Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 38,066 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,1% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,7% un sasniedza 5,401 miljonu eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Bonava Latvija" turpināja darbību gan pie nekustamā īpašuma attīstīšanas, gan pabeigtā nekustamā īpašuma pārdošanas. 2021.gadā turpināti dzīvojamo ēku projekti Dreiliņos, Ropažu novadā un Rīgā - Maskavas ielā, Turaidas ielā, Dumbrāja ielā, Ropažu ielā, Ganību dambī, Vienības gatvē un Tumes ielā.

Pagājušajā gadā "Bonava Latvija" noslēdza pirkuma līgumus par nekustamo īpašumu iegādi Bauskas, Ēvalda Valtera un Mazajā Stacijas ielā Rīgā.

2022.gadā plānots pabeigt pārdot dzīvokļus Maskavas ielas, Ganību dambja, Turaidas ielas un Dreiliņu projektos, kā arī turpināt celtniecību un pārdot dzīvokļus sāktajos projektos.

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" nodevis ekspluatācijā jauno mājokļu projektu "Vertikāles", kas atrodas Imantā, Dumbrāju ielā, informē "Bonava Latvija" pārstāvji.

Izbūvēto būvapjomu veido viena septiņu stāvu un viena 13 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta attīstībā kopā ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro.

"Vertikāles" ir ne tikai līdz šim augstākais "Bonava Latvija" jauno mājokļu projekts, bet arī pagaidām vienīgā attīstītāja realizētā daudzstāvu apbūve Imantā.

Jauno mājokļu projektu "Vertikāles" veido divas dzīvojamās ēkas ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 60 līdz 92 kvadrātmetriem - septiņu stāvu ēkā atrodas 48, bet augstākajā, 13 stāvu ēkā - 86 dzīvokļi.

Visi dzīvokļi aprīkoti ar zemgrīdas apkures sistēmu un individuālo ventilāciju ar rekuperāciju. Katrā ēkā izbūvētas koplietošanas telpas bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai, bet ēku cokolstāvā katram dzīvoklim pieejama personīgā mantu noliktava. Augstākās ēkas 12.stāvā visiem kompleksa iedzīvotājiem būs pieejama 118 kvadrātmetru plaša terase.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls” nodevis ekspluatācijā trešo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, papildinot kvartāla dzīvojamo fondu ar 96 jauniem un ilgtspējīgiem dzīvokļiem.

Projektā kopumā paredzētas sešas deviņu stāvu ēkas, un to plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām, būvniecībā ieguldot aptuveni 40 miljonus eiro.

Decembrī paredzēts uzsākt ceturtās ēkas būvniecību.

Visās trijās ekspluatācijā nodotajās “Krasta kvartāls” ēkās pārdoti jau vairāk nekā 98% dzīvokļu.

“Cilvēkiem vienmēr ir bijis svarīgi dzīvot maksimāli tuvu pilsētas centram, kur koncentrēti ne tikai dažādi pakalpojumi, bet arī pieejamas plašākas kultūras un izklaides iespējas. Arī ekonomiskā aktivitāte pilsētas centrā bieži vien ir augstāka nekā citur, vilinot darbspējīgos no citām apkaimēm, līdz ar to ir tikai likumsakarīga centram tuvējo teritoriju attīstība un apdzīvošana. Maskavas forštate šajā ziņā atrodas ļoti pateicīgā situācijā, ko vēl vairāk paspilgtina sakārtota sabiedriskā transporta infrastruktūra, radot visus priekšnosacījumus apkaimei tuvāko 10–20 gadu laikā kļūt par ekskluzīvu pilsētas daļu ar kvalitatīvu dzīvojamo fondu, augsti attīstītu pakalpojumu sektoru un plašām rekreācijas iespējām ar izeju pie Daugavas,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" februārī Ziepniekkalnā sācis pirmās daudzdzīvokļu ēkas būvniecību topošajā dzīvojamo māju projektā "Pīlādžu mājas", kurā kopumā paredzēts investēt aptuveni 16 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Projekta pirmo sešu stāvu ēku Tumes ielā 25, kurā būs 72 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 38,4 līdz 79,5 kvadrātmetriem, plānots nodot ekspluatācijā līdz 2024.gada vasarai. Savukārt visā projektā paredzēts uzbūvēt divas sešu stāvu un vienu četru stāvu ēku ar kopumā 190 dzīvokļiem. Būvniecību plānots pabeigt līdz 2025.gada vasarai.

Tuvāko mēnešu laikā tiks sākta arī teritorijai klāt esošā Tumes ielas posma pilna rekonstrukcija, izbūvējot pilsētas ūdens, kanalizācijas un siltumtrases tīklu sistēmu, ierīkojot ielu apgaismojumu un veicot ielas posma cietā seguma un gājēju ietvju izbūvi.

Projektā katras ēkas pagraba līmenī iedzīvotājiem būs pieejamas individuālas noliktavas, kur novietot velosipēdus un ikdienā mazāk nepieciešamas lietas. Tāpat katrā ēkā būs pieejama arī atsevišķa telpa bērnu ratiņu novietošanai. Savukārt mājokļos uzmanība tiks pievērsta patīkama klimata un komforta radīšanai, ko nodrošinās iebūvēta gaisa apmaiņas sistēma ar rekuperācijas funkciju. Tāpat katram dzīvoklim būs izeja uz personīgo balkonu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija", turpinot jauno mājokļu ciemata "Dreilinga mājas" Dreiliņos attīstību, novembrī nodevis ekspluatācijā vēl divas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar 87 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, informē attīstītāja pārstāvji.

No kopumā projektā paredzētajām 16 piecu stāvu ēkām pašlaik pilnībā pabeigtas 13 mājas, viena ir būvniecības stadijā, savukārt atlikušo divu ēku būvniecību plānots sākt nākamā gada nogalē.

Divās jaunākajās ēkās ir attiecīgi 29 un 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 39,8 līdz 68,9 kvadrātmetriem. Visiem dzīvokļiem ir izbūvēta izeja uz personīgo balkonu vai dārziņu. Tāpat katram dzīvoklim ēkas pagrabstāvā pieejama individuālā mantu glabātuve, kas iekļauta dzīvokļu cenā. Abās ēkās šobrīd pārdoti vai rezervēti vairāk nekā 75% dzīvokļu.

Kopējais projekta investīciju apmērs plānots vairāk nekā 55 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 38,066 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,1% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,7% un sasniedza 5,401 miljonu eiro.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Ķengaragā, Prūšu ielā attīstīs jaunu dzīvojamo māju projektu “Blūmendāles mājas”, ko veidos četras piecu stāvu dzīvojamās ēkas ar 232 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Ēku būvniecību paredzēts uzsākt 2022. gada pavasarī, savukārt visas četras ēkas pabeigt līdz 2026. gadam. Projekta īstenošanai plānotas investīcijas 21 miljona apmērā.

"Ķengaragu šobrīd var uzskatīt par vienu no dzīvošanai vispieprasītākajām Rīgas apkaimēm. Daugavas krasts ar atjaunoto promenādi, ainaviski parki un pastaigu laukumi, tirdzniecības centri, skolas un bērnudārzi, attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra," pamato “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Pirmās ēkas būvniecību plānots uzsākt šī gada maijā, bet pabeigt nākamā gada oktobrī, savukārt visa projekta būvniecību paredzēts realizēt līdz 2026. gadam. Turpinot attīstību, pašlaik uzsākta dzīvokļu pārdošana projekta pirmajā ēkā.

Bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis jaunā dzīvojamo māju projekta pirmās ēkas spāru svētkus.

Piecu stāvu dzīvojamā ēku veidos 40 divu līdz četru istabu dzīvokļi, un tās būvniecību plānots pabeigt šī gada novembrī.

Kopumā bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā paredzēts izbūvēt trīs piecu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā ieguldot 20 miljonu eiro.

Pašlaik norisinās arī projekta otrās ēkas – 80 dzīvokļu – būvniecības darbi, ko paredzēts pabeigt nākamā gada pavasarī. Savukārt projekta trešās un vislielākās – 100 dzīvokļu ēkas – būvniecību plānots uzsākt šī gada rudenī. Visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2024. gada sākumam.

“Šī projekta vislielākais trumpis ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – pārdomātu un ērtu satiksmes infrastruktūru un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Teika pēdējos gados viennozīmīgi kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis vēl trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecību dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas”, tādējādi ievadot projekta otrās kārtas attīstību un apgūstot teritorijas ziemeļu daļu virzienā uz Biķernieku ielas apļa pusi.

Tāpat sākti arī Mazās Robežu ielas izbūves darbi, ielai nākotnē nodrošinot piebraukšanu projekta jaunbūvējamām ēkām.

Kopumā, īstenojot ciemata “Dreilinga mājas” otro kārtu, mājokļu fondu paredzēts papildināt ar aptuveni 250 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Projekta 11.ēka, kas atradīsies Robežu ielā 17, būs ciemata pirmās kārtas noslēdzošā māja. Savukārt ar projekta 12.un 13.ēkas būvniecību Mazajā Robežu ielā 4 un 5 aizsākta ciemata otrās kārtas attīstība. Dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas” kopumā paredzētas 16 daudzdzīvokļu ēkas. Atlikušo otrās kārtas ēku būvniecību plānots uzsākt šogad.

Dzīvojamo māju ciemats ir viens no pēdējos gados apjomīgākajiem jauno mājokļu projektiem Rīgas pievārtē.

Nekustamo īpašumu attīstītājs mājokļu segmentā “Bonava Latvija” šī gada novembrī uzsāks pirmo divu piecstāvu dzīvojamo ēku būvniecību ar 120 dzīvokļiem vēsturiskās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā, Ropažu ielā.

Abas ēkas līdz ar degradētās teritorijas sakārtošanu un labiekārtošanu paredzēts pabeigt līdz 2023. gada pavasarim. Visa projekta īstenošanā plānots ieguldīt aptuveni 20 miljonus eiro.

Savukārt projekta noslēdzošo – trešo – ēku, kurā būs 100 dzīvokļu, plānots pabeigt 2024. gadā. Vienlaikus ar mājokļu būvniecību tiks labiekārtota arī vairāk nekā 1,6 ha plašā teritorija, veicot tās apzaļumošanu un ierīkojot visu vecumu grupām paredzētas atpūtas un sporta aktivitāšu zonas, kur māju iedzīvotājiem mierpilni un netraucēti pavadīt darbadienu vakarus un brīvdienas.

“Šī projekta vislielākais ieguvums viennozīmīgi ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – attīstītu infrastruktūru, pārdomātu un ērtu satiksmi un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Pat vairāk – Teika pēdējos gados kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, bet vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” drīzumā uzsāks projekta “Krasta kvartāls” noslēdzošās kārtas jeb vēl trīs daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecību Maskavas forštates daļā starp Kojusalas, Maskavas, Grēdu ielām un Krīdenera dambi.

Gandrīz 3 hektārus plašajā zemesgabalā kopumā paredzētas sešas deviņu stāvu dzīvojamās ēkas ar 500 vienas līdz trīs istabu dzīvokļiem platībā no 28 līdz 73 kvadrātmetriem. Vienā no topošajām ēkām uzsākta arī dzīvokļu pārdošana.

Projekta “Krasta kvartāls” attīstība aizsākta 2018. gadā, ielejot pamatus divām pirmajām ēkām, kas šobrīd jau ir nodotas ekspluatācijā. Drīzumā tiks pabeigta arī projekta trešās ēkas būvniecība. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, šobrīd pirmajās trīs projekta ēkās pārdoti jau 95% dzīvokļu. Pilnībā “Krasta kvartāls” projektu plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.

Kopumā “Bonava Latvija” plānotās investīcijas “Krasta kvartāla” attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” turpmāk visus savus topošos projektus aprīkos ar saules paneļu tehnoloģijām. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi mazināt ietekmi uz aizvien pieaugošajām elektroenerģijas izmaksām, un tā ir daļa no uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

“Laikā, kad elektroenerģijas biržas cenas sasniedz aizvien jaunus rekordus, kopā ar citu energoresursu izmaksām un augsto inflāciju radot būtisku ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, ir svarīgi meklēt veidus, kā šo izmaksu slogu mazināt. Ņemot to vērā, esam nolēmuši turpmāk visos jaunajos projektos, ko attīstīsim, uzstādīt saules paneļus, kas ēku iedzīvotājiem daļēji kompensēs elektroenerģijas cenu pieaugumu,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Topošās daudzdzīvokļu ēkas plānots aprīkot ar saules paneļu sistēmām ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kW, tādējādi nosedzot aptuveni līdz 10% no ēkas kopējā elektroenerģijas patēriņa. “Ja paskatāmies gada griezumā, būtībā paneļu iekārtas katram ēkas iedzīvotājam kompensēs vidēji viena mēneša elektroenerģijas izmaksas, savukārt desmit gadu griezumā tiks kompensēts vidēji vesela gada patēriņš,” skaidro Kļaviņš.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Ziepniekkalnā, Ēbelmuižas parka apkārtnē Tumes ielā attīstīs jaunu dzīvojamo ēku projektu “Pīlādžu mājas”, ko veidos viena četru stāvu un divas sešu stāvu dzīvojamās ēkas ar 190 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Pirmās sešu stāvu ēkas būvniecību paredzēts uzsākt 2022. gada rudenī, savukārt visas trīs ēkas pabeigs līdz 2025. gadam.

Projekta īstenošanā plānots ieguldīt aptuveni 16 miljonus eiro.

Dzīvokļu pārdošana pirmajā ēkā jau sākusies, un gatavos mājokļus topošajiem īpašniekiem paredzēts nodot līdz 2024. gada sākumam.

“Ņemot vērā mobilitātes lielo nozīmi, Ziepniekkalns ar attīstīto sabiedriskā transporta infrastruktūru uzskatāms par vienu no visērtāk sasniedzamajām Rīgas apkaimēm. Tajā pašā laikā Ziepniekkalnu varētu raksturot arī kā ļoti pašpietiekamu apkaimi, jo šeit pieejami daudzfunkcionāli tirdzniecības un pakalpojumu centri, sporta un kultūras iestādes, rekreācijas un atpūtas objekti,” saka “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Ar mērķi samazināt oglekļa dioksīda izmešu apjomu un uzlabot klimata kvalitāti, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju attīstītājs "Bonava Latvija" turpmāk savos būvlaukumos izmantos tikai elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, paredz ar uzņēmumu AS "Latvenergo" noslēgtais līgums.

Zaļās enerģijas sertifikāta "Powered by Green" iegūšana ir svarīgs solis pretī attīstītāja iecerei līdz 2030.gadam samazināt savu radīto tiešo emisiju apjomu par 50%.

Noslēgtais līgums ar AS "Latvenergo" paredz zaļās enerģijas izmantošanu visos "Bonava" būvobjektos Latvijā. Izsniegtais sertifikāts "Powered by Green" apliecina, ka iepirktā elektroenerģija ir iegūta no pilnībā atjaunīgiem dabas resursiem - ūdens, biomasas un vēja. "Bonava Latvija" patērētās elektroenerģijas apjoms pēdējo divu gadu laikā pieaudzis vairāk nekā divas reizes, 2020.gadā sasniedzot 746,326 kilovatstundas. Kopumā attīstītājam 2021.gadā būvniecības stadijā ir seši dzīvojamo ēku projekti ar aptuveni 1000 dzīvokļiem.

Latvijā pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji bija "Bonava Latvija", "R.Evolution" un "YIT Latvija", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Trešo gadu pēc kārtas "Bonava Latvija" ir lielākais attīstītājs - pērn kompānija pārdeva 449 dzīvokļus par 44,1 miljonu eiro.

Otrajā vietā ir "R.Evolution" ar 55 darījumiem par 21,7 miljoniem eiro, bet trešajā vietā "YIT Latvija" ar 133 darījumiem par 16 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir "Vastint Latvia" ar 60 darījumiem par 15,8 miljoniem eiro, bet piekto un sesto vietu dala "AFI Europe" ar 99 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro un "River Properties" ar 77 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir "Merks" ar 62 darījumiem par 10,7 miljoniem eiro, astotajā vietā - "One Development" ar 62 darījumiem par 7,8 miljoniem eiro, devītajā vietā - "Estera" ar 100 darījumiem par 7,4 miljoniem eiro, bet attīstītāju "Top 10" noslēdz "Eskar" ar 62 darījumiem par 6,8 miljoniem eiro.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis pirmās daudzdzīvokļu ēkas būvniecību topošajā dzīvojamo māju projektā “Blūmendāles mājas”, kas atradīsies Ķengaragā, Prūšu ielā.

Pirmo ēku ar 58 dzīvokļiem paredzēts nodot ekspluatācijā līdz nākamā gada rudenim, savukārt visa projekta, ko veidos četras piecu stāvu ēkas ar 232 dzīvokļiem, būvniecību plānots pabeigt līdz 2026. gadam, investējot 19 miljonus eiro.

Attīstītājs “Bonava Latvija” šomēnes uzsācis pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecību. Piecu stāvu ēkā, kuras būvniecību plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim, būs 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 42,7 līdz 73,9 kvadrātmetriem.

Pašlaik interesentiem iegādei pieejami ēkas pirmās kāpņu telpas dzīvokļi, no kuriem aptuveni 25% ir jau pārdoti vai rezervēti.

Pateicoties attīstītajai transporta infrastruktūrai, pakalpojumu un tirdzniecības objektiem, izglītības iestādēm, kā arī atjaunotajai Daugavas promenādei, Ķengarags šobrīd uzskatāms par ļoti pieprasītu apkaimi dzīvošanai, saka uzņēmuma pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā "Bonava Latvija" saņēmis būvatļauju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kompleksa otrās kārtas būvniecībai vēsturiskās Vidzemes maiznīcas teritorijā Ropažu ielā, Teikā, Rīgā.

Kompleksa būvniecību plānots uzsākt jau šī gada rudenī, savukārt visas trīs ēkas pabeigt paredzēts līdz 2024.gadam. Kopumā projektā tiks ieguldīti aptuveni 15 miljoni eiro.

"Ņemot vērā iedzīvotāju lielo pieprasījumu pēc pieejamiem, moderniem un ilgtspējīgiem mājokļiem, esmu pārliecināts, ka plānotais "Bonava Latvija" projekts Teikā nepārprotami piepildīs nākamo dzīvokļu īpašnieku gaidas dzīvot komfortablos augstas kvalitātes mājokļos, papildus izbaudot priekšrocības, ko sniedz Teika kā funkcionāli pievilcīga apkaime ar attīstītu transporta plūsmu. Manuprāt, Teika jau sen vairs nav priekšpilsēta, bet pilnvērtīga un dinamiska Rīgas centra daļa ar sakārtotu infrastruktūru un pulsējošu biznesa vidi. Turklāt šīs apkaimes galvenais trumpis ir tās daudzveidība - te satiekas vēsture un mūsdienas. Tāpēc Ropažu ielas projekts noteikti būs aktuāls tiem, kuri vēlas dzīvot pilsētas sirdī, tomēr nedaudz ārpus centra ierastās burzmas," norāda "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pašlaik pieejami vairs tikai 140 pilnībā pabeigti vidējās klases dzīvokļi, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati par oktobri.

Tas ir tieši divas reizes mazāk nekā šī gada jūnijā, kad pirmreizējā tirgū bija pieejami 280 pilnībā pabeigti dzīvokļi vidējās klases segmentā. Tiesa, situāciju drīzumā varētu mainīt vairāku lielo projektu pabeigšana un jaunu pabeigtu mājokļu iepludināšana tirgū.

Lai arī, salīdzinot ar 2021. gadu, šogad jauno mājokļu iegādes darījumu temps pirmreizējā tirgū ir samazinājies, tas nav traucējis pēdējā ceturksnī būtiski samazināt arī piedāvājumu pilnībā pabeigto vidējās klases mājokļu segmentā. Ja vēl jūnijā pirmreizējā tirgū bija pieejami 280 vidējās klases dzīvokļi, pašlaik tādu ir vairs tikai 140.

“Līdz šim 2022. gadā ekspluatācijā nodoti projekti, kuros lielākā daļa dzīvokļu pārdoti jau būvniecības stadijā. Tā kā tirgū valda pabeigtu jauno dzīvokļu trūkums, arī būvniecības laikā nepārdotie dzīvokļi ātri atrod jaunus saimniekus. Tādējādi pabeigto vidējās klases dzīvokļu skaits tirgū saglabājas neliels,” norāda “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" ekspluatācijā nodevis pēdējo jeb trešo no projekta "Pagalms 2.0" ēkām, tādējādi pabeidzot visa projekta būvniecību.

Jaunais projekts atrodas Turaidas ielā, Rīgā starp Gaisa un Jorģa Zemitāna tiltu un sastāv no trim daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ar kopumā 189 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 36 līdz 72 kvadrātmetriem.

Jaunuzbūvētais projekts "Pagalms 2.0", kas sastāv no trijām piecu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, atrodas Teikā, VEF teritorijā. Katrā no ēkām ierīkoti 63 divu līdz četru istabu dzīvokļi.

No citiem jau realizētiem "Bonava Latvija" projektiem daudzdzīvokļu dzīvojamie nami Turaidas ielā atšķiras ar vietējam tirgum jaunu konceptu, piedāvājot iedzīvotājiem nodarboties ar urbāno dārzniecību, teritorijā ierīkotās speciālās dārziņu vietās audzējot sev tīkamus garšaugus un dārzeņus. Tāpat teritorijā ierīkota lokāla lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma.