Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Attīstīts kapitāla tirgus nodrošina efektīvu saikni starp investoriem un uzņēmumiem, kuros investori iegulda kapitālu, – ir pieejama kvalitatīva informācija par daudzu uzņēmumu dažādiem vērtspapīriem, pastāv maza starpība starp vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas cenām – akcijas un obligācijas ir likvīdas, katru dienu investors pēc tirgus cenām var aprēķināt savu ieguldījumu vērtību, kredītreitingu aģentūras seko uzņēmumu darbībai, finanšu tirgus uzraugi seko likumdošanas ievērošanai, maksātnespējas procesi nodrošina pietiekoši augstu vērtību vērtspapīru īpašniekiem uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. Arī mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem attīstīts kapitāla tirgus ir svarīgs, jo bankām raksturīga konservatīvāka pieeja, kreditēšanas gadījumā prasot ķīlu, kas mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem var nebūt, savukārt plašajā finanšu tirgus dalībnieku lokā ir atrodami arī investori ar lielāku riska apetīti, kuri savu kapitālu ir gatavi ieguldīt mazos un jaunos uzņēmumus.

Latvijā dominē viens finansēšanas avots – banku kredītiAtskatoties uz ceturtdaļgadsimta gaitu, jāsecina, ka Latvijā kapitāla tirgus attīstība varētu būt labāka. Joprojām dominē banku kredīti, nevis līdzekļu piesaiste, emitējot vērtspapīrus plašākā tirgū. Varētu šķist, kas tur slikts, mums taču ir spēcīgs banku sektors. Tomēr pārlieku lielai tautsaimniecības atkarībai no viena finansēšanas avota – banku kredītiem – var būt arī ne tik labvēlīgas iezīmes:

  1. Kredītiem raksturīgs īsāks termiņš, piemēram, ASV vidējais uzņēmumu obligāciju termiņš līdz dzēšanai ir aptuveni 17 gadi;
  2. Tirgus dalībnieku lokam nav pieejama tik plaša un atklāta informācija par uzņēmumiem, šī informācija koncentrējas bankās, arī uzņēmumu biznesa partneriem informācija banku-centrētā finanšu sistēmā ir mazāk pieejama;
  3. Uzņēmumiem finansēšana ir atkarīga no šaurāka tirgus dalībnieku loka. Ja notiek krīze, finansēšana būtiski sašaurinās, kamēr kapitāla tirgus variantā finansēšanas iespējas tik ļoti nesašaurinās, jo bez bankām aktīvi ir arī citi investori;
  4. Augstāka riska uzņēmējdarbības projekti nevar saņemt finansējumu. Pētījumi liecina, ka kapitāla vērtspapīru finansējuma modelī procentu likme ir augstāka nekā banku kredītu gadījumā, jo bankas nepiekrīt aizdot naudu riskantākiem projektiem, bet kapitāla tirgus dalībnieki uzņemas lielākus riskus;
  5. Bankas kredītus izsniedz pamatā pret ķīlu, bet kapitāla tirgus vērtspapīru emitēšana var būt arī bez nodrošinājuma. Turklāt dažu nozaru darbības specifikai nemaz netiek iegādātas lietas, kas tālāk varētu kalpot par banku prasībām atbilstošu ķīlu.
  6. Bankām ir vairāk iespēju ietekmēt kredīta ņēmēja darbību nekā kapitāla tirgus dalībniekiem obligāciju emisijas gadījumā – piemēram, šie ierobežojumi var attiekties uz apvienošanās vai pārpirkšanas darījumiem, dividenžu politiku, jauna parāda emisiju vai jauna kredīta ņemšanu.

Tas, ka bankām ir vēlme kredītus izsniegt pret ķīlu, nozīmē, ka, piemēram, jaunuzņēmumiem un jauno tehnoloģiju nozares pārstāvjiem ir ierobežotas iespējas saņemt kredītus. Tāpat bankām ir izveidojušās savas prioritātes attiecībā uz nozarēm – vienas nozares uzņēmumiem tās aizdod labprātīgāk, bet citiem tās īsti nevēlas aizdot. Bankām arī ir uzraugu noteikti limiti – vienam kredītam, vienam aizņēmējam, nozarei, valstij, lai ierobežotu pārmērīgu risku uzņemšanos un aizsargātu noguldītāju noguldījumus. Kapitāla tirgus šajā ziņā ir demokrātiskāks un akceptē augstāku risku līmeni.

Salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir viena no augstākajām finanšu aktīvu koncentrācijām bankās (skatīt 1. attēlu). Turklāt tautsaimniecību finansējošo banku sektoru raksturo liela ziemeļvalstu banku ietekme, kas padara Latviju atkarīgāku no Skandināvijas ekonomikas izaugsmes cikla. Tirgū dominējot tikai vienam reģionam raksturīgam banku biznesa modelim, tirgus dalībnieku attieksme pret dažādu riska līmeņu ieguldījumiem, visticamāk, būs līdzīga, palielinot tirgus fragmentācijas iespēju, kā rezultātā daļa tautsaimniecības dalībnieku var «palikt aiz borta» finansējuma piesaistes iespēju ziņā.

Vērtspapīru tirgus attīstība Latvijā1994. gadā Ministru kabinets akceptēja vērtspapīru tirgus attīstības koncepciju, 1995. gadā tika pieņemts likums «Par vērtspapīriem» un izveidota Rīgas Fondu birža un Latvijas Centrālais depozitārijs, 1996. gada beigās vērtspapīru tirgus uzraudzības funkciju nodeva jaunizveidotai un neatkarīgai Vērtspapīru tirgus komisijai (2001. gadā darbu sāka jauns apvienotais finanšu tirgus uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK)). Kā svarīgs virziens Latvijas kapitāla tirgus attīstībā tika minēta integrācija Baltijas un Eiropas Savienības kapitāla tirgū. Nākamgad būs pagājuši 25 gadi kopš pirmās vērtspapīru tirgus attīstības koncepcijas Latvijā, un, no šodienas raugoties, atskatu uz 25 gadiem var uztvert kā ilgtermiņa skatījumu par to, kas noticis.

Patlaban jāsecina, ka kapitāla tirgus diemžēl nav sasniedzis cerētos apmērus, jo Latvijas akciju tirgus kapitalizācija (919 miljoni eiro 16.maijā NASDAQ Riga kotētās Latvijas uzņēmumu akcijas) pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un apgrozījums ir viens no pašiem zemākajiem Eiropā, tāpat arī obligāciju tirgus Latvijā nav liels, un valdība savas lielākās aizņemšanās veic ārvalstīs, nevis iekšējā tirgū.

Vēl jo vairāk, Latvijā, kā arī citās Austrumeiropas valstīs stratēģiskajam investoram pieder lielāks akciju īpatsvars, nekā tas ir attīstītajās valstīs, tādējādi brīvajā tirdzniecībā esošo akciju daudzums kopējā akciju apjomā ir krietni mazāks, kas vēl vairāk ierobežo kapitāla tirgus apgrozījumu un attīstību.

No vienas puses, Latvijā ir zems uzkrājumu līmenis, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, un tāpēc līdzekļu apjoms, ko novirzīt kapitāla tirgum, nav liels. Tomēr tas nebūt nav bijis vienīgais šķērslis kapitāla tirgus attīstībai. Daudzi pozitīvi notikumi, kas ir pasteidzinājuši un nodrošinājuši Latvijas ekonomisko, politisko un drošības attīstību, kapitāla tirgu ir ietekmējuši daudz mazāk: iestāšanās Eiropas Savienībā, eiro zonā, NATO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), ārvalstu investoru ienākšana Latvijas bankās, vērtspapīru biržā un depozitārijā, vienota Baltijas valstu uzņēmumu akciju un parāda vērtspapīru saraksta izveidošana, vienots centrālais vērtspapīru depozitārijs Baltijas valstīm, nodrošinot vienotu tehnoloģisko risinājumu un vienotus noteikumus trim vērtspapīru norēķinu sistēmām, nodrošināta likumdošanas bāze pensiju un ieguldījumu fondiem un apdrošināšanai. Turklāt vērtspapīru birža Latvijā ir daļa no lielās starptautiskās fondu biržas grupas NASDAQ OMX Group, kas pārvalda fondu biržas ASV, Ziemeļvalstīs, Baltijā un Armēnijā. Valsts finanses ir sakārtotas, budžeta deficīts un valsts parāds Latvijā ir zems. Visi ļoti apsveicami pasākumi, par kuriem 1994. gadā mēs varējām tikai sapņot, tomēr tie izrādījās nepietiekami efektīva kapitāla tirgus attīstībai pēc 25 gadiem.

90. gados Latvijā daudzi uzņēmumi tika privatizēti par privatizācijas sertifikātiem, un viens no nosacījumiem bija, ka tos ir jāsāk kotēt biržā. Iznākumu vēl labi atceramies, viens pēc otra tie ātri nonāca lielākā akcionāra īpašumā un izgāja no vērtspapīru tirgus. Nesen ziņās parādījās jauna ideja mēģinājumam dzīvināt kapitāla tirgu - Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ziņojums «Latvijas nacionālā kapitāla tirgus attīstība un tā loma Latvijas ekonomikas izaugsmē». Ziņojumā tiek norādīts, ka Latvijā ir mazattīstīts kapitāla tirgus. Tāpat ziņojumā tiek argumentēts, ka pozitīvu grūdienu Latvijas kapitāla tirgus attīstībā varētu dot atsevišķu valsts kapitālsabiedrību daļas akciju kotēšana biržā. PKC aicināja izvērtēt 20 valsts kapitālsabiedrību akciju (vai obligāciju) emisiju tirdzniecību biržā. Ja salīdzinām ar 90. gadiem, šoreiz valsts kapitālsabiedrību akciju pārdošanā vairāk pozitīvisma ienestu tas, ka netiktu pārdota uzņēmumu kontrolpakete un akcijas tiktu pārdotas pret naudu, nevis privatizācijas sertifikātiem. PKC priekšlikums bija aicinājums valdībai konceptuāla lēmuma pieņemšanai. Vēlāk Ministru prezidents Māris Kučinskis atsauca šo projektu, jo sabiedrība šo procesu varētu uztvert neviennozīmīgi.

Lasot šo ziņojumu, rodas pārdomas, ka, lai arī tas ir aicinājums valdībai konceptuāla lēmuma pieņemšanai, tajā tiek piedāvāts tikai viens risinājums, bez alternatīvām.

Manuprāt, valdības lēmums par 20 valsts kapitālsabiedrību akciju (vai obligāciju) tirdzniecības sākšanu biržā nav pareizais uzdevuma risināšanas ceļš un tēlaini asociējas ar ārstu konsīliju, kas visiem pacientiem pēc kārtas izraksta vienas un tās pašas antibiotikas.

Šajā rakstā neaplūkošu (daļējas) privatizācijas pozitīvos vai negatīvos aspektus, tā ir cita tēma. Šeit ir stāsts par to, ka izvēle ir jāatstāj uzņēmumu profesionālās vadības ziņā. Uzņēmumu vadībai ir jāapzinās un jāpiesaista attīstībai nepieciešamais finansējums un jāizdara labākā izvēle starp banku kredītu, papildu akciju emisiju, obligāciju emisiju un ceļu, kā to darīt – biržā vai ārpus biržas, vai pat nākotnē izmantot kādu no «fintech» piedāvātajiem kapitāla piesaistes veidiem. Šādam lēmuma jābūt pamatotam un izdevīgam uzņēmuma attīstībai. Pēc piemēra arī nav tālu jāmeklē: AS «Latvenergo» sekmīgi emitējusi obligācijas biržā, pierādot, ka jau esošā likumdošana un akcionāru/uzņēmuma vadības saikne ļauj realizēt aizņemšanos privātajā kapitāla tirgū. Tas, protams, nebūs viegls lēmums citiem uzņēmumiem, jo dažādajiem finansējuma piesaistīšanas veidiem ir dažādas izmaksas, dažādi ieguvumi un atbildība.

PKC piedāvātais risinājums ar valdības lēmumu sākotnēji, protams, audzētu akciju kapitalizāciju un apgrozījumu biržā. Tomēr, kas notiktu tālāk, ja uzņēmuma vadība redzēs citu alternatīvu kotācijai biržā un vēlēsies izstāties no biržas? Gala lēmums ir akcionāru ziņā, bet akcionārs ir valsts, tai pat laikā kapitālā parādīsies arī privātā kapitāla daļa, kuru intereses tas aizskars.

Ar līdzīgiem jautājumiem, vai vajag ar administratīvu lēmumu sākt kotēt bijušos valsts uzņēmumus biržā, saskārās arī Čehija.

Kapitāla tirgus attīstība Centrālās un Austrumeiropas reģionāKaimiņvalstīs Polijā un Ungārijā 90. gados kapitāla tirgus attīstība sākās no apakšas uz augšu. Tie privātie uzņēmumi, kuri vēlējās kotēties biržā, to darīja, un kapitāla tirgus palēnām attīstījās. Savukārt Čehijā, līdzīgi kā Latvijā, kapitāla tirgus attīstība sākās no augšas uz apakšu – privatizēto uzņēmumu akcijas sāka kotēt biržā. Tā rezultātā Čehijas kapitāla tirgus piedzīvoja stagnāciju: 1991. –1999. gadā nebija jaunu sākotnējo akciju piedāvājumu biržā, un Polija pārliecinošā tempā apsteidza Čehiju kapitalizācijas ziņā. Polijas priekšrocības – liels iekšējs tirgus, veiksmīga pensiju reforma, kur pensiju fondi kļuva nozīmīgi akciju tirgus dalībnieki, spēcīgā ekonomika, starptautiskā sadarbība, un mazāks akciju īpatsvars atradās stratēģisko investoru rokās. Polijas gadījumā gan ir jārunā arī par valsts lobētu atbalstu – Polijā tika pieņemts likums, ka 95% no valsts fondēto pensiju līdzekļiem ir jāinvestē Polijas aktīvos un tikai 5% var tikt investēti ārvalstīs. Tā kā šī norma bija pretrunā ar brīvu kapitāla kustību, pret to iebilda Eiropas Komisija, bija arī Eiropas Tiesas lēmums, un Polijai vajadzēja palielināt limitu investīcijām ārzemēs līdz 30% 2016. gadā.

Patlaban Varšavas birža ir interesantā situācijā – pēc MSCI (agrāk Morgan Stanley Capital International, ASV kompānija, kas veido akciju, obligāciju, fondu tirgus indeksus un vērtspapīru veidošanas analīzes instrumentus) klasifikācijas Polija ir attīstības tirgus, savukārt pēc FTSE Russel (Lielbritānijas kompānija, kas nodrošina akciju tirgus indeksus un kuras īpašnieks ir Londonas fondu birža) klasifikācijas Polija 2018. gada septembrī kļuva par attīstīto valstu tirgu un iekļuva indeksā FTSE Developed All Cap Index. Šajā klasifikācijā galvenie principi ir akciju tirgus kvalitāte (regulācija, pieejamie instrumenti), tirgus lielums, likviditāte (lai nebūtu lielas izmaksas ieiešanai tirgū un iziešanai no tā), arī pietiekoši augsta ekonomiskā pārticība. Tajā pašā laikā Latvija, Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Kipra, Horvātija, Malta, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija atrodas 4. grupā, kas ir robežas jeb pēdējā grupa (Polija pārvietosies no 2. grupas uz 1.grupu) un nav pat attīstības valstu grupa (valstu iedalījumu FTSE indeksā skatīt 1. pielikumā). Atrašanās kādā noteiktā grupā MSCI un FTSE klasifikācijā ir pietiekoši svarīga, jo tad valsts atrodas attiecīgajā indeksā un daudzi institucionālie investori replicē vērtspapīru indeksa sastāvu, t.i., to darot, tiem būtu jāpērk arī Latvijā emitētie vērtspapīri.

Diemžēl reģionā notiekošās tendences arī nerada optimismu par kapitāla tirgus nostiprināšanās iespējām tuvākajā laikā. 2010. gadā tika nodibināta biržu alianse CEESEG, kas ietvēra Vīnes, Prāgas, Budapeštas un Ļubļanas fondu biržas. 2015. gadā CEESEG pārdeva Budapeštas un Ļubļanas biržu, lai koncentrētos tikai uz Vīnes un Prāgas fondu biržām, un arī šajā savienībā Vīnes fondu biržas aktivitātes ir ievērojamā pārsvarā pār Prāgas aktivitātēm. Finanšu krīze, kas sākās 2007. – 2008. gadā, mainīja globālo investoru attieksmi pret Austrumeiropas akciju tirgu, un CEESEG bija apgrūtinoši sasniegt savus sākotnēji ieplānotos mērķus.

Eiropā notiek fondu biržu apvienošanās, kad reģionālās fondu biržas pamazām izzūd.

Piemēram, EURONEXT apvieno Lielbritānijas, Francijas, Nīderlandes, Beļģijas, Portugāles, Īrijas biržas.

Pēc Eiropas Vērtspapīru biržu federācijas (FESE) datiem 2017. gadā Varšavas biržas apgrozījums bija 56 miljardi eiro, Vīnē – 33 miljardi eiro, bet Prāgā – pieci miljardi eiro. 2017. gadā Varšavas birža gan pēc kotēto akciju skaita, gan arī pēc sākotnējo akciju piedāvājumu skaita pārsniedza Vācijas biržas (Deutsche Borse) un Šveices biržas (SIX Swiss Exchange) rādītājus.

Vai Latvija varētu ko mācīties no Polijas? Kāds varētu uzskatīt, ka Latvijai nepiestāv atrasties FTSE klasifikācijā 4. grupā, ja Polija atradīsies 1. grupā. Tajā pat laikā MSCI klasifikācijā Latvija vispār nav iekļauta (skatīt 2. pielikumā MSCI valstu klasifikāciju), bet Igaunija un Lietuva ir robežu grupā. Intuitīvi liekas, ka valstij, kas ir eiro zonā un OECD, vajadzētu atrasties pie attīstītajām valstīm, tas ir, vajadzētu atrasties vienā grupā ar vadošajām Eiropas valstīm. Patlaban Finanšu ministrija un ārvalstu eksperti ir nodibinājuši darba grupu, lai strādātu pie tā, ka Latvija MSCI klasifikācijā iekļūst robežu grupā. Šajā virzienā valdības atbalsts būtu ļoti vēlams, lai Latvija ieņemtu tai atbilstošu vietu. Ja viens no nosacījumiem ir akciju tirgus lielums absolūtā izteiksmē, tad Latvija kā maza valsts varētu būt daļa no kāda lielāka (piemēram, Baltijas) tirgus, kas varētu izpildīt kvalifikācijas nosacījumus – piemēram, FTSE klasifikācijā attīstīto valstu grupā tiek iekļauta valstu apvienība «Beļģija/Luksemburga». Šeit jāsaka, ka MSCI un FTSE klasifikācija rada vairākas pārdomas:

  1. Lielās valstis, kur bāzējas MSCI un FTSE valstu klasifikāciju autori, maz iedziļinās mazo valstu gadījumos, tiek pārlieku akcentēta tirgus lieluma nozīme iepretim ekonomiskajiem rādītājiem u.c.
  2. Eiropas Savienības un eiro zonas vadība par maz ir darījusi, lai to uztvertu kā vienotu kapitāla tirgu. Tikai pēdējos gados pamazām sākas diskusijas un meklējumi šajā jautājumā. Teorētiski kapitāla tirgus eiro zonā būtu jāuztver kā vienots kapitāla tirgus, kur ir vienāda likumdošana un Latvijas uzņēmums, kas ir biržā Latvijā, netiek diskriminēts (no MSCI un FTSE viedokļa) attiecībā pret tādu pašu parametru Vācijas uzņēmumu, kas ir biržā Vācijā. Mēs esam daļa no kā lielāka.

Līdzšinējā infrastruktūras sadrumstalotība ir arī noteikusi šādu iznākumu. Vienots kapitāla tirgus eiro zonā, iespējams, nākotnē varētu izpausties kā vienota tirgus infrastruktūra. Tas nozīmētu, ka sākotnējā emisija, kotācijas un vērtspapīru glabāšana varētu notikt kādā vienotā sistēmā vai tirgū dominējošā līdera sistēmā, kur nacionālajām biržām un depozitārijiem arvien vairāk nāktos zaudēt savu īpašo nacionālo lomu. Viens no soļiem kapitāla piesaistes sekmēšanai parāda vērtspapīru tirgū ir Eiropas Centrālās bankas jaunā Eiropas Parāda vērtspapīru sadales iniciatīva (EDDI), lai emitentu, investoru, starpnieku atrašanās vieta Eiropas Savienībā neietekmētu vērtspapīru emisiju, tirgošanos, klīringu un norēķinus. No otras puses, pilnīgi integrētā sistēmā Latvijas uzņēmumi «pazustu» un varbūt tie labāk jutīsies tomēr nacionālā biržā un depozitārijā, kur tiem ir lielāka atpazīstamība. Bet varbūt tomēr visu izšķirs kapitāla pieejamība, kas būs lielāka Eiropas mēroga infrastruktūrā.

Rīgas biržas pieredze1994. gadā veidojot vērtspapīru tirgus attīstības koncepciju, netika paredzēts, ka būs gana daudz uzņēmumu, kuru akcijas sāks kotēt biržā, bet vēlāk šo uzņēmumu akcionāri nolems pārtraukt kotēšanu. Piemēram, «Rīgas Transporta flote», «Sauriešu būvmateriāli», «Ventspils nafta», «Liepājas metalurgs», «Lode», «Latvijas kuģniecība», «Rīgas komercbanka», «Latvijas Krājbanka». Tā vietā gan ir nākuši jauni uzņēmumi – «Baltic Telekom», «HansaMatrix», «Madara Cosmetics», «SAF tehnika». Jāsecina, ka, realizējot PKC ziņojuma ieteikumus, sākotnējais pozitīvais moments nākotnē tomēr var pārvērsties pretējā – uzņēmuma vadība var vēlēties izstāties no biržas, radot negatīvu ziņu plūsmu par Latvijas kapitāla tirgu.

Jaunpienākušo uzņēmumu uzskaitījums parāda, ka interese par biržu ir jaunajiem, strauji augošajiem/tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri mēģina uztvert jaunākās vēsmas tehnoloģijās, sabiedrībā un ar skatu pāri valsts robežām, tāpēc, manuprāt, tieši šādi uzņēmumi ir potenciālie biržas dalībnieki un ieguldītāju mērķauditorija. Savukārt mazāka interese par biržu konstatējama uzņēmumiem, kuri agrāk bija valsts uzņēmumi, kuri Latvijas mērogā ir samērā lieli, bet to tālāka izaugsme ir ierobežota, iespējams, tie ir konservatīvāki un piesardzīgāki.

Biržas NASDAQ Riga dati rāda, ka ikdienas akciju apgrozījums pirms apmēram 15 gadiem bija augstāks nekā šobrīd (skatīt 3. attēlu). Šobrīd ikdienas apgrozījums ir zems, tikai aptuveni vienu reizi gadā apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro. Ja aplūkojam akciju kapitalizāciju, tad atsevišķos momentos redzam kāda jauna uzņēmuma ienākšanu biržā, bet drīz vien pēc tam akciju kapitalizācija atkal samazinās – kāds uzņēmums no biržas izstājas. Tā kā akciju indekss ir kapitalizācijas indekss, indeksa pieauguma neatspoguļošanos kapitalizācijā var izskaidrot ar uzņēmuma izstāšanos no biržas. Turklāt NASDAQ Riga rādītājus pasliktina tas, ka augsts akciju īpatsvars pieder stratēģiskajam (vai lielajiem) investoriem un brīvā apgrozībā ir mazākā daļa no akcijām.

Pēdējos mēnešos divi biržas uzņēmumi veikuši vai plāno akciju atpirkšanas piedāvājumu – AS «Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīca», AS «Valmieras stikla šķiedra». Nav teikts, ka šie uzņēmumi plāno pamest biržu, tomēr tas ir solis drīzāk tajā virzienā, kurā pamet biržu, nevis tajā, kurā paliek. Piemēram, AS «Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca» 2017. gada septembrī pieņēma lēmumu par obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un tam sekojošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Rietumu ekonomiskajā literatūrā izstāšanos no biržas saista ar to, ka uzņēmums pārdzīvo grūtus laikus, un vispār to uzņēmumu skaits, kas izstājas no biržas, ir niecīgs, salīdzinot ar to uzņēmumu skaitu, kas paliek biržā. Zinot iemeslu šo uzņēmumu nonākšanai biržā, Latvijā diez vai pastāv sakarība starp uzņēmuma nedienām un vēlēšanos pārtraukt kotēt akcijas biržā. No otras puses, ir jāpateicas finanšu tirgus regulatoram, ka ir izstrādāti akciju atpirkšanas noteikumi, jo daudzās Austrumeiropas valstīs 90. gados bija vērojama negatīva tendence – mazo akciju turētāju publiskās akcijas pēkšņi pārvērtās par nepubliskajām, kā rezultātā ievērojami samazinājās šo akciju vērtība.

Kāpēc uzņēmumi Latvijā aiziet no regulētā tirgus?Tālāk minēšu dažus faktorus, kas Latvijā veicina uzņēmumu vēlmi izstāties no akciju kotācijas biržās un pāriet atpakaļ uz neregulēto, nepublisko tirgu:

  1. finansējuma piesaistē dominē banku kredīti;
  2. ar vērtspapīriem saistītie papildu izdevumi;
  3. Latvijas kapitāla tirgus analīzes neesamība.

Finansējuma piesaistē Latvijā dominē banku kredīti, kuri izspiež finansējuma iespējas ar akciju un obligāciju emisiju. Latvijas banku kredītu politika ir bijusi pietiekoši elastīga, un tās noteiktos laika periodos, jo īpaši lielajiem uzņēmumiem, piedāvāja lētāku (bieži vien ārvalstu) naudu nekā tā, kuru ir gatavi piedāvāt Latvijas krājēji. Bankas labprāt izsniedz kredītus jau zināmiem uzņēmumiem, kuriem ir ķīla, savukārt jaunajiem uzņēmumiem ķīlas parasti nav, un arī biznesa plāns ir daudz riskantāks. Uzņēmumam Latvijā ir grūtības piesaistīt kapitālu pat tad, kad pieaug akciju tirgus indekss – rietumvalstīs, kad akciju indekss pieaug, akciju piedāvājums un pieprasījums aug. Uzņēmumu īpašnieki nevēlas atšķaidīt kapitāla struktūru, lai lēmumu pieņemšanā nevajadzētu rēķināties ar citiem īpašniekiem. Zinām, ka Latvijas (un arī visu attīstīto valstu) banku sektors piedzīvo ne tos labākos laikus, notiek strukturālas izmaiņas, tāpēc kapitāla tirgum relatīvās iespējas pieaug. Dažas bankas izteikušās, ka attīstīs pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmumu obligāciju emisijas, piemēram, tiek minētas summas – obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro.

Papildu izdevumi tarifu un sodu veidā, ko uzliek vai var uzlikt uzraudzības institūcijas, birža, depozitārijs, neveicina kapitāla tirgus attīstību. Jāsecina gan, ka mūsu birža un depozitārijs soda naudas pārstājuši piemērot jau vairāk nekā 10 gadus, arī tarifi tikuši samazināti (pēdējais samazinājums – šī gada 1. jūlijā). Tomēr tie uzņēmumi, kas saredz izmaksu pārsvaru pār ieguvumiem, lemj par uzņēmumu iziešanu no biržas un nebūt par publisku uzņēmumu (7). Pie tam pēdējās desmitgades ir vērojama tendence, ka regulācija, ieskaitot tarifus un sodus, pieaug visā pasaulē, tāpēc jau globālā līmenī tiek meklēti risinājumi, lai samazinātu šo negatīvo ietekmi. Regulējošo institūciju pastiprinātā uzraudzība negatīvi ietekmē tradicionālo finanšu sistēmu. Sākotnējā doma bija padarīt tradicionālo finanšu sistēmu drošāku, diemžēl dažos segmentos tā savas aktivitātes samazināja līdz minimumam – piemērs ar naudas tirgus indeksiem, kad arvien mazāks dalībnieku skaits vēlas labprātīgi dalīties ar saviem datiem vai vērtējumu, kas nepieciešams, lai šādus indeksus varētu aprēķināt. Vēl jāatzīmē, ka finanšu tirgus regulators vērtspapīru emitentam par pārkāpumiem uzlikto soda naudu iekasē sev. Taču cietēji no pretlikumīgās darbības ir visi investori, kas ieguldīja naudu šī uzņēmuma vērtspapīros – iespējams, ka šo darbību rezultātā samazinājās vērtspapīru vērtība. Vai pareizāk nebūtu, ja šo naudu sadalītu starp uzņēmuma vērtspapīru turētājiem? Tas vismaz vērtspapīru turētājiem būtu papildu ienākums.

Akciju un obligāciju tirgu Latvijā, visticamāk, bremzē trūkumi uzņēmumu maksātnespējas procesa uzticamībā un efektivitātē. Ja uzņēmums – vērtspapīru emitents – bankrotē, tas parasti tiek likvidēts, uzņēmuma manta tiek pārdota, un nauda atmaksāta sākotnēji obligāciju turētājiem un beigās, ja paliek, arī akciju turētājiem. Pētījumi liecina, ka obligāciju turētājs parasti saņem 30-50% no obligāciju nominālvērtības. Savukārt Latvijā šis rādītājs varētu būt mazāks, piemēram, Latvija Doing Business reitingā maksātnespējas jomā kopš 2015. gada ir zaudējusi 13 pozīcijas, arī publiskajā telpā ir daudz informācijas par nesakārtotību maksātnespējas nozarē.

Šeit jāpiemin arī atklātība un korporatīvā pārvaldība. Uzņēmumiem, kuru vērtspapīri atrodas publiskajā apgrozībā biržā, ir jābūt atvērtākiem sabiedrībai, vairāk tā jāuzrunā. Šī ir uzņēmumu īpašnieku izšķiršanās par saredzamajiem ieguvumiem un uzlikto slogu uzņēmuma vadībai. Papildu izdevumus par atrašanos biržā uzņēmumu vadība var novērtēt dažādi, piemēram, atrašanos biržā var uztvert arī kā mārketinga sastāvdaļu. Tā ir ziņu plūsma, kuru papildus nodrošina birža. Šī ir jauna domāšana.

Ja pirms krīzes vairākas bankas veidoja iknedēļas pārskatus par Latvijas akciju tirgu, tad pašreiz šādu pārskatu nav. Tomēr šis faktors ir svarīgs – cik finanšu tirgus analītiķi un mediji seko norisēm vērtspapīru tirgū, tās komentē, raksta regulārus vērtspapīru tirgus pārskatus (10). Latvijas uzņēmumu analīzes, akciju pirkšanas vai pārdošanas rekomendāciju nav, savukārt par attīstīto valstu tirgiem šāda informācija ir pieejama, kā rezultātā Latvijas investoriem var rasties pamatota vēlme investēt ārvalstu, nevis Latvijas uzņēmumu akcijās vai obligācijās. Rietumos nav tik neierasti, ka pats uzņēmums maksā analītiķiem par uzņēmuma analīzi un ļauj sabiedrībai, investoriem ar to iepazīties. Priecē, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem interneta mājas lapā ir sadaļa investoriem.

Vai ir alternatīvas uzņēmējdarbības finansēšanas avotu dažādošanai?Pēdējos gados pasaulē un Latvijā strauji attīstās «fintech» – finanšu pakalpojumi, kas balstās uz IT risinājumiem ar mērķi šos pakalpojumus piedāvāt lētāk, ātrāk, niansētāk, nekā tie bija iepriekš pieejami. Latvijā šie pakalpojumi strauji attīstās, un Latvijas uzņēmumi šos pakalpojumus veiksmīgi eksportē. Tomēr kapitāla tirgus attīstībai pagaidām šie uzņēmumi pietiekoši nepalīdz, vai pat otrādi – konkurence par kapitāla piesaisti vēl vairāk pieaug, un tradicionālajam vērtspapīru tirgus modelim var nākties piedzīvot vēl grūtākus laikus.

Savstarpējo aizdevumu platformās pamatā tiek finansēti patēriņa kredīti, retāk hipotekārie kredīti, savukārt maz ir uzņēmumu kredītu. Tomēr var prognozēt, ka «fintech» uzņēmumi ar laiku apgūs arī uzņēmumu kredītu nišu. Taču «fintech» jomā investoru aizsardzība nav pietiekoši izstrādāta, piemēram, nepastāv ieguldītāju aizsardzība – lai arī dažkārt «fintech» uzņēmums apņemas pēc ieguldītāja pieprasījuma atmaksāt tā ieguldījumu, apņemšanās izpildes garantija netiek balstīta uz kādu garantiju fondu. Tā kā uzraudzība nav izstrādāta, pastāv risks, ka tik straujas attīstības gadījumā var tikt piedzīvots «fintech» burbulis.

Iespējas uzlabot situāciju Latvijas kapitāla tirgūKā situāciju Latvijas kapitāla tirgū mainīt? Kā samazināt izmaksas, efektīvi izmantot «fintech» pieredzi? Iespējas ir trijos virzienos:

  1. samazināt vērtspapīru turēšanas/tirdzniecības izmaksas;
  2. samazināt emitentu izmaksas;
  3. nodrošināt informāciju.

Pirmā iespēja ir pievilcīgāka «fintech» uzņēmumiem, jo šādiem uzņēmumiem to ir vieglāk ieviest. Viens no interesantiem piemēriem šajā jomā ir uzņēmums «Robinhood» (Palo Alto, Kalifornija, ASV), kur par darījumu veikšanu nav jāmaksā, bet ir jāmaksā 6 ASV dolāri mēnesī par kontu turēšanu – fiksēta maksa ir skaidrāk saprotama nekā komisijas procenti no atlikuma, apgrozījuma. «Robinhood» savas izmaksas darījumu veikšanā sedz no tā, ka iegulda klientu neinvestēto naudas kontu atlikumu drošos vērtspapīros un piedāvā maržinālo aizdevumu darījumus (margin lending). Domāju, teorētiski «fintech» uzņēmums var arī atteikties no mēneša komisijas maksas, ja, piemēram, klients papildus varētu dot tiesības «fintech» uzņēmumam aizdot viņa vērtspapīrus uz īsu termiņu augsta kredītreitinga institūcijām. Tirdzniecība un vērtspapīru turēšana savā kontā bez izmaksām ir ļoti svarīgs priekšnosacījums investoru vēlmei naudu ieguldīt akcijās un obligācijās. Gaidām līdzīga «fintech» uzņēmuma veidošanos Latvijā, lai savienotu Latvijas investorus un Latvijā emitētus vērtspapīrus.

Otrā iespēja ir samazināt emitenta izmaksas. Izmaksas rodas saistībā ar vērtspapīru reģistrāciju (FKTK, depozitārijs, birža), var rasties saistībā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumiem. Kā jau minēts, daži gadījumi, turklāt ne tikai Latvijā, var liecināt, ka augstas soda naudas var mazināt vēlmi publiski emitēt vai kotēt finanšu instrumentus. Tajā pat laikā emitēt publiskus vērtspapīrus bez reģistrācijas FKTK, kā arī pieņemt noguldījumus (ja nav attiecīgās licences) ir pretrunā ar likumdošanu. Šeit varētu pieminēt savstarpējo aizdevumu platformas, piemēram, Latvijā pazīstamās «Mintos», «Twino», «Viventor», «DoFinance» u.c. Šo platformu mērķis ir savest kopā investorus un kredītņēmējus. Tomēr šeit pagaidām iztrūkst svarīgs posms, proti, platformas komanda maz analizē kredītu ņēmējus un novērtē risku, nekonsultē investorus, investoriem ir ierobežotas iespējas pārdot šo investīciju otrreizējā tirgū, maz tiek runāts par mazo akcionāru tiesību aizsardzību. Šī starpniecība ir nepieciešama, lai investori apzinātos riskus. Tāpēc šeit vēl ir iespējas, kur attīstīties un palielināt savu aktivitāti mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā. Kā ārvalstu piemēru minēšu «OnDeck» aizdevumu platformu (Ņujorka, ASV), kas nodarbojas ar mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Platforma analizē šo uzņēmumu finanšu situāciju, piemēram, pēdējo 12 mēnešu laikā uzņēmuma peļņai jābūt virs 100 000 ASV dolāriem, darbības ilgumam – virs viena gada.

Tehnoloģiju laikmetā palielinās informācijas pieejamība, līdz ar to pat nefinanšu uzņēmums var piedāvāt informācijas apstrādes produktus finanšu tirgū. Uzsvaru var likt uz citādu, efektīvāku datu apstrādi, pieskaņotu katra klienta vajadzībām. Tādā veidā var tikt piesaistīti klienti un ir iespēja šiem klientiem piedāvāt par maksu kādus blakus pakalpojumus vai arī var sadarboties ar reklāmdevējiem, kā rezultātā kapitāla tirgus informācijas analīze varētu tikt nodrošinātu par brīvu. Cilvēki vienmēr ir meklējuši alternatīvas vietas, veidus, kas ir saistīti ar investēšanu, pieprasījums pastāv. Informācijas tehnoloģiju laikmetā daudz ko var uzskatīt par tīklu – pašas akcijas, obligācijas, klientus – un meklēt tajā visā sakarības.

Kā valsts var palīdzēt «fintech» uzņēmumu attīstībai? Tā kā šī joma ir jauna un ātri mainīga savā attīstībā, regulējums tai nepaspēj izsekot un daudzviet tāda nemaz nav. Taču IT nozares nozīme Latvijas ekonomikā pieaug un nākotnē ieņems aizvien būtiskāku lomu, tāpēc valsts varētu piedalīties pārlieku lielus riskus novērsoša un gudra regulējuma izstrādē «fintech» nozarei.

Patlaban «fintech» uzņēmumi vairāk tiek atvērti valstīs, kurās ir izstrādāta atbilstoša likumdošana.

Ja Latvijā būtu izstrādāts progresīvs regulējums «fintech» jomā, tas radītu motivāciju starptautiskiem «fintech» uzņēmumiem pārcelties uz Latviju un Latvijas IT pārstāvjiem izvēlēties par savu mītnes zemi Latviju.

Valdība jau šobrīd dažādām atbalsta programmām sākuma kapitāla fondiem un izaugsmes kapitāla fondiem novirza Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, kur papildu valsts līdzekļiem ir arī privāto investoru līdzfinansējums. Ierosinātu šādās atbalsta programmās lielāku uzmanību pievērst «fintech» uzņēmumiem, jo tiem ir augsta pievienotā vērtība un plašas potenciālas izaugsmes iespējas. Būtu jābūt regulāram valdības un regulatoru forumam ar «fintech» nozari –, šāds dialogs varētu nodrošināt likumdošanas izstrādi, kā arī atbalsta programmu precīzāku pielietojumu, jo varētu atbildēt uz jautājumu, kuri ir aktuālākie un «ejošākie» projekti «fintech» nozarē.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem kapitāla tirgū un «fintech» nozarē ir datu pieejamība. Nebūtu saprātīgi gaidīt, ka ārvalstu finanšu informācijas un ziņu aģentūras (piemēram, Bloomberg, Reuters) radīs datubāzes par Latvijas uzņēmumiem, bet tādas jārada pašiem. Nākotnē aizvien augošāka nozīme būs lielām uzņēmumu datubāzēm, kur ir iespējams visu datubāzē iekļauto uzņēmumu snieguma salīdzinājums. Latvijas valdība, piemēram, varētu sadarboties ar «fintech» uzņēmumiem, lai radītu vienotu datubāzi par Latvijas uzņēmumu darbības (bilances, peļņas/zaudējumu, naudas plūsmu) rādītājiem un citu pieejamo informāciju (piemēram, nodokļu parādi), no kuriem tālāk varētu aprēķināt dažādus finanšu analīzei nepieciešamos rādītājus. Uzņēmumi varētu publiskot savus datus – ja ir vēlme piesaistīt finansējumu, varētu būt arī ieinteresētība nodrošināt savus datus plašai publikai. Savukārt finanšu analītiķiem, investoriem, interesentiem būtu pieejama uzņēmumu informācija. Centralizēti vai katrs individuāli varētu veidot automatizētu kredītriska izvērtēšanu. Pašlaik ir līdzīgas sistēmas Latvijā, tikai izmaksas ir par lielu, lai cerētu, ka ar to palīdzību varētu attīstīties kapitāla tirgus Latvijā.

Vienotā datubāze ļautu nodibināt vietējo kredītreitingu kompāniju, kas piešķirtu Latvijas uzņēmumiem kredītreitingus, varbūt valsts varētu atbalstīt vietējo reitingu piešķiršanu uzņēmumiem. Citādi tikai neliels skaits uzņēmumu Latvijā ir saņēmuši starptautisko kredītreitingu aģentūru piešķirtos reitingus, jo to pasūtīšana ir samērā dārga un atmaksājas tikai tad, ja jāpiesaista liela apjoma līdzekļi.

Noslēgumā vēlreiz akcentēsim secinājumus: kapitāla tirgus attīstīšana nav viegls uzdevums, tomēr tā risināšanu veicina pašreizējā situācija, kad noguldījumiem bankās tiek piemērota 0% likme. Tas mudina meklēt alternatīvus ieguldīšanas veidus. Investoru drošības jautājumiem ir jābūt sabalansētiem ar investoru un emitentu vajadzībām. Jāturpina tehnoloģisko risinājumu meklējumi, lai samazinātu izmaksas. Visticamāk, finanšu tirgū, tai skaitā arī kapitāla tirgū, «fintech» uzņēmumi pārņems funkcijas, ko tagad veic bankas, biržas, vai arī saplūdīs ar tām.

Valdības institūcijas var palīdzēt veicināt Latvijas kapitāla tirgus atpazīstamību. Viens no aktuālākajiem jautājumiem būtu Latvijas virzīšana uz attīstīto valstu grupu vai sākotnēji vismaz iekļaušanu attīstības valstu grupā dažādos pasaules kapitāla tirgus indeksos (MSCI, FTSE Russel). Tāpat atbalsts noderēs vienotas datubāzes veidošanai par Latvijas uzņēmumiem, kā arī vietējo reitingu piešķiršanai.

Un pēdējā rindkopa par vērtspapīru biržu. Negribētu, lai šo rakstu lasītāji uztvertu kā vērtspapīru biržas kritiku. Manuprāt, birža ir aktīva savas pozīcijas aizstāve, tai ir sava vīzija, tomēr tā ir tikai Latvijas sabiedrības spogulis. Procesi sabiedrībā, uzņēmumos, plus vēl ārējā dimensija ir tie, kas nosaka apgrozījumu, cenu attīstību un kapitalizāciju biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī desmitgade tiem investoriem, kas pirkuši un turējuši akcijas, bijusi ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekur nav teikts, ka tikpat veiksmīga tiem būs arī nākamā desmitgade.

Piemēram, laika posms no 2000. gada līdz 2010. gadam akciju tirgū dažkārt tiek saukts par "zaudēto desmitgadi". To ieskicēja divi milzīgi vērtspapīru cenu sabrukumi. Viens ir tūkstošgades sākumā, kad plīsa interneta akciju burbulis, un otrs - globālais finanšu krahs, ko pilnā mērā 2008. gadā iezīmēja ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Kopumā šajā periodā akciju cenas stagnēja (vidējais gada sniegums pat bija nedaudz negatīvs). Tas savukārt nāca pēc akcijām ļoti veiksmīgajiem 90-tajiem gadiem.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs, runājot par šiem atskaites posmiem, norādījis, ka iepriekšējie 10 gadi pamatā varētu būt bijusi "aizmiršanas desmitgade".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan koronavīrusa pandēmijas ietekmē ievērojamas pārmaiņas šogad skāra nekustamo īpašumu tirgū visā Eiropā, tas maz sekmējis mājokļa cenu kritumu, liecina “Global Property Guide” (GPG) indeksa dati.

2020. gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas pieaugušas 43 no 55 GPG analizētajiem pasaules nekustamo īpašumu mājokļu tirgiem. Kā rāda Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” analītiķu apkopotā informācija, Latvijā šogad vērojams neliels mājokļa cenu kritums, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, kamēr Lietuvā un Igaunijā cenas kāpušas.

Latvijā, neskatoties uz kopējo mājokļu cenu pieaugumu, šī gada pirmajā un otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams cenu kritums 1,34% apmērā, kas ir viens no lielākajiem kritumiem Eiropā. Salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni, mājokļu cenas Latvijā trešajā ceturksnī samazinājušās par 0,99%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valsts kapitālsabiedrībām jādod iespēja piesaistīt investīcijas kapitāla tirgū

Santa Purgaile, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados ik pa laikam Latvijas publiskajā telpā nonāk diskusija par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iekļaušanu kapitāla tirgū. Tomēr šķiet, ka kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības Latvijā tā īsti nav apjaustas.

Tāpat nav skaidrs, kas atbildīgās iestādes un amatpersonas attur veikt konkrētas darbības, lai spertu loģiskus nākamos soļus lielu, valstij un līdz ar to arī Latvijas sabiedrībai piederošu uzņēmumu attīstībā. Jo īpaši tāpēc, ka abās pārējās Baltijas valstīs ir veiksmīgi piemēri, no kuriem mācīties.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēdējos trīs gadus ieguldījusi būtisku darbu kapitāla tirgus attīstībā. Pirmkārt, veicot padziļinātu situācijas vērtējumu un izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Otrkārt, soli pa solim īstenojot pasākumus, lai izstrādāto programmu ieviestu.

2021. gada sākumā FKTK rīkoja pirmo Latvijas Kapitāla tirgus forumu, kurā diskutējām arī par valsts iespējām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Daudzkārt izskanēja apgalvojums, ka tas ir politiskās gribas jautājums, jo skar būtiskus ekonomiskās attīstības aspektus. Divi gadi pagājuši bez progresa, jo, kā forumā izteicās Ints Dālderis: "balsu tam nav". Pašlaik 14. Saeima gaida startu savam četru gadu darba ciklam, savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš pašlaik ved sarunas par jaunās valdības veidošanu, uzsvēris: "valstij ir nepieciešama valdība un koalīcija, kas galvenokārt spēj nodrošināt drošību valsts iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību valstij". Vai tas nozīmē, ka beidzot meklēsim veidus, kā valstij pelnīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Valsts spēlē darba tirgus šahu  

Bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās...

Statistikas pārvaldē norādīja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10,4 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 37% līdz 26,6%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 0,3 tūkstošiem, un trešajā ceturksnī tas bija 21,5 tūkstoši.

Bezdarbs vīrusa ierobežojumu spīlēs 

Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens...

2020.gada trešajā ceturksnī jauniešu (15-24 gadi) bezdarba līmenis bija 14,8%, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,6 tūkstošiem un bija 8,8 tūkstoši.

Šogad trešajā ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 10,8% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 2,8 procentpunktiem.

2020.gada trešajā ceturksnī 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Šogad trešajā ceturksnī 29,9% jeb 414,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar otro ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā - par 6,4 tūkstošiem jeb 1,5%.

Trešajā ceturksnī 10,3 tūkstoši jeb 2,5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,5%, bet otrajā ceturksnī - 2,4%.

Šogad trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīgā notiks konference par iespējām kapitāla tirgū – Baltic Capital Markets Conference

www.balticcapmarkconference.com, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 6. oktobrī konferenču centrā ATTA Centre norisināsies konference vietējo uzņēmumu pārstāvjiem un kapitāla tirgus ekspertiem - Baltic Capital Markets Conference, kas pulcēs investīciju kopienas profesionāļus, lai visas dienas garumā gūtu jaunas idejas, apmainītos pieredzes stāstiem un tīklotos.

Vairāk nekā 30 eksperti no investīciju bankām, konsultantu, advokātu un grāmatvedības birojiem aptvers plašu nozares tēmu loku. Pasākums nodrošinās vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem ieskatu kapitāla tirgus nozarē un ļaus atklāt jaunas iespējas finanšu resursu piesaistē.

Baltic Capital Markets Conference norisināsies četrās daļās. Pirmajā daļā tiks diskutēts par akciju tirgus tendencēm, Baltijas IPO 2021. un 2022. gados, par akciju kotēšanu biržā kā iespēju veicināt uzņēmuma atpazīstamību. Otrā daļa aptvers tēmu par obligāciju emisiju – obligāciju tirgus tendences Baltijā, obligāciju priekšrocības, kā arī praktiski padomi veiksmīgai obligāciju emitēšanai. Trešajā daļā Baltijas institucionālie investori diskutēs par iespējām plašākai privāto un institucionālo investoru iesaistei kapitāla tirgū. Savukārt noslēgumā, ieskats kāda ir “dzīve pirms un pēc kapitāla tirgus” – gatavošanās pirmreizējai akciju vai obligāciju izlaišanai fondu biržā, lietas, kas jāņem vērā, vērtīgi padomi uzņēmumiem, kas plāno veikt akciju vai obligāciju kotēšanu biržā, ceļvedis veiksmīgai finanšu dzīvei pēc akciju vai obligāciju izlaišanas fondu biržā. Diskusijas papildinās uzņēmumu Coffee Address Holding, Indexo un Madara Cosmetics veiksmes stāsti par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis kompāniju izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpina kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

2018./2019.mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, noskaidrots Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā fiksēts 2015.gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu rezultātu. Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013.gada, dažus gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot.

Šogad 226 skolēniem eksāmenu matemātika nebija izdevies nokārtot.

Desmitgadē sliktākais vidējais rezultāts šogad sasniegts arī fizikas eksāmenā - skolēnu vidējais rezultāts ir 37,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikai pēdējā laikā mesti vairāki nozīmīgi izaicinājumi – spītīgi nav vērojams gals piegāžu problēmām, strauji pieaugusi izejmateriālu cena, dažviet sevi pieteikusi enerģijas krīze un turklāt joprojām uz šī kokteiļa fona ir jāapkaro arī pandēmija.

Piemēram, zināms satraukums ir par to, ka Covid-19 lipīgais delta variants būs mutējies “delta plus” variantā, kas potenciāli var būt pat vēl lipīgāks. Rezultātā daudzas pazīmes liecina par to, ka pasaules ekonomikas temperatūra jau ir kļuvusi vēsāka un turklāt paši izaicinošākie brīži šajā ziņā var vien būt vēl priekšā.

Tāpat pie augošajām cenām centrālās bankas drīzāk var lemt par savu monetāro stimulu apmēru ierobežošanu. Šādus mājienus devusi ASV monetārās stabilitātes sargi. Arī valdībām pēc to nesenās mētāšanās ar naudu pie uzblīdušajiem budžetu deficītiem var būt grūtības balstīt ekonomiku, ja tās saguršana būs noturīgāka parādība. Šis viss var nozīmēt, ka inficēts tiek arī akciju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Labklājība Latvijā: stiprās un vājās puses

Silvija Kristapsone - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli tautas labklājība tiek balstīta tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, valsts ienākumiem – IKP vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēdējo piecdesmit gadu laikā labklājības jēdziens un to raksturojošie radītāji ir evolucionējuši. Labklājība ir daudz vairāk nekā tikai materiālo bagātību radīšana un uzkrāšana.

Tā ir dzīvesprieks un iespējas veidot vēl labāku dzīvi nākotnē. Labklājības priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma, valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c.

Neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum Institute pētījumos labklājība šobrīd nozīmē sekojošu pīlāru kopumu: ekonomika, uzņēmējdarbība un iespējas, pārvaldība, izglītība, veselība, drošība un drošums, sociālais kapitāls, personiskā brīvība un dabas vide, tādējādi radot iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 9.februārī tiešsaistē notiks Latvijas kapitāla tirgus forums "Ambīcijas. Izaugsme. Ilgtspēja", informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Forumā FKTK iepazīstinās ar gada laikā paveikto "10 soļu programmas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai" ieviešanā, kā arī ar nozares ekspertiem un viedokļu līderiem diskutēs par Latvijas kapitāla tirgus iespējām un izaicinājumiem.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile norada, ka Latvija joprojām ir starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur kapitāla tirgus attīstībai vēl ir liels potenciāls. 2021.gada tendences ir pozitīvas un pēc ilgiem gadiem tirgū redzami jauni, ilgtspējīgi un investoriem interesanti uzņēmumi.

Šogad foruma saturs būs īpaši saistošs uzņēmumu vadības un pārvaldības ekspertiem, lai, vērtējot dažādu uzņēmumu pieredzi un uzklausot ekspertu viedokli, rosinātu Latvijas uzņēmumus domāt par ambiciozākiem izaugsmes plāniem, neaizmirstot arī par ilgtspējas aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti: Latvijā nepieciešams saprātīgs regulējums bezdūmu produktiem

Db.lv, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdūmu nozares asociācijas rīkotajā seminārā par smēķēšanas kaitējuma mazināšanu prezentēta jaunākā socioloģisko pētījumu firmas KANTAR veiktā aptauja, kas liecina, ka 26% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem regulāri lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, savukārt 9% tos lieto atsevišķās reizēs.

Pētījums rāda, ka 90% smēķētāju uzsāk smēķēt ar cigaretēm, tāpēc semināra eksperti diskutēja par smēķēšanas kaitējuma mazināšanas iespējām, akcentējot nepieciešamību pēc saprātīga un atbilstoša regulējuma tieši mazāk kaitīgajiem nikotīna produktiem.

Lielākā daļa (69%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem, savukārt teju puse jeb 48% tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, pauda Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Saskaņā ar šonedēļ publicētajiem Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem šā gada trešajā ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 25 000 jeb 2,7%, salīdzinot ar 2019.gada trešo ceturksni. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto skaits faktiski saglabājies nemainīgs - pieaugums par 0,1%.

"Neraugoties uz kopējo ekonomisko aktivitāšu samazināšanos tautsaimniecībā, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū joprojām saglabājās augsts - 70,1% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem šā gada trešajā ceturksnī bija nodarbināti vai attiecīgi bija darba meklējumos," norādīja EM eksperts.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,4% 

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem....

Viņš piebilda, ka jau otro ceturksni pēc kārtas iedzīvotāju līdzdalības līmenis pieturās pie 70,1% robežas, kas ir augstākais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes rādītājs Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.

"Ekonomisko aktivitāšu kritums, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija ierobežojumu ieviešana gan pasaulē, gan Latvijā, kopumā atstāj būtisku ietekmi uz darba tirgu, ņemot vērā, ka primāri tiek skartas darbaspēka intensīvās nozares - transporta pakalpojumi un pasažieru pārvadājumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, tirdzniecība nozare, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi, mākslas un dažādas kultūras jomas, sporta centri un citas nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos," atzina Ozols.

Viņš atsaucās uz Valsts ieņēmuma dienesta datiem, kas liecina, ka tieši skartajās nozarēs šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti vairāk nekā 134 000 darba ņēmēju, kas ir aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem atbilstošajā periodā.

"Jaunākie nodarbinātības un bezdarba rādītāji vēlreiz apliecina, ka līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi kopumā ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, līdz ar to ļaujot daļēji saglabāt gan darbavietas, gan iedzīvotāju ienākumus. Tomēr neraugoties uz to, jāņem vērā, ka valsts intervences pasākumi var kompensēt ekonomisko aktivitāšu kritumu tikai īstermiņā, tādēļ ekonomiskajām aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī ilgstoši, arī krīzes ietekme uz darba tirgu var pieaugt," uzsvēra EM eksperts.

Ozols prognozēja, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits kopumā 2020.gadā varētu samazināties par 1,7%, bet bezdarba līmenis pieaugt līdz vidēji 8,3%.

"Situācija darba tirgū varētu uzlaboties sākot ar 2021.gada pavasara un vasaras sezonas aizsākšanos, pieaugot sezonas darbiem, gan kopumā nostabilizējoties situācijai ekonomikā. Vienlaikus jāņem vērā, ka nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas atkopšanos joprojām saglabājās augsta, līdz ar to turpmākā situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē kopumā lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri būs pieejama jaunā vakcīna, kā arī tās efektivitātes," sacīja EM pārstāvis.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. 2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Vienlaikus šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī. Nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni samazinājies par 25 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni pieaudzis par 0,7 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tālākās Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas

LETA, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tālākās Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas, norādīja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka Latvijas ekonomikai atgūstoties no iepriekšējos mēnešos piedzīvotās Covid-19 krīzes, iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī uzrādījis nepieredzēti strauju kāpumu, attiecībā pret iepriekšējo ceturksni palielinoties par 6,6% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem.

"Tās, tāpat kā otrajā ceturksnī fiksētais kritums, ir straujākās ekonomiskas izaugsmes svārstības pēdējo desmitgažu laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni IKP ir samazinājies par 3,1%, taču kritums bijis gandrīz trīs reizes mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad ekonomika bija sarukusi par 8,9%," atzina ministrijā.

FM vērtējumā, labu atgūšanos trešajā ceturksnī parādījusi apstrādes rūpniecības nozare, kur izlaides apjomi ceturkšņa pirmajos divos mēnešos atgriezušies pagājušā gada līmenī, lielā mērā pateicoties apstrādes rūpniecības lielākajai apakšnozarei - kokapstrādei. Detalizētāki dati par pārējām ražošanas nozarēm vēl nav pieejami, bet IKP ātrā novērtējuma rezultāti norāda arī uz pozitīviem rezultātiem būvniecības nozarē, kur gada pirmajā pusē bija sasniegts 5,3% pieaugums, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit inflācijas gadi "saspiesti" vienā

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%.

Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu.

Gada inflācija aprīlī sasniegusi 13% 

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis...

Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts. Šajā ziņā tomēr esam miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā.

Sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13,0%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā - 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%. Gan gada, gan mēneša griezumā vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni radīja pārtika - tās ietekme bija attiecīgi 4,46 un 0,95 procentpunkti.

Gada laikā patēriņa cenu indeksu stipri ietekmēja arī abas “enerģētiskās” pozīcijas – mājoklis un transports, apmēram trīs procentpunktu vērtē. Citu galveno izdevumu posteņu ietekme gada griezumā bija salīdzinoši niecīga uz šī fona, līdz 0,5 procentpunktiem. Mēneša laikā diezgan stipra ietekme bija arī apģērbiem un apaviem (0,45 pp), tai ir sezonāls raksturs. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija palielinājās īpaši strauji, līdz 17,4% no 14,7% martā. Šajā kategorijā cenu kāpums gada laikā bija lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē (16,1%). Gāze un siltums pērn maksāja pat lētāk nekā 2011. gada aprīlī – attiecīgi par 5,2% un 7,9% mazāk. Transporta izmaksas iepriekšējā desmitgadē gandrīz nebija mainījušās, pieaugot par 1,5%. Jaunākajos datos gāzes un siltuma cenu gada inflācija ir 71,1% un 27,9%. Transports gada laikā ir sadārdzinājies par 24,9%.

Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies.

Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos. Taču nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50% - tas nenotiks. Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas.

Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc sagaidu, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi. Vietās, kur apkure ir atkarīga no gāzes, valdībai nāksies “nošķelt” siltuma cenu kāpuma asāko šķautni, taču palīdzība šīm vietām nedrīkst būt tik dāsna, lai pamudinātu neko nemainīt un sildīties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pilsētās un ciemos, kur apkure balstās uz šķeldu, nekādas subsīdijas siltumam nav un nebūs nepieciešamas. Izmaksas augs arī siltumapgādes sistēmās, kurās šķelda veido 100% no primārās enerģijas, jo šķeldas cena gada laikā ir apmēram divkāršojusies. Tarifi nākamajā sezonā tur varētu būt ap 70 eiro par MWh ierasto ~50 eiro vietā. Tā būs vēsturiski augstākā siltuma cena šajās vietās, taču apkures izmaksu slogs kā daļa no ienākumiem būs krietni mazāks nekā pirms 10 gadiem - nepatīkami, bet ne katastrofa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru