Finansējums

Uzsāk pieteikumu pieņemšanu tūrisma uzņēmumu subsidēto darba algu programmā

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu par valsts atbalsta sniegšanu tūrisma nozares uzņēmumu darbinieku algu līdzfinansēšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība".

Paredzēts, ka tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbildīs noteiktajiem kritērijiem, varēs saņemt atbalstu 30 procentu apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai varēs sasniegt 800 tūkstošus eiro.

Atbalsta izmaksu administrēs LIAA, un iesniegumus par atbalsta saņemšanu varēs iesniegt no 29. jūlija līdz 30. septembrim.

Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 19,2 miljoni eiro.

Pieteikties atbalstam var, elektroniski aizpildot iesnieguma veidlapu, kura pieejama LIAA mājas lapā. Iesniegumu iespējams iesniegt kā elektroniski parakstītu dokumentu, iesūtot pa e-pastu [email protected], vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību.

"Interese par atbalsta programmu tūrisma nozares uzņēmumiem ir liela, un prognozējam, ka uz atbalstu varētu pretendēt līdz pat 7 tūkstošiem uzņēmumu. Tādēļ aicinām uzņēmējus rūpīgi iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un korekti sagatavot savus iesniegumu, lai LIAA tos varētu apstrādāt pēc iespējas ātrāk. Jārēķinās, ka no iesnieguma iesniegšanas līdz atbalsta saņemšanai var paiet līdz pat piecām nedēļām, bet gadījumos, ja iesniegumā norādītā informācija būs jāprecizē, arī ilgāks laiks," norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Pēc iesnieguma saņemšanas LIAA izvērtēs tajā norādīto informāciju, aptuveni mēneša laikā pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu un piecu darba dienu laikā izmaksās atbalstu uz uzņēmuma norādīto kontu. Sarakstu ar uzņēmumiem, kuri saņēmuši atbalstu, LIAA publicēs savā tīmekļvietnē un nosūtīs Valsts ieņēmumu dienestam. Pēc atbalsta sniegšanas LIAA veiks pēcuzraudzību par atbalsta izlietojumu. Ja saņemtais atbalsts netiks izlietots darbinieku algām noteiktajā termiņā līdz 2020. gada 31. decembrim, tas pilnībā vai daļēji būs jāatmaksā valsts budžetā.

Lai pretendētu uz atbalstu, uzņēmumam uz iesnieguma iesniegšanas dienu nedrīkst būt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 1 tūkstoti eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai noslēgts vienošanās līgums.

No tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmumiem atbalstu varēs saņemt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi, kas nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā inventāra izīrēšanu, ar tūrisma nozari saistīto profesionālo pakalpojumu sniedzēji, tūrisma pakalpojumu biroji un operatori, ar darījumu tūrismu saistītu pasākumu un izstāžu organizatori, atrakciju un atpūtas parki, izklaides un atpūtas pakalpojumu sniedzēji kā arī dažādi privātie muzeji un kultūras iestādes.

Atbilstoši apstiprinātajiem noteikumiem, atbalstam kvalificēsies tie tūrisma nozares uzņēmumi, kas līdz 2020. gada 1. martam savu darbības veidu ir reģistrējuši atbilstoši šādiem NACE kodiem:

5510 Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās, 5520 Izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās, 5530 Kempingu, atpūtas transportlīdzekļu laukumu un apdzīvojamo autopiekabju laukumu darbība, 5590 Pārējo apmešanās vietu darbība, 5610 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, 5621 Izbraukuma ēdināšana pēc pasūtījuma, 5629 Cita veida ēdināšanas pakalpojumi, 5630 Bāru darbība, 7739 Citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings, 7490 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, 7911 Ceļojumu biroju pakalpojumi, 7912 Tūrisma operatoru pakalpojumi, 7990 Citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības, 8230 Sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi, 9004 Kultūras iestāžu darbība, 9321 Atrakciju un atpūtas parku darbība un 9329 Cita izklaides un atpūtas darbība.

Atbalstu varēs saņemt uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid – 19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laika periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies par 30 procentiem.

Detalizēti ar atbalsta programmas nosacījumiem var iepazīties Ministru kabineta noteikumos, kas publicēti Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Papildus informāciju par šo programmu var iegūt pa LIAA uzņēmēju atbalsta tālruni 68803505, kā arī rakstot uz e-pastu [email protected].

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem

LETA, 22.04.2021

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš stāstīja, ka, raugoties uz norisēm ekonomikā, līdz ar ierobežojumu daļēju mīkstināšanu virkne uzņēmumu atsāk darbu un apritē atgriežas arī darbinieki. Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, saslimstības rādītāji ir augsti un spēkā joprojām ir virkne ierobežojumu, tādējādi daudzi uzņēmumi un darba ņēmēji joprojām ir smagas krīzes skarti.

Ņemot to vērā, Vilerts secināja, ka šis nav īstais brīdis, lai atceltu valsts atbalsta pasākumus. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts finansētais atbalsts ir īslaicīgs plāksteris

Ilmārs Šukjurovs, pasākumu aģentūras "EventAgency.lv" vadītājs, Biznesa augstskolas Turība doktorants, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.

Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.

Pasākumu nozare nav 100% apstājusies

Pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē. Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdībai draud iespēja krist otrā galējībā, atbalstot tos, kas krīzē necieš

Db.lv, 05.03.2021

Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu un finansiālo atbalstu novirzīt tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir cietuši Covid-19 krīzē.

“Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs. Šāda precīzi mērķēta pieeja atbalsta sniegšanā palīdzēs mazināt krīzes radīto slogu un noturēt valsts parādu saprātīgā līmenī,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, it sevišķi centienus uzturēt dialogu ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, lai atbalsts būtu mērķtiecīgāks un efektīvāks. Padomes ieskatā ir sasniegts mērķis atbalsta apjoma palielināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā virzīs izskatīšanai valdībā vēl trīs atbalsta pasākumus mājsaimniecībām elektroenerģijas un apkures cenu kāpuma kompensēšanai, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Pirmais no tiem ir centralizētās siltumapgādes atbalsta diferencēšana.

Šaicāns skaidroja, ka centralizētās siltumapgādes tarifs šajā sezonā noteikti pārsniegs 150 eiro par megavatstundu (MWh), tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensētu 90%.

Viņš arī sacīja, ka indikatīvi šim atbalsta pasākumam būs nepieciešami 87 miljoni eiro.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums būs dabasgāzes cenu griestu noteikšana.

Šaicāns skaidroja, ka patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nozares, kurām pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvija ieklausās ES prasībās atbalstīt tautsaimniecību?

ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 vīrusa straujo izplatību un nepieciešamību pastiprināt drošības pasākumus, valdību veidojošās partijas sadarbības sanāksmē 30.novembrī vienojās būtiski paplašināt valsts atbalstu uzņēmējiem jauno atbalsta programmu ietvaros dīkstāves atbalsta un apgrozāmo līdzekļu subsīdijas saņemšanai.

"Jau vairākkārtīgi esamu uzsvēris, ka visiem valdības lēmumiem, ierobežojot kādus ekonomiskos procesus, ir jābūt samērīgiem ar piedāvātām atbalsta iespējām. Diemžēl epidemioloģiskai situācijai pasliktinoties, aizliegumi stājas spēkā ātrāk, nekā ar koalīcijas partneriem spējam vienoties par labāko atbalsta sniegšanas mehānismu. Tāpēc esmu gandarīts, ka šodien ar koalīcijas partneriem panācām vienošanos vēl vairāk paplašināt atbalstu visiem uzņēmumiem, kurus skāruši valdības noteiktie drošības pasākumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai. Dīkstāves atbalstam tiks būtiski mainīts kritērijs par apgrozāmo līdzekļu kritumu pēdējos trīs mēnešos, tādējādi sniedzot finansiālu atbalstu visiem, kuri valdības noteikto pasākumu dēļ šobrīd nevar strādāt un saņemt atalgojumu. Tāpat paplašināsim atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem, nenosakot NACE koda kritēriju. Tas ļaus uzņēmējiem "pārziemot" un turpināt savu saimniecisko darbību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto krīzi un tās ietekmi uz vīna nozari, Eiropas Komisija 7.jūlijā pieņēma papildu ārkārtas pasākumu kopumu šīs nozares atbalstam.

Vīna nozare ir viena no vissmagāk skartajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm, jo visā ES strauji mainījās pieprasījums un tika slēgti restorāni un bāri, un patēriņš mājās šo pieprasījumu nekompensēja.

Jaunie pasākumi ietver atļauju tirgus dalībniekiem uz laiku pašiem organizēt tirgus pasākumus, Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē un avansa maksājumu ieviešanu par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā.

"Vīna nozare ir viena no tām nozarēm, ko visvairāk skārusi koronavīrusa krīze un ar to saistītie visā ES īstenotie ierobežošanas pasākumi. Komisijas pieņemtais pirmais tirgus pasākumu kopums jau ir sniedzis ievērojamu atbalstu. Tomēr neskaidrības saistībā ar krīzes mērogu ES un pasaules līmenī un rūpīga tirgus novērošana ir likušas mums ierosināt jaunu pasākumu kopumu vīna nozarē. Esmu pārliecināts, ka šie pasākumi ātri dos konkrētus rezultātus ES vīna nozarē un drīzumā nodrošinās stabilitāti," norāda Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsta pasākums jeb tā dēvētā "nodokļu amnestija", kura rezultātā bija plānots samazināt kopējo parāda apjomu nodokļu maksātājiem, dodot iespēju divos gados samaksāt kavētos nodokļu maksājumus, norisinājies veiksmīgi un sasniedzis labu rezultātu, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Valsts kontrole konstatējusi, ka 64% no atbalsta pasākumā akceptētajiem dalībniekiem sekmīgi nokārtoja saistības un budžetā iemaksāja 53,9 miljonus eiro. Kopā atbalsta pasākuma laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsa ar šī pasākuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kopsummā par 13,1 miljonu eiro. Atsevišķos gadījumos VID novēloti pieņēma lēmumus par nokavējuma naudas dzēšanu, neievērojot noteikto termiņu.

Revīzijā secināts, ka arī 2019.gadā, līdzīgi kā 2018.gadā, atbalsta pasākuma dalībnieku daļa (kopumā visa pasākuma laikā 4083 dalībnieki jeb 32% no atbalsta pasākuma dalībniekiem) nepildīja uzņemtās saistības - neveica noteiktos maksājumus un VID bija pienākums atcelt lēmumus par konkrēto nodokļu maksātāju dalību atbalsta pasākumā par kopējo summu 61,1 milj. eiro, tai skaitā 2019.gadā - par 13 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdību aicina izvērtēt pieaugošos Covid-19 trešā viļņa riskus

Db.lv, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan īsi pirms valsts budžeta izskatīšanas valstī ieviestie Covid-19 ierobežojumi ir salīdzinoši saudzīgi, tie neizbēgami bremzēs ekonomisko izaugsmi un pasliktinās valsts fiskālo pozīciju.

Šādos augstas nenoteiktības apstākļos Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību rūpīgi izvērtēt pieaugošos riskus, kas saistīti ar Covid-19 trešo vilni. Uz to Uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. - 2024. gadam un 2022. gada budžetu norāda FDP.

“Covid –19 krīzes dēļ pēdējos divus gadus valsts budžeta veidošanas process ir bijis ļoti sarežģīts, un kopumā valdība un Finanšu ministrija ir tikusi galā ar šī laika izaicinājumiem. Tomēr arī šodien nenoteiktība ir liela un atbalsta pasākumu finansēšana, kuru apjoms Covid-19 trešā viļņa ietekmē atkal varētu pieaugt, rada jaunus fiskālus riskus, ” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima akceptē likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA, 21.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot 16.9%. Nozīmīgāko ietekmi uz inflāciju turpina veidot trīs galvenās grupas – mājoklis, pārtika un transports, kuras veidoja 13.74 procentpunktus no kopējās inflācijas. Grūdienu inflācijai deva valdības atbalsta izbeigšanās, kas aizkavēja straujo kāpumu gada sākumā.

Šāds pieaugums mēneša laikā līdz šim nav piedzīvots, savukārt izmaiņas gada laikā atpaliek par 1 procentpunktu no rekorda, kas tika sasniegts 2008. gada maijā.

Ņemot vērā sezonu, atbalsta pasākumu atcelšana situāciju kritisku vēl neveido, bet noteikti norāda uz līdzīgu pasākumu nepieciešamību rudenī, kad enerģijas un pārtikas patēriņš pieaugs. Atbalsts nokoriģēs arī inflācijas gaitu. Ir atsevišķas pozitīvas ziņas, kas signalizē par iespējamu inflācijas kāpuma augstākā punkta sasniegšanu, piemēram, ASV. Pieprasījums izlīdzinās, kas no precēm pārslēdzas uz pakalpojumiem, kas varētu turpināt mazināt cenu spiedienu. Vājas, bet parādās pazīmes par piegādes ķēžu stabilizēšanos. Tomēr turpmākās tendences trīs galvenajās inflāciju virzošajās grupās Latvijā būtiski iedragās iedzīvotāju pirktspēju. Tuvākajos mēnešos patēriņš būs samērā dzīvīgs. To uzturēs augošie ienākumi, tiks izmantoti arī uzkrājumi un aizņemšanās. Taču aktivitāte uz rudeni bremzēsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nesamaksāti rēķini un ieilguši parādi. Ar kādām sekām jārēķinās?

Elīna Lesničenoka, “TGS Baltic” zvērināta advokāta palīdze, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasākumu rīkotājiem šobrīd jādomā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem

LETA, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasākumu rīkotājiem šobrīd jādomā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Vaicāts, kādi būs atbalsta pasākumi nozarei, viņš sacīja, ka tie daļēji būs jauni, daļēji citādāki. Pēc viņa sacītā, labā ziņa ir, ka joprojām darbojas esošie atbalsta mehānismi privātajam sektoram - gan privātu kultūras institūciju ilgtspējai, gan darbojas pašnodarbināto personu nodarbinātības programma, kurai var pieteikties līdz 11.novembrim.

Viņaprāt, gan būtu jādomā par pašnodarbināto personu atbalsta konkursa nolikumu, kas, iespējams, ir par stingru, tādējādi izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka cilvēkus, kuriem nav klājies tik grūti, bet nodokļu kontekstā viņu devums valstij un kultūrai ir bijis pat lielāks.

Viņš atzina, ka rudenī atšķirībā no pavasara būs izmaiņas attiecībā uz pasākumu biļetēm. "Ja pavasarī varējām daudz runāt par koncertu pārcelšanu vai atcelšanu, tad šinī brīdī mums vairs nav, kur pārcelt ne koncertus, ne teātra izrādes. Šobrīd jau jārunā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem," skaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10. martā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstīja līgumu ar Lietuvas Republikas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, informē Ekonomikas ministrija.

Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika vai Lietuvas Republika sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Lietuvas Republikas valdības puses minēto līgumu parakstīja Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys.

"Šajos bezprecedenta apstākļos, kad ikdienas pienākumos arvien vairāk parādās jauni izaicinājumi, tai skaitā enerģētikas jomā, reģionālā sadarbība Baltijas valstu starpā kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem, arvien vairāk nostiprinot savstarpējā atbalsta sniegšanas mehānismus," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts atbalsts neturpināsies mūžīgi - uzņēmējiem jāmeklē finansējuma iespējas tirgū

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Latvijā, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un dažādu uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu pakāpeniski tiek samazināti un likvidēti arī dažādie valsts atbalsta pasākumi biznesam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs jau paziņojis, ka neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus un uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.*

Jūlijs ir pēdējais mēnesis, kad uzņēmējiem, kuru bizness vēl cieš no valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ir iespējams pieteikties “Covid-19” krīzes atbalstam (par jūnija mēnesi). Dīkstāves pabalstus turpināt vairs nav paredzēts, bet patlaban vēl valdībā notiek diskusijas par to, vai līdz augustam varētu pagarināt algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalsta programmas.

Tieši apgrozāmo līdzekļu granti izrādījušies izmaksātā finansējuma apjoma ziņā vērienīgākais valsts atbalsta pasākums. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, no 2020. gada decembra sākuma līdz šāgada 13. jūlijam no kopumā uzņēmumiem izmaksātajiem 617 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu granti veidoja pārliecinoši lielāko daļu - 457 miljonus eiro.**

Komentāri

Pievienot komentāru