Pasaulē

Papildināta - Referendumā lielākā daļa grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar aizdevējiem

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Viņš paziņoja, ka ir gatavs turpināt sarunas, bet atzina, ka viegla risinājuma nebūs.

Šodien mēs svinam demokrātijas uzvaru, uzrunā televīzijā paziņoja Ciprs, raksturojot svētdienu kā spožu dienu Eiropas vēsturē.

Mēs pat visgrūtākajos apstākļos pierādījām, ka demokrātija nepakļausies šantāžai, sacīja Ciprs, kurš par referenduma rīkošanu paziņoja naktī no 26. uz 27.jūniju.

Grieķijas kreditori bija prasījuši veikt reformas apmaiņā pret glābšanas programmas pagarināšanu līdz novembrim. Kad pagājušajā nedēļā sarunas izjuka, glābšanas programma netika pagarināta un tā beidzās paredzētajā termiņā - 30.jūnijā.

Tā kā grieķiem referendumā faktiski tika lūgts balsot par piedāvājumu, kas tehniski vairs nav spēkā.

Daudzi Eiropas līderi pirms referenduma paziņoja, ka Nē nometnes uzvara būtībā nozīmēs Grieķijas atteikšanos no eiro, vai arī vismaz ieiešanu nezināmā teritorijā, kas var kaitēt Grieķijas attiecībām ar eirozonu.

Tomēr Grieķijas koalīcijas valdība, kuru veido Cipra radikāli kreisā partija Syriza un Neatkarīgie grieķi (ANEL), pauda pārliecību, ka vienošanos būs iespējams panākt.

Ņemot vērā nelabvēlīgos apstākļus pagājušajā nedēļā, jūs esat izdarījuši ļoti drosmīgu soli, uzrunā televīzijā sacīja Ciprs.

Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands jau svētdienas vakarā pa telefonu apsprieda referenduma rezultātus, atklāja Merkeles birojs, piebilstot, ka abi līderi bijuši vienisprātis, ka grieķu tautas balsojums ir jārespektē.

Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka referenduma rezultāti ir ļoti skumji Grieķijas nākotnei.

Lai apspriestu referenduma rezultātus, otrdien plānots eirozonas līderu samits un eirozonas finanšu ministru tikšanās.

Grieķijas ekonomikas atlabšanai smagi pasākumi un reformas ir neizbēgamas. Mēs tagad gaidīsim grieķu varasiestāžu iniciatīvas, sacīja Deiselblūms.

Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels pavēstīja, ka Grieķijas valdība ved savu tautu pretī skarbai taupībai un bezcerībai.

Ciprs ir noārdījis pēdējo tiltu, pa kuru Eiropa un Grieķija varēja virzīties pretī kompromisam, paziņoja Gabriels, uzsverot, ka ar šādu referenduma iznākumu ir grūti iedomāties sarunas par miljardiem lielu palīdzības programmu.

Tikmēr Beļģijas finanšu ministrs Johans van Overtvelds pauda samiernieciskāku nostāju, sakot, ka referenduma iznākums sarežģī lietas, bet sarunas joprojām ir iespējamas un tās var atsākties tuvāko stundu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.

Šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma ministrs atzina, ka kompromiss ir jāmeklē un to būs ļoti grūti panākt, lai gan neviens nevēlas, lai Grieķija aiziet no eirozonas, bet referenduma rezultātu pagaidām citādi uztvert nevarot.

«Protams, referendumā ir pausta Grieķijas iedzīvotāju griba, kura jārespektē. Tomēr šoreiz ir jārespektē arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vēlme, jo šaubos, ka kādas valsts pilsoņi vēlētos maksāt par Grieķijas pieļautajām kļūdām pirms desmit gadiem. Tāpat ir skaidrs, ka nākotnē šis gadījums var veidot domino efektu arī citās valstīs, kas varētu atstāt daudz nopietnāku iespaidu uz eirozonu kā tādu un ar to ir jārēķinās,» sacīja Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās nobalso gandrīz 40% vēlētāju

LETA, 03.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši gandrīz 40% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst. 16 Latvijā nobalsojuši 400 600 cilvēku jeb 27,75% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 568 000 jeb 39,34% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz pēcpusdienai lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 30,72% vēlētāju, seko Kurzeme ar 27,75%, Vidzeme ar 27,46% un Latgale ar 25,35%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.16 bijusi Zemgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 24,81%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 46,15% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 38,17%, Kurzeme ar 37,12% un Latgale, kur nobalsojuši 36,19%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 33,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis pieņēmis lēmumu pamast šo amatu, neskatoties uz nedēļas nogalē notikušā referenduma rezultātiem, kas atbalstīja valdības lēmumu noraidīt Grieķijas aizdevēju noteiktos nosacījumus, raksta Business Insider.

Viņš norāda, ka, «tāpat kā visās cīņās par demokrātiskām tiesībām, šis vēsturiskais Eirogrupas ultimāta noraidījums nāk kopā ar augstu cenu, tādēļ ir būtiski, ka iedzīvotāju pateiktais nē tiks ieguldīts tādā jā, kas ir vērsts uz atbilstošu risinājumu – vienošanos, kas ietver parāda restrukturizāciju, mazāk taubības pasākumu, pārdali par labu trūkumcietējiem, kā arī reālām reformām».

«Drīz pēc paziņojuma par referenduma rezultātiem, man deva mājienus, ka atsevišķi Eirogrupas dalībnieki un partneri nevēlētos redzēt mani sanāksmēs. Tādēļ pametu šo amatu,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas valdība: Neatkarību atbalstījuši 90% referenduma dalībnieku

LETA--AFP/AP, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību. Vēl nav saskaitīti 15 000 biļetenu.

Turuļs arī norādīja, ka nav saskaitīti tie biļeteni, kurus konfiscēja Spānijas policija.

Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.

Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - FOTO: Lielbritānijā gandrīz 1,8 miljoni cilvēku paraksta petīciju par atkārtotu referendumu

LETA, 25.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Petīciju internetā par atkārtotu referendumu Lielbritānijā par tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) parakstījuši jau nepilni 1,8 miljoni cilvēku, bet 142 tūkstoši cilvēku atbalstījuši aicinājumu pasludināt Londonas neatkarību no Lielbritānijas.

Petīciju Lielbritānijas parlamenta mājaslapā ar aicinājumu rīkot atkārtotu referendumu par dalību ES 24 stundu laikā parakstījuši nepilni 1,8 miljoni cilvēku.

Lielākā daļa petīcijas parakstītāju ir no Edinburgas un Londonas, kur pārliecinošs vairākums vēlētāju ceturtdien referendumā atbalstīja valsts palikšanu ES.

Atšķirībā no daudzām citām valstīm Lielbritānijas likumi neparedz minimālo balsu īpatsvaru vai aktivitātes līmeni, lai referenduma rezultāti tiktu uzskatīti par vēlētāju gribu atspoguļojošiem.

Arī ES tiesību normās nekas nav teikts par to, ka dalībvalsts, kas sāk sarunas par aiziešanu no bloka, nevarētu pārdomāt un tomēr tajā palikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz plkst.20 pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 47% vēlētāju; lielākā aktivitāte - Rīgā

LETA, 03.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plkst.20 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši 47% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst.20 Latvijā nobalsojuši vairāk nekā 512 300 cilvēku jeb 35,48%% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 679 700 jeb 47,08% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz vakaram lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 39,94% vēlētāju, seko Vidzeme ar 35,29%, Kurzeme ar 35,04% un Zemgale ar 31,57%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.20 bijusi Latgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 31,34%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē, bet zemākais - Zemgalē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 55,37% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 46,01%, Kurzeme ar 44,41% un Latgale, kur nobalsojuši 42,17%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 39,93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Iepazīstina ar piecu dažādu valstu Ziemassvētku tradicionālajiem ēdieniem

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķu jogurta pieprasījums pasaulē varētu būt nostabilizējies, raksta Bloomberg.

Pēc daudzus gadus piedzīvotā straujā pieprasījuma kāpuma, patlaban pārdošanas apjomi atslābst un piena ražotāji dēļ tā cieš zaudējumus. Tajā pašā laikā ilgtermiņa prognozes liecina, ka nākotnē tam ir potenciāls turpināt pieaugumu.

Grieķu jogurts aizvien ir viens no populārākajiem piena ražošanas produktiem pasaulē un patlaban lielā mērā virza pasaules jogurta tirgus pieaugumu.

Grieķu jogurtu nereti izvēlas ierasto jogurtu vietā, ņemot vērā, ka tas tiek uzskatīts par veselīgāku šo produktu aizvietotāju.

Paredzams, ka nākamo 5-6 gadu laikā gada griezumā grieķu jogurta pieprasījums aizvien piedzīvos pieaugumu, taču ražotāji meklēs jaunus veidus, kā to dažādot, piemēram, pievienojot mellenes, vaniļu, medu, šokolādi un citas piedevas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Vēlējuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo; pagaidām aktivitāte zemāka nekā 2014.gadā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK ir saņēmusi ABLV Bank pašlikvidācijas projektu

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgi gaida nākamo cēlienu - grieķu drāma liek domāt par skaidras naudas palielināšanu portfelī.

Grieķijas iedzīvotāji referendumā lēmuši pret taupību, kur šo notikumu gluži vai simboliski pavadījusi kārtīga uzdzīves ballīte Atēnu ielās. Līdz ar pašreizējo situāciju nav iedomājams, ka šai valstij no starptautisko aizdevēju puses «tāpat vien» tiks piešķirts vēl vairāk naudas, kas Grieķijas defoltu padara par visai ticamu parādību. Kase šai valstij ir tukša, bet maksāt par iepriekšējās uzdzīves rēķinu tā negrib un drīzumā nevarēs nodrošināt saistības pret saviem iedzīvotājiem. Kraha priekšvakarā ir arī šīs valsts banku sektors, kur jau ir ieviestas ievērojama kapitāla kustības kontrole. Nav izslēgts, ka jau drīzumā grieķi būs spiesti emitēt kādu pagaidu naudu vai ieviest talonu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā lielākā vēlētāju aktivitāte līdz pusdienlaikam bijusi iecirkņos 94. un 92.vidusskolā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.12 lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi 128.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 94.vidusskolā un 67.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tostarp 128.vēlēšanu iecirknī sestdien līdz pusdienlaikam nobalsojuši 1046 vēlētāji, bet 67.iecirknī - 1020 vēlētāju.

Vienlaikus abās šajās vidusskolās ir pa diviem vēlēšanu iecirkņiem - 129.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas 94.vidusskolā, līdz plkst.12 nobalsojuši 795 iedzīvotāji, bet 68.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, - 443 vēlētāji.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz pusdienlaikam nobalsojuši 936 vēlētāji.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz pusdienlaikam Rīgā bijuši 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 135, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 195 vēlētāji un 74.iecirknis, kas izvietots mākslinieciskās jaunrades centrā «Praktiskās estētikas skola» - 208 vēlētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā lielākā vēlētāju aktivitāte līdz plkst.16 bija vēlēšanu iecirknī tirdzniecības centrā Spice

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.16 lielākā vēlētāju aktivitāte bija 117.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots tirdzniecības centrā «Spice» - šajā iecirknī nobalsojuši 2225 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz plkst.16 nobalsojuši 2050 vēlētāju, kā arī 81.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Rīgas 60.vidusskolā - šajā šajā iecirknī minētajā periodā nobalsojuši 2030 vēlētāju.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz plkst.16 Rīgā bija 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 310, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 390 vēlētāju un 51.iecirknis, kas izvietots 65.vidusskolā - 447 vēlētāji.

Ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotās balsis, kopumā Rīgā līdz plkst.16 bija nobalsojuši 34,88% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notiek 13.Saeimas vēlēšanas. Kopumā Latvijā un ārvalstīs balsstiesīgo skaits ir 1 548 100.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

Pašlaik apkopotie dati liecina, ka par AP/P nobalsojuši 26,16% vēlētāju, par "Saskaņu" - 16,89%, bet par JV - 15,24%. Tālāk seko NA/LRA apvienotais saraksts - 9,64%, GKR - 7,72%, LKS - 6,52% - un JKP - 6,39%.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Erdoans: Ja ES neatjaunos politiku, jaunas atšķelšanās ir nenovēršamas

LETA, 25.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ir paziņojis, ka Lielbritānijas plānotā aiziešana no Eiropas Savienības (ES) ir signāls jaunas ēras sākumam, un brīdinājis, ka blokam draud jaunas atšķelšanās.

«Uzskatu, ka šis Lielbritānijas iedzīvotāju lēmums ir jaunas ēras sākums gan Lielbritānijai, gan ES,» Erdoans komentējis ceturtdien notikušā referenduma rezultātu.

«Līdzīgi kā visa pasaule, arī mēs gaidījām referenduma rezultātu par [Lielbritānijas palikšanu ES], bet dzīvē sanāca citādāk,» viņš piebilda.

Ceturtdien notikušajā referendumā vēlētāji Lielbritānijā nobalsoja par valsts aiziešanu no bloka, kas radījis šaubas par visas ES nākotni.

Lielbritānija tradicionāli ir atbalstījusi Turcijas centienus pievienoties blokam, tomēr pirms referenduma viens no galvenajiem jautājumiem bija migrācija, kas pēdējā laikā saasinājusies, jo no Turcijas Eiropā ierodas daudz nelegālo imigrantu no Tuvajiem Austrumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Kas notiek Grieķijā un Eiropas Savienībā?

Jānis Šķupelis, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

LETA--DPA/BBC/REUTERS/AFP, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas valdības vadītājs: reģiona neatkarība tiks pasludināta pēc dažām dienām

LETA--DPA, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijas reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons otrdienas vakarā paziņoja, ka reģiona neatkarība no Spānijas tiks pasludināta «tuvāko dienu laikā».

Pudždemons intervijā britu raidsabiedrībai BBC sacīja, ka viņa valdība «rīkosies šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā».

Tā bija pirmā viņa sniegtā intervija kopš svētdien sarīkotā Katalonijas neatkarības referenduma. Katalonijas valdība ir paziņojusi, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par neatkarību.

Atbildot uz jautājumu, ko viņš darītu, ja Madride iejauktos un pārņemtu kontroli pār Katalonijas valdību, Pudždemons sacīja, ka tā būtu «kļūda, kas visu maina».

Pudždemons intervijā BBC arī sacīja, ka pašlaik nav nekādu kontaktu starp viņa administrāciju un Spānijas centrālo valdību.

Viņš nepiekrita Eiropas Komisijas (EK) pirmdien paustajam paziņojumam, ka notikumi Katalonijā esot Spānijas iekšēja lieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investori gaida Grieķijas sarunu iznākumu

Žanete Hāka, 07.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Eiropas akciju indeksu vērtība būtiski nemainījās, tirgus dalībniekiem gaidot eirozonas līderu samita rezultātus, kurā Grieķijai atkal jātiekas ar kreditoriem, liecina MarketWatch dati.

Stoxx Europe 600 indekss pakāpās par 0,3%. Vācijas indekss DAX 30 saruka par 0,3%, Francijas CAC 40 – par 0,34%, Itālijas FTSE MIB – pieauga par 0,7%, bet Spānijas IBEX 25 – par 0,05%.

Db.lv jau rakstīja, ka referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Pēdējā mēneša laikā, saasinoties diskusijām par Grieķijas parādu, Stoxx Europe indeksa vērtība ir samazinājusies par vairāk nekā 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma Piens dubultojis grieķu jogurtu pārdošanas apjomu un uzsāk jaunas garšas ražošanu

Dienas Bizness, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā piena pārstrādātājs A/S Tukuma piens dubultojis Baltais grieķu jogurtu pārdošanas apjomu, kā arī uzsāk jaunas garšas ražošanu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti iepriecināti par stabilo tirgus pieaugumu grieķu jogurtiem. Tieši tāpēc nolēmām piedāvāt vēl vienu eksotisku garšu, kas veikalos būs pieejama no maija beigām,» saka Tukuma Piens mārketinga vadītājs Armands Artihovičs.

Jau no maija beigām lielveikalos būs iespējams iegādāties Baltais grieķu jogurtu ar vīģu, dateļu un rozīņu džemu. Līdz šim Tukuma Piens ražoja grieķu jogurtus ar melleņu džema piedevu, medu un bez piedevām.

A/S Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā. Uzņēmums sadarbojas ar aptuveni 215 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus. Uzņēmumā strādā aptuveni 250 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union šogad attīstībā plāno ieguldīt vismaz divus miljonus eiro

LETA, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union šogad attīstībā plāno ieguldīt vismaz divus miljonus eiro, intervijā sacīja Food Union viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs.

«Katru gadu veicam ievērojamas investīcijas jaunu produktu attīstībā, izpētes un attīstības jomā, tehnoloģijās. Arī šogad tas tiks darīts, ieguldīsim gan jaunu produktu, iespējams, pat produktu līniju uzstādīšanā, turpināsies investīcijas kvalitātes uzlabošanā un tamlīdzīgi. Tie kopumā varētu būt vismaz divi miljoni eiro,» sacīja Staņēvičs.

Viņš pastāstīja, uz uzņēmums šogad papildinājis produktu klāstu ar jaunumiem saldējuma segmentā - Kāruma biezpiena saldējumiem, kā arī jauniem Ekselence saldējumiem uz kociņa un Ekselence saldējumu ar upeņu balzamu konusā. Tāpat produktu portfeli papildinājis jaunums Pola līnijā - šokolādes saldējums cukura vafelītē, savukārt zīmola Klasika saldējumu klāstu papildinājis jauns karameļu saldējums ar karameļu mērci un glazūru vafeļu konusā. Plānoti arī jauni produkti Rasēna līnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru