Jaunākais izdevums

Dārzkopības kūdras ieguvēji un tās produktu ražotāji saskaras ar aizvien pieaugošo vēlmi Eiropas Savienībā izslēgt šo nozari no spēles, lai gan kūdras produkti nepieciešami dārzeņu, dekoratīvo augu un meža stādu audzēšanai, turklāt alternatīvu materiālu nav. Rezultātā pieaugusi nedrošība attiecībā par ilgtermiņa ieguldījumu atpelnīšanu, kas savukārt neveicina vēlmi uzņēmējiem veikt būtiskas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir piedzīvoti vairākkārtēji uzbrukumi nozarei ar mērķi tai būtiski apgrūtināt savu darbību un galu galā to pilnībā likvidēt, kas pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos varētu radīt neparedzamas sekas, jo īpaši pārtikas produktu pieejamībā un to cenās.

Kāda ir pašreizēja situācija?

Vienā vārdā – trauksmaina! 2020. gada novembrī valdība apstiprināja Latvijas kūdras nozarei stratēģiski svarīgās Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam, kas ļāva ilgtermiņā plānot nozares pastāvēšanu un attīstību. Pamatnostādnes tika veidotas vairāk nekā piecus gadus. Viens no pamatnostādņu svarīgākajiem mērķiem ir radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursa apsaimniekošanai un izmantošanai tautsaimniecībā. Apstiprinot pamatnostādnes, valsts apņēmās nodrošināt prognozējamu kūdras resursu pieejamību tautsaimniecībā, proti, pašreizējā kūdras ieguves platībā 26 000 ha apjomā, ļaujot iegūt vidēji gadā 1,2 milj. tonnu kūdras. Tas kūdras ieguves uzņēmumiem radīja drošību tālākai attīstības plānošanai, darbības modernizācijai un paplašināšanai pārstrādes jomā, jo galvenais investīciju ieguldījuma vai piesaistes priekšnoteikums ir investīciju drošība. Nozarei tika dots solījums par tās drošumu turpmākajiem 10 gadiem.

Vairāki uzņēmumi plānoja attīstīt kūdras pārstrādi un būvēt rūpnīcas, kas atbilst arī pamatnostādnēs paustajam uzstādījumam – ražot produktu ar augstu pievienoto vērtību. Kūdras ieguve, kā jebkura saimnieciskā darbība, rada siltumnīcu gāzu (SEG) emisijas, un tāpēc uz katru radīto emisiju tonnu nozarei jārada pēc iespējas lielāka pievienotā vērtība un ieguvums Latvijas ekonomikai. Lai arī ārējais pieprasījums pēc kūdras produktiem (substrātiem) augs, tomēr šajā nozarē strādājošajiem būtiskākais jautājums saistās ar ES Zaļā kursa uzstādījumiem un to piemērošanu.

Proti, 2021. gada vasarā Eiropas Komisija Zaļā kursa ietvaros publiskoja vairākus normatīvu projektus, kuri iezīmēja kūdras ieguves samazinājumu un ierobežojumu no dažādiem aspektiem. Tas atkal sāka radīt satraukumu investēt gribošo uzņēmēju vidū. Tā, piemēram, Taksonomijas regulas pielikuma projektā minēts, ka kūdras izmantošana substrātiem, mēslošanas līdzekļiem un pakaišiem nav atzīstama kā ilgtspējīga un līdz ar to netiek kvalificēta kā finansiāli zaļi atbalstāma darbība. Tas nozīmē, ka dārzkopības un lauksaimniecības nozares, kuras savā darbībā izmanto kūdras produktus, nevarēs saņemt finansiālu atbalstu, kreditēšanas nosacījumi šīm nozarēm būs apgrūtināti un to darbība nekvalificēsies kā ilgtspējīga. Tajā pašā laikā šīs nozares bez kūdras darboties nevarēs, jo līdz šim nav atrasts līdzvērtīgs kūdras substrāta aizstājējs nepieciešamajā apjomā un kvalitātē.

Rodas absurda situācija, ka nozare, kura vēlas attīstīt un modernizēt savu darbību, lai nodrošinātu dārzkopjus un mežsaimniekus ar kvalitatīviem substrātiem, tiek no dažādām pusēm ierobežota, un pieaug investīciju neatgūšanas risks. Tajā pašā laikā Eiropas Zaļā kursa mērķis ir klimata neitralitāte, un tas tiek ļoti atšķirīgi interpretēts. No Eiropas Komisijas un arī daļas Latvijas ierēdņu puses tas tiek ļoti šauri skatīts tikai kā CO2 samazinājums visās jomās, netiek ņemti vērā visi aspekti, un nav plašāka skatījuma par klimata neitralitāti kā tādu un to, kā to var panākt. Labs piemērs ir kūdra – kūdras ieguve rada SEG emisijas, un līdz ar to ir uzskats, ka nozares darbība ir jāierobežo, netiek ņemts vērā, ka kūdras substrāti ir pamatā pārtikas audzēšanai un meža stādu audzēšanai. Netiek domāts, ka Eiropas Komisijas mērķis iestādīt 3 miljardus koku nav īstenojams bez kūdras substrāta. Kūdras substrātu plaši izmanto pilsētvides apzaļumošanai, tas ir pamats augu audzēšanai, kas piesaista CO2 . Minētais nozarē raisīja apjukumu un kavēja investīciju ieguldījumu un nozares efektivitātes paaugstināšanu.

Visu interviju lasiet 31.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neskaidrības par kūdras nozares nākotni valda vēl joprojām

LETA, 16.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības par kūdras nozares nākotni valda vēl joprojām, turklāt nav skaidrības par dārzkopībai paredzētās kūdras nozares iespējamo slēgšanu, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa skaidroja, ka iepriekš Eiropas Savienībā (ES) tika runāts par atteikšanos no enerģētiskās kūdras ieguves no 2030.gada, bet netika runāts par dārzkopības kūdru.

Vienlaikus Krīgere uzsvēra, ka, ņemot vērā politiskās norises un energoresursu cenu kāpumu, pašlaik būtu jāpārskata arī vietējo resursu, tostarp kūdras nozīme energobilancē.

Pēc Krīgeres teiktā, 2020.gadā Latvijā tikai 1,4% no iegūtās kūdras izmantoja enerģētikā, kamēr teju visa atlikusī daļa iegūtās kūdras tika izmantota dārzkopībā.

Vaicāta par turpmākajiem izaicinājumiem dārzkopības kūdras nozarē, Krīgere minēja, ka dārzkopības kūdras izmantošanu un ieguvi turpmāk varētu ietekmēt Zaļā kursa ietvaros izstrādātie dažādie regulējumi. Piemēram, Taksonomijas regulējums, ja šajā regulējumā kūdras substrāti un mēslošanas līdzekļi tehniskajā aprakstā tiks iekļauti kā neilgtspējīgi produkti, pretēji sākotnēji plānotajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Māris Ķirsons, 18.05.2022

Kūdras resursu pietiek Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un vienlaikus nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra; lai to iedzīvinātu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.

Dabasgāzes cenu straujais pieaugums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir raisījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, ka visā reģionā ir energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu. “Somija, Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu, un Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā kūdras biedrība kategoriski iebilst pret VARAM sagatavotā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšanu Ministru Kabinetā, kas paredz enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas slēgšanu Latvijā no 2030. gada apmaiņā pret 184 milj. eiro saņemšanu no Eiropas Komisijas un neskaidru, no kūdras nozares attālinātu, tā plānoto izlietojumu.

Enerģētiskā kūdra ir būtisks, tradicionāli izmantots vietējais energoresurss, kas var sekmēt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī atteikšanos no Krievijas dabasgāzes. Latvijā iespējams ik gadu iegūt līdz pat 700 000 t enerģētiskās kūdras, tādējādi nodrošinot papildus 2 milj. MWh enerģijas.

MK sēde, kurā notiks konceptuāla izšķiršanās – par kūdras ieguves nozares sektora slēgšanu vai kūdras izmantošanu Latvijas enerģētikā – paredzēta 14. jūlijā.

Ne Eiropas Komisijas regula, ar kuru izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), ne Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns neuzliek par pienākumu valstij slēgt enerģētiskās kūdras sektoru, bet VARAM vienreizēja finansējuma apguves nolūkos gatavs to darīt, pamatojot šādu soli ar neformāliem Eiropas Komisijas komentāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils šosejas (A10) posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi (41,30.–52,74. km) sākas remontdarbi, kuru laikā autovadītājiem līdz 2022. gada beigām būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

No 21. marta, būvdarbu posmā maksimālais braukšanas ātrums būs ierobežots līdz 70 km/h un autobraucējiem būs jārēķinās ar papildu laiku ceļā. Satiksme posmā organizēta ar ceļazīmēm un vadstatņiem, paredzamais būvobjekta šķērsošanas laiks – 15 minūtes.

Savukārt nedēļas nogalē, sestdien, 26. martā autobraucējiem būs jārēķinās ar lielākiem ierobežojumiem, jo notiks apbraucamo ceļu sagatavošanas darbi, kuru laikā satiksmi organizēs pa vienu joslu ar satiksmes regulētāju palīdzību vai ar luksoforu. Autovadītājiem būs jāplāno papildu laiks ceļā vai jāizvēlas maršruts, kas nešķērso būvdarbu posmu. Par satiksmes ierobežojumiem nedēļas nogalē atsevišķi tiks sniegta plašāka informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija spēj sekot Pasaules Bankas ieteikumiem cīņai ar pārtikas krīzi

Ģirts Cēlājs, AS Fertilizer Group valdes loceklis, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka nupat nākusi klajā ar ieteikumiem, kā risināt pasaules pārtikas krīzi saistībā ar karu Ukrainā.

Organizācijas ieskatā tas, vai mums izdosies pārvaldīt pārtikas cenu svārstības un izkļūt no šīs jaunās krīzes, ir atkarīgs no valstu politikas un globālās sadarbības. Apgalvojums, kuram piekrītu, taču veiksmīgas krīzes risināšanas stratēģijas pamatā šajā gadījumā vēl kā būtisku pīlāru jāvirza valsts un privātā sektora sadarbība.

Lai arī cik satraucošas ir šīs tendences, īpaši, kad veikalos manāms atsevišķu produktu trūkums, nav pienācis laiks panikai. Atbilstoši Pasaules Bankas norādītajam, rīsu, kviešu un kukurūzas — trīs pasaules galveno pārtikas produktu — krājumi joprojām esot vēsturiski augsti. Kviešu, kara visvairāk skartās preces, krājumi joprojām esot krietni virs līmeņa, ko pieredzējām pārtikas cenu krīzes laikā no 2007. līdz 2008. gadam. Aplēses arī liecinot, ka aptuveni trīs ceturtdaļas Krievijas un Ukrainas eksportēto kviešu jau bijušas piegādātas pirms kara sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pandēmija un karš iznīcina iepriekšējo loģistiku; visi atvērti jauniem risinājumiem

Māris Ķirsons, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā desmitiem gadu sekmīgi strādājošos un noslīpētos loģistikas konceptus ir noslaucījis no galda, un visi ir atvērti jauniem transporta un loģistikas risinājumiem.

Lai izmantotu šo doto iespēju, Latvijā ir jāveic vairāki mājasdarbi, sākot ar vienotu piedāvājumu kravu īpašniekiem un beidzot ar kļūdu labošanu Rail Baltica. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš.

Viņaprāt, Latvijā nemākam ne piedāvāt, ne arī pārdot (tas attiecas pirmkārt uz valsts aktīviem – dzelzceļš, ostas) tranzītkoridora pakalpojumus ar pievienoto vērtību – piegādēm uz jebkuru citu vietu Eiropā. Jebkurā šādā pilnās piegādes ķēdes piedāvājumā stratēģiskie pircēji vienmēr pievērš uzmanību tam, vai pati valsts arī iesaistās praktiski, kas arī zināmā mērā ir kā papildu uzticamības faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 17.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību.

Tā intervijā saka Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.maija numurā lasi:

Statistika. 10% no Ukrainas bēgļiem jau strādā Latvijā

Tēma. Tūristus jau gaida pat vistālākajos Latvijas nostūros

Tendences. Spiesti pamosties reālajā pasaulē

Enerģētika. Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Spēles noteikumi. Cīņa ar VID par PVN pārmaksu ieilgusi divu gadu garumā

Krīzes ietekme. Būs bankroti un krīzes – vispirms vairāk attīstības reģionos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas ostā pagājušajā gadā pārkrāva 417 849 tonnas kravu, kas ir par 38,9% vairāk nekā 2020.gadā.

Tostarp visvairāk 2021.gadā Salacgrīvas ostā pārkrauta papīrmalka - 119 693 tonnas, kas ir par 63,6% vairāk nekā 2020.gadā, veidojot 28,6% no ostā pārkrautajām kravām (2020.gadā - 24,3%).

Šķelda pērn Salacgrīvas ostā pārkrauta 103 546 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 27% salīdzinājumā ar 2020.gadu, kūdra pārkrauta 80 083 tonnu apmērā, kas ir par 75,1% vairāk, bet malka pārkrauta 42 245 tonnu apmērā, kas ir par 66,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus asfalts 2021.gadā Salacgrīvas ostā pārkrauts 34 648 tonnu apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā, bet pārkrautā keramzīta apmērs audzis par 7,9% - līdz 28 664 tonnām.

Pērn ostā pārkrautas arī 8025 tonnas organiskā mēslojuma/graudu, kamēr 2020.gadā šādas kravas ostā nebija pārkrautas, kā arī 945 tonnas baļķu, kas 2020.gadā netika pārkrauti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kūdras un meža nozares vienojas par sadarbību un rīcību zaļā kursa izaicinājumos

Db.lv, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdras ieguves un pārstrādes un meža nozarēm nepieciešams īpaši cieši sadarboties ar valsts uzņēmumiem, lai rastu kopīgu stratēģiju zaļā kursa īstenošanā Latvijā tādā veidā, kas neapdraudētu Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās nozares.

Tas secināts tikšanās laikā Jelgavas novada kūdras ieguves uzņēmumā SIA “Laflora”, diskutējot ar A/S “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētāju Edmundu Beļski un uzņēmuma pārstāvjiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāta esošā situācija kūdras ieguves un pārstrādes nozarē, un mežsaimniecībā, tāpat arī kopīgie izaicinājumi saistībā ar Eiropas zaļo kursu un regulējumiem.

SIA “Laflora” sniedza ieskatu savā pieredzē ar ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanu un dodot priekšlikumus nozaru kopīgai attīstībai, tajā skaitā par vēja parka un zaļās industriālās zonas ieceres ieviešanu dzīvē, kontekstā ar Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa mērķu adaptāciju Latvijas valsts ilgtspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 14.jūlijā atbalstīja Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kas paredz atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā no 2030.gada.

Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), minētais jautājums skar Latvijas apņemšanos sasniegt stratēģisko mērķi par klimetneitralitāti 2050.gadā.

Iebilst pret enerģētiskās kūdras sektora slēgšanu  

Latvijas Nacionālā kūdras biedrība kategoriski iebilst pret VARAM sagatavotā Taisnīgas pārkārtošanās...

VARAM norāda, ka viena no siltumnīcefekta gāzu ietilpīgākajām nozarēm zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā Latvijā ir kūdras nozare. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģijai, kā arī ieguves dārzkopībai veido aptuveni 13% no kopējām emisijām. Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā.

Latvija ir viena no sešām Eiropas Savienības valstīm, kas kūdru iegūst un izmanto enerģijas ražošanā, radot oglekļa dioksīda emisijas un atstājot ietekmi uz vidi.

Latvijā ir 26 232 hektārus lielas vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, kam nepieciešama rekultivācija.

Pārtraucot iegūt un izmantot enerģētisko kūdru, visvairāk darbinieku tiks ietekmēti Latgalē un Pierīgā, taču Pierīgā un Rīgā saistībā ar lielāku ekonomisko aktivitāti un zemāku bezdarba līmeni ir paredzama mazāka ietekme nekā pārējos reģionos.

Papildus tieši ietekmētajām darbavietām saistībā ar enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšanu, to ietekme būs manāma visā kūdras produktu vērtību ķēdē. Tāpat var tikt ietekmētas vietējo un starptautisko pārvadājumu, degvielas izplatīšanas, iepakojuma un koka palešu ražošanas, remonta, apdrošināšanas un grāmatvedības nozares. Kūdras nozarē vidēji ir 1934 nodarbināto darbavietas.

Kopumā ekonomikas pārkārtošanās radīs ietekmi uz 1875 darbavietām.

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšana ļaus nodrošināt Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma piesaisti 184 237 327 eiro apmērā.

VARAM norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai saņemtu šī fonda finansējumu, bija nepieciešams izstrādāt šādu plānu un apstiprināt to Eiropas Komisijā. Ja Ministru kabinets neapstiprinās Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, tad Latvija nesaņems minētā fonda finansējumu vairāk nekā 180 miljonus eiro.

Jau vēstīts, ka Latvijas Nacionālā kūdras biedrība kategoriski iebilst pret VARAM sagatavotā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšanu Ministru Kabinetā, kas paredz enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas slēgšanu Latvijā no 2030. gada apmaiņā pret 184 milj. eiro saņemšanu no Eiropas Komisijas un neskaidru, no kūdras nozares attālinātu, tā plānoto izlietojumu.

Enerģētiskā kūdra ir būtisks, tradicionāli izmantots vietējais energoresurss, kas var sekmēt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī atteikšanos no Krievijas dabasgāzes. Latvijā iespējams ik gadu iegūt līdz pat 700 000 t enerģētiskās kūdras, tādējādi nodrošinot papildus 2 milj. MWh enerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksne, dedzināmā kūdra un atkritumi ir resursi, kurus izmantojot Latvija var palielināt savu energoneatkarību tieši siltumapgādē. Tam nepieciešama lēmumu pieņēmēju vēlme to reāli īstenot.

Tādu ainu iezīmē vairāku nozaru uzņēmēji. Tiek norādīts, ka Latvijā būtībā zem kājām atrodas resursi, kurus iespējams izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Vairāk nekā miljons TJ “Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts, un pašreizējos apstākļos šis resurss ir jāizmanto Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai,” uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži, kuru platība turpina pieaugt. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksnes raža, veikta meža atjaunošana, kopšana.

Komentāri

Pievienot komentāru