Enerģētika

Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Māris Ķirsons, 18.05.2022

Kūdras resursu pietiek Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un vienlaikus nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra; lai to iedzīvinātu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.

Dabasgāzes cenu straujais pieaugums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir raisījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, ka visā reģionā ir energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu. “Somija, Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu, un Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Viņš norāda, ka Latvijai, tāpat kā Igaunijai un Somijai, ir robeža ar Krieviju, bet energodrošības jautājumā kaimiņvalstis jau ir priekšā Latvijai. “Jā, Eiropas Savienības Zaļais kurss ir pretrunā ar kūdras izmantošanu enerģētikā, bet ir enerģētiskās krīzes situācija, un visiem ziemā būs vajadzīgs siltums, tātad jāizmanto visi resursi, kādi vien ir. To ļoti labi demonstrē Eiropas Savienības dalībvalsts Somija,” uz jautājumu, vai kūdras atgriešanās Latvijas enerģētikā nav pretrunā Zaļajam kursam, atbild U. Ameriks. Viņš uzsver, ka kūdra, tāpat kā koksne, ir vietējais resurss, kas nav jāimportē. “Dedzināmā kūdra ir vēl viens pašmāju energoresurss, kuru var izmantot, lai diversificētu energoresursu risku, it īpaši cenu pieauguma apstākļos,” tā U. Ameriks.

Kūdras resursu pietiek

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola atgādina, ka Latvijā iegūtās enerģētiskās kūdras apjoms pēdējos gados bija tikai 1,4–2% no kopējās ieguves, savukārt citās ES dalībvalstīs līdz šim bijusi pilnīgi pretēja situācija – enerģētikā kūdru izmanto ne tikai Igaunija, Somija, bet arī citas valstis.

“Latvijā enerģētikā kūdru pārtrauca izmantot jau 2001. gadā, kaut arī nelielos apmēros kā piemaisījumu koksnes šķeldai kādos krīzes brīžos, piemēram, 2017. gada nogalē (kad ilgstošo lietavu dēļ tika izsludināta ārkārtas situācija mežsaimniecībā un nebija iespējama šķeldas piegāde no mežiem), izmantoja,” stāsta I. Ozola. Viņa atgādina, ka savulaik (1995.–1997. gadā) Latvijā vidēji ik gadu tika iegūti 320-400 tūkst. t dedzināmās kūdras, turklāt tika ražotas arī briketes un granulas, ko šobrīd vairs nedara neviens.

Visu rakstu lasiet 17.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energodrošība šobrīd ir svarīgāka nekā potenciālās gāzes cenas

LETA, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskās situācijas dēļ gāzes cenas izmaiņas ilgtermiņā nav iespējams prognozēt, un šobrīd, ņemot vērā kopējo fonu, svarīgāks jautājums nekā cena ir energodrošība, intervijā atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

"Šobrīd nekas nav paredzams pat dienu uz priekšu. Protams, tas ir saistīts ar ģeopolitisko situāciju un lēmumiem, kas tiek pieņemti. Ir iespējami ļoti dažādi pavērsieni. Cena ir smags jautājums, bet, ņemot vērā kopējo fonu, svarīgākais pašlaik ir energodrošība. Pārējam risinājumi tiks atrasti," sacīja Čakste, jautāts par prognozēm attiecībā uz gāzes cenu, tuvojoties nākamajai apkures sezonai.

Brīdina par gāzes cenas pieaugumu aprīlī līdz 250-300 eiro/MWh 

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās būtisko ietekmi uz dabasgāzes tirgu, dabasgāzes...

Saistībā ar valdības doto uzdevumu "Latvenergo" iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (LNG), ko papildus iesūknēt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, Čakste stāstīja, ka pašlaik uz to jāskatās ne tikai kā uz īstermiņa, bet arī kā ilgtermiņa jautājumu.

"Ir jāsaprot, ka pastāv arī risks, ka [Krievijas uzņēmums] "Gazprom" vienkārši var atslēgt gāzes piegādes vai uz tām var attiecināt sankcijas. Tādēļ mums ir jāsāk domāt arī par scenārijiem, ko mēs darīsim, ja rodas šāda situācija, un notiek darbs arī pie ilgtermiņa plāna," teica uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī skaidroja, ka cenas ziņā Eiropā pašreiz nav lielas atšķirības starp parastajām dabasgāzes piegādēm un LNG piegādēm. Turklāt tirgū ir arī pieejami dažādi risinājumi, dažādas valstis, kas piegādā LNG, - Norvēģija, Katara, ASV -, tādēļ konkurence ir.

Vienlaikus Čakste pauda viedokli, ka šajā situācijā noteikti ilgtermiņā taps arī kopējs Eiropas plāns, jo ir skaidrs, ka kapacitātes visiem nepietiks. "Piemēram, Vācijā vispār nav pieslēgumu, kuros gazificēt LNG. Tādēļ, visticamāk, viņi pārskatīs to situāciju, kas viņiem ir ar atomstacijām un oglēm, lai šajā krīzes situācijā varētu turpināt tās izmantot," stāstīja uzņēmuma vadītājs, apstiprinot, ka līdz šīs apkures sezonas beigām Latvijā gāzes gan siltuma, gan elektrības ražošanai pietiek.

Jautāts, kāda pēc tam varētu būt situācija ar cenām, Čakste skaidroja, ka LNG piegādēm ar kuģiem cenas veidojas mēneša laikā. Tas nav kā tā saucamajiem "spot" darījumiem, kad cena tiek fiksēta vienā dienā. Līdz ar to vēl būs jāskatās, kā šīs cenas mainīsies.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd, protams, situācija ir diezgan mainīga, jo pirms tam gāzes piegādēm cena bija 80 eiro par megavatstundu (MWh), bet tagad cena strauji kāpj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 17.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību.

Tā intervijā saka Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.maija numurā lasi:

Statistika. 10% no Ukrainas bēgļiem jau strādā Latvijā

Tēma. Tūristus jau gaida pat vistālākajos Latvijas nostūros

Tendences. Spiesti pamosties reālajā pasaulē

Enerģētika. Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Spēles noteikumi. Cīņa ar VID par PVN pārmaksu ieilgusi divu gadu garumā

Krīzes ietekme. Būs bankroti un krīzes – vispirms vairāk attīstības reģionos

Komentāri

Pievienot komentāru