Jaunākais izdevums

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

«Esot ar «Grīkstrītu» Cēsu pilsētas svētkos, pie mums pienāca Juris Žagars, kurš ļoti atzinīgi novērtēja mūsu grieķu souvlaki pitas, atstāja kontaktus un aicināja sazināties ar viņu, ja plānojam pastāvīgo vietu atvērt Cēsīs. Sākām domāt, bet, viesojoties ar «Grīkstrītu» Liepājā, Summer Sound ieskaņas koncertos Juliannas pagalmā, aprunājāmies ar Juliannas pagalma īpašniekiem, kuri izteicās, ka no septembra atbrīvojas vienas no telpām. Domājot par Liepāju un potenciālo lokācijas vietu, nevarējām iedomājies labāku par Juliannas pagalmu, tādēļ telpas aizrunājām. Protams, arī Liepājai, tāpat kā Cēsīm, ir sezonāls raksturs. Taču doma par Liepāju raisīja lielāku pārliecību un bija skaidrs, ka šīs telpas vairs nebūs pieejamas pavasarī/vasarā. Līdz ar to darījām visu iespējamo, lai tās iegūtu. Bija pieteikušies vairāki gribētāji, tomēr, izvērtējot mūsu konceptu, Juliannas pagalma pārstāvji izvēlējās mūs. Tā nu mēs šeit nokļuvām. Arī paši mainījām visu savu iedzīvi un pārcēlāmies uz Liepāju,» komentēja S.Lukša.

Db.lv jau rakstīja, ka šajās telpās līdz šim atradās kokteiļbārs WunderBar, kas savu darbību izbeidza šā gada augustā.

Uzņēmums sevi pozicionē kā, iespējams, pirmo street food bāru Latvijā, kas specializējas grieķu ielas ēdienos. Arī pasniegšanas veids un pats telpu koncepts veidots vienkāršs, piemēram, tiek izmantoti pārstrādājami, vienreizlietojami koka trauki. Pie bāra pieejams bezmaksas ūdens, ko cilvēki arī labprāt izmanto. Vienu no bāra sienām rotā saulrietā ieskauts skats pāri Atēnām uz Akropoli, radot nelielu iespaidu, ka cilvēks patiesi sēž kādā nelielā Atēnu ieliņā.

«Esam jau daudzkārt dzirdējuši no klientiem, ka, esot pie mums, ir sajūta, ka neesi Liepājā. Šeit pazūdot laiks, jo radītā atmosfēra vilina pasēdēt vēl daudz ilgāk. Teju visas fotogrāfijas, kas mums ir pie sienām un dažādās vietās telpās, tostarp labierīcībās, ir uzņēmuma īpašnieka Klāva Taimiņa «personālizstāde» un ir tapušas, dzīvojoties pa Atēnām. Kāpēc izlēmām par labu grieķu virtuvei? Pirmkārt, iemīlējāmies Grieķijā jau no pirmā apmeklējuma, jo īpaši ēšanas kultūrā. Otrkārt, grieķu radi. Treškārt, Latvijā vēl nepārklāta niša,» norādīja S.Lukša.

Bāra piedāvājumā ir, sākot no souvlaki pitām, saganaki, salātiem, dolmadēm, beidzot ar loukoumadēm. Kā arī grieķu frappe, Ouzo un Metaxas kokteiļi, vīni. Ņemot vērā pozitīvo pieredzi, kas aizgūta no grieķu viesmīlības, arī paši bāra saimnieki maksimāli daudz laika cenšas pavadīt uz vietas.

Uzņēmumam izveidojies arī pastāvīgo klientu loks. Bāra saimnieki novērojuši, ka tas ir ļoti atšķirīgs, tāpēc ir grūti definēt klientu profilu. Vietu apmeklē dažāda vecuma un interešu cilvēku. Pēc S.Lukšas domām, arī cenu politika ir draudzīga, sākot no 1,50 eiro līdz 7 eiro ēdieniem un līdzīgi arī dzērieniem. Tas, viņasprāt, ir iemesls, kāpēc arī klientu loks ir gana daudzveidīgs. Citi dodas pusdienās, citi vakariņās, vēl citi - baudīt kokteiļus vai vīnu ar uzkodām.

«Domājot par konkurenci Liepājā, tāda noteikti ir. Bet mēs no konkurences nebaidāmies, tā motivē. Motivē augt un attīstīties, neatslābt un nemitīgi domāt par jauniem piedāvājumiem. Man ir bijusi pieredze šajā nozarē arī iepriekš, zinu, cik konkurenti spēj būt nešpetni, izstrādāt visādas cūcības. Pagaidām, izņemot pāris pavisam nelielus sīkumus, konkurenti ir bijuši mierīgi. Jāatzīst, ka mums tomēr ir gana specifisks koncepts, mēs nekonkurējam ar restorāniem un arī bistro. Skatoties tuvākā nākotnē, jātiek cauri ziemai Liepājā. Paralēli turpinām izbraukumus ar «Grīkstrītu», piemēram, ziemas periodā dažos pasākumos būsim sastopami Rīgā, Doma laukumā. Uz pavasari jau atsāksies aktīvā izbraukumu sezona, arī Liepāja vairāk atdzīvosies. Šis mums ir laiks, lai iepazīstinātu vietējos iedzīvotājus un saprastu viņu vēlmes, kā arī iestrādātos, lai aktīvajā sezonā varētu strādāt ar pilnu jaudu. Raugoties tālākā nākotnē, protams, plānojam atvērt šāda koncepta vietas arī citur Latvijā, varbūt arī ārpus mūsu dzimtenes robežām. Plāni ir, idejas ir, motivācija ir. Tas ir pats galvenais,» komentēja S.Lukša.

Juridiski īpašnieks un vienīgais valdes loceklis SIA «Greeks» ir Klāvs Taimiņš. Faktiski «Grīkstrīta» un «Grēēks» veidoti divatā. S.Lukša pēc profesijas ir žurnāliste, taču savā darba pieredzē strādājusi arī par sabiedrisko attiecību speciālisti, savukārt K.Taimiņš ir beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un brīvajos brīžos spēlē trompeti, ir strādājis par pārdošanas treneri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VIDEO: Ēdināšanas biznesā Tukumā manevrē jau 20 gadus

Ilze Žaime, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai Ukrainas bēgļu no 24.maija tiek pārtraukta ēdināšana, teikts Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) paziņojumā.

"Ar 24.maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, grūtniecēm un pensionāriem - netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus," informē LVRA.

Asociācija norāda, ka Saeima 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas no to ierašanās Latvijā. Daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos "gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina", paziņojumā raksta LVRA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbildīgajām iestādēm auditā lūgs vērtēt, kā notiek ēdināšana Latvijas izglītības iestādēs, to viņš atklāja intervijā LNT raidījumā «900 sekundes».

Kariņš teica, ka ar šādu lūgumu vērsīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Zemkopības ministrijā.

Viņš uzsvēra, ka Siguldas apkārtnē notiekošais ir ļoti satraucošs. Viņam radies jautājums, vai konstatētais ir pilnīgs izņēmums, vai notiek arī citur.

Pēc viņa paustā, «uz papīra» ēdināšanas nodrošināšanas sistēma ir laba, bet pastāv jautājums, kā ir «dabā». Ja arī citviet ir nepilnības, labāk tās «noķert» un mainīt sistēmu, akcentēja premjers.

Premjers novēlēja izturību sasirgušo bērnu vecākiem, kā arī novēlēja atveseļoties visiem, kuri saslimuši.

Kā ziņots, līdz 17.septembrim Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) veiktās šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas jeb STEC uzliesmojuma epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā Siguldā zarnu infekcijas simptomi atklāti kopumā 32 cilvēkiem, tostarp 28 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

VIDEO: Vecāki rada savu sapņu skolu bērniem

Ilze Žaime, 11.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Ikšķiles Brīvās Skolas vadītāja Kristīne Liberta

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Sociālā uzņēmuma Ikšķiles Brīvā skola vēsture aizsākās pirms desmit gadiem, kopā sanākot vecākiem, ar mērķi radīt vienotās vērtībās balstītu izglītības iestādi saviem bērniem. Viņu dibinātā Ikšķiles Brīvā skola reiz jau kļuva par celmlauzi Latvijas likumdošanā, veicinot pārmaiņas skolu ēdināšanā.

Tagad skolas vadītāja Kristīne Liberta saredz gan iespējas, kā veicināt pozitīvas pārmaiņas izglītības jomā, gan – ka tieši ēdināšana varētu kļūt par nākotnes iespēju biznesa attīstībai.

Jautāta, kā izdodas nodrošināt izglītību par cenu, kas tomēr ir zemāka, nekā mēdz būt citās privātskolās, K. Liberta atklāj: "Mums ir viens noslēpums. Mēs esam divas dibinātājas, kuras visus šos desmit gadus ir strādājušas bez atalgojuma. Mēs to veicam kā brīvprātīgo darbu."

Visu rakstu lasiet jaunajā žurnālā "Dienas Bizness". Meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Siguldas pašvaldība vēršas Valsts policijā par četru bērnu inficēšanos ar salmonellu

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada dome ar iesniegumu vērsusies Valsts policijā (VP) par četru bērnu inficēšanos ar salmonellu, informē Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Izmeklējot saslimšanas cēloņus ar šiga toksīnu veidojošās Escherichia coli (zarnu nūjiņas) izraisīto infekciju, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir saņēmis informāciju no laboratorijas, ka četriem bērniem no Siguldas novada konstatēta salmonelozi izraisošā baktērija salmonella.

No minētajiem četriem bērniem septembra sākumā viens sāka mācības bērnudārzā «Ieviņa», bet trīs - bērnudārzā «Tornīši». SPKC uzsver, ka pašlaik nav viennozīmīgas informācijas, kur bērni ieguvuši šo baktēriju.

SPKC skaidro, ka salmonellas izraisīto saslimšanu pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes.

Pašvaldības pārstāve stāstīja, ka visi četri bērni jau nedēļu neapmeklē bērnudārzu, tomēr SPKC uzskata, ka inficēšanās varētu būt notikusi dažādos laikos, sākot no 7.septembra. Patlaban bērni ārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik vietas Latvijas ekonomikā būs Latvijas uzņēmumiem

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā vidējās algas par nostrādāto stundu pieauga par 6,6%. Šajā ziņā pērnais gads bija pilnīgi "normāls", taču pandēmija spēcīgi ietekmēja darba ņēmēju kopējos ienākumus.

Pērn kopējais algu fonds palielinājās par 2,0%, kamēr iepriekšējo trīs gadu laikā tas vidēji auga par vairāk nekā par 8%. Vidējā mēneša alga pērn pieauga par 6,2%, sasniedzot 1143 eiro, savukārt vidējā alga "uz rokas" pērn sasniedza 841 eiro, darbinieku reālajai pirktspējai palielinoties par 5,9%.

2020.gadā algas samazinājās tikai divās pandēmijas visvairāk skartajās nozarēs - izmitināšanā un ēdināšanā (-5,3) un transportā (-0,3%). Dažās nozarēs algu kāpums bija pat ļoti straujš. Profesionālajos pakalpojumos, kuru eksports ir turpināja plaukt, darbinieki par stundu saņēma pat par 11,1% vairāk. Nozarē "citi pakalpojumi", kas galvenokārt ir mazo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi privātpersonām, algas auga pat par 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti

Māris Ķirsons, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Fragments no intervijas

Tagad Lido partneris ir no Igaunijas!

Lai arī ir bijuši daudz un dažādi piedāvājumi, tomēr Covid-19 laikā atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti. Tā kā manas Lido nākotnes attīstības vīzijas sakrīt ar Igaunijas partnera – Ivara Vendelina – iecerēm, tad arī šai laulībai sagaidāmi labi rezultāti. Ceru, ka šī sajūta nemainīsies un vēsturē paliks labi darbi, kuri saistīti ar manu uzvārdu, un mazbērni varēs turpināt līdzdarboties tajā, ko esmu iesācis. Un kopā ar partneri varam ne tikai plānot, bet arī īstenot Lido izaugsmei būtiskus projektus. Ir ieceres par jauniem koncepta piedāvājumiem mūsu patērētājiem, bet par to varēs detalizētāk runāt pēc kāda laika. Mums ar partneri saskan viedoklis – nevis runājam, bet darām, lai darbi runā par mums!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvās vadības grupā šodien varētu tikt izskatīts jautājumu par āra terašu atvēršanu, informē Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Pēc viņa teiktā šodien jautājumu par terašu atvēršanu Ekonomikas ministrija prezentēs Operatīvās vadības grupas sēdē, turklāt viņš cerot, ka tālāk šis jautājums nokļūs jau valdības sēdes darba kārtībā.

Covid-19 atbalsta mazināšanai krīzē skartajiem uzņēmumiem ir jābūt proporcionālai ierobežojumu noņemšanai, aģentūrai LETA uzsvēra Jenzis, komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šonedēļ pausto par to, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Situācija restorānu nozarē ir neapskaužama 

Ja ļautu apkalpot restorāna apmeklētājus ārtelpās, tas pozitīvi ietekmētu ne tikai restorānu...

"Kamēr [ēdināšanā] ir kaut mazākie ierobežojumi, ir jābūt proporcionālam atbalstam," teica Jenzis.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir vairāki nozarē strādājošie, kas dažādu iemeslu dēļ nav kvalificējušies valsts atbalstam vai tas nav bijis pietiekams, tādēļ tiem ēdinātājiem pašreiz esot vitāli svarīgi, lai valdība ļautu atsākt klātienes darbu, atverot terases.

"Tas daudziem uzņēmumiem, kuri ēdināšanā lielākoties ir vietējā kapitāla un Latvijas iedzīvotājiem piederoši uzņēmumi, ir izdzīvošanas jautājumi. Tā nav tāda koķetēšana - "gribam strādāt, mums viss vienalga". Viņiem ir liela atbildība pret sabiedrības veselību," uzsvēra Jenzis.

Viņš arī atzīmēja, ka, āra terasēm atsākot strādāt, nozares organizācijas apņēmušās ēdinātājus uzrunāt ar vienotu memorandu, aicinot viņus būt atbildīgiem. Nozares ieskatā lēmums par terašu darba atsākšanu valdībai būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

Jau vēstīts, ka premjers Ministru kabineta sēdē 20.aprīlī norādīja, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Viņš atzīmēja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Kariņš norādīja uz "anekdotiskiem gadījumiem", kad uzņēmumi ar valsts atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus.

Ziņots arī, ka Ministru kabinets 1.aprīlī vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē un āra treniņos pieļaujamā cilvēku skaita palielināšanu.

Lai arī sākotnēji tika piedāvāts šajās jomās pārskatīt ierobežojumus gadījumā, ja Latvijas Covid-19 divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 320 slieksni, tomēr tika atbalstīts Kariņa (JV) priekšlikums šo ierobežojumu mīkstināšanu pārskatīt pakāpeniski.

Vienlaikus premjers 22.aprīlī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, žurnālistiem uzsvēra, ka valdība ir rīcības gatavībā ieviest stingrākus ierobežojumus, ja sabiedrības uzvedība to piespiedīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Baltic Restaurants Latvia veido iekšējo higiēnas testu laboratoriju

Zane Atlāce - Bistere, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Baltic Restaurants Latvija" (BRL), kurā konstatēto vispārējo higiēnas prasību, kā arī citu ar ēdiena gatavošanu saistītu pārkāpumu dēļ ar akūtu zarnu infekciju saslima cilvēki Siguldā, Rīgā un Liepājā, pastiprinājis pārtikas produktu piegādātāju un produkcijas ražotāju auditu, informē uzņēmumā.

Turpmāk pārtikas piegādātāju piedāvātie produkti tiks ne tikai pārbaudīti pēc organoleptiskiem kvalitātes rādītājiem, bet tiks arī veiktas sistemātiskas mikrobioloģisko rādītāju pārbaudes, izmantojot sertificētas laboratorijas pakalpojumus.

"Arī līdz šim esam veikuši pārbaudes pie piegādātājiem, vizuāli izvērtējot telpu un iekārtu stāvokli, higiēnas vizuālos rādītājus, periodiski pārbaudot produktu mikrobioloģiskos rādītājus. Gadījumos, kad piegādātāji šīs pārbaudes nebija izturējuši, sadarbība tika pārtraukta, vai, jaunu piegādātāju gadījumā, netika uzsākta, līdz visi trūkumi no piegādātāju puses tika novērsti," uzsver BRL valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Saeimas balsojumā klātesošajiem deputātiem vairākums šodien pieņēma rosinājumu atļaut sabiedrisko ēdināšanu ārtelpās līdz pusnaktij jeb plkst.24.

Saeima šos grozījumus galīgajā lasījumā akceptēja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Pašlaik sabiedriskā ēdināšana ārtelpās atļauta līdz plkst.21.

Rosinājumu virzīja partijas "Likums un kārtība" vadības pārstāves, Saeimas deputātes Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova un Karina Sprūde.

Atbalstu debatēs šim rosinājumam izteica arī Jaunās konservatīvās partijas deputāti, savukārt vairāki citi dažu koalīcijas partiju deputāti balsoja pret šīm izmaiņām.

Ņemot vērā, ka grozījumiem noteikta tā dēvētā "lielā steidzamība", tad pašlaik sagaidāms, ka tie varētu stāties spēkā maija beigās vai jūnija sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā atcelti Covid-19 izplatības novēršanai paredzētie noteiktie īpaši stingrie ierobežojumi, liecina iepriekš valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Valdības lēmums pamatā paredz līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī saglabāt tās prasības, kas bija noteiktas no šī gada 11.oktobra līdz 20.oktobrim, nodalot, ka visas darbības klātienē notiek "zaļajā režīmā", izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu.

Attiecībā uz veikaliem, lai novērstu situācijas, kad veikalos nav iespējams adekvāti nodalīt plūsmas, noteikts, ka lielie veikali, tai skaitā pārtikas un higiēnas preču veikali, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, pakalpojumu sniedz tikai zaļajā režīmā. Savukārt nedrošā vidē var tirgot tikai noteiktās pirmās nepieciešamības preces. Tāpat lielie veikali nevarēs strādāt brīvdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā darba samaksa 1. ceturksnī 1 100 eiro

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieaugusi par 3,9 % jeb 42 eiro, sasniedzot 1 118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6 %, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5 % (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6 % (1 134 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 824 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums Baltic Restaurants Latvia (BRL) ir vērsies Ekonomikas ministrijā, aicinot pārskatīt valsts atbalsta mehānismus Covid-19.

Uzņēmums norāda, ka ja atbalsta noteikumi paliks nemainīgi, tuvāko dienu laikā 250 uzņēmuma darbiniekiem būs jāsaņem ziņa, ka tiem nav iespējams nodrošināt nedz darbu, nedz dīkstāves pabalstu.

BRL norāda, ka atzinīgi novērtē Latvijas valdības centienus krīzes situācijā atbalstīt uzņēmumus un iedzīvotājus, taču atkārtoti vērš uzmanību uz nepieciešamajām izmaiņām Ministru Kabineta (MK) noteikumos par atbalsta sniegšanu, lai iecerētais atbalsts sasniegtu izvirzītos mērķus. Lai izpildītu nosacījumu par 20% vai vēl jo vairāk 50% apgrozījuma samazinājumu novembrī vai decembrī, salīdzinājumā ar šī gada augustu-septembri, uzņēmuma apgrozījuma samazinājumam, salīdzinot ar "normālo" pirmskrīzes līmeni, būtu jābūt 50% vai pat tuvu 80%, jo augustā-septembrī apgrozījums vēl bija ļoti tālu no 2019.gada līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Darba laika pagarināšana atvieglos epidemioloģiskās drošības protokola ievērošanu

LETA, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas lēmums atļaut sabiedrisko ēdināšanu ārtelpās līdz pusnaktij jeb plkst.24 ļaus restorānos vieglāk ievērot epidemioloģiskās drošības protokolu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš atzina, lai arī par to, kādas prasības iedzīvotājiem jāievēro, apmeklējot āra terases, tika komunicētas ļoti plaši, un viesi par to tika brīdināti arī pirms ierašanās, apmeklētāji ne vienmēr tās gribējuši ievērot. "Protams, ja cilvēks sāk vakariņot pusastoņos, astoņos, tad tas, ka deviņos jādodas prom, var likties nedaudz jocīgi," sacīja Jenzis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka lēmums ļaut strādāt līdz pusnaktij dos pozitīvu ekonomisko efektu gan pašiem ēdinātājiem, gan valstij kopumā, tostarp tādēļ, ka tas ļaus samazināt to uzņēmēju skaitu, kuram nepieciešams valsts atbalsts.

"Ņemot vērā visas distancēšanās prasības, viesus terasēs var uzņemt mazāk. Šāda darba laika pagarināšana nozīmēs, ka varēs apkalpot vēl vienu viesu maiņu," sacīja Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izvairīties no PVN kļuvis grūtāk

Māris Ķirsons, 06.09.2019

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs ir skeptisks par tālāku PVN plaisas samazināšanu

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa, ko valstij vajadzētu saņemt, bet to nesaņem, ir sarukusi līdz 10,2% salīdzinājumā ar 29,8% 2010. gadā, taču perspektīvā šīs plaisas apmēru iecerēts samazināt līdz 8% līmenim

To liecina Valsts ienēmumu dienesta (VID) pētījums.

Lai arī pašreizējā PVN plaisa faktiskajos ciparos ir izmērīta 238 milj. eiro apmērā, tomēr jārēķinās, ka 2010. gadā tās apmērs sasniedza 539 milj. eiro. Nedaudz pārsteidzoši, ka VID PVN plaisas apmēru nav identificējis pa nozarēm, kaut arī tika norādīts, ka tās jau varētu būt tās pašas, kuras tiek minētas ēnu ekonomikas kontekstā, – tirdzniecība, ēdināšana, būvniecība. VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada. Saskaņā ar VID aprēķiniem, 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits

Dr. Oļegs Krasnopjorovs, LU Produktivitātes zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” direktora vietnieks, Latvijas Bankas Monetārās Politikas pārvaldes galvenais ekonomists, 03.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās bezdarbnieka statusam, bija visai līdzīgs 2009. gadā piedzīvotajam globālās finanšu krīzes laikā.

Taču šoreiz “jostu savilkšanas” vietā darba devējiem un ņēmējiem tika piedāvāti vairāki atbalsta mehānismi, kas ļāva uzņēmumiem paturēt darbiniekus, pat būtiski samazinoties apgrozījumam. Tāpēc var teikt, ka kopumā valsts atbalsta mērķis tika sasniegts - nepieļaut uzņēmumu domino maksātnespēju kaskādi. Arī bezdarba līmenis valstī palielinājies tikai nedaudz, bet ekonomikas apjoms atgriezās pirmspandēmijas līmenī.

Tomēr kopējie rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju". Viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Budžeta komisija 14. janvārī izskatīja pilsētas 2020. gada budžeta projektu, kurā vairāki desmiti miljonu eiro plānoti pilsētvidei un ielu remontdarbiem.

2020.gadā plānots turpināt vairākus investīciju projektus: Austrumu maģistrāles 1. kārta būvniecību- 40 miljoni eiro (ES finansējums), Brasas stacijas satiksmes pārvada pārbūve - 10 miljoni eiro, Augusta Deglava ielas pārvada celtniecību - 5,5 miljoni eiro, Marijas un A. Čaka ielas seguma atjaunošanu - 5 miljoni eiro, Bruņinieku un Sporta ielas atjaunošanu - 3,2 miljoni eiro, Krasta ielas veloceliņu izbūvi no Salu tilta līdz Ogres ielai - 1,5 miljoni eiro.

Plānots izveidot jaunu programmu Rīgas parku un apstādījumu renovācijai, atvēlot tai kopumā divus miljonus eiro. Programmas ietvaros izveidota apakšprogramma, lai sāktu sakārtot nelegālās izgāztuves pašvaldības teritorijā. Pilsētas parkos plānots atjaunot gājēju celiņus, arī Esplanādē, Jaunatnes dārzā tiks rekonstruēts bērnu rotaļu laukums. Atrasts finansējums, lai sakoptu apstādījumus un atkal izvietotu puķu podus Krišjāņa Barona ielā - šim mērķim paredzēti 53 tūkst.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru