. gadā.

Patlaban Varšavas birža ir interesantā situācijā – pēc MSCI (agrāk Morgan Stanley Capital International, ASV kompānija, kas veido akciju, obligāciju, fondu tirgus indeksus un vērtspapīru veidošanas analīzes instrumentus) klasifikācijas Polija ir attīstības tirgus, savukārt pēc FTSE Russel (Lielbritānijas kompānija, kas nodrošina akciju tirgus indeksus un kuras īpašnieks ir Londonas fondu birža) klasifikācijas Polija 2018. gada septembrī kļuva par attīstīto valstu tirgu un iekļuva indeksā FTSE Developed All Cap Index. Šajā klasifikācijā galvenie principi ir akciju tirgus kvalitāte (regulācija, pieejamie instrumenti), tirgus lielums, likviditāte (lai nebūtu lielas izmaksas ieiešanai tirgū un iziešanai no tā), arī pietiekoši augsta ekonomiskā pārticība. Tajā pašā laikā Latvija, Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Kipra, Horvātija, Malta, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija atrodas 4. grupā, kas ir robežas jeb pēdējā grupa (Polija pārvietosies no 2. grupas uz 1.grupu) un nav pat attīstības valstu grupa (valstu iedalījumu FTSE indeksā skatīt 1. pielikumā). Atrašanās kādā noteiktā grupā MSCI un FTSE klasifikācijā ir pietiekoši svarīga, jo tad valsts atrodas attiecīgajā indeksā un daudzi institucionālie investori replicē vērtspapīru indeksa sastāvu, t.i., to darot, tiem būtu jāpērk arī Latvijā emitētie vērtspapīri.

Diemžēl reģionā notiekošās tendences arī nerada optimismu par kapitāla tirgus nostiprināšanās iespējām tuvākajā laikā. 2010. gadā tika nodibināta biržu alianse CEESEG, kas ietvēra Vīnes, Prāgas, Budapeštas un Ļubļanas fondu biržas. 2015. gadā CEESEG pārdeva Budapeštas un Ļubļanas biržu, lai koncentrētos tikai uz Vīnes un Prāgas fondu biržām, un arī šajā savienībā Vīnes fondu biržas aktivitātes ir ievērojamā pārsvarā pār Prāgas aktivitātēm. Finanšu krīze, kas sākās 2007. – 2008. gadā, mainīja globālo investoru attieksmi pret Austrumeiropas akciju tirgu, un CEESEG bija apgrūtinoši sasniegt savus sākotnēji ieplānotos mērķus.

Eiropā notiek fondu biržu apvienošanās, kad reģionālās fondu biržas pamazām izzūd.

Piemēram, EURONEXT apvieno Lielbritānijas, Francijas, Nīderlandes, Beļģijas, Portugāles, Īrijas biržas.

Pēc Eiropas Vērtspapīru biržu federācijas (FESE) datiem 2017. gadā Varšavas biržas apgrozījums bija 56 miljardi eiro, Vīnē – 33 miljardi eiro, bet Prāgā – pieci miljardi eiro. 2017. gadā Varšavas birža gan pēc kotēto akciju skaita, gan arī pēc sākotnējo akciju piedāvājumu skaita pārsniedza Vācijas biržas (Deutsche Borse) un Šveices biržas (SIX Swiss Exchange) rādītājus.

Vai Latvija varētu ko mācīties no Polijas? Kāds varētu uzskatīt, ka Latvijai nepiestāv atrasties FTSE klasifikācijā 4. grupā, ja Polija atradīsies 1. grupā. Tajā pat laikā MSCI klasifikācijā Latvija vispār nav iekļauta (skatīt 2. pielikumā MSCI valstu klasifikāciju), bet Igaunija un Lietuva ir robežu grupā. Intuitīvi liekas, ka valstij, kas ir eiro zonā un OECD, vajadzētu atrasties pie attīstītajām valstīm, tas ir, vajadzētu atrasties vienā grupā ar vadošajām Eiropas valstīm. Patlaban Finanšu ministrija un ārvalstu eksperti ir nodibinājuši darba grupu, lai strādātu pie tā, ka Latvija MSCI klasifikācijā iekļūst robežu grupā. Šajā virzienā valdības atbalsts būtu ļoti vēlams, lai Latvija ieņemtu tai atbilstošu vietu. Ja viens no nosacījumiem ir akciju tirgus lielums absolūtā izteiksmē, tad Latvija kā maza valsts varētu būt daļa no kāda lielāka (piemēram, Baltijas) tirgus, kas varētu izpildīt kvalifikācijas nosacījumus – piemēram, FTSE klasifikācijā attīstīto valstu grupā tiek iekļauta valstu apvienība «Beļģija/Luksemburga». Šeit jāsaka, ka MSCI un FTSE klasifikācija rada vairākas pārdomas:

  1. Lielās valstis, kur bāzējas MSCI un FTSE valstu klasifikāciju autori, maz iedziļinās mazo valstu gadījumos, tiek pārlieku akcentēta tirgus lieluma nozīme iepretim ekonomiskajiem rādītājiem u.c.
  2. Eiropas Savienības un eiro zonas vadība par maz ir darījusi, lai to uztvertu kā vienotu kapitāla tirgu. Tikai pēdējos gados pamazām sākas diskusijas un meklējumi šajā jautājumā. Teorētiski kapitāla tirgus eiro zonā būtu jāuztver kā vienots kapitāla tirgus, kur ir vienāda likumdošana un Latvijas uzņēmums, kas ir biržā Latvijā, netiek diskriminēts (no MSCI un FTSE viedokļa) attiecībā pret tādu pašu parametru Vācijas uzņēmumu, kas ir biržā Vācijā. Mēs esam daļa no kā lielāka.

Līdzšinējā infrastruktūras sadrumstalotība ir arī noteikusi šādu iznākumu. Vienots kapitāla tirgus eiro zonā, iespējams, nākotnē varētu izpausties kā vienota tirgus infrastruktūra. Tas nozīmētu, ka sākotnējā emisija, kotācijas un vērtspapīru glabāšana varētu notikt kādā vienotā sistēmā vai tirgū dominējošā līdera sistēmā, kur nacionālajām biržām un depozitārijiem arvien vairāk nāktos zaudēt savu īpašo nacionālo lomu. Viens no soļiem kapitāla piesaistes sekmēšanai parāda vērtspapīru tirgū ir Eiropas Centrālās bankas jaunā Eiropas Parāda vērtspapīru sadales iniciatīva (EDDI), lai emitentu, investoru, starpnieku atrašanās vieta Eiropas Savienībā neietekmētu vērtspapīru emisiju, tirgošanos, klīringu un norēķinus. No otras puses, pilnīgi integrētā sistēmā Latvijas uzņēmumi «pazustu» un varbūt tie labāk jutīsies tomēr nacionālā biržā un depozitārijā, kur tiem ir lielāka atpazīstamība. Bet varbūt tomēr visu izšķirs kapitāla pieejamība, kas būs lielāka Eiropas mēroga infrastruktūrā.

Rīgas biržas pieredze1994. gadā veidojot vērtspapīru tirgus attīstības koncepciju, netika paredzēts, ka būs gana daudz uzņēmumu, kuru akcijas sāks kotēt biržā, bet vēlāk šo uzņēmumu akcionāri nolems pārtraukt kotēšanu. Piemēram, «Rīgas Transporta flote», «Sauriešu būvmateriāli», «Ventspils nafta», «Liepājas metalurgs», «Lode», «Latvijas kuģniecība», «Rīgas komercbanka», «Latvijas Krājbanka». Tā vietā gan ir nākuši jauni uzņēmumi – «Baltic Telekom», «HansaMatrix», «Madara Cosmetics», «SAF tehnika». Jāsecina, ka, realizējot PKC ziņojuma ieteikumus, sākotnējais pozitīvais moments nākotnē tomēr var pārvērsties pretējā – uzņēmuma vadība var vēlēties izstāties no biržas, radot negatīvu ziņu plūsmu par Latvijas kapitāla tirgu.

Jaunpienākušo uzņēmumu uzskaitījums parāda, ka interese par biržu ir jaunajiem, strauji augošajiem/tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri mēģina uztvert jaunākās vēsmas tehnoloģijās, sabiedrībā un ar skatu pāri valsts robežām, tāpēc, manuprāt, tieši šādi uzņēmumi ir potenciālie biržas dalībnieki un ieguldītāju mērķauditorija. Savukārt mazāka interese par biržu konstatējama uzņēmumiem, kuri agrāk bija valsts uzņēmumi, kuri Latvijas mērogā ir samērā lieli, bet to tālāka izaugsme ir ierobežota, iespējams, tie ir konservatīvāki un piesardzīgāki.

Biržas NASDAQ Riga dati rāda, ka ikdienas akciju apgrozījums pirms apmēram 15 gadiem bija augstāks nekā šobrīd (skatīt 3. attēlu). Šobrīd ikdienas apgrozījums ir zems, tikai aptuveni vienu reizi gadā apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro. Ja aplūkojam akciju kapitalizāciju, tad atsevišķos momentos redzam kāda jauna uzņēmuma ienākšanu biržā, bet drīz vien pēc tam akciju kapitalizācija atkal samazinās – kāds uzņēmums no biržas izstājas. Tā kā akciju indekss ir kapitalizācijas indekss, indeksa pieauguma neatspoguļošanos kapitalizācijā var izskaidrot ar uzņēmuma izstāšanos no biržas. Turklāt NASDAQ Riga rādītājus pasliktina tas, ka augsts akciju īpatsvars pieder stratēģiskajam (vai lielajiem) investoriem un brīvā apgrozībā ir mazākā daļa no akcijām.

Pēdējos mēnešos divi biržas uzņēmumi veikuši vai plāno akciju atpirkšanas piedāvājumu – AS «Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīca», AS «Valmieras stikla šķiedra». Nav teikts, ka šie uzņēmumi plāno pamest biržu, tomēr tas ir solis drīzāk tajā virzienā, kurā pamet biržu, nevis tajā, kurā paliek. Piemēram, AS «Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca» 2017. gada septembrī pieņēma lēmumu par obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un tam sekojošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Rietumu ekonomiskajā literatūrā izstāšanos no biržas saista ar to, ka uzņēmums pārdzīvo grūtus laikus, un vispār to uzņēmumu skaits, kas izstājas no biržas, ir niecīgs, salīdzinot ar to uzņēmumu skaitu, kas paliek biržā. Zinot iemeslu šo uzņēmumu nonākšanai biržā, Latvijā diez vai pastāv sakarība starp uzņēmuma nedienām un vēlēšanos pārtraukt kotēt akcijas biržā. No otras puses, ir jāpateicas finanšu tirgus regulatoram, ka ir izstrādāti akciju atpirkšanas noteikumi, jo daudzās Austrumeiropas valstīs 90. gados bija vērojama negatīva tendence – mazo akciju turētāju publiskās akcijas pēkšņi pārvērtās par nepubliskajām, kā rezultātā ievērojami samazinājās šo akciju vērtība.

Kāpēc uzņēmumi Latvijā aiziet no regulētā tirgus?Tālāk minēšu dažus faktorus, kas Latvijā veicina uzņēmumu vēlmi izstāties no akciju kotācijas biržās un pāriet atpakaļ uz neregulēto, nepublisko tirgu:

  1. finansējuma piesaistē dominē banku kredīti;
  2. ar vērtspapīriem saistītie papildu izdevumi;
  3. Latvijas kapitāla tirgus analīzes neesamība.

Finansējuma piesaistē Latvijā dominē banku kredīti, kuri izspiež finansējuma iespējas ar akciju un obligāciju emisiju. Latvijas banku kredītu politika ir bijusi pietiekoši elastīga, un tās noteiktos laika periodos, jo īpaši lielajiem uzņēmumiem, piedāvāja lētāku (bieži vien ārvalstu) naudu nekā tā, kuru ir gatavi piedāvāt Latvijas krājēji. Bankas labprāt izsniedz kredītus jau zināmiem uzņēmumiem, kuriem ir ķīla, savukārt jaunajiem uzņēmumiem ķīlas parasti nav, un arī biznesa plāns ir daudz riskantāks. Uzņēmumam Latvijā ir grūtības piesaistīt kapitālu pat tad, kad pieaug akciju tirgus indekss – rietumvalstīs, kad akciju indekss pieaug, akciju piedāvājums un pieprasījums aug. Uzņēmumu īpašnieki nevēlas atšķaidīt kapitāla struktūru, lai lēmumu pieņemšanā nevajadzētu rēķināties ar citiem īpašniekiem. Zinām, ka Latvijas (un arī visu attīstīto valstu) banku sektors piedzīvo ne tos labākos laikus, notiek strukturālas izmaiņas, tāpēc kapitāla tirgum relatīvās iespējas pieaug. Dažas bankas izteikušās, ka attīstīs pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmumu obligāciju emisijas, piemēram, tiek minētas summas – obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro.

Papildu izdevumi tarifu un sodu veidā, ko uzliek vai var uzlikt uzraudzības institūcijas, birža, depozitārijs, neveicina kapitāla tirgus attīstību. Jāsecina gan, ka mūsu birža un depozitārijs soda naudas pārstājuši piemērot jau vairāk nekā 10 gadus, arī tarifi tikuši samazināti (pēdējais samazinājums – šī gada 1. jūlijā). Tomēr tie uzņēmumi, kas saredz izmaksu pārsvaru pār ieguvumiem, lemj par uzņēmumu iziešanu no biržas un nebūt par publisku uzņēmumu (7). Pie tam pēdējās desmitgades ir vērojama tendence, ka regulācija, ieskaitot tarifus un sodus, pieaug visā pasaulē, tāpēc jau globālā līmenī tiek meklēti risinājumi, lai samazinātu šo negatīvo ietekmi. Regulējošo institūciju pastiprinātā uzraudzība negatīvi ietekmē tradicionālo finanšu sistēmu. Sākotnējā doma bija padarīt tradicionālo finanšu sistēmu drošāku, diemžēl dažos segmentos tā savas aktivitātes samazināja līdz minimumam – piemērs ar naudas tirgus indeksiem, kad arvien mazāks dalībnieku skaits vēlas labprātīgi dalīties ar saviem datiem vai vērtējumu, kas nepieciešams, lai šādus indeksus varētu aprēķināt. Vēl jāatzīmē, ka finanšu tirgus regulators vērtspapīru emitentam par pārkāpumiem uzlikto soda naudu iekasē sev. Taču cietēji no pretlikumīgās darbības ir visi investori, kas ieguldīja naudu šī uzņēmuma vērtspapīros – iespējams, ka šo darbību rezultātā samazinājās vērtspapīru vērtība. Vai pareizāk nebūtu, ja šo naudu sadalītu starp uzņēmuma vērtspapīru turētājiem? Tas vismaz vērtspapīru turētājiem būtu papildu ienākums.

Akciju un obligāciju tirgu Latvijā, visticamāk, bremzē trūkumi uzņēmumu maksātnespējas procesa uzticamībā un efektivitātē. Ja uzņēmums – vērtspapīru emitents – bankrotē, tas parasti tiek likvidēts, uzņēmuma manta tiek pārdota, un nauda atmaksāta sākotnēji obligāciju turētājiem un beigās, ja paliek, arī akciju turētājiem. Pētījumi liecina, ka obligāciju turētājs parasti saņem 30-50% no obligāciju nominālvērtības. Savukārt Latvijā šis rādītājs varētu būt mazāks, piemēram, Latvija Doing Business reitingā maksātnespējas jomā kopš 2015. gada ir zaudējusi 13 pozīcijas, arī publiskajā telpā ir daudz informācijas par nesakārtotību maksātnespējas nozarē.

Šeit jāpiemin arī atklātība un korporatīvā pārvaldība. Uzņēmumiem, kuru vērtspapīri atrodas publiskajā apgrozībā biržā, ir jābūt atvērtākiem sabiedrībai, vairāk tā jāuzrunā. Šī ir uzņēmumu īpašnieku izšķiršanās par saredzamajiem ieguvumiem un uzlikto slogu uzņēmuma vadībai. Papildu izdevumus par atrašanos biržā uzņēmumu vadība var novērtēt dažādi, piemēram, atrašanos biržā var uztvert arī kā mārketinga sastāvdaļu. Tā ir ziņu plūsma, kuru papildus nodrošina birža. Šī ir jauna domāšana.

Ja pirms krīzes vairākas bankas veidoja iknedēļas pārskatus par Latvijas akciju tirgu, tad pašreiz šādu pārskatu nav. Tomēr šis faktors ir svarīgs – cik finanšu tirgus analītiķi un mediji seko norisēm vērtspapīru tirgū, tās komentē, raksta regulārus vērtspapīru tirgus pārskatus (10). Latvijas uzņēmumu analīzes, akciju pirkšanas vai pārdošanas rekomendāciju nav, savukārt par attīstīto valstu tirgiem šāda informācija ir pieejama, kā rezultātā Latvijas investoriem var rasties pamatota vēlme investēt ārvalstu, nevis Latvijas uzņēmumu akcijās vai obligācijās. Rietumos nav tik neierasti, ka pats uzņēmums maksā analītiķiem par uzņēmuma analīzi un ļauj sabiedrībai, investoriem ar to iepazīties. Priecē, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem interneta mājas lapā ir sadaļa investoriem.

Vai ir alternatīvas uzņēmējdarbības finansēšanas avotu dažādošanai?Pēdējos gados pasaulē un Latvijā strauji attīstās «fintech» – finanšu pakalpojumi, kas balstās uz IT risinājumiem ar mērķi šos pakalpojumus piedāvāt lētāk, ātrāk, niansētāk, nekā tie bija iepriekš pieejami. Latvijā šie pakalpojumi strauji attīstās, un Latvijas uzņēmumi šos pakalpojumus veiksmīgi eksportē. Tomēr kapitāla tirgus attīstībai pagaidām šie uzņēmumi pietiekoši nepalīdz, vai pat otrādi – konkurence par kapitāla piesaisti vēl vairāk pieaug, un tradicionālajam vērtspapīru tirgus modelim var nākties piedzīvot vēl grūtākus laikus.

Savstarpējo aizdevumu platformās pamatā tiek finansēti patēriņa kredīti, retāk hipotekārie kredīti, savukārt maz ir uzņēmumu kredītu. Tomēr var prognozēt, ka «fintech» uzņēmumi ar laiku apgūs arī uzņēmumu kredītu nišu. Taču «fintech» jomā investoru aizsardzība nav pietiekoši izstrādāta, piemēram, nepastāv ieguldītāju aizsardzība – lai arī dažkārt «fintech» uzņēmums apņemas pēc ieguldītāja pieprasījuma atmaksāt tā ieguldījumu, apņemšanās izpildes garantija netiek balstīta uz kādu garantiju fondu. Tā kā uzraudzība nav izstrādāta, pastāv risks, ka tik straujas attīstības gadījumā var tikt piedzīvots «fintech» burbulis.

Iespējas uzlabot situāciju Latvijas kapitāla tirgūKā situāciju Latvijas kapitāla tirgū mainīt? Kā samazināt izmaksas, efektīvi izmantot «fintech» pieredzi? Iespējas ir trijos virzienos:

  1. samazināt vērtspapīru turēšanas/tirdzniecības izmaksas;
  2. samazināt emitentu izmaksas;
  3. nodrošināt informāciju.

Pirmā iespēja ir pievilcīgāka «fintech» uzņēmumiem, jo šādiem uzņēmumiem to ir vieglāk ieviest. Viens no interesantiem piemēriem šajā jomā ir uzņēmums «Robinhood» (Palo Alto, Kalifornija, ASV), kur par darījumu veikšanu nav jāmaksā, bet ir jāmaksā 6 ASV dolāri mēnesī par kontu turēšanu – fiksēta maksa ir skaidrāk saprotama nekā komisijas procenti no atlikuma, apgrozījuma. «Robinhood» savas izmaksas darījumu veikšanā sedz no tā, ka iegulda klientu neinvestēto naudas kontu atlikumu drošos vērtspapīros un piedāvā maržinālo aizdevumu darījumus (margin lending). Domāju, teorētiski «fintech» uzņēmums var arī atteikties no mēneša komisijas maksas, ja, piemēram, klients papildus varētu dot tiesības «fintech» uzņēmumam aizdot viņa vērtspapīrus uz īsu termiņu augsta kredītreitinga institūcijām. Tirdzniecība un vērtspapīru turēšana savā kontā bez izmaksām ir ļoti svarīgs priekšnosacījums investoru vēlmei naudu ieguldīt akcijās un obligācijās. Gaidām līdzīga «fintech» uzņēmuma veidošanos Latvijā, lai savienotu Latvijas investorus un Latvijā emitētus vērtspapīrus.

Otrā iespēja ir samazināt emitenta izmaksas. Izmaksas rodas saistībā ar vērtspapīru reģistrāciju (FKTK, depozitārijs, birža), var rasties saistībā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumiem. Kā jau minēts, daži gadījumi, turklāt ne tikai Latvijā, var liecināt, ka augstas soda naudas var mazināt vēlmi publiski emitēt vai kotēt finanšu instrumentus. Tajā pat laikā emitēt publiskus vērtspapīrus bez reģistrācijas FKTK, kā arī pieņemt noguldījumus (ja nav attiecīgās licences) ir pretrunā ar likumdošanu. Šeit varētu pieminēt savstarpējo aizdevumu platformas, piemēram, Latvijā pazīstamās «Mintos», «Twino», «Viventor», «DoFinance» u.c. Šo platformu mērķis ir savest kopā investorus un kredītņēmējus. Tomēr šeit pagaidām iztrūkst svarīgs posms, proti, platformas komanda maz analizē kredītu ņēmējus un novērtē risku, nekonsultē investorus, investoriem ir ierobežotas iespējas pārdot šo investīciju otrreizējā tirgū, maz tiek runāts par mazo akcionāru tiesību aizsardzību. Šī starpniecība ir nepieciešama, lai investori apzinātos riskus. Tāpēc šeit vēl ir iespējas, kur attīstīties un palielināt savu aktivitāti mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā. Kā ārvalstu piemēru minēšu «OnDeck» aizdevumu platformu (Ņujorka, ASV), kas nodarbojas ar mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Platforma analizē šo uzņēmumu finanšu situāciju, piemēram, pēdējo 12 mēnešu laikā uzņēmuma peļņai jābūt virs 100 000 ASV dolāriem, darbības ilgumam – virs viena gada.

Tehnoloģiju laikmetā palielinās informācijas pieejamība, līdz ar to pat nefinanšu uzņēmums var piedāvāt informācijas apstrādes produktus finanšu tirgū. Uzsvaru var likt uz citādu, efektīvāku datu apstrādi, pieskaņotu katra klienta vajadzībām. Tādā veidā var tikt piesaistīti klienti un ir iespēja šiem klientiem piedāvāt par maksu kādus blakus pakalpojumus vai arī var sadarboties ar reklāmdevējiem, kā rezultātā kapitāla tirgus informācijas analīze varētu tikt nodrošinātu par brīvu. Cilvēki vienmēr ir meklējuši alternatīvas vietas, veidus, kas ir saistīti ar investēšanu, pieprasījums pastāv. Informācijas tehnoloģiju laikmetā daudz ko var uzskatīt par tīklu – pašas akcijas, obligācijas, klientus – un meklēt tajā visā sakarības.

Kā valsts var palīdzēt «fintech» uzņēmumu attīstībai? Tā kā šī joma ir jauna un ātri mainīga savā attīstībā, regulējums tai nepaspēj izsekot un daudzviet tāda nemaz nav. Taču IT nozares nozīme Latvijas ekonomikā pieaug un nākotnē ieņems aizvien būtiskāku lomu, tāpēc valsts varētu piedalīties pārlieku lielus riskus novērsoša un gudra regulējuma izstrādē «fintech» nozarei.

Patlaban «fintech» uzņēmumi vairāk tiek atvērti valstīs, kurās ir izstrādāta atbilstoša likumdošana.

Ja Latvijā būtu izstrādāts progresīvs regulējums «fintech» jomā, tas radītu motivāciju starptautiskiem «fintech» uzņēmumiem pārcelties uz Latviju un Latvijas IT pārstāvjiem izvēlēties par savu mītnes zemi Latviju.

Valdība jau šobrīd dažādām atbalsta programmām sākuma kapitāla fondiem un izaugsmes kapitāla fondiem novirza Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, kur papildu valsts līdzekļiem ir arī privāto investoru līdzfinansējums. Ierosinātu šādās atbalsta programmās lielāku uzmanību pievērst «fintech» uzņēmumiem, jo tiem ir augsta pievienotā vērtība un plašas potenciālas izaugsmes iespējas. Būtu jābūt regulāram valdības un regulatoru forumam ar «fintech» nozari –, šāds dialogs varētu nodrošināt likumdošanas izstrādi, kā arī atbalsta programmu precīzāku pielietojumu, jo varētu atbildēt uz jautājumu, kuri ir aktuālākie un «ejošākie» projekti «fintech» nozarē.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem kapitāla tirgū un «fintech» nozarē ir datu pieejamība. Nebūtu saprātīgi gaidīt, ka ārvalstu finanšu informācijas un ziņu aģentūras (piemēram, Bloomberg, Reuters) radīs datubāzes par Latvijas uzņēmumiem, bet tādas jārada pašiem. Nākotnē aizvien augošāka nozīme būs lielām uzņēmumu datubāzēm, kur ir iespējams visu datubāzē iekļauto uzņēmumu snieguma salīdzinājums. Latvijas valdība, piemēram, varētu sadarboties ar «fintech» uzņēmumiem, lai radītu vienotu datubāzi par Latvijas uzņēmumu darbības (bilances, peļņas/zaudējumu, naudas plūsmu) rādītājiem un citu pieejamo informāciju (piemēram, nodokļu parādi), no kuriem tālāk varētu aprēķināt dažādus finanšu analīzei nepieciešamos rādītājus. Uzņēmumi varētu publiskot savus datus – ja ir vēlme piesaistīt finansējumu, varētu būt arī ieinteresētība nodrošināt savus datus plašai publikai. Savukārt finanšu analītiķiem, investoriem, interesentiem būtu pieejama uzņēmumu informācija. Centralizēti vai katrs individuāli varētu veidot automatizētu kredītriska izvērtēšanu. Pašlaik ir līdzīgas sistēmas Latvijā, tikai izmaksas ir par lielu, lai cerētu, ka ar to palīdzību varētu attīstīties kapitāla tirgus Latvijā.

Vienotā datubāze ļautu nodibināt vietējo kredītreitingu kompāniju, kas piešķirtu Latvijas uzņēmumiem kredītreitingus, varbūt valsts varētu atbalstīt vietējo reitingu piešķiršanu uzņēmumiem. Citādi tikai neliels skaits uzņēmumu Latvijā ir saņēmuši starptautisko kredītreitingu aģentūru piešķirtos reitingus, jo to pasūtīšana ir samērā dārga un atmaksājas tikai tad, ja jāpiesaista liela apjoma līdzekļi.

Noslēgumā vēlreiz akcentēsim secinājumus: kapitāla tirgus attīstīšana nav viegls uzdevums, tomēr tā risināšanu veicina pašreizējā situācija, kad noguldījumiem bankās tiek piemērota 0% likme. Tas mudina meklēt alternatīvus ieguldīšanas veidus. Investoru drošības jautājumiem ir jābūt sabalansētiem ar investoru un emitentu vajadzībām. Jāturpina tehnoloģisko risinājumu meklējumi, lai samazinātu izmaksas. Visticamāk, finanšu tirgū, tai skaitā arī kapitāla tirgū, «fintech» uzņēmumi pārņems funkcijas, ko tagad veic bankas, biržas, vai arī saplūdīs ar tām.

Valdības institūcijas var palīdzēt veicināt Latvijas kapitāla tirgus atpazīstamību. Viens no aktuālākajiem jautājumiem būtu Latvijas virzīšana uz attīstīto valstu grupu vai sākotnēji vismaz iekļaušanu attīstības valstu grupā dažādos pasaules kapitāla tirgus indeksos (MSCI, FTSE Russel). Tāpat atbalsts noderēs vienotas datubāzes veidošanai par Latvijas uzņēmumiem, kā arī vietējo reitingu piešķiršanai.

Un pēdējā rindkopa par vērtspapīru biržu. Negribētu, lai šo rakstu lasītāji uztvertu kā vērtspapīru biržas kritiku. Manuprāt, birža ir aktīva savas pozīcijas aizstāve, tai ir sava vīzija, tomēr tā ir tikai Latvijas sabiedrības spogulis. Procesi sabiedrībā, uzņēmumos, plus vēl ārējā dimensija ir tie, kas nosaka apgrozījumu, cenu attīstību un kapitalizāciju biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts uzņēmumi kapitāla tirgū – kas, kā un kāpēc

Jānis Goldbergs,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas kapitāla tirgus konference 2024 – atziņas, cerības un secinājumi

Jānis Goldbergs,28.11.2024

Ļaujiet institucionālajiem investoriem ieguldīt kapitāla tirgos, jo sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Pārskatiet valsts pensiju sistēmas, ļaujot veikt individuālas izvēles par investīcijām. Tādējādi var stimulēt fondus vairāk ieguldīt Eiropā, norādīja Nasdaq Eiropas tirgus pakalpojumu prezidents Rolands Čai

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA,30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP

Db.lv,16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv,11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā sasniegt kapitāla tirgus attīstībai valstiski nospraustos mērķus?

Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece,19.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem, kas interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības nav gana apjaustas un izmantotas.

Tieši šī iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentēja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rūpīgi vērtējot šī brīža problēmjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP 

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no...

2023. gada 8. februārī jau trešo gadu pēc kārtas notika Latvijas kapitāla tirgus forums, kura atklāšanā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa uzsvēra, ka efektīvu kapitāla tirgu attīstības veicināšana ir būtiska, lai veidotu noturīgāku finanšu sistēmu un spēcīgāku ekonomiku. Viņa atzina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības uzņēmumu izaugsmes finansēšanā paļaujas uz banku kredītiem, taču finansējuma avotus nepieciešams dažādot. Turklāt pāreja no aizņēmumiem uz akciju emisiju ļautu samazināt uzņēmumu, mājsaimniecību un valdību augsto parādsaistību līmeni.* Kapitāla tirgus attīstība ļautu daudzveidot finansējuma avotus uzņēmumiem un sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmumu izaugsmē un potenciāli arī vairot savu kapitālu. Tādējādi kapitāla tirgus attīstība pozitīvi ietekmētu visas iesaistītās puses.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas kapitāla tirgus forumā apliecināja, ka Finanšu ministrija un valdība ir gatavas strādāt pie mūsu valsts kapitāla tirgus attīstības un šim darba virzienam jābūt nākamajai prioritātei pēc valsts budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un finanšu ministrs minēja ambiciozu mērķi šī Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10 % apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

Tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP ir aptuveni 4 miljardi eiro. Tas ir nozīmīgs rādītājs, kura sasniegšanai nepieciešams konkrēts plāns un konkrēts uzdevums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras var piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Pretējā gadījumā ambiciozo mērķi sasniegt nebūs iespējams. Atzinīgi vērtējama Finanšu ministrijas spēja publiskos izteikumus sakņot darbos. Šī gada 16. maijā Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību ir liels solis pareizā virzienā, jo nosaka kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējā termiņā, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Tomēr aktīva darba posms ar to tikai sākas.

Mūsuprāt, valstij jārāda piemērs, kas aktivizētu vietējo kapitāla tirgu. Finanšu ministra minētais mērķis – būtiski kāpināt Latvijas kapitāla tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 9 % no IKP, – nozīmē, ka Latvijas kapitāla tirgū būtu jāienāk vismaz trim tikpat lieliem uzņēmumiem kā igauņu milzis Enefit Green ar 1 miljarda eiro kapitalizāciju. Labākai izpratnei te minams arī cits salīdzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju – šāds apjoms būtu līdzvērtīgs sešiem Tallinna Sadam publiskajiem piedāvājumiem apvienojumā ar vienu Enefit Green piedāvājumu. Salīdzinājums ar šiem labi zināmajiem Igaunijas piemēriem uzskatāmi parāda – ja kapitāla tirgus izaugsmi ceram balstīt uz samērā maziem uzņēmumiem, būs nepieciešams daudz šādu uzņēmumu, kas gatavi piesaistīt finansējumu biržā.

Uzņēmumu, t. sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, dalība kapitāla tirgos nav pašmērķis. Tas būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas ekonomikai kopumā, dodot uzņēmumiem iespēju piesaistīt krietni plašāku finansējumu ar saviem noteikumiem, neieķīlājot uzņēmuma rīcībā esošos pamatlīdzekļus. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām savukārt nebūtu jāprasa budžeta līdzekļi izaugsmes finansēšanai un budžeta līdzekļus varētu novirzīt citiem valstiski svarīgiem mērķiem. Jaunu un pievilcīgu uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgū neapšaubāmi dotu iespēju investēt vietējos līdzekļus pašmāju uzņēmumu izaugsmē un veicinātu arī mājsaimniecību interesi par investīcijām vietējos tirgos.

Latvijas Banka turpina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi sāktās iniciatīvas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ieviešot 10 soļu programmu. Uzņēmumi, kam nepieciešams finansējums attīstībai, novērtē un izmanto iespēju Vērtspapīru smilškastē saņemt ekspertu vērtējumu par uzņēmuma gatavību piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū un ieteikumus vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai varētu izlaist akcijas vai obligācijas.

Kopš Vērtspapīru smilškastes atklāšanas pagājušā gada aprīlī tajā savu gatavību dalībai kapitāla tirgū novērtējušas trīs Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Sadarbība ar minētajām kapitālsabiedrībām ir bijusi ļoti veiksmīga un vērtīga – uzņēmumi ir saņēmuši Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sākotnējo novērtējumu par gatavību dalībai kapitāla tirgū, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupai ir bijusi iespēja iepazīt attiecīgās kapitālsabiedrības un veidot nākotnes sadarbību.

Izveidotais atbalsta mehānisms atzīts par noderīgu, un tā darbībai nākotnē ir liels potenciāls. Galvenais ieguvums ir iespēja uzņēmumam saņemt objektīvu un vispusīgu viedokli, ņemot vērā to, ka darba grupā strādā dažādu jomu eksperti – finanšu, korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un citu jomu, kas ir ļoti būtiskas, uzsākot emisijas procesu.

Pēc izvērtējuma saņemšanas būtisks aspekts ir komunikācija starp uzņēmuma vadību un darba grupu, lai nodrošinātu visu neskaidro jautājumu apspriešanu, tādēļ pēc katra izvērtējuma sagatavošanas darba grupa un uzņēmuma vadība tiekas kopīgā sanāksmē, kurā tiek nodrošināta savstarpējā atgriezeniskā saite. No Vērtspapīru smilškastes dalībniekiem esam saņēmuši lieliskas atsauksmes, un atbalsta mehānisms ir novērtēts kā pirmais solis katram, kas plāno iziet kapitāla tirgū un vēlas saņemt novērtējumu par savām iespējām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šo gadu laikā esam runājuši gan ar nozari, gan investoriem, gan politiķiem, kas uzsver būtiskus ieguvumus no tā, ka vairāk mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū. Tādējādi arī valsts fondēto pensiju sistēmas līdzekļi tiktu novirzīti vietējās ekonomikas stiprināšanai.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgū nenotiks pašas no sevis – būtiski lēmumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnē sagaidītu progresu Latvijas kapitāla tirgū un tas spētu sniegt pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, un Latvija spētu izkļūt no šobrīd nepatīkamās pēdējās pozīcijas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī desmitgade tiem investoriem, kas pirkuši un turējuši akcijas, bijusi ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekur nav teikts, ka tikpat veiksmīga tiem būs arī nākamā desmitgade.

Piemēram, laika posms no 2000. gada līdz 2010. gadam akciju tirgū dažkārt tiek saukts par "zaudēto desmitgadi". To ieskicēja divi milzīgi vērtspapīru cenu sabrukumi. Viens ir tūkstošgades sākumā, kad plīsa interneta akciju burbulis, un otrs - globālais finanšu krahs, ko pilnā mērā 2008. gadā iezīmēja ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Kopumā šajā periodā akciju cenas stagnēja (vidējais gada sniegums pat bija nedaudz negatīvs). Tas savukārt nāca pēc akcijām ļoti veiksmīgajiem 90-tajiem gadiem.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs, runājot par šiem atskaites posmiem, norādījis, ka iepriekšējie 10 gadi pamatā varētu būt bijusi "aizmiršanas desmitgade".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan koronavīrusa pandēmijas ietekmē ievērojamas pārmaiņas šogad skāra nekustamo īpašumu tirgū visā Eiropā, tas maz sekmējis mājokļa cenu kritumu, liecina “Global Property Guide” (GPG) indeksa dati.

2020. gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas pieaugušas 43 no 55 GPG analizētajiem pasaules nekustamo īpašumu mājokļu tirgiem. Kā rāda Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” analītiķu apkopotā informācija, Latvijā šogad vērojams neliels mājokļa cenu kritums, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, kamēr Lietuvā un Igaunijā cenas kāpušas.

Latvijā, neskatoties uz kopējo mājokļu cenu pieaugumu, šī gada pirmajā un otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams cenu kritums 1,34% apmērā, kas ir viens no lielākajiem kritumiem Eiropā. Salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni, mājokļu cenas Latvijā trešajā ceturksnī samazinājušās par 0,99%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Valsts spēlē darba tirgus šahu  

Bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās...

Statistikas pārvaldē norādīja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10,4 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 37% līdz 26,6%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 0,3 tūkstošiem, un trešajā ceturksnī tas bija 21,5 tūkstoši.

Bezdarbs vīrusa ierobežojumu spīlēs 

Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens...

2020.gada trešajā ceturksnī jauniešu (15-24 gadi) bezdarba līmenis bija 14,8%, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,6 tūkstošiem un bija 8,8 tūkstoši.

Šogad trešajā ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 10,8% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 2,8 procentpunktiem.

2020.gada trešajā ceturksnī 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Šogad trešajā ceturksnī 29,9% jeb 414,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar otro ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā - par 6,4 tūkstošiem jeb 1,5%.

Trešajā ceturksnī 10,3 tūkstoši jeb 2,5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,5%, bet otrajā ceturksnī - 2,4%.

Šogad trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP kritumu trešajā ceturksnī prognozē amplitūdā no 0,6% līdz 2%

LETA,27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī varētu būt samazinājies amplitūdā no 0,6% līdz 2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - IKP Latvijā varētu būt sarucis par 0,5-1,5%, bet 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 1,5-2%.

Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam ekonomikā joprojām ir diezgan būtiskais samazinājums rūpniecībā un eksportā, ko izraisījis vājš ārējais pieprasījums. Tāpat nelieli mīnusi joprojām ir tirdzniecībā, jo, neskatoties uz algu kāpumu un zemo bezdarbu, iedzīvotāju pandēmijas laika uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti, vairāk nekā 200 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi. Tāpat šogad mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācijas, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valsts kapitālsabiedrībām jādod iespēja piesaistīt investīcijas kapitāla tirgū

Santa Purgaile, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja,24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados ik pa laikam Latvijas publiskajā telpā nonāk diskusija par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iekļaušanu kapitāla tirgū. Tomēr šķiet, ka kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības Latvijā tā īsti nav apjaustas.

Tāpat nav skaidrs, kas atbildīgās iestādes un amatpersonas attur veikt konkrētas darbības, lai spertu loģiskus nākamos soļus lielu, valstij un līdz ar to arī Latvijas sabiedrībai piederošu uzņēmumu attīstībā. Jo īpaši tāpēc, ka abās pārējās Baltijas valstīs ir veiksmīgi piemēri, no kuriem mācīties.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēdējos trīs gadus ieguldījusi būtisku darbu kapitāla tirgus attīstībā. Pirmkārt, veicot padziļinātu situācijas vērtējumu un izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Otrkārt, soli pa solim īstenojot pasākumus, lai izstrādāto programmu ieviestu.

2021. gada sākumā FKTK rīkoja pirmo Latvijas Kapitāla tirgus forumu, kurā diskutējām arī par valsts iespējām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Daudzkārt izskanēja apgalvojums, ka tas ir politiskās gribas jautājums, jo skar būtiskus ekonomiskās attīstības aspektus. Divi gadi pagājuši bez progresa, jo, kā forumā izteicās Ints Dālderis: "balsu tam nav". Pašlaik 14. Saeima gaida startu savam četru gadu darba ciklam, savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš pašlaik ved sarunas par jaunās valdības veidošanu, uzsvēris: "valstij ir nepieciešama valdība un koalīcija, kas galvenokārt spēj nodrošināt drošību valsts iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību valstij". Vai tas nozīmē, ka beidzot meklēsim veidus, kā valstij pelnīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Komentāri

Pievienot komentāru