Viedokļi

Vai riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu?

Mareks Kļaviņš, SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Runājot par mājokļu tirgu, nav noslēpums, ka šobrīd viens no neskaidrākajiem aspektiem ir būvniecības izmaksas. Jau tagad redzam, ka cenas dažādām būvmateriālu kategorijām strauji aug, bet paredzēt, kāds būs maksimālais pieaugums un kad izmaksu kāpums varētu apstāties, nav iespējams. Taču jau šobrīd varu teikt, ka šis pieaugums ir nozīmīgs un atstās jūtamu ietekmi arī uz mājokļu cenām, jauno mājokļu pieejamību un nekustamo īpašumu attīstību kopumā.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka cenas pieaugs visiem būvmateriāliem, galvenokārt metālam un tiem būvmateriāliem, kuru ražošanai nepieciešami lieli enerģijas resursi, piemēram, betonam un pildvielām, savukārt pieaugot naftas cenai, dārgāki kļūs arī bitumena un plastmasas izstrādājumi. Tāpat augošās naftas un degvielas cenas atstās ietekmi arī uz pārējo būvmateriālu cenām, jo to piegāde viennozīmīgi kļūs dārgāka. No otras puses pandēmijas laiks mums ir devis zināmas priekšrocības - esam iemācījušies reaģēt daudz ātrāk, aktīvi meklējot citus tirgus, sadarbības modeļus un veidojot jaunas piegāžu ķēdes. Tas dod zināmu pārliecību un cerību, ka uzsāktie projekti tiks pabeigti, tomēr no cenu pieauguma neizbēgt. Vai šīs cenas jebkad atgriezīsies iepriekšējā līmenī? Maz ticams. Ukraina, Krievija un Baltkrievija gadiem ilgi bijušas aktīvas tirgus dalībnieces un būvmateriālu eksportētājas, bet šobrīd šie tirgi ir slēgti. Kaut arī pārorientēšanās uz jaunām piegāžu ķēdēm var notikt gana ātri, tās noteikti nebūs ne izdevīgākās, ne efektīvākās.

Otrkārt, nekustamo īpašumu tirgū šobrīd valda nogaidošs noskaņojums. Ir attīstītāji, kas iepauzējuši projektus un jaunu rezervāciju pieņemšanu vai izņēmuši produktus no pārdošanas vispār. Attīstības plānu "iesaldēšana" var novest pie situācijas, ka tuvākajā nākotnē jauno mājokļu deficīts kļūs vēl izteiktāks, lai neteiktu - kritisks. Vienlaikus jau tagad manāms plānošanas un būvniecības sākuma stadijā esošo mājokļu cenu pieaugums - attīstītāji saprot, ka realizēt būvniecību par iepriekš pieņemtajām izmaksām vairs nebūs iespējams. "Bonava Latvija" gan arī šajā izaicinājumu pilnajā laikā izlēmusi turpināt savu darbību, tajā skaitā uzsākto projektu realizāciju un mājokļu tirdzniecību. Mūsuprāt, tas ir būtiski, jo jebkuru projektu atlikšana un dīkstāve attīstītājam rada ne tikai papildu finansiālo slogu (būvlaukumu uzturēšana, izbūvēto būvkonstrukciju iekonservēšana, apsardze utt.), bet arī risku, ka nākotnē projektu pabeigšana no attīstītāja var prasīt vēl lielākas investīcijas, līdz ar to vēl vairāk palielinot jauno mājokļu cenas.

Treškārt, gluži saprotama neziņa šobrīd ir tiem, kuri bija plānojuši vai turpina plānot jauna mājokļa iegādi. Mājokļu cenu pieaugums būs neizbēgams līdz brīdim, kad šī brīža situācija stabilizēsies. Tas nenotiks ne rīt, ne parīt, jo Krievijas un Baltkrievijas tirgus tik ātri neatvērsies, tāpat milzīgs resursu apjoms būs nepieciešams pašai Ukrainai izpostītās infrastruktūras atjaunošanai, līdz ar to ietekme būs jūtama ilgtermiņā. Kā jau minēju, būvniecības izmaksu un mājokļu cenu kāpums būtiski ietekmēs mājokļu pieejamību - jauno mājokļu skaits samazināsies. Zināmu ietekmi var atstāt arī lielā Ukrainas bēgļu plūsma, kas vēl vairāk ietekmēs piedāvājuma un pieprasījuma attiecības tirgū. Tiklīdz saruks mājokļu skaits tirgū, atlikušo jauno mājokļu cenas pieaugs vēl vairāk, jo vienkārši nebūs, no kā izvēlēties, un tas liek uzdot jautājumu - vai cilvēki ar vidējiem ienākumiem vispār šādus mājokļus varēs atļauties? Tāpat jāņem vērā, ka pieaug ne tikai mājokļu cenas, bet arī ar tiem saistītās ikmēneša izmaksas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada februārī, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 8,7%, un inflācija joprojām turpina strauji augt. Tomēr, manuprāt, jaunu mājokļu skaits tirgū kritīsies daudz straujāk nekā iedzīvotāju spēja tos iegādāties.

Ceturtkārt, lai arī esošās situācijas ietekmē mājokļu cenas aug un, visticamāk, turpinās augt, pašlaik bankas joprojām nodrošina līdzfinansējumu, vismaz pieejamās klases dzīvokļu segmentā. Tā ir laba ziņa, lai gan vienlaikus nedrīkst izslēgt iespējamību, ka jau tuvākajā nākotnē varētu pieaugt mājokļa iegādei nepieciešamās pirmās iemaksas apmērs. Tāpat prognozēju, ka vēl lielāku nozīmi iegūs Altum atbalsta programmas. Valdībai un atbildīgajām ministrijām būtu šīs programmas jāpaplašina vai jāveido jauni mehānismi, stimulējot iedzīvotāju spēju iegādāties mājokli.

Man nereti jautā, vai ir īstais laiks iegādāties dzīvokli tagad, kad vēl, iespējams, nav sasniegta izmaksu pīķa stunda? Ja ir vajadzība pēc mājokļa un uzkrājumi, ko gribas ieguldīt tā, lai inflācija tos neapēstu, jauna mājokļa iegāde ir gana loģisks solis. Ja cilvēks dzīvo padomju laikos celtā ēkā, tas var būt vēl viens motivējošs faktors, jo šobrīd dzīvi sērijveida daudzdzīvokļu namos būtiski ietekmē neprognozējamais energoresursu cenu kāpums un nepieciešamība pēc ēku uzlabošanas un siltināšanas. Tāpat, ņemot vērā, ka dzīvokļu cenas pieaug arī vecajos projektos, šis var būt piemērots brīdis esošā dzīvokļa pārdošanai, līdzekļus investējot jaunā un uzturēšanas izmaksu ziņā daudz pievilcīgākā mājoklī. Der atcerēties, ka līdz šim nekustamā īpašuma iegāde bija viens no stabilākajiem un drošākajiem investīciju veidiem ar ilgtermiņā pieaugošu vērtību.

Ir skaidrs, ka 2022.gadu aizvadīsim neskaidras un saspringtas ģeopolitiskās situācijas un strauji augošas inflācijas zīmē. Jau tagad redzam, ka tas ietekmē visus un sekas būs jūtamas vēl ilgi. Arī nekustamā īpašuma nozarē mūs sagaida jauni, šoreiz jāsaka - neparedzami izaicinājumi. Bet tas, ko varam darīt, - būt gatavi ātri rīkoties, lai nekustamā īpašuma nozare šajos sarežģītajos laikos ne vien izdzīvotu, bet arī turpinātu vismaz nelielu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls” nodevis ekspluatācijā trešo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, papildinot kvartāla dzīvojamo fondu ar 96 jauniem un ilgtspējīgiem dzīvokļiem.

Projektā kopumā paredzētas sešas deviņu stāvu ēkas, un to plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām, būvniecībā ieguldot aptuveni 40 miljonus eiro.

Decembrī paredzēts uzsākt ceturtās ēkas būvniecību.

Visās trijās ekspluatācijā nodotajās “Krasta kvartāls” ēkās pārdoti jau vairāk nekā 98% dzīvokļu.

“Cilvēkiem vienmēr ir bijis svarīgi dzīvot maksimāli tuvu pilsētas centram, kur koncentrēti ne tikai dažādi pakalpojumi, bet arī pieejamas plašākas kultūras un izklaides iespējas. Arī ekonomiskā aktivitāte pilsētas centrā bieži vien ir augstāka nekā citur, vilinot darbspējīgos no citām apkaimēm, līdz ar to ir tikai likumsakarīga centram tuvējo teritoriju attīstība un apdzīvošana. Maskavas forštate šajā ziņā atrodas ļoti pateicīgā situācijā, ko vēl vairāk paspilgtina sakārtota sabiedriskā transporta infrastruktūra, radot visus priekšnosacījumus apkaimei tuvāko 10–20 gadu laikā kļūt par ekskluzīvu pilsētas daļu ar kvalitatīvu dzīvojamo fondu, augsti attīstītu pakalpojumu sektoru un plašām rekreācijas iespējām ar izeju pie Daugavas,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” šī gada novembrī nodevis ekspluatācijā otro un trešo daudzdzīvokļu ēku jauno mājokļu projektā “Fjordi”, tādējādi noslēdzot visa projekta būvniecību.

Jaunais dzīvojamo māju komplekss atrodas Ganību dambī Rīgā un to veido trīs sešu stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar kopumā 150 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti 13,5 miljoni eiro.

Jauno mājokļu projekta “Fjordi” būvniecība tika uzsākta 2019. gadā, apbūvi realizējot divās kārtās.

“Lai arī pēdējos gados Covid-19 ietekmē ir pieaugusi cilvēku interese par dzīvi piepilsētās un lauku reģionos, Rīga un Rīgas centrs nav zaudējis savu aktualitāti un elitāro statusu, līdz ar to mājokļi galvaspilsētas centra apkaimēs joprojām ir augsti pieprasīti. To apliecina arī mūsu pārdošanas rezultāti – projektā “Fjordi” šobrīd pārdoti jau vairāk nekā 90% dzīvokļu,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Ķengaragā, Prūšu ielā attīstīs jaunu dzīvojamo māju projektu “Blūmendāles mājas”, ko veidos četras piecu stāvu dzīvojamās ēkas ar 232 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Ēku būvniecību paredzēts uzsākt 2022. gada pavasarī, savukārt visas četras ēkas pabeigt līdz 2026. gadam. Projekta īstenošanai plānotas investīcijas 21 miljona apmērā.

"Ķengaragu šobrīd var uzskatīt par vienu no dzīvošanai vispieprasītākajām Rīgas apkaimēm. Daugavas krasts ar atjaunoto promenādi, ainaviski parki un pastaigu laukumi, tirdzniecības centri, skolas un bērnudārzi, attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra," pamato “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Pirmās ēkas būvniecību plānots uzsākt šī gada maijā, bet pabeigt nākamā gada oktobrī, savukārt visa projekta būvniecību paredzēts realizēt līdz 2026. gadam. Turpinot attīstību, pašlaik uzsākta dzīvokļu pārdošana projekta pirmajā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pirmajai dzīvokļu ēkai bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā nosvinēti spāru svētki

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis jaunā dzīvojamo māju projekta pirmās ēkas spāru svētkus.

Piecu stāvu dzīvojamā ēku veidos 40 divu līdz četru istabu dzīvokļi, un tās būvniecību plānots pabeigt šī gada novembrī.

Kopumā bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā paredzēts izbūvēt trīs piecu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā ieguldot 20 miljonu eiro.

Pašlaik norisinās arī projekta otrās ēkas – 80 dzīvokļu – būvniecības darbi, ko paredzēts pabeigt nākamā gada pavasarī. Savukārt projekta trešās un vislielākās – 100 dzīvokļu ēkas – būvniecību plānots uzsākt šī gada rudenī. Visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2024. gada sākumam.

“Šī projekta vislielākais trumpis ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – pārdomātu un ērtu satiksmes infrastruktūru un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Teika pēdējos gados viennozīmīgi kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs mājokļu segmentā “Bonava Latvija” šī gada novembrī uzsāks pirmo divu piecstāvu dzīvojamo ēku būvniecību ar 120 dzīvokļiem vēsturiskās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā, Ropažu ielā.

Abas ēkas līdz ar degradētās teritorijas sakārtošanu un labiekārtošanu paredzēts pabeigt līdz 2023. gada pavasarim. Visa projekta īstenošanā plānots ieguldīt aptuveni 20 miljonus eiro.

Savukārt projekta noslēdzošo – trešo – ēku, kurā būs 100 dzīvokļu, plānots pabeigt 2024. gadā. Vienlaikus ar mājokļu būvniecību tiks labiekārtota arī vairāk nekā 1,6 ha plašā teritorija, veicot tās apzaļumošanu un ierīkojot visu vecumu grupām paredzētas atpūtas un sporta aktivitāšu zonas, kur māju iedzīvotājiem mierpilni un netraucēti pavadīt darbadienu vakarus un brīvdienas.

“Šī projekta vislielākais ieguvums viennozīmīgi ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – attīstītu infrastruktūru, pārdomātu un ērtu satiksmi un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Pat vairāk – Teika pēdējos gados kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, bet vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis vēl trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecību dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas”, tādējādi ievadot projekta otrās kārtas attīstību un apgūstot teritorijas ziemeļu daļu virzienā uz Biķernieku ielas apļa pusi.

Tāpat sākti arī Mazās Robežu ielas izbūves darbi, ielai nākotnē nodrošinot piebraukšanu projekta jaunbūvējamām ēkām.

Kopumā, īstenojot ciemata “Dreilinga mājas” otro kārtu, mājokļu fondu paredzēts papildināt ar aptuveni 250 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Projekta 11.ēka, kas atradīsies Robežu ielā 17, būs ciemata pirmās kārtas noslēdzošā māja. Savukārt ar projekta 12.un 13.ēkas būvniecību Mazajā Robežu ielā 4 un 5 aizsākta ciemata otrās kārtas attīstība. Dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas” kopumā paredzētas 16 daudzdzīvokļu ēkas. Atlikušo otrās kārtas ēku būvniecību plānots uzsākt šogad.

Dzīvojamo māju ciemats ir viens no pēdējos gados apjomīgākajiem jauno mājokļu projektiem Rīgas pievārtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” drīzumā uzsāks projekta “Krasta kvartāls” noslēdzošās kārtas jeb vēl trīs daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecību Maskavas forštates daļā starp Kojusalas, Maskavas, Grēdu ielām un Krīdenera dambi.

Gandrīz 3 hektārus plašajā zemesgabalā kopumā paredzētas sešas deviņu stāvu dzīvojamās ēkas ar 500 vienas līdz trīs istabu dzīvokļiem platībā no 28 līdz 73 kvadrātmetriem. Vienā no topošajām ēkām uzsākta arī dzīvokļu pārdošana.

Projekta “Krasta kvartāls” attīstība aizsākta 2018. gadā, ielejot pamatus divām pirmajām ēkām, kas šobrīd jau ir nodotas ekspluatācijā. Drīzumā tiks pabeigta arī projekta trešās ēkas būvniecība. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, šobrīd pirmajās trīs projekta ēkās pārdoti jau 95% dzīvokļu. Pilnībā “Krasta kvartāls” projektu plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.

Kopumā “Bonava Latvija” plānotās investīcijas “Krasta kvartāla” attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10 mājokļu attīstītāji pēc pārdošanas ieņēmumiem

Db.lv, 04.02.2022

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "Bonava Latvija" attīstītās "Dreilinga mājas", kur veikti 152 darījumi par 15,7 miljoniem eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji bija "Bonava Latvija", "R.Evolution" un "YIT Latvija", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Trešo gadu pēc kārtas "Bonava Latvija" ir lielākais attīstītājs - pērn kompānija pārdeva 449 dzīvokļus par 44,1 miljonu eiro.

Otrajā vietā ir "R.Evolution" ar 55 darījumiem par 21,7 miljoniem eiro, bet trešajā vietā "YIT Latvija" ar 133 darījumiem par 16 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir "Vastint Latvia" ar 60 darījumiem par 15,8 miljoniem eiro, bet piekto un sesto vietu dala "AFI Europe" ar 99 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro un "River Properties" ar 77 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir "Merks" ar 62 darījumiem par 10,7 miljoniem eiro, astotajā vietā - "One Development" ar 62 darījumiem par 7,8 miljoniem eiro, devītajā vietā - "Estera" ar 100 darījumiem par 7,4 miljoniem eiro, bet attīstītāju "Top 10" noslēdz "Eskar" ar 62 darījumiem par 6,8 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām –uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un citiem reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem Latvijā.

E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums – uzņēmuma digitālā pastkastīte, kuru juridiskas personas var izveidot divos veidos – portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības sistēmā, atgādina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) programmas “Dari digitāli “ ietvaros un aicina neatlikt e-adreses izveidi uz pēdējo brīdi.

“Uzņēmēju vidū e-risinājumu izmantošanas apjoms un intensitāte aug, taču bieži vien galvenie šķēršļi to plašākai izmantošanai mēdz būt vajadzības un e-risinājumu izmantošanas ieradumu trūkums. Prieks, ka uzņēmēji arvien biežāk izrāda interesi jaunās pieejas - “digitāli vispirms” iedzīvināšanai, kas ir mūsdienīga saziņa ar valsts un pašvaldību iestādēm, veido mūsdienīgu, ilgtspējīgu darba vidi un, kas paceļ Latviju jaunā digitālās attīstības līmenī. Piemēram, kopš e-adreses izveides elektroniski nosūtīti jau 3 377 340 ziņojumi, kas pielīdzināmi vairāk nekā 16,9 tonnām ietaupīta papīra,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gada prognozes būvniecības nozarē

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”, turpinot ciemata “Dreilinga mājas” attīstību, šī gada septembrī nodevis ekspluatācijā vēl divas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar 58 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Uzsākti arī Mazās Robežu ielas izbūves būvdarbi, ievadot teritorijas ziemeļu daļas, kas robežojas ar Dreiliņu veikparka ūdenskrātuvi, apgūšanu. Jaunizbūvējamā iela nodrošinās piebraukšanu projekta nākamās kārtas ēkām, kuru būvniecību plānots uzsākt šī gada nogalē.

Dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas” kopumā paredzētas 16 daudzdzīvokļu ēkas, rodot dzīvesvietu aptuveni 1500 iedzīvotājiem. Pašlaik ciematā izbūvētas un nodotas ekspluatācijā deviņas no plānotajām 16 ēkām.

Abās septembrī ekspluatācijā nodotajās ēkās Robežu ielā 19 un 21 šobrīd pārdoti vai rezervēti 95% dzīvokļu. Novembrī tiks uzsākta mājokļu pārdošana būvniecības stadijā esošajā ēkā Mazajā Robežu ielā 4, kur pircējiem būs pieejami 29 dzīvokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”, turpinot ciemata “Dreilinga mājas” attīstību, šī gada aprīlī nodevis ekspluatācijā vēl vienu daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ar 50 trīs un četru istabu dzīvokļiem.

Tā kā ekspluatācijas atļauja ir saņemta, tuvākā mēneša laikā visi dzīvokļi, kas ir jau pārdoti, tiks sagatavoti un nodoti to likumīgajiem īpašniekiem.

Jauno mājokļu projekts “Dreilinga mājas” ir viens no lielākajiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ciematiem Pierīgā. Vairāk nekā 7 hektāru plašajā zemesgabalā, kas atrodas Dreiliņos tieši uz robežas ar Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju, līdz 2024. gada beigām paredzēts izbūvēt 16 piecu stāvu dzīvojamās ēkas.

Liels jauno dzīvokļu iztrūkums 

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim...

Pašlaik būvniecības stadijā ir projekta 11.,12.un13. ēka, savukārt atlikušo trīs ēku būvniecība tiks uzsākta šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Kopumā jauno mājokļu ciematā “Dreilinga mājas” tiks nodrošināta dzīvesvieta vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem.

Visa ciemata izbūvei paredzētais kopējais investīciju apjoms pārsniedz 50 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru