Jaunākais izdevums

Lai gan koronavīrusa pandēmijas ietekmē ievērojamas pārmaiņas šogad skāra nekustamo īpašumu tirgū visā Eiropā, tas maz sekmējis mājokļa cenu kritumu, liecina “Global Property Guide” (GPG) indeksa dati.

2020. gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas pieaugušas 43 no 55 GPG analizētajiem pasaules nekustamo īpašumu mājokļu tirgiem. Kā rāda Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” analītiķu apkopotā informācija, Latvijā šogad vērojams neliels mājokļa cenu kritums, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, kamēr Lietuvā un Igaunijā cenas kāpušas.

Latvijā, neskatoties uz kopējo mājokļu cenu pieaugumu, šī gada pirmajā un otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams cenu kritums 1,34% apmērā, kas ir viens no lielākajiem kritumiem Eiropā. Salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni, mājokļu cenas Latvijā trešajā ceturksnī samazinājušās par 0,99%.

Tikmēr Lietuvā un Igaunijā šogad vērojams nekustamā īpašuma cenu kāpums. Lietuvā mājokļu cenas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 3,42%. Cenu pieaugums, lai gan neliels – 0,64% apmērā, Lietuvā reģistrēts arī trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni.

Savukārt Igaunijas nekustamā īpašuma tirgus šajā gadā bijis viens no visstraujāk augošajiem Eiropā pat Covid-19 izplatības un ierobežojumu laikā. Saskaņā ar Global Property Guide indeksa datiem, nekustamā īpašuma tirgus 2020. gada trešajā ceturksnī Igaunijā pieauga par 4,71% (izmantojot inflācijas koriģētus datus). Bet trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, saskaņā ar GPD indeksu, tās samazinājās par 3,08%. Tai pat laikā Igaunijas Zemes pārvaldes dati liecina, ka viena kvadrātmetra vidējā cena dzīvoklī valsts galvaspilsētā Tallinā oktobrī bija 2150 eiro. Tas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš un par 1% mazāk nekā septembrī.

Īpaši augusi nekustamā īpašuma cena par kvadrātmetru jaunceltnēs – gada laikā vidējā cena pieaugusi no 2585 līdz 2797 eiro par kvadrātmetru. Kritusies nav arī pircēju aktivitāte – šī gada oktobrī Igaunijas nekustamā īpašuma tirgū veikti vairāk nekā pieci tūkstoši pirkšanas un pārdošanas darījumu, kas ir par 11% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn.

“Koronavīrusu pandēmijas dēļ daži būvniecības uzņēmumi Baltijā un Ukrainā ir apturējuši darbu vai atlikuši jaunu ēku nodošanas datumus. Tomēr, kā redzam no statistikas, nekustamā īpašuma tirgus pamazām atgriežas iepriekšējā režīmā, - cilvēki aktīvi mājokļus gan pērk, gan pārdod. Piemēram, Ukrainā, kur darbojas mūsu nekustamā īpašuma platforma DOM.RIA.com, pārdodamo dzīvokļu skaits pieaudzis par teju 56% - no 192 tūkstošiem piedāvājumu šī gada martā līdz 299 tūkstošiem šobrīd. Jaunajos projektos vislielākais cenu pieaugums bija vienistabas (9,3%) un trīsistabu dzīvokļiem (8,1%). Tikmēr sekundārajā tirgū cenu kāpums bija vērojams galvenokārt vienistabas un divistabu dzīvokļiem,” stāsta “RIA.com Marketplaces” pārstāvis Atrjoms Umanets.

Šī gada trešajā ceturksnī lielākais mājokļu cenu kāpums reģistrēts Turcijā (13,89%), bet starp Eiropas valstīm visvairāk cenas pieaugušas Vācijā (12,44%) un Slovākijā (10,1%). Savukārt vislielākais nekustamā īpašuma cenu samazinājums, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, izmantojot inflācijas koriģētus datus, fiksēts Melnkalnē (21,99%) un Latvijā (1,34%).

Salīdzinājumam, Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, saskaņā ar GPG datiem, nekustamā īpašuma cena 2020. gada trešajā ceturksnī palielinājās par 1,89% un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni vērojams pieaugums par 0,56%.

Analizējot tendences valstī kopumā, mājokļu cenas Ukrainā šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu 2019.gadā, ievērojami augušas – primārajā tirgū (mājokļu iegāde no attīstītājiem jaunajos projektos) 7,7% un sekundārajā tirgū (iegādājoties mājokli no tā iepriekšējiem īpašniekiem) – pat par 10,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sagatavojusi vēstuli ekonomikas ministram, paužot atbalstu Ekonomikas ministrijas izstrādātajam priekšlikumam mājokļu pieejamības programmām paredzēt 230 miljonu eiro lielu finansējumu no Eiropas Atveseļošanās plāna.

“Pašvaldībās dzīvojamais fonds ir novecojis un tā nepietiek, un šī problēma ir aktuāla jau ilgstoši. Par kvalitatīvu dzīvojamo fondu pašvaldībās interesējas gan vietējie uzņēmēji, kuru speciālistiem nepieciešams mājoklis, gan jaunās ģimenes, kas būtu ieinteresētas atgriezties Latvijas novados,” norāda LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Kur Latvija ieguldīs ES Atveseļošanas fonda naudu?  

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzkeļus piedāvā ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu...

LPS uzsver, ka iespēja dzīvot kvalitatīvā mājoklī par pieejamām cenām ir mūsdienu pamatvajadzība, taču iedzīvotāju vajadzības pēc pieejama mājokļa netiek apmierinātas, un liels skaits mājsaimniecību dzīvo zemas kvalitātes mājokļos vai izmaksas par mājokli ir tik augstas, ka to segšana sagādā lielas grūtības. Iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis, mājokļu trūkums vietējās pašvaldībās, kur veidojas darbavietas, un augstais izdevumu īpatsvars mājoklim, kas jāatvēl no cilvēku ienākumiem, ir viens no būtiskākajiem iemesliem iedzīvotāju emigrācijai uz ārvalstīm un nespējai darbaspēku noturēt Latvijā, tas bremzē uzņēmējdarbības paplašināšanos un attīstību un rada draudus ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai un pandēmijas Covid-19 seku veiksmīgai pārvarēšanai.

Latvijas pašvaldībās kvalitatīvu mājokļu piedāvājums ir ierobežots un tikpat kā nepastāv īres tirgus.

Tas mazina mobilitāti, bet privātais sektors atturas veikt investīcijas īres namu būvniecībā, jo lielā daļā pašvaldību īres maksa no jauna uzbūvētajos mājokļos pārsniegtu vidējo īres maksas līmeni, ko nosaka iedzīvotāju zemie ienākumi.

Šo problēmu risināšanai ir jāparedz pietiekams finansējums, lai būtu iespējams īstenot aktivitātes, kas kompleksi risinātu mājokļu izaicinājumus. Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, lai ar Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma palīdzību veicinātu izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecību un atsevišķos gadījumos paredzētu arī īres ar izpirkumu modeli, attīstītu zemu izmaksu mājokļu pieejamību, kā arī mājokļu būvniecību, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem, kur tas ir ekonomiski pamatoti, kopumā aktivitātēm piešķirot vismaz 230 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrija ir paredzējusi dzīvojamā fonda attīstību trīs virzienos – izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecība (finansējums – 120 miljoni eiro), daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība, kur atbalstu varētu piešķirt nekustamā īpašuma attīstītājiem, tajā skaitā pašvaldību kapitālsabiedrībām (finansējums – 40 miljoni eiro), un sociālo mājokļu pieejamība (finansējums – 70 miljoni eiro kā granti pašvaldībām esošo sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu būvniecībai).

Papildus LPS vēlas uzsvērt, ka aprites ekonomikā Latvija var rādīt priekšzīmi Eiropas Savienībā, un uzskata, ka būvizstrādājumu ilgtspējas jautājumu risināšana, kas Latvijas gadījumā nozīmētu koka vairākdzīvokļu māju attīstību, palīdzēs sasniegt klimatneitralitāti un lieti izmantos pētniecības, inovācijas un digitalizācijas potenciālu.

Latvijas Pašvaldību savienība saredz būtisku pašvaldību lomu mājokļu pieejamības programmu īstenošanā un ir gatava aktīvi līdzdarboties mājokļu pieejamības programmu tālākā izstrādē, lai rastu labāko risinājumu sen nepieciešamajam atbalstam.

“Tā kā Latvijā gandrīz puse mājsaimju nevar pretendēt uz mājokļa pabalstiem vai arī pašvaldības vai sociālo mājokli, jo ir pārāk “turīgas”, tomēr nevar atļauties hipotekāro kredītu, Ekonomikas ministrijas piedāvājumu izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecībai uzskatām par ļoti perspektīvu. LPS līdzšinējo sadarbību ar ministriju vērtējam kā sekmīgu un ceram, ka izdosies vienoties un kopā izstrādāt arī konkrētus atbalsta instrumentus,” norāda A. Salmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija Eiropā nav smādējusi turpmākam mājokļu cenu pieaugumam. Proti, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, mājokļu cena eirozonā kopumā palielinājusies par 5%, liecina Eurostat dati.

Savukārt, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, mājokļu cena ir augusi par 1,7%.

Eirozona un Eiropas Savienība, protams, nav diez ko viendabīgs veidojums. Tādējādi ir valstis, kur cenas augušas straujāk vai pat ir sarukušas. Piemēram, Vācija gada laikā mājokļu cenas pieaugušas par 6,6% un Francijā – par 5,5%. Savukārt Latvijā šis pieaugums bijis mazāk straujš – 1,6% apmērā. Turklāt ceturkšņa skatījumā tās pat te ir planējušas par 2,3% zemāk.

Avots: Eurostat

Eurostat dati arī liecina, ka kopš 2010. gada reģionā mājokļu cena kopumā palēkusies par ceturto daļu. Savukārt īres maksas šajā periodā augušas par 14,2%. Vidējā temperatūra reģionā gan bieži vien neko daudz patiesībā nepasaka. Arī, piemēram, slimnīcā tā mēdz būt normas robežā, lai gan vairākus pavairāk atdzisušos tur kompensē tādi, kam ir pamatīgs drudzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 2,1%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji.

Tā liecina ES statistikas biroja "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati par 26 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+13,6%), Polijā (+10,9%), Austrijā (+8,9%) un Čehijā (+8,4%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,4%, bet Igaunijā - par 3,9%.

Kopumā mājokļu cenas trešajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Īrijā un Kiprā, kur tās sarukušas attiecīgi par 0,8% un 1,4%.

ES dalībvalstīs vidēji gada izteiksmē jūlijā-septembrī mājokļu cenas pieauga par 5,2%, bet eirozonā - par 4,9%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES vidēji trešajā ceturksnī palielinājās par 1,4%, bet eirozonā - par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mājokļu pieejamība iedzīvotājiem – vai prioritāte tikai uz papīra?

Mareks Kļaviņš, "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas attīstības plānošanas dokumenti izceļ mājokļu pieejamību kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm. Apzinoties bēdīgo situāciju ar dzīvojamā fonda fizisko un morālo novecošanos, nepieciešamība uzlabot cilvēku dzīves apstākļus ir minēta gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, gan Valsts Kontroles un OECD ziņojumos.

Rakstītajam valdības dokumentos grūti nepiekrist – vairāk nekā 70% rīdzinieku mājokļu ir uzbūvēti padomju laikos, tie nav pietiekami labiekārtoti, energoefektīvi un bieži vien nolietojušies tiktāl, ka uzturēties tajos gluži vienkārši nav droši. Stratēģiski gan valstij, gan pašvaldībām ir jādomā, kā mājokļus atjaunot un uzlabot. Gatavību risināt šo jautājumu pirms vēlēšanām pauda arī jaunā Rīgas vadība – laiks rādīs, vai pirmsvēlēšanu solījumi tiks īstenoti vai nē. Diemžēl līdz šim spertie soļi neliecina par valdošo spēku interesi ķerties klāt problēmu risināšanai.

Tieši otrādi – šovasar Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībā. Tas ir solis pretējā virzienā no postulētas mājokļu pieejamības veicināšanas, jo gadījumā, ja līdz ar kadastrālo vērtību netiks pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa likme, iedzīvotājiem par savu mājokli būs jāmaksā krietni vairāk. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri par sava mājokļa iegādi vēl tikai sapņo, būs spiesti pārskatīt savus plānus, rēķinoties gan ar paša nekustamā īpašuma sadārdzinājumu līdz pat 5%, gan nodokļu sloga pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja strādāt attālināti, kā arī darba devēja reputācijas nozīme - šie ir divi būtiskākie faktori, kas darba devēja izvēlē darbiniekiem svarīgi šogad.

Tas secināts augstākā līmeņa personāla atlases uzņēmuma Amrop Darba devēja tēla pētījumā, kas veikts visās Baltijas valstīs.

Pētījumā noskaidroti arī labāk novērtētie uzņēmumi Baltijā 2020.gadā:

Salīdzinot ar 2017.gada mērījumu, Igaunijā vērojama interesanta tendence – ja iepriekšējo TOP 5 veidoja tikai tehnoloģiju uzņēmumi ar izteiktu start-up kultūru, tad šogad topa pirmās piecas pozīcijas līdzsvaro arī tādi uzņēmumi kā LHV Pank un Tallink.

Salīdzinājumā ar 2017. gada mērījumu šajā Lietuvas TOP 5 vairs nav pārstāvētas divas no Baltijas lielākajām bankām, Swedbank un SEB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 65% mājsaimniecību nevar atļauties iegādāties pat padomju laika mājokli. Savukārt 44% mājsaimniecību ir pārāk "turīgas", lai varētu pretendēt uz mājokļa pabalstu vai arī pašvaldības sociālo mājokli, tomēr nevar arī atļauties hipotekāro kredītu.

Tā, tiekoties ar Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) pārstāvjiem prezentācijā par mājokļu problēmu Latvijā norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietniece Ilze Beināre. Kā pamata risinājumu EM redz "izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecību", ko daļēji finansētu valsts, bet organizatoriski pārvaldītu vai nu "Altum" vai privātie nekustamā īpašuma attīstītāji.

EM un RACA vienojušies, ka RACA biedri izveidos savu kopīgu redzējumu par nepieciešamajiem soļiem mērķtiecīgas mājokļu politikas īstenošanā Latvijā, un jo īpaši reģionos.

"Brīvais tirgus šo problēmu Latvijā nespēj atrisināt, un bez mērķtiecīgas valsts politikas un atbilstošu finanšu resursu piešķiršanas liela daļa Latvijas ģimeņu turpinās dzīvot novecojušos un pārapdzīvotos mitekļos. Turklāt mājokļu trūkums ir būtisks šķērslis ekonomiskās aktivitātes veicināšanai novados, jo bez pietiekama mājokļu piedāvājuma piesaistīt darbiniekus kāda vērienīgāka biznesa uzsākšanai ir praktiski neiespējami," komentē RACA valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augustā visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos vidējās elektroenerģijas cenas palielinājušās

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM prioritātes: OIK samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) nākamā gada budžeta prioritātes ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas, informēja ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu par valdībā panākto vienošanos par 2021.gada valsts budžetu.

"EM 2021.gada budžeta prioritātes ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšana, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, pēc daudzu gadu pārtraukuma rasts valsts līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, tāpat piešķirts finansējums mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai, investīciju un eksporta veicināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšanai, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2021.gada valsts budžetā plānots novirzīt 31 576 857 eiro. Pēc EM sniegtās informācijas, obligātā iepirkuma kopējā apjoma mazināšana ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau nākamgad vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašizolācija jāievēro pēc atgriešanās no visām SPKC sarakstā esošajām Eiropas valstīm

LETA, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, turpmāk pašizolācija būs jāievēro no visām Slimību profilakses un kontroles centra sarakstā esošajām Eiropas valstīm, liecina SPKC apkopotie dati.

Iepriekš, atgriežoties Latvijā no Covid-19 smagāk skartajām valstīm, bija jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija, taču kopš 17.septembra šis obligātās pašizolācijas ilgums ir samazināts līdz desmit dienām. Tomēr vienlaikus 14 dienu pašizolācijas prasība joprojām attiecas uz tām personām, kuras ir kontaktējušās ar Covid-19 inficēto.

Tāpat 14 dienu pašizolācijas prasība vispārējā gadījumā arī turpmāk attieksies uz personām, kuras ir nodarbinātas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs un kuras ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas nodokļu politikā Latvijā sekmēs ēnu ekonomikas pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Tas ir tas komiskākais. Viens no saukļiem ir ēnu ekonomiku samazināt, bet rīki, kas ir izvēlēti, mūsuprāt, ēnu ekonomiku tikai palielinās," teica Endziņš, piebilstot, ka ēnu ekonomika līdz ar izmaiņām nodokļu politikā varētu augt tādās sadaļās, kā piemēram, darbinieku uzrādīšana vai neuzrādīšana, kā arī aplokšņu algas.

Vienlaikus Endziņš prognozēja, ka Saeima nākamā gada valsts budžetu, visticamāk, pieņems. "Likmes ir par augstām. Visiem ir skaidri zināms, ja Saeima nenobalso par budžetu, tad krīt valdība. Tāpēc vienā svaru kausā ir atbalstīt kļūdainu priekšlikumu, otrā svaru kausā ir krīt vai nekrīt valdība," pauda LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas advokātu birojs "Primus Derling", Igaunijas "Derling Primus" un Lietuvas "Walless" ir pieņēmuši lēmumu apvienot spēkus, lai veidotu jaunu, vienotu Baltijas mēroga advokātu biroju, kas strādās ar nosaukumu "Walless".

Jaunā "Walless" biroja mērķis ir kļūt par pirmo izvēli juridisko pakalpojumu nozarē – gan klientiem Latvijā, gan tiem, kas strādā starptautiski.

Trīs valstu biroji turpmāk strādās, lai veidotu pilnībā integrētas juristu komandas. Jaunais "Walless" birojs apvienos simts juristus birojos Rīgā, Tallinā, Tartu un Viļņā. "Walless" komandai ir iegūta prakse uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos, kapitāla tirgu jautājumos, banku un finanšu nozarēs, kā arī fintech, nekustamo īpašumu un nodokļu jomās, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanā "balto apkaklīšu" noziegumu jautājumos.

"Mēs redzam, ka arvien biežāk mūsu klientu darbības dimensija sniedzas ārpus Latvijas robežām. Tādēļ spēja piedāvāt patiesi integrētas, dažādu kompetenču speciālistu komandas visas Baltijas mērogā ir ikdienas nepieciešamība. Mēs mērķtiecīgi veidojam jauno "Walless" biroju, lai ietu vienā solī ar šīm nozares tendencēm," komentē "Primus Derling" partnere Kristīne Gaigule – Šāvēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdības lēmumi noveda līdz haosam

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības ieviestie aizliegumi 23 dienām izskatās kā kārtējais lielais un unikālais eksperiments.

Jau esam pieredzējuši citur neredzētus ierobežojumus vai stingrākus nodokļus. Ierēdņiem patīk administrēt. Tāpēc arī konsultācijas ar ekspertiem un nozarēm ir fragmentāras un epizodiskas, savukārt, aizliegto preču saraksti neizprotami un neloģiski.

Salīdzinājumam, piemēram, Francijā uz šodienu saslimušo skaits ir divarpus reizes lielāks kā Latvijā (3,63% pret 1,49%), bet visi veikali ir atvērti. Uz pircēju noteikti 8m2, lielveikalos (virs 400m2) jāuzrauga apmeklētāju skaits. Savukārt, Zviedrijā (3,49% saslimušo) “cilvēki aicināti atturēties no veikalu un tirdzniecības centru apmeklējumiem”. Kaimiņvalstī Igaunijā (1,51%) nav nekādu aizliegumu, bet ar šodienu atļauti brīvdienu lidojumi uz 15 valstīm. Preču ierobežojumu valstis ievieš, galvenokārt, sākot ar 25.decembri līdz 10.janvārim. Piemēram, Polijā (3,08%) Ziemassvētku iepirkšanās tika atļauta, ierobežojot tikai pircēju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomika laižas ziemas miegā, lai strauji mostos

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu atklāta 208 cilvēkiem, trešdien paziņojis Veselības departaments.

Tas Igaunijā ir lielākais vienas dienas laikā atklātais jauno inficēšanās gadījumu skaits kopš Covid-19 epidēmijas sākuma.

Līdz ar to apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits Igaunijā sasniedzis 5333, bet 2878 cilvēkiem apstiprināta atveseļošanās.

Nāves gadījumi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 Igaunijā pagājušajā diennaktī nav reģistrēti. Pavisam Igaunijā ar šo slimību miruši 73 cilvēki.

Igaunijā kopumā veikti 269 065 testi nolūkā noskaidrot inficēšanos ar jauno koronavīrusu. Iepriekšējā diennaktī veiktas 2660 analīzes, līdz ar to pozitīvi bijuši 7,9% visu analīžu.

Slimnīcās pašlaik ārstējas 44 Covid-19 pacienti, diviem no viņiem nepieciešama plaušu mākslīgā ventilācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad trīs ceturkšņos Latvijā reģistrēto elektroauto skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 328%, kas ir straujākais elektroauto skaita pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Latvijā trīs ceturkšņos pirmreizējā reģistrācija veikta kopumā 287 elektroauto. Tostarp Latvijā pārdoti 229 ar bateriju darbināmi un 58 no ārēja avota uzlādējami elektriskie auto.

Salīdzinoši pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijā tika reģistrēti tikai 67 elektroauto.

Latvija tādējādi uzstādījusi reģistrēto elektroauto pieauguma rekordu - par 328%, aiz sevis atstājot Slovākiju, kurā bijis pieaugums par316,5%, Čehiju, kur bijis pieaugums par 245,5%, un Igauniju, kur bijis pieaugums par 208,5%.

Augsti no ārēja avota uzlādējamu elektroauto pārdošanas rezultāti reģistrēti arī pārējā Baltijā. Igaunijā šogad deviņos mēnešos pārdotas 253 šādas automašīnas, kas ir par 208% vairāk nekā tādā pašā laika posmā pērn, kad pirmreizējā reģistrācija veikta 82 auto. Lietuvā šogad deviņu mēnešu laikā pārdotas kopumā 328 no ārēja avota uzlādējamas elektriskās automašīnas, kas ir par 173% vairāk nekā tādā pašā laika posmā pērn, kad pārdoti 120 šādi auto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks rosina Langstiņos uzlabot videonovērošanas sistēmas

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Langstiņu ciemā, kur notikušas vairākas zādzības un advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība, nepieciešams uzlabot videonovērošanas sistēmu kapacitāti, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks.

Ruks skaidroja, ka pēdējā laikā nav novērojams mājokļu apzagšanas gadījumu skaita pieaugums, taču tās joprojām ir aktuālas. Zagļi uzdarbojas, piemēram, Rīgas apkārtnē, tostarp, Langstiņos.

Vietas Rīgas apkārtnē, kur visvairāk uzdarbojas privātmāju apzadzēji 

Šā gada novembrī, salīdzinot ar šā gada iepriekšējiem mēnešiem, ir vērojams zādzību...

Langstiņos, kur nesen notika advokāta Rebenoka aplaupīšana un slepkavība, ir vairāki piebraucamie ceļi. Ruks nekomentēja, kurās vietās izvietotas videonovērošanas kameras, bet vērtēja, ka videonovērošanu šajā ciematā varētu uzlabot. Viņš atgādināja, ka videonovērošana nebija ierīkota arī paša upura mājā.

Ruks uzskata, ka policijai jābūt ātrākai piekļuvei videonovērošanas sistēmām, lai efektīvāk varētu apstrādāt videonovērošanas ierakstus. Policija plāno iegādāties speciālu programmatūru, lai efektīvāk analizētu videonovērošanas materiālus.

"Videonovērošanas trūkums krīt ļaundariem acīs. Ir jāsaprot, ka par īpašumu ir jārūpējas. Privātajam sektoram kopā ar valsts iestādēm jārūpējas, lai noziegumu padarītu sarežģītāk izdarāmu, jo visas videonovērošanas kameras un sistēmas iedarbojas preventīvi," izteicās Ruks.

Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Langstiņos tika nogalināts zvērināts advokāts Rebenoks, bet viņa partneris Ingus Balandins ievainots.

Policija informēja, ka trīs maskās tērpti noziedznieki advokāta Rebenoka mājā iebrukuši, uzlaužot durvis, un savus upurus tie situši ar rokām, kājām un turpat atrastiem dēļiem, bet no notikuma vietas aiznesuši līdzi dārgus rokaspulksteņus un juvelierizstrādājumus.

Laupītāji upurus pārsteiguši, nezvanot pie durvīm, bet ielaužoties no pagalma puses. Policija vēl skaidros, vai ielaušanās pa durvīm notikusi pirms saimnieku atgriešanās vai jau pēc tam. Policija notikuma vietā ieradusies pēc tam, kad noziegumā cietušais Balandins vērsies pēc palīdzības pie kaimiņiem, jo viņam pašam telefons ticis atņemts.

Lai arī policija izvirzījusi un strādā pie divām galvenajām versijām, proti, noziegums paveikts laupīšanas nolūkā vai arī saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību, policija norādījusi, ka patlaban noziegums neizskatās pēc pasūtījuma slepkavības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijas valdība saīsina obligāto pašizolācijas laiku līdz desmit dienām

LETA/BNS, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien nolēmusi no 14 līdz desmit dienām saīsināt obligāto pašizolācijas laiku cilvēkiem, kas atgriezušies no augsta Covid-19 riska valstīm vai bijuši ciešā saskarē ar inficētām personām.

Jaunā kārtība stāsies spēkā no piektdienas, 30.oktobra.

Arī turpmāk pēc atgriešanās no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību pašizolācijas vietā drīkstēs izvēlēties citu alternatīvu, proti, veikt divus testus - vienu tūlīt pēc ierašanās Igaunijā, bet otru ne agrāk kā septītajā dienā pēc pirmā. Ja abi testi uzrādīs negatīvus rezultātus, cilvēks drīkstēs atgriezties ikdienas dzīvē, nenogaidot desmit dienu pašizolācijas laika beigas.

Igaunijā nav jāizolējas, ieceļojot no valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais jaunu inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nesasniedz 25.

Joprojām ir spēkā izņēmumi attiecībā uz cilvēkiem, kas iebrauc Igaunijā no Latvijas, Lietuvas un Somijas. Ja 14 dienu kumulatīvais jaunu inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju šajās valstīs nesasniedz 50, izolēšanās pēc iebraukšanas no šīm valstīm nav obligāta. Pašlaik gan šo izņēmumu var attiecināt vienīgi uz Somiju, jo Latvijā šis rādītājs pārsniedz 100, bet Lietuvā - 200.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas notiek veselības apdrošināšanā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem, kas arī šogad – pandēmijas un ekonomikas krituma laikā – ir spējis saglabāt tirgus apjoma pieaugumu.

Palūkosimies nedaudz dziļāk, kas notiek šajā apdrošināšanas veidā, kādas ir līdzšinējās tendences un nākotnes prognozes.

Pieprasīts pakalpojums

Šā gada deviņos mēnešos kopumā visos apdrošināšana veidos parakstīto prēmiju apjoms bijis 408,4 miljoni eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā pērn. Pašreizējai situācijai tas ir ļoti labs rādītājs – nozare ir spējusi saglabāt pērnā gada apjomus, neraugoties uz kopējo ekonomikas kritumu. Savukārt veselības apdrošināšana līdz ar dzīvības apdrošināšanu ir divi vienīgie lielie apdrošināšanas veidi, kuros bijis pieaugums – tā veselības apdrošināšanā parakstītās prēmijas ir palielinājušās par 5,5%, salīdzinot ar 2019. gadu, un sasniegušas 82,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 950 cilvēkiem, kā arī reģistrēti seši jauni nāves gadījumi ar vīrusa izraisīto slimību Covid-19, ceturtdien paziņojusi Veselības ministrija.

Tas Lietuvā ir lielākais vienas dienas laikā atklātais jauno inficēšanās gadījumu skaits kopš Covid-19 epidēmijas sākuma.

Lietuvā izsludina Covid-19 karantīnu Viļņā, Kauņā un Klaipēdā 

Lai ierobežotu straujo jaunā koronavīrusa izplatību, Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi no trešdienas...

Inficēšanās ar jauno koronavīrusu valstī diagnosticēta kopumā 13 088 cilvēkiem, bet atveseļošanās apstiprināta 4582 cilvēkiem.

Pagājušajā diennaktī veiktas 11 866 analīzes, līdz ar to pozitīvi bijuši 8% testu. Pavisam Lietuvā veiktas 997 860 analīzes.

Lietuvā jauni ierobežojumi Covid-19 izplatības apturēšanai 

Lietuvas valdība nolūkā pakļaut kontrolei jaunā koronavīrusa izplatību trešdien nolēmusi no...

Vīrusa izraisītā slimība Lietuvā prasījusi pavisam 150 cilvēku dzīvības, bet vēl 55 ar šo vīrusu inficētajiem nāves cēlonis bijis cits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru