Jaunākais izdevums

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Algu pieaugums fiksēts visās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kur vidējā alga samazinājās par 3%. Šī nozare bija viena no pirmajām, kuras darbība faktiski tika apturēta, taču turpmākajos mēnešos algu kāpums bremzēsies arī citās nozarēs. Reģistrētais bezdarbs maijā Latvijā jau ir pārsniedzis 8%, savukārt faktiskais pat 9% un, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, bezdarbs Latvija ir sasniedzis 13%.

Krīzes ietekmē daudzu nozaru uzņēmumu finansiālā situācija ir pasliktinājusies un dīkstāves pabalstu saņēmējos ir parādījušies arī lieli ražotāji, tirgotāji, kā arī pakalpojumu sniedzēji. Tam būs ietekme uz darba algām un it īpaši to mainīgo daļu. Tāpat, visticamāk, samazināsies arī aplokšņu algu lielums un ēnu ekonomikas problemātiku parādīja arī zemais dīkstāves pabalstu apmērāms daudziem strādājošajiem. Tas viss nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi samazināsies un to aprīlī jau redzam privātpersonu kontu apgrozījuma rādītājos, saka M. Āboliņš.

Koronavīrusa radītais trieciens uzņēmumu apgrozījumam liek uzņēmumiem meklēt iespējas sarauties, lai pārlaistu vīrusa krīzi, saka "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Viena no parasti nozīmīgām izdevumu pozīcijām ir darbaspēka izmaksas. Lai tās samazinātu, uzņēmumiem jāizšķiras, vai griezt bonusus un pamatalgu, vienoties par darba stundu samazināšanu, sūtīt darbiniekus dīkstāvē vai pat atlaist. Iepriekšējās krīzes laikā uzņēmumi galvenokārt deva priekšroku darbinieku atlaišanai. Bezdarba līmenis strauji uzlēca, kamēr nepilnu laiku strādājošo skaits pieauga ievērojami lēnāk un algas privātajā sektorā 2009. gadā samazinājās vien par aptuveni 1%," saka eksperte.

Pēc A. Bucenieces teiktā, vēl pāragri spriest par ceļu, kuru uzņēmumi izvēlas iet šoreiz, jo izvērstu bildi pagaidām var redzēt vien par pirmo ceturksni, kur vīrusa krīzes ietekme tikai sāka izpausties. Jau tagad var novērot, ka bezdarbnieku skaits un nepilnu darba laiku strādājošo skaits ir palielinājies. Tomēr atšķirībā no iepriekšējās krīzes ir pieejams valsts atbalsts – citiem lielāks, citiem mazāks –, kas ierobežo bezdarba kāpumu. Algas pirmajā ceturksnī vēl noturēja diezgan labu pieaugumu, proti, vidējā bruto alga palielinājās par 6.6%, salīdzinot ar atbilstošo periodu gadu iepriekš. Tas ir vien nedaudz lēnāk nekā 6.9% ceturtajā ceturksnī. Janvāris un februāris vēl uzrādīja ļoti noturīgu kāpumu, bet sabremzēšanās notika martā, kad algas auga par 5%.

Algas kāpuma atslābumu noteica privātais sektors, kur pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga pieauga par 6,5% (7,4% ceturtajā ceturksnī). Savukārt sabiedriskajā sektorā algas kāpums paātrinājās līdz 6.7% (iepriekš 6.1%). Izmitināšana un ēdināšana, viena no vīrusa krīzes vissmagāk skartajām nozarēm, jau pirmajā ceturksnī piedzīvoja algas kritumu par 3.8%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Lielākā daļa pārējo nozaru novēroja algas kāpuma palēnināšanos. Vislielākā sabremzēšanās bija vērojama tādās nozarēs kā operācijas ar nekustamo īpašumu, būvniecība un veselības aprūpe. Savukārt nedaudz straujāks algas pieaugums kļuva, piemēram, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Jāpatur gan prātā, ka pirmā ceturkšņa datos vēl vīrusa ietekmi pilnā krāšņumā neredzam, jo vājāku sniegumu martā kompensē spēcīgs janvāris un februāris, saka A.Buceniece.

"Vidējās neto algas izaugsme pirmajā ceturksnī sabremzējās līdz 6,3%. Pirktspēja turpināja uzlaboties, un, samazinoties inflācijai, pirktspējas pieaugums, t.i. algas kāpums, kas koriģēts ar inflāciju, saglabājās līdzīgā, pat nedaudz augstākā līmenī nekā pērn," saka eksperte.

"Darbaspēka trūkums, kādreiz tik augstu uzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru sarakstā, uz krīzes brīdi, augot bažām par pieprasījumu, nozudis no uzņēmumu dienaskārtības. Savukārt iedzīvotāju vidū ir audzis satraukums par darba zaudēšanu. Tas nozīmē, ka darba devēji var brīvāk samazināt algas, daudz mazāk raizējoties par to, ka darbinieks varētu aiziet prom. Tomēr jārēķinās ar to, ka tas var ietekmēt darbinieka motivāciju un mazināt lojalitāti uzņēmumam ilgtermiņā," atgādina eksperte.

A. Buceniece sagaida, ka vidējās bruto algas izaugsme šogad kopumā stagnēs jeb būs tuvu nullei. Pirmais ceturksnis vēl uzrādīja diezgan spēju kāpumu, bet otrajā ceturksnī varam pat ieraudzīt kritumu. Tālākie notikumi darba tirgū, pēc viņas teiktā, ir pakārtoti epidemioloģiskās situācijas attīstībai, tam, cik ļoti tiks mīkstināti ierobežojošie mēri, un tam, cik efektīvi un plaši pieejami būs valsts atbalsta pasākumi.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka 1. ceturksnī vidējās algas bija par 6,6% augstākas nekā pirms gada, tātad algu pieaugums tikai nedaudz atpalika no pērnā gada vidējā tempa. "Diemžēl turpmāko ceturkšņu dati vispārzināmu iemeslu dēļ jau būs daudz "interesantāki", to jau var teikt par marta datiem atsevišķās nozarēs," piebilst eksperts.

"Algu pieaugums šogad kopumā būs daudz lēnāks nekā iepriekšējos gados, taču tas joprojām būs pozitīvs skaitlis. Vairāku zemāk uzskaitītu iemeslu dēļ algu izmaiņas ir īpaši grūti prognozējams rādītājs pat uz šī gada neprognozējamās ekonomikas fona. Ir pārliecība, ka sabiedriskajā sektorā algu pieaugums būs noturīgs, tur krīzes atbalss visvairāk būs jūtama nākamgad, kad algu pieaugums daudziem būs lēnāks, nekā būtu bijis alternatīvajā vēstures scenārijā. Savukārt privātajā sektorā algu fondi būs viena no izmaksu taupīšanas iespējām grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem. Taču šādu pasākumu "tulkojums" statistikā var izrādīties ļoti mulsinošs. Koronvīrusa ietekmes daudzie pavedieni var savīties grūti atšifrējamā murskulī," uzsver P. Strautiņš.

Marta laikā vairākkārt samazinājās apgrozījums nozarē ar vidēji vismazākajām algām – izmitināšanā un ēdināšanā, spēcīga un acumirklīga bija arī krīzes ietekme uz nepārtikas mazumtirdzniecību. Šādām ekonomikas struktūras pārmaiņām vajadzētu būt ar augšupvērstu ietekmi uz vidējo algu līmeni. Taču ir svarīga nianse - šajās nozarēs strādājošo īpatsvars un algu fonds nesamazinājās tik strauji, daļēji pateicoties algu subsīdijām. Tāpat vidējo algu rādītāju ietekmē salīdzinoši mazāk ražīgo darbinieku atlaišana gan šajā, gan citās nozarēs. Daļēji pateicoties šim efektam, kā arī iepriekš notikušā algu pieauguma inercei, 2009. gadā algu izmaiņas gada griezumā negatīvas kļuva tikai maijā, kad ekonomika jau bija patiesi katastrofālā situācijā. Taču nav šaubu, ka šogad daudziem darbiniekiem ienākumi samazināsies. Pamatalgu samazināšana nekļūs par normu, pandēmijas ietekme nozarēs ir ļoti nevienmērīga, vairākām nozarēm ļaunākais jau ir pāri. Tas ir papildu arguments izvairīties no šī gan darbiniekiem, gan darba devējiem psiholoģiski nepatīkamā soļa un krīzi "izsēdēt".

Taču algu mainīgās daļas samazināšana vai atcelšana skars daudzus. Ļoti sarežģīts ir arī jautājums par ēnu ekonomikas ietekmi. Ekonomikas strukturālajām izmaiņām visdrīzāk būs lejupvērsta ietekme, kopumā vairāk cieš nozares ar augstāku ēnu īpatsvaru. No otras puses, krīzes laikā uzņēmumi ķeras pie dažādiem izmaksu samazināšanas pasākumiem, tai skaitā pretlikumīgiem, kā rādīja iepriekšējā krīze. Tātad algu izmaiņas ir vēl grūtāk prognozējamas nekā citi dati šajā nenoteiktības pārpildītajā gadā.

Taču, ja tas padara dzīvi kaut nedaudz vieglāku, Luminor prognoze par algu izmaiņām šogad ir +2%, saka eksperts.

Runājot par iespējamo prognožu izmaiņu virzienu nākotnē, tas ir cerīgs. Vīrusa negatīvās ietekmes pirmais vilnis ir bijis daudz īsāks un mazāks, nekā pieejamie fakti lika domāt martā. Taču gada otrā puse vēl ir miglā tīta, valstis eksperimentē ar dažādiem ierobežojumu samazināšanas variantiem, kā arī vērtē epidemioloģisko ietekmi.

Mobilitātes dati rāda, ka cilvēku kustība Latvijā ir jau pieaugusi kopš zemākā punkta marta beigās un aprīļa sākumā. Pagaidām sliktu seku tam nav, kas ir iedrošinoši. Runājot par šodienas datu detaļām, zīmīgi, ka algu pieaugums bremzējās jau 1. ceturkšņa ietvaros. Martā gada pieauguma temps jau bija tikai 5%.

Ļoti izglītojoša ir nozarēs notiekošā atšķirība. Šī gada 1. ceturksnī par 3% jau samazinājās algas izmitināšanā un ēdināšanā, tai skaitā martā par 21%. Otrais sliktākais rezultāts bija transportā un uzglabāšanā, kur algas pieauga par 1,3%. Šī nozare bija dziļā krīzē jau pirms vīrusa, kritums kopumā šogad var pārsniegt 20%. Citās nozarēs algu pieauguma tempa diapazons 1. ceturksnī vēl bija tipisks - starp 4,1% un 12,8%.

Par 12,8% pieauga algas nozarē "citi pakalpojumi", kas galvenokārt ir pakalpojumi, ko privātpersonām sniedz mazi uzņēmumi – frizētavas u.tml. Iespējams, ka tas ir daļēji saistīts ar ēnu ekonomikas samazināšanas centieniem. Medicīnā un sociālajā aprūpē algas auga par 11,5%. Lai arī valdība nepaaugstināja algas tik daudz kā solīts, mediķu liktenis šogad nav tik sūrs, kā varētu padomāt, avīžu virsrakstus lasot. Domājams, ka turpmāk šī gada ceturkšņu datos pastiprināsies pandēmijas nelabvēlīgā ietekme uz algu līmeni rūpniecībā un celtniecībā – nozarēs, kurās krīzes ietekme izpaužas pakāpeniski. Lai arī nevar runāt par lielu krīzi t.s. balto apkaklīšu pakalpojumu eksporta nozarēs – informācijas un sakaru, kā arī komercpakalpojumos, darba tirgus ir jūtami atdzesēts arī tajās. Šī vēsuma ietekme būs jūtama arī vēl nākamgad, saka eksperts. Vīrusa pandēmija ir bijis ļoti nepatīkams pārsteigums, kas radikāli mainīja dzīvi daļai strādājošo, uz kādu laiku atņemot pat visus ienākumus. Taču bažas par lielu krīzi ekonomikā mazinās, nav pamata gaidīt, ka šogad kopumā vidējais algu līmenis samazināsies. Taču ir iespējams, ka tas gada griezumā saruks atsevišķos mēnešos. Labā ziņa, pēc M. Āboliņa teiktā, ir tā, ka ekonomikā zemākais punkts varētu būt jau aiz muguras. Daudzi īstermiņa rādītāji kopš aprīļa vidus uzlabojas un arī algu kāpums šogad, visticamāk, būs pozitīvs.

Pēc M. Āboliņa prognozēm, vidējā alga Latvijā šogad varētu augt par aptuveni 2-3%, taču šis pieaugums būs nedaudz maldinošs. Šīs krīzes ietekme uz strādājošajiem ir ļoti nevienlīdzīga un šobrīd bez darba vairāk ir palikuši relatīvi zemāk atalgotie strādājošie, piemēram, viesnīcu un restorānu nozarēs. Samazinoties strādājoši skaitam šajās nozarēs, tīri aritmētiski vidējā alga Latvijā augs, pat ja iedzīvotāju kopējie ienākumi, visticamāk, samazināsies. To vajadzētu ņemt vērā, domājot par atsevišķu valsts algu sektorā strādājošo algu indeksāciju turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 2019. gada 3. ceturksnī uzlabojies Viļņā, bet samazinājies Rīgā un Tallinā, liecina jaunākie Swedbank Mājokļu pieejamības indeksa dati.

Samazinājumu Rīgā noteica straujāks dzīvokļu cenu pieaugums, kas apsteidza algu kāpumu. Vidējās darījumu cenas kāpums saistīts ar cenu kāpumu jauno un renovēto projektu segmentā, kā arī pakāpeniskām pārmaiņām dzīvokļu darījumu struktūrā par labu jaunajiem projektiem.

Šī gada 3. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 179,6. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1335 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2019. gada 3. ceturksnī bija par 79,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība augsta, taču tirgus mainās

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šī gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojās un mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk nekā vidējā dzīvokļu cena. Gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās pasliktinājās. Tomēr gada sākumā mājokļu pieejamība bija augsta visās Baltijas galvaspilsētās.

Lai gan 1. ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau varam novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes. Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā ievērojami kritās. Aktivitātes samazināšanās novērojama, galvenokārt, otrreizējā tirgū. Kamēr šai kategorijā darījumi tika atlikti uz vēlāku laiku, darījumiem ar jaunuzceltiem dzīvokļiem veicās labāk. Tie notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem – pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Rezultātā darījumi tiek atspoguļoti datos ar ievērojamu nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas - 1 076 eiro

Lelde Petrāne, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 076 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2018. gadu, vidējā alga palielinājās par 72 eiro jeb 7,2 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 793 eiro jeb 73,7 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8 %, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu (2019. gadā par 2,8 %), bija 3,9 %.

2019. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 067 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 103 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 055 eiro.

Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,6 % gadā, sabiedriskajā – par 6,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1 % gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2020. gadā?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists, 31.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Vasara beigusies”, “Remdena tautsaimniecības izaugsme“, “Mākoņi ārējā vidē“ – tā Latvijas Bankas ekonomisti valsts ekonomiskās attīstības trajektorijā nesen piesardzīgi iezīmēja pavērsienu lejup.

Tas nenozīmē krīzi – Latvijas ekonomika nepārtraukti aug jau desmito gadu pēc kārtas, un šis ilgākais ekonomikas pieauguma periods kopš valsts neatkarības atjaunošanas turpināsies arī 2020. gadā. Tomēr ekonomikas pieauguma tempi palēninās: izaugsme par 2-3% gadā, lai arī nedaudz straujāka par Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo līmeni, nav pietiekama, lai jau pārskatāmā nākotnē baudītu Eiropas attīstītāko valstu dzīves standartus.

Šis lejupvērstais pavērsiens ekonomiskās izaugsmes prognozēs nav Latvijas fenomens un iet kopā ar globālās ekonomikas attīstības bremzēšanos. Mūsu galveno tirdzniecības partneru ekonomiskās attīstības prognozes šogad tika vairākkārt pārskatītas uz leju, kas Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai nozīmē mazākas eksporta iespējas. Ārējās vides nenoteiktība, kad visa pasaule seko līdzi britu breksita sāgai, kad Donalda Trampa tvīts ir uzticamākais ziņu avots par pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā vai kad pirmajās stundās pēc dronu uzbrukuma Saūda Arābijas naftas pārstrādes rūpniecībai daži analītiķi neizslēdza naftas cenas būtisku kāpumu, nozīmē investoru piesardzību – lēmumi par ražošanas attīstību tiek atlikti, un tādējādi attīstība patiešām ir gausa (faktiski tās ir gaidas, kas piepilda pašas sevi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ne vienmēr slikti

Voldemārs Strupka, CFA, "Signet Bank" ieguldījumu eksperts, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir dzīvojusi ar deflācijas periodiem visu savu mūžu līdz pat 20. gadsimta vidum. Līdz Lielai Depresijai garie inflācijas periodi nomainīja garos deflācijas periodus, bet mūsu galvās (centrālo baņķieru galvās, droši vien) paliek tikai Lielās Depresijas sūrie laiki.

Neliela deflācijā (0-3%) kā tāda nav nekas slikts – tā maz ar ko atšķiras no nelielas tik visiem patīkamās inflācijas. Bez deflācijas nav iedomājama industriālā revolūcija, jauno high-tech industriju bums, ražošanas efektivitātes kāpums. Kāpēc to neviens nepiemin?

Daudzviet sevi pieteiks deflācija 

Vīruss pamatīgi sašķobījis pasaules tautsaimniecību, un ievērojami audzis risks, ka daudzviet...

Problēma ir tāda, ka centrālām bankām, kuru darbība ir balstīta uz monetāristu teorijām un modeļiem, deflācija ir bīstama, jo var novest pie nekontrolētās deflācijas un deflācijas spirāles kaut kāda ārējā šoka gadījumā (kā, piemēram, Covid-19), kur monetārie transmisijas mehānismi jau nestrādā. Sanāk, ka centrālās bankas vienkārši nezinās, ko darīt. Vispār monetārā politika var ietekmēt pieprasījumu īstermiņā (ar vairākiem "bet"), taču knapi var ietekmēt piedāvājumu. Lielās deflācijas laikā ražotājiem grūti izvērtēt situāciju un nākotni, viņi paredz ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, peļņas kritumus, izvēlas samazināt ražošanu. Pieprasījuma pusē notiek līdzīga bilde, cilvēki sāk uzkrāt vairāk, mazāk tērēt utt.

Ieguvēji ir tie, kuriem ir uzkrājumi, jo naudas vērtība pieaug. Kā jau minēju, vēsture rāda, ka efektīvie uzņēmumi bez lieliem parādiem, jaunās tehnoloģijas, modernas industrijas var justies diezgan labi. Zaudētāji ir visi pārējie - parādnieki, neefektīvie uzņēmumi un industrijas, kuras nevar pat nedaudz kāpināt vai turēt stabili cenas. Tie būtu fermeri, resursu ieguves kompānijas, naftinieki, šobrīd arī aviokompānijas. Ja viņus visus, protams, neglābj. Taču tagad problēma ir tāda, ka valstis ir uzkrājušas tik daudz parāda, kas deflācijas laikā kļūst dārgāks (diez vai Keins varēja iedomāties, ka parādi būs tik lieli, kad rakstīja par kontrciklisko fiskālo politiku), ka vairākas valstis principā nevar atļauties vēl vairāk palielināt budžeta deficītu un parādu. Taču tas turpina notikt. Līdz kam tas novedīs – grūti teikt. Parasti hiperinflācijas periodi noved pie deflācijas un otrādi. Var pat teikt citādāk – vēsture parāda, ka tādas ekstrēmās lietas kā hiperinflācija vai liela deflācija nenotiek pašas no sevis un ir iespējamas pie vairāku faktoru "mijiedarbības": ilgstošas bezatbildīgas monetārās un fiskālās politikas + ekonomiskais šoks + neveiksme.

Lai, iestājoties deflācijai, veicinātu inflācijas atgriešanos, tikai ar monetāro politiku nepietiks, jo tā ir neefektīva piedāvājuma puses stimulēšana deflācijas laikos. Jāvēršas pie fiskālās politikas un valsts tēriņiem, stimulējot tādējādi arī privātā sektora investīcijas (ar valsts garantijām, tēriņiem, projektiem, utt.). Jautājums, vai jau nav par vēlu? Jā, naudas printēšana ir viens no veidiem, kā var īstermiņā stimulēt pieprasījumu un radīt "bagātības efektu". BET. Bijušais FRS galva – Bens Bernanke skaitījās viens no galvenajiem Lielās Depresijas ekspertiem, taču kāpēc tad nedz ASV, nedz citas attīstītas valstis neturpināja diezgan veiksmīgus 30. gadu Ruzvelta plānus cīņā ar recesiju (pirmkārt, attīrīt ekonomiku no vājiem un neefektīviem uzņēmumiem, fiksēt algas un aizsargāt reālo darbaspēku, mazināt izejvielu ražošanu / importu)? Vismaz daļēji? Un nedara to tagad, turpinot palīdzēt zombiju uzņēmumiem un dalot naudu bez jebkādas idejas? Par šo tēmu, protams, var diskutēt ļoti ilgi, taču mēs nonāksim līdz neefektīvai valsts pārvaldei tik un tā, ko starp citu arī pārmet Džonam Meinardam Keinsam – fiskālā palīdzība, tā saucamais "welfare state" noved pie valsts aparāta palielināšanas, neefektivitātes un korupcijas.

Vēl viena deflācijas problēma starp citu, ir ekstrēmo politisko partiju popularitāte. Nacisti neatnāca kopā ar hiperinflāciju, bet ar deflāciju. Protams monētai ir divas puses – tādi laiki "ražo" arī izcilus politiķus un līderus, kuru mums trūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Algas sasniegs jaunas virsotnes

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzvirmojušās krīzes gaidas un izaugsmes bremzēšanās ir ietekmējusi uzņēmēju noskaņojumu un attīstības plānus ne tikai Latvijā. Taču mūsu veiktās aptaujas norāda, ka izmaiņas noskaņojumā ir nebūtiskas, jo, lai arī izaugsmes tempi sabremzējas, situācija ir tālu no kritiskās.

Turklāt darba tirgus, kas jau kļūst reģionāls, turpina diktēt savus nosacījumus. Inerce darba samaksas jomā var turēties ilgāk un kādu laiku ignorēt makro tendences. Tādēļ algu kāpuma paātrināšanās 3. ceturksnī līdz 8.3%, sasniedzot 1091 eiro, ir nosacīts pārsteigums.

Noteikti, ka gada pēdējā ceturkšņa kāpums būs tikpat iespaidīgs un algas sasniegs jaunas virsotnes. Pozitīvais aspekts ir labāki dzīves apstākļi un dilstoša interese doties strādāt citviet.

Nākamgad tempiem ir jāpalēninās līdz 6-6.5%. No otras puses tas joprojām ir augsts temps un daudzām nozarēm arvien grūtāk risināms izaicinājums. Šāds temps ne visiem būs noturams, kas nozīmē, ka pie izteiktākas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, to skaits, kam rodas finansiālas grūtības, pieaugs. Īpaši tas skartu reģionus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Novembrī rietumu vēji sasnieguši Latviju

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan apstrādes rūpniecības izlaide (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), gan apgrozījums pagājušā gada novembrī krituši pirmo reizi kopš 2016. gada. Apgrozījums kritis tieši eksportā, no kā var spriest, ka rūpniecības vājums Eiropā atspoguļojas arī Latvijā.

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms 2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, ir samazinājies par 0.8%. Tomēr, pateicoties iepriekšējai apstrādes rūpniecības noturībai, 2019. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018. gada to pašu periodu, saražotais apjoms ir audzis par 2.3%.

Vēl joprojām par 2019. gada izrāvienu varam nosaukt elektrisko iekārtu ražošanu un gatavo metālizstrādājumu ražošanu (izņemot mašīnas un iekārtas). Ja elektrisko iekārtu ražošana oktobrī un novembrī piedzīvojusi izlaides apjomu samazinājumu, tad gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare visu gadu uzrādījusi tikai pozitīvus rezultātus, un 2019. gada 11 mēnešos ir kāpinājusi izlaides apjomus par iespaidīgiem 14.3%. Šai nozarei arī, visticamāk, ir bijis lielākais devums kopējā apstrādes rūpniecības apjomu pieaugumā pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru