Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons, 28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

«Visiem interesē, kāda būs ES Zaļā kursa ietekme — uz mūsu dzīvi, kā strādāsim, kā dzīvosim un kā varam plānot savu nākotni, kura jau ir šajos dokumentos iezīmēta,» uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka ir Fit for 55 — kas nozīmē emisiju apjoma samazināšanu uz 2030. gadu par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kur Latvijai ir noteikts konkrēts mērķis — par 17% samazināt emisijas un nodrošināt 364 000 t CO2 piesaisti. «Tie ir konkrēti uzdevumi, kuri ir jāizpilda, tagad sērijā nāk regulas – likumi, kur viens no tādiem ir Dabas atjaunošanas regula Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ietvaros,» norāda U. Ameriks. Viņš uzsver, ka nekur nav redzēts konkrēts apraksts, kā tas mūs ietekmēs. «Fit nozīmē kļūt vingrākam, veselīgākam, bet diemžēl mēs esam novājināti, un šādā stāvoklī esošam cilvēkam uzliekot prasību kļūt vingrākam, viņš vienkārši var izlaist garu. Šie regulējumi, stratēģijas un normatīvs, kurš nosaka, kā tiks rēķinātas emisijas, kur būs birokrātisks risinājums — sertifikācijas sistēma — risinājums, kā saskaitīs šīs emisijas un kāds būs emisiju (CO2) tirgus, kurā iesaistīsimies un, iespējams, pat dabūsim pirkt no citiem, nevis kā līdz šim - pārdot emisiju kvotas,» tā U. Ameriks.

Prasības — ārpus realitātes

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājam Guntim Gūtmanim brīžam šķiet, ka lēmumi top kādos kabinetos, nevis no reālas dzīves. «Latvijā pārtikas ražošana un apgāde būtu jānosaka kā nacionālās drošības jautājums un jebkuri lēmumi, normatīvi, kas šo sfēru skar, ir skatāmi tikai caur nacionālās drošības prizmu — vai varam paši sevi pabarot,» uzsver G. Gūtmanis. Viņš atgādina, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju secinājām: varam sevi pabarot. «Bet, redzot gaidāmos regulējumus, reizēm ir bažas vai Latvija sevi spēs pabarot arī turpmāk,» tā G. Gūtmanis.

Viņš norāda uz dīvainām prasībām, kuras varētu tikt izvirzītas. «Piemēram, lopkopībā jāsamazina anitbiotiku lietošana par 50%, bet ir jautājums, kāpēc tas jādara. Antibiotikas cilvēki lieto, kad ir slimi. Arī lopiem antibiotikas, kuras ir ļoti dārgas, netiek dotas tāpēc, ka kādam ir tāda vēlme, bet gan tad, kad vajag un tieši tik lielā daudzumā, cik nepiecieciešams, lai lopiņš atveseļotos. Samazināt antibiotiku lietošanu par 50%, nozīmē, ka kaut kādu daļu lopu vienkārši neārstēsim. Tas ir absurdi. Tieši tāpēc ikvienam lēmumam ir jābūt pamatotam,» tā G. Gūtmanis.

Viņš kā piemēru min sarunu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par jauno rīku, ko paredzēts izmantot, lai identificētu, kuras būs zaļās teritorijas (30% apmērā) un kuras ne. «Jautājām, kāpēc zaļām teritorijām ir jābūt tieši 30%, kur ir ekonomiskais šāda skaitļa pamatojums, bet atbildi saņēmām — mums uzdeva izstrādāt ar 30%. Neviens nevar atbildēt, kāpēc ir jābūt tieši 30% zaļo platību īpatsvaram,» skaidro G. Gūtmanis. Viņš secina, ka šādiem uzstādījumiem nav ekonomiskā pamatojuma. «Jaunās valdības deklarācijā ir labs ieraksts, ka jābūt ekonomiskajam pamatojam un ceru, ka tā arī būs. Līdz šim vairāk šķita, ka kaut ko daram tāpēc, ka tas ir jādara, nevis tāpēc, ka tam ir kaut kāds pamats,» tā G. Gūtmanis.

«Zeme ir būtiskākais resurss, kas mums ir, bet diemžēl neapdomīgi lēmumi vai neapdomīga piekrišana kaut kādiem uzstādījumiem Briselē būs ar sekām Latvijā,» secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš norāda, ka Latvijā, kur mežu platība pārsniedz 52% valsts teritorijas, kur ir auglīgas zemes, piekrītot uzstādījumam par 30% platību izņemšanu no apsaimniekojamām platībām ir jāspēja atbildēt par to, kā tālāk dzīvosim. «Vai atkal nepārtraukti aizņemoties naudu, kas jau tāpat pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis? Un nebūt nevar mierināt frāzes, ka Grieķija, vai Itālija ir vairāk aizņēmusies nekā Latvija,» tā M. Liopa. Viņaprāt, tautas pilnvarotiem lēmumu pieņēmējiem ir jābūt ne tikai patrioriskai, bet jo īpaši valstiskai pozīcijai.

Jāatgriežas 70 gadu pagātnē

«Vissliktākais ir kritiskas pieejas trūkums, jo kaut kas kaut kur ir kaut ko ieteicis un to ieraksta jau kāda dokumenta projektā, kas nav atbilstošs valsts un šeit dzīvojošo interesēm,» norāda M. Liopa. Viņš kā piemēru min Dabas atjaunošanas regulu, tajā ietverto, kuram nav īsti sakara ar reālo situāciju Latvijā, kas ir viena no zaļākajām valstīm visā Eiropas Savienībā. «Nezinu, ko un kā darīs Latvijas lielie partneri — Vācija, Francija, ja viņiem realitātē būtu jāatjauno stāvoklis dabā, kāds tas bija pirms daudziem desmitiem vai pat simtiem gadu! Vai šajās valstīs lauzīs betonu un asfaltu, likvidējot infrastrukūru un būves? Vai Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kā arī Polijai būs jāiznes smagā nasta ne tikai par sevi, bet arī Rietumeiropas valstu vietā? Tā nevajadzētu būt,» skaidro M. Liopa. U. Ameriks norāda uz ierakstīto — jāatgriežas 70 gadus tālā pagātnē un dzīvotņu stāvoklis jāatgriež tādā veidolā, kāds tas bija pirms 70 gadiem.

«Šāda pozīcija ir izvērtēta Eiropas ekspertu līmenī, bet Latvijas pozīcija šīs regulas projektā bija vērsta uz to, kā to izpildīt, tādējādi no saimnieciskās aprites tiks izņemtas ļoti lielas zemes platības — lauksaimniekiem ap 50 000 ha,» tā U. Ameriks. Viņš norāda, ka liela vērība tiek veltīta tieši kūdras (agrāk tās dēvēja par organiskajām) augsnēm, kuras tiek uzskatītas kā lielākās siltumnīcu gāzu emisiju vietas un tāpēc principiāli jāmaina šo zemju izmantošanas politika. «Šīs zemes (kūdras augsnes) ir ar tādu pasākumu kā hidroloģiskā režīma atjaunošana (reveting), tādējādi Latvijas meliorētās zemes tiek atgrieztas 70 gadu tālā pagātnē — kas ir pretējs process meliorācijai,» stāsta U. Ameriks. Viņš piebilst, ka, ņemot vērā Latvijas klimatisko situāciju, kur nokrišņu apjoms pārsniedz iztvaikošanas apmērus, tas nozīmēs Latvijas pārpurvošanu. «Tā būtībā ir Latvijas pārpurvošanas regula un cilvēkam, arī lauksaimniecībai, mežsaimniecībai šādā vidē nebūs vietas,» tā U. Ameriks.

Viņš skaidro, ka arī kūdras ieguves vietas paredzēts revetēt (appludināt). «Ministru Kabineta sēdē, kurā skatīja šo jautājumu, LDDK pauda pozīciju par tās neatbilstību Latvijas sistuācijai, un tā būtu kardināli jāpārstrādā, sabalansējot vides un saimnieciskās intereses un attīstību. Nu jau bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks šaja sēdē pauda, ka pirmajā vietā ir cilvēks, tāpēc ceru, ka visus regulu un citu dokumentu projektus skatam no šīs pozīcijas,» stāsta U. Ameriks. Viņš vērš uzmanību, ka priekšlikums būtībā Latvijas aktīvu daļu pārvērš par neizmantojamu, kas savukārt attīstību padara par neiespējamu. «Dokumenta būtība ir vienkārša, ja kaut kas ir bijis slapjš pirms 70 gadiem, tad arī turpmāk tam visam jābūt zem ūdens,» tā G. Gūtmanis.

Viņš norāda, ka lauksaimnieku nevalstikās organizācijas rakstīja priekšlikumus par to, kādai būtu jābūt Latvijas pozīcijai — dokumenta projektam no regulas jāpārvēršas par direktīvu un katra valsts, vadoties no savas reālās situācijas, individuāli pielāgoiespējām, vajadzībām un nākotnes attīstībai. «Jautājums ir par konkurētspēju. Daudz runājam par to, kā konkurēsim Eiropā un kāda būs Eiropas ražotāju konkurētspēja pasaules tirgū. Diemžēl ar labu domu dzīvot zaļāk (samazināt izmešus) Eiropā tiek pazemināta konkurētspēja, jo īpaši, ja to nedara pārējā pasaule,» norāda G. Gūtmanis.

Viņaprāt, ir jāskatās plašāk un, ja visi nedara, tad tikai uz Eiropas vai vēl vairāk uz Latvijas rēķina pasaules klimatu izglābt neizdosies, kaut arī dzīvosim super zaļi, bet pārtiku pirksim no tiem, kuri tā nedzīvo. «Visu laiku mēģinam aizlāpīt pasaules lielo caurumu, bet Eiropa ir tikai neliela daļa gan pēc teritorijas un vēl jo vairāk pēc iedzīvotāju skaita,» piebilst M. Liopa. Viņš nezinot, vai šeit Eiropā arī Latvijā ir ērti, izdevīgi vai kā citādāk, bet paradoksālā kārtā tiek meklēta «Kongo», ignorējot to, kas realitātē notiek Āfrikā, Āzijā. «Vai tiešām Latvija varēs aizlāpīt pasaules mēroga caurumu, kaut arī pašā valstī tādu problēmu ar vides aizsardzību (piesārņojumu), kādas, piemēram, salīdzinājumā ir vienā no iedzīvotājiem bagātākajā valstī Indijā, nav?» retoriski jautā M. Liopa.

Kūdras augšņu jautājums

Pirms 70 gadiem Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija ievērojami lielāka, nekā pašlaik, savukārt tās mežiem klāto zemes platību apmērs ievērojami mazāks par pašreizējo. «Tā tas ir,» secina G. Gūtmanis. «Nu nē, tas ir absurds pēc būtības,» uz jautājumu, vai tad patiešām Latvijā izcirtīsim pusi no pašreizējiem mežiem, lai atjaunotu stāvokli, kāds bija pirms 70 gadiem, atbild M. Liopa. Viņš norāda, ka tieši pretēji - visu laiku tiek runāts par to, lai meži un mežsaimniecība būtu sertificēta atbilstoši tirgus prasībām. «Uzsvars tiek likts uz organiskajām (kūdras) augsnēm un nav arī runas par stāvokļa atjaunošanu, kāds tas bija pirms 70 gadiem, bet gan par to, ka zem viena jumta tiek saliktas daudzas tēmas — klimats, bioloģiskā daudzveidība. Un vēl - visvairāk kūdras augšņu ir Latgalē. Vai tas nozīmēs kārtējo sitienu jau tā daudz cietušajam reģionam?» jautā U. Ameriks.

Viņš norāda, ka līdzās topošajai emisiju sertifikācijas sistēmai ir korporatīvās sociālas atbildības direktīva, kas nozīmē, ka ne tikai lielajiem, bet arī vidējiem uzņēmumiem būs jāsagatavo ilgtspējas pārskati, kur bez prasības par sievietēm valdē būs jautājums par emisijām. «Noteikti būs nepieciešams pasākumu plāns emisiju mazināšanai un ikvienam uzņēmumam būs jābūt klimatneitrālam,» uzsver U. Ameriks. Viņš vērš uzmanību, ka tiek darīts viss, lai izveidotos emisiju tirgus. «Tas nozīmēs, ka, piemēram, liels Rietumeiropas uzņēmums meklēs iespējas, kā nosegt ražošanas procesā radušās emisijas, kas ļoti izdevīga būs hidroloģiskā režīma nodrošinātā emisiju krātuvē (appludinātās zemes), kas būs Latvijā. Un līdzās zemes kā saimnieciskās darbības aktīva tirdzniecībai būs zemes ka oglekļa krātuves, kas būtībā ir zemes izņemšana no saimnieciskās,» skaidro U. Ameriks.

Viņš vērš uzmanību, ka apūdeņojot zemes — veidojot purvus - ir jāņem vērā fakts, ka purvi ir lieli metāna emitētāji. «Metānam ir 25 reizes lielāka ietekme uz globālo sasilšanu un ar to saistītiem procesiem nekā CO2, tāpēc jābūt līdzsvaram starp purvu veidošanu un apmežošanu, kas ir labākais risinājums,» uzsver U. Ameriks. Viņš uzskata, ka jaunu purvu veidošana situācijā, kad to jau ir ļoti daudz, nav ne lietderīga, ne arī nepieciešama, jo aizsargāti tiek apmēram 140 000 ha, kamēr izstrāde notiek vien tikai 25 000 ha purvu. «Teju visos dokumentos, pamatojoties uz 2013.-2018. gada ziņojumu, tiek rakstīts, ka vide — biotopi – Latvijā ir ļoti sliktā stāvoklī.

Bet jautājums, kā var būt tik milzīga atšķirība starp minētajā ziņojumā rakstīto un, tā dēvētās, dabas skaitīšanas datiem, kas rāda diametrāli pretēju rezultātu,» norāda U. Ameriks. Viņaprāt, minētais tikai apliecina nepieciešamību pēc tā, lai noteiktu, kāda tad īsti ir situācija Latvijā ar biotopu stāvokli. «Vēl jo vairāk, ja tieši aizsargājamās Natura 2000 teritorijās biotopu stāvoklis ir pasliktinājies. Te ir daudz vielas pārdomām,» tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka gan pašlaik, gan agrāk ir aicinājis ierēdņus un politiķus informēt nozari par tiem dokumentu projektiem un idejām, kuras nāk no Briseles. «Diemžēl, bet arī Dabas atjaunošanas regulas projekta kontekstā bija ļoti lielas grūtības visiem apsēsties pie viena galda, apspriest problēmu un meklēt risinājumus. Gribam palīdzēt aizstāvēt Latvijas pozīciju, bet mūs īsti nelaiž klāt,» tā U. Ameriks.

Jāveido koalīcija ar sabiedrotajiem

«Situācija ir līdzīga ne tikai tuvākajās kaimiņvalstīs Igaunijā, Lietuvā, bet arī Somijā, Zviedrijā un Polijā. Un savā ziņa tas iezīmē stāstu par vairāku līmeņu Eiropu. Proti, tie risinājumi un jautājumi, kuri tiek stratēģiski virzīti Briselē un paredzēti visai Eiropai, tie īsti neder Ziemeļeiropai,» secina M. Liopa. Viņš arī norāda uz Poliju, kur 80% mežu atrodas valsts pārziņā, bet Eiropas prasības ietekmēs koksnes pieejamību, kas automātiski nozīmēs sociālas problēmas, kas transformēsies uz valsti. «Eiropas Zaļā vienošanās uzstāj, ka jāpalielina koksnes daudzums, ko izmanto būvniecībā. Bet kā lai to īsteno, ja tās pašas ES nosacījumi samazina pieejamās koksnes apjomu, neļauj izmantot atjaunojamo resursu - koksni, arī kūdru,» tā M. Liopa.

G. Gūtmanis tikko bijis Briselē Eiropas piena padomē, kur runājuši par jaunajiem uzstādījumiem un citu valstu lauksaimnieki, maigi izsakoties, nav bijuši sajūsmā par notiekošo, un kā vienīgo risinājumu redz iziet savu mītnes valstu ielās. «Latvijā šajā jautājumā esam salīdzinoši kūtri,» tā G. Gūtmanis. Viņš atzīst, ka vienatnē atrisināt problēmas nebūs iespējams, tāpēc jāmeklē sabiedrotie — kaimiņvalstīs, arī Skandināvijas valstīs. «Jāveido koalīcija un skaļāk jāstāsta, kam un kāpēc nepiekrītam, un kādas var būt sekas,» uzsver G. Gūtmanis.

Viņaprāt, ir pēdējais brīdis saprast, ka zaļā vienošanās un zaļa dzīvošana nevar būt uz konkrētu indivīdu rēķina. Ja vēlamies kādu zaļu – neapstrādātu, aizaugušu – teritoriju, tad valsts attiecīgo īpašumu nopērk (apmaina) tik daudz, cik tā var atļauties, nevis kādam indivīdam uzliek ierobežojumus, ko viņš savā īpašumā nedrīkst darīt. «Nevar būt tā, ka zaļi domājoši pilsētnieki stāsta, ka laukos neko nevajag darīt, kaut gan, manuprāt, laukos vajag nodarboties ar lauksaimniecību, mežsaimniecību. Vienlaikus visiem kopā vienojoties par tām teritorijām, kuras paliek neskartas, kurās neko nedara, pie viena saprotot, cik tas izmaksā un ko varam atļauties,» ierosina G. Gūtmanis. U. Ameriks norāda, ka attiecībā uz kūdru nav Eiropas Zaļās vienošanās, bet gan Zaļais kurss.

«Ir cerības uz jauno valdību, kuras deklarācijā ir iestrādātas būtiskas lietas attiecībā uz kūdru. Tas ir resurss, kas atjaunojas lēni, tāpēc jāizveido bilance, cik daudz kūdras ik gadu pieaug un cik daudz ik gadu drīkstam patērēt. Kūdra ir dabas kapitāls, ko var novērtēt un arī saprātīgi izmantot, ražojot produktus ar iespējami augstāko pievienoto vērtību, tostarp aprites ekonomikā, kur siltumizolācijas plātnes ražotu no tumšās kūdras, kas nav izmantojama lauksaimniecības substrātu ražošanai,» skaidro U. Ameriks. Viņš atzīst, ka, redzot kā strādā citas valstis savu interešu aizsardzībā Briselē, jāsecina— Latvija ir visvājākā. «Ir jāstiprina Latvijas pārstāvniecībā Eiropas struktūrās un arī nozarēm šajā interešu aizstāvības procesā ir jāpiedalās,» tā U. Ameriks.

Viņš atgādina, ka Latvijā zinātne tiek finansēta ļoti vāji un zinātniekiem tiek ieteikts piesaistīt Eiropas naudu dažādās pētījumu programmās. «Jāatceras, ka naudas devējiem ir savas intereses, tāpēc viņi apkalpo zināmas paradigmas, kuras nesaskan ar Latvijas interesēm. Tāpēc pētījumu dienaskārtība būtu jānosaka Latvijā un ļoti skrupulozi jāizvērtē tās naudas piesaistes iespējas, kas nāk no Eiropas,» iesaka U. Ameriks. Viņš skaidro, ka bija labs projekts Life restore, kur strādāja Valsts mežzinātnes institūts Silava un tā rezultāti par CO2 emisijām ne visiem patika. Tika izstrādāts tā turpinājums – jauns pētījumu projekts Klimat peat, lai veiktu pētījumus, mērītu emisijas, kurš tika noraidīts, jo bija minēta kūdra, kas Eiropas izpratnē neesot ilgtspējīga. «Tas pilnīgi neatbilst Latvijas interesēm, jo atšķirībā no citām Rietumeiropas valstīm, kurās šis resurss ir izsmelts, Latvijā tas ir saglabāts. Vēl vairāk - kūdras ik gadu kļūst vairāk, ir bioloģiskā daudzveidība un, ja ES naudu minētajam pētījumam nepiešķir, tad to finansē no Latvijas valsts budžeta,» stāta U. Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

  1. Par iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas novērota pēdējo 30 gadu laikā.
  2. Par uzņēmumos nodarbināto skaita sarukumu, kas īpaši izteikti vērojams 2020. - 2021. gadā.
  3. Pēdējā laikā nepieredzēti augstā inflācija, kura pārsniegusi 21%, kaut arī eirozonā, kurā ir arī Latvija, tā ir tikai nepilnu 9% līmenī.

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #52

DB, 27.12.2022

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu sniedzēju deficīts spiedīs meklēt risinājumus, jo, ilgstoši atliekot meža kopšanas darbus, var ciest nākotnes meža vērtība.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.decembra numurā lasi:

Statistika

Jo mazāk cilvēku, jo mazāk CO 2

Tēma

Iepriekšējo valdību politikas sekas - vīriešiem nav vietas izglītībā un medicīnā

Gada ekonomikas apskats

Superlētas naudas laikmetam ir pielikts punkts

Zemes izmantošana

Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Tirdzniecība

Patērētāji mācās pielāgoties jaunajai realitātei

Metālapstrāde

Metāla piegādātājiem mainoties, testēšana ir īpaši svarīga

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām saglabājas pieprasījums pēc zemes iegādes privātmāju būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk kā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem, kas paredzēti apbūvei, no kuriem aptuveni puse Pierīgā, liecina Luminor bankas dati.

Saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā visvairāk darījumi notikuši Mārupes un Ķekavas novados.

Neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika novērots darījumu skaita kritums, kā liecina dati, saglabājas pieprasījums pēc privātmāju apbūvei paredzētiem zemes gabaliem.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Pierīga un Rīgas teritorija, kur vienlaikus ir arī augstākās zemes cenas – Rīgas teritorijā zemi privātmājas būvniecībai var iegādāties vidēji par 80 000 eiro, kamēr Pierīgā - 50 000 eiro. Tajā pašā laikā Jūrmalas teritorijā zemes cena sasniedz vidēji 140 000 eiro. Pierīgas teritorijā starp populārākajām vietām ir Mārupe, Ķekava, Babīte un Salaspils. Savukārt plašākais piedāvājums zemes gabalu iegādei šobrīd ir Babītē, kam seko Mārupe, Ķekava un Garkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes vērtība Igaunijā ir 32,5 miljardi eiro, kas ir 8,3 reizes vairāk nekā 2001.gadā, liecina kārtējās Igaunijas Zemes departamenta veiktās zemes taksācijas dati.

Šogad tika aprēķināta aptuvenā tirgus cena visiem 761 286 zemesgabaliem Igaunijā. Vērtējums tika sagatavots, analizējot Zemes departamenta datubāzē esošos darījumus līdz šā gada 30.jūnijam.

Novērtējumā secināts, ka 71% Igaunijas zemes vērtības zemesgabali, kas paredzēti dzīvojamai, komerciālai vai ražošanas apbūvei, un tie aizņem 4% Igaunijas teritorijas. Savukārt meži aizņem 49% Igaunijas teritorijas, bet veido tikai 8% no kopējās zemes vērtības. Zemes departaments norādīja, ka taksācijā apbūvējamie zemesgabali vērtēti bez ēkām, bet meži - bez kokiem.

Galvenais iemesls Igaunijas zemes vērtības pieaugumam pēdējā 21 gada laikā ir vispārējā cenu līmeņa celšanas. Tomēr zemes vērtība ir augusi 8,3 reizes, lai gan vidējās cenas pieaugums kopš 2001.gada ir 4,8 reizes, mājokļa izmaksas ir kļuvušas 4,3 reižu dārgākas, bet dzīves dārdzība pieaugusi 2,2 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Apnikuši izplūduši attēli? Viedtālruņa kameras funkcijas perfektam rezultātam

Sadarbības materiāls, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar straujiem soļiem tuvojas svētku laiks, kad viedtālruņa kamera ir īpaši noderīgs rīks skaisto mirkļu un sajūtu iemūžināšanai. Gan tumšo laiku rotājošās gaismas virtenes, gan cilvēki kustībā ir iemūžināšanas vērti, taču mainīgie gaismas apstākļi visnotaļ ietekmē viedtālruņa kameras sniegumu. Lai šosezon katrs uzņemtais attēls būtu ievērības cienīgs, Huawei tehnoloģiju eksperts ir apkopojis noderīgākās viedtālruņa kameras funkcijas.

Tumsa vairs nav šķērslis

Nereti nepietiekams gaismas daudzums ir primārais iemesls, kāpēc gala rezultātā uzņemtais attēls ir graudains vai izplūdis. Tāpēc mūsdienu tehnoloģiju izstrādātāji īpaši pievērš uzmanību viedtālruņa kameras iespējām naktī vai ierobežota apgaismojuma apstākļos, lai spontānos iedvesmas brīžos fotografēšanas aprīkojums atbalstītu kvalitatīvu attēlu uzņemšanu.

“Pateicoties galvenās kameras jaudīgajai gaismas jutībai un XD Fusion Pro algoritmam, Huawei Mate 50 Pro 50 MP Ultra Aperture kamera uzņem par 24 % vairāk gaismas nekā tā priekšgājēji. Kamera spēj uzņemt asas un detalizētas fotogrāfijas, mērot aukstās un siltās krāsas un gaišo un tumšo laukumu attiecību. Turklāt fotografēšanas laikā nakts režīms ļauj jau priekšskatījumā labāk saskatīt fotografējamo objektu, padarot to gaišāku un skaidrāku,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdošanā nonāk mazākā daļa pieejamo zemes gabalu

Armanda Vilciņa, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Rīgā un tuvajā Pierīgā kopējais potenciāli iegādei pieejamais zemes apjoms pašlaik ir aptuveni 5565 hektāri (ha), reāli tirgoti tiek vien nepilni 6%, vēstīts Dienas Biznesa speciālizlaidumā Nekustamais īpašums.

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, kā arī veicot lielāko nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju skrīningu, esam secinājuši, ka pašlaik Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē iegādei pieejami 322 ha zemes, skaidro Radiks Landaus, Colliers zemes un attīstības projektu vecākais konsultants. Viņš norāda, ka kopējā summa, ko zemes īpašnieki pieprasa par pārdošanā esošo zemi, šobrīd veido 155 miljonus eiro jeb 48 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2).

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan...

Galvaspilsēta attīstās10% no potenciāli iegādei pieejamā zemes apjoma šobrīd pieder fiziskām personām, 8% - pašvaldībām, bet lielākā daļa jeb 82% - juridiskām personām, skaidro R.Landaus. Arī lielākie darījumi laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam liecina, ka visbiežāk tirdzniecībā esošā zeme nonāk tieši juridisko personu īpašumā. Viens no lielākajiem zemes darījumiem pēdējos gados saistīts ar Lietuvas attīstītāja Urban Inventors ienākšanu Latvijas tirgū, kad uzņēmums pērnā gada sākumā iegādājās 7,3 ha zemesgabalu, kas atrodas Lielirbes ielā, Rīgā. Zeme iegādāta par 5,5 miljoniem eiro jeb 75 EUR/m2, un publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamajos gados investors šajā vietā plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas.

Tāpat vērienīgu darījumu veicis nekustamo īpašumu attīstītāja Linstow Baltic grupas uzņēmums, kas pērnā gada vasarā par 10,5 miljoniem eiro iegādājies īpašumu Rīgā, Sporta ielā 2. Linstow Baltic pārstāvji norāda, ka šo zemes gabalu viņi plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Lielus darījumus, iegādājoties zemi Rīgā, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam veikuši arī tādi ārzemju attīstītāji kā Eastnine, Estmak Capital, VPH, Estera Development un citi, liecina Colliers dati.

Pērk ārzemnieki

Arī vērtējot zemes darījumus ar dzīvojamo zemi, var novērot, ka tos galvenokārt iegādājas ārzemju attīstītāji - Bonava, Merks, Hausers, Kaamos, Estera Development un YIT. R.Landaus šo tendenci skaidro ar faktu, ka Latvijā trūkst profesionālu attīstītāju. “Tādu fondu, kas dibināti Latvijā un joprojām darbojas vietējā tirgū, ir ļoti maz - praktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Pārsvarā Latvijā strādā lietuvieši, igauņi, zviedri un norvēģi, kas pēdējos gados aktīvi meklē īpašumus, ko iegādāties. Īpaši liela aktivitāte vērojama šobrīd, jo attīstītāji meklē veidus, kā izglābt savu naudu no arvien pieaugošās inflācijas. Jāsaprot, ka cilvēku skaits pasaulē katru dienu palielinās, taču zemes gabalu vairāk nepaliek, tāpēc uzņēmēji saprot, ka šāda veida īpašuma iegāde ir lieliska iespēja ieguldīt savu naudu. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits nav tik liels, taču mēs redzam potenciālu - pie mums ierodas ārvalstu studenti, arī jaunās biroju ēkas piesaista jaunus nomniekus, kā rezultātā iedzīvotāju skaits varētu arī palielināties. Potenciāls zemes gabaliem, sevišķi tiem, kas atrodas Rīgā, ir ļoti liels un attīstītāji to apzinās. Piemēram, Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās brīvu, apbūvējamu zemes gabalu praktiski vairs nav, tā viņiem ir problēma, tāpēc lietuviešu un igauņu attīstītāji arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus Rīgā,” atzīmē R.Landaus, piebilstot, ka Rīga platības ziņā ir lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums. Dienas Biznesa abonenti žurnālu saņem bez maksas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ietekme uz vidi, neatkarīgas pārbaudes – kas jāņem vērā, lai iesaistītos oglekļa tirgū?

Jānis Ruks, “Arbonics” mežsaimniecības eksperts, 02.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvprātīgais oglekļa tirgus joprojām ir agrīnā stadijā, taču tas strauji aug un mainās. Projektu izstrādātāji, kuru uzdevums ir orientēties izmaiņās un nodrošināt īstenoto projektu atbilstību augstiem standartiem, aktīvi piesaista sadarbībai zemes īpašniekus, t.sk. piedāvājot savu algoto ekspertu pieredzi.

Zemes īpašnieki var saņemt noderīgu informāciju un ziņas projektu izstrādātāju kanālos, iepazīties ar ekspertiem šajā jomā vai veidot sadarbību ar citiem zemes īpašniekiem programmas ietvaros. Pirms dalības oglekļu kredītu projektā, noteikti vērts izpētīt, kādu atbalstu konkrētais projekta attīstītājs var sniegt visa procesa laikā. Noteikumi un standarti joprojām mainās, parādās aizvien jauni tirgus spēlētāji, tāpēc mežu īpašniekiem ir jābūt informētiem par to, kādu atbalstu viņiem var sniegt oglekļa kredītu projektu attīstītāji, kādas ir izmaksas un citi aspekti.

Nozares straujā izaugsme nozīmē, ka parādīsies arvien vairāk partneru, no kuriem izvēlēties sev piemērotāko. Uzņēmumi, kas zemes īpašniekiem piedāvā iegūt papildus ienākumus no sava īpašuma, jeb oglekļa projektu attīstītāji apvieno ieinteresētos zemes īpašniekus un rūpējas par izmaksu efektivitāti, taču vienlaikus tieši projektu attīstītāji ir tie, kas nosaka noteikumus savām oglekļa programmām. Tas var nozīmēt ļoti atšķirīgas prasības, ienākumu līmeni un atbalstu zemes īpašniekiem, ar ko noteikti ir jāiepazīstas pirms sadarbības uzsākšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atļāvusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārdot izsolē nekustamo īpašumu "Īles sanatorija" Īles pagastā, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Nekustamais īpašums "Īles sanatorija" sastāv no četrām zemes vienībām un uz tām esošās apbūves.

Zemes vienībai ar 2300 kvadrātmetru platību kadastrālā vērtība noteikta 644 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sūkņu stacija ar kopējo platību 6,1 kvadrātmetrs, kuras kadastrālā vērtība uz noteikta 111 eiro.

Zemes vienībai 22 450 kvadrātmetru platībā kadastrālā vērtība noteikta 17 801 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sanatorijas galvenais korpuss ar kopējo platību 1634,7 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 7856 eiro, klubs ar kopējo platību 167,1 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 1177 eiro, mazā klientu māja ar kopējo platību 410,6 kvadrātmetri, kuras kadastrālā vērtība noteikta 3945 eiro, sanatorijas direktora māja ar kopējo platību 477,5, kura ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un citas būves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Ilgtspējīgas mežsaimniecības formula

Māris Ķirsons, 23.12.2022

Mežsaimnieks un viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā Edgars Dupužs.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmums “Arbonics” piedāvā oglekļa un ekosistēmu tehnoloģiju platformu, kas palīdz īpašniekiem apzināt savas zemes vai meža vērtību un sniedz atbalstu, lai uzlabotu mežsaimniekošanas praksi.

Oglekļa kredīts ir vienība, ko izmanto siltumnīcas efekta gāzu emisiju tirdzniecībai un kompensēšanai, un ar platformas starpniecību oglekļa ienākumu aprēķināšana kļūst ātrāka un vieglāka, kā arī paver iespējas pelnīt brīvprātīgajā oglekļa tirgū.

Pastāv divi oglekļa tirgu veidi: brīvprātīgie un atbilstības (obligātie) oglekļa tirgi. Abas ir tirdzniecības sistēmas, kas paredzētas oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai. Brīvprātīgā oglekļa tirgus strauji aug, un paredzams, ka tuvākajā nākotnē pieprasījums palielināsies 15 reizes, bet kopējā tirgus vērtība 2030. gadā sasniegs 50 miljardus dolāru, jo arvien vairāk uzņēmumu un patērētāju vēlas investēt oglekļa emisiju samazināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļķes un lietus ūdens appludinātas zonas pagalmā - šīs parādības privātmāju vai lauku īpašumu saimniekiem nav svešas. Pārlieku liela mitruma ietekmē apgrūtināta var būt ne tikai pārvietošanās pa savu īpašumu vai teritorijas estētiskais koptēls, bet arī var tikt nodarīts būtsisks kaitējums ēkas pamatiem, pagrabam un citiem svarīgiem būvelementiem. Lai no tā izvairītos, efektīvs risinājums ir lietus ūdens drenāža. Lietus ūdens novadīšana visbiežāk tiek organizēta, ierīkojot notekcaurules, pa kurām ūdens tālāk tiek novadīts uz tuvumā esošām ūdenstilpnēm (upe, ezers, dīķis u.tml.) vai gruntī (lietus ūdeņu novadīšana zemē).

Kā un kur novadīt lietus ūdeni?

Zemāk esam apkopojuši izplatītākos lietus ūdens novadīšanas sistēmu veidus, atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un tuvumā esošo ūdenstilpņu pieejamības.

Ja teritorijā vai tās tuvumā atrodas upe vai dīķis

Šādos gadījumos lietus ūdens var tikt novadīts šajās ūdenstilpnēs. Šādos gadījumos tiek izmantotas speciālas drenāžas caurules - 110mm diametrā. Turklāt obligāti jāparedz kritums vismaz 5mm uz 1 metru.

Ja teritorijā vai tās tuvumā neatrodas upe vai dīķis

Tādos gadījumos tiek veidotas drenāžas tranšejas līdz 1 metra dziļumā, kurās tiek ievietotas speciālas drenāžas caurules ar kokosa vai ģeotekstila apvalku. Tranšejas pamatni nostiprina ar rupjas frakcijas granti vai oļiem, kam seko pašu cauruļu ievietošana. Tāpat arī cauruļu ierakšanai ieteicama vai nu rupjas frakcijas grants vai oļi, lai tādējādi izveidotu drenāžas lauku, kurā lietus ūdenim dabīgā veidā uzsūkties gruntī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2005.gada lauksaimniecības zemju cenas pieaugušas 20 reižu, bet kopš 2020.gada cena kāpusi par 40%, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža īpašumu tirgus šobrīd ir viens no aktīvākajiem, taču potenciālajiem darījumu dalībniekiem patlaban publiski nav pieejamas objektīvas informācijas par norisēm šajos tirgus segmentos.

Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā decembrī bija 170 eiro par hektāru (novembrī - 160 eiro par hektāru), bet augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā bija 330 eiro par hektāru (novembrī - 320 eiro par hektāru).

Savukārt meža īpašumiem vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, decembrī bija 60% (novembrī - 45%). Vienlaikus 60% pārdevēju pārdeva īpašumu zem tirgus cenas (novembrī - 65%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules baterijas, granulas vai malka – kas izdevīgāk un dabai draudzīgāk?

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, 18.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)1. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) nolēmusi rosināt atteikties no būvju tehniskās inventarizācijas lietām, kas, viņas ieskatā, esot nevajadzīgas paliekas no padomju laikiem.

Būvju tehniskās inventarizācijas lietas jeb būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas veic Valsts zemes dienests (VZD). Saeimas komisijas sēdē 17.janvārī VZD informēja, ka šobrīd rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu ir 7062 pasūtījumi.

Mieriņa skaidroja, ka būtībā šo kadastrālo uzmērīšanu veic, lai iegūtos datus izmantotu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Taču šos pašus datus var iegūt arī citādi, piemēram, Būvniecības informācijas sistēmā, kurā tiek ievietoti projekti, kā arī reģistrētas to izmaiņas.

Būvju kadastrālo uzmērīšanu jāveic, ne tikai nododot ēku ekspluatācijā. Ja dzīvoklī tiek pārcelta siena, nepieciešama inventarizācijas lieta, ja gribi lielāku virtuvi - nepieciešama inventarizācijas lieta, uzbūvē garāžu - vajag inventarizācijas lietu, teica Mieriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas valstis kļuvušas par viesstrādnieku tranzītvalsti

Armanda Vilciņa, 26.10.2022

Starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 17.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izaicinājumus risina ar automatizāciju un ražošanas koncentrāciju, jo citādi saglabāt konkurētspēju Eiropas tirgos, kur inflācija ir vairāk nekā divas reizes zemāka nekā Latvijā, nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.janvāra numurā lasi:

Statistika

Inflācija mazina un maina patēriņu

Tēma

Nākotnes Latvijas vajadzībām nepietiks speciālistu

Aktuāli

Bez dotācijām tikai Rīgā un Pierīgā

Nekustamais īpašums

Investori komercīpašumos pērn ieguldījuši trešdaļu miljarda

Finanses

Pārtraukt naudas ierakšanu betonā. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Nodokļi

Svešu parādu “dāvanas” biedē biznesu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā apstiprināts pirmais darījums

Db.lv, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā tika atklāta jauna valsts atbalsta programma lielo investīciju projektu īstenošanai, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu. 9.decembrī Alūksnes novada Jaunlaicenē simboliski tika parakstīts šīs programmas ietvaros pirmais investīciju līgums par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma CEWOOD jaunās ražotnes izveidošanu.

Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums kapitāla atlaides veidā, 3 miljoni eiro ir paša uzņēmuma līdzfinansējums, savukārt 8,5 miljoni eiro – bankas Luminor aizdevums.

Jaunā ražotne darbu sāks 2024.gadā. Projekta ietvaros plānots iegādāties un uzstādīt jaunas ražošanas un pēcapstrādes iekārtas, kā arī paplašināt esošās ražotnes telpas produkcijas uzglabāšanai. Līdz ar ražotnes atvēršanu CEWOOD ražošanas jauda pieaugs no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā. Darbu turpinās arī esošā rūpnīca.

CEWOOD ir vienīgais koka ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs. Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā, nemainīgi stiprinot savas pozīcijas mājas tirgū – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 29.decembrī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 30.janvārī plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas. Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas.

Kustamās mantas novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena ir 262 300 eiro. Kustamās mantas izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 7000 eiro.

Piedzinēji ir "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un banka "Citadele".

Tāpat pirmajā izsolē, kas sāksies 29.decembrī plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 30.janvārī plkst.13, kā lietu kopību piedāvās iegādāties "Elpai" piederošos ieķīlātos nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtraukta piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtu un nekustamo īpašumu izsole, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Līdz izsoles pārtraukšanai netika veikti solījumi.

"Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvāja iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas. Kopumā izsolē tika piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas.

Kustamās mantas novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena bija 262 300 eiro, bet izsoles solis - 7000 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Piedzinēji bija "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un banka "Citadele".

Tāpat izsolē tika piedāvāts iegādāties "Elpai" piederošos ieķīlātos nekustamos īpašumus. Tostarp piedāvāja iegādāties zemes vienību 1900 kvadrātmetru platībā un uz tās esošo būvi, zemes vienību 315 kvadrātmetru platībā, zemes vienību 1080 kvadrātmetru platībā, 806/8313 domājamās daļas no būves, zemes vienību 1980 kvadrātmetru platībā un uz tās esošo būvi un zemes vienību 3050 kvadrātmetru platībā, kā arī zemes vienību 7700 kvadrātmetru platībā. Īpašumi atrodas Kazdangas pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

ES plāno jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai enerģijas ražošanā

Db.lv, 30.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Saimnieciskajai izmantošanai pieejami 215 miljoni kubikmetru koksnes

Māris Ķirsons, 26.10.2022

Latvijas mežzinātnieki ir konstatējuši, ka, lai sasniegtu klimata mērķus 2050. gadā, ir jāstāda kvalitatīvi stādi, jāapmežo neizmantotās lauksaimniecības zemes, it īpaši uz organiskās augsnes, vairāk jākopj mežs un jārenovē mežu meliorācijas sistēmas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru