Eksperti

Valsts loma vīrusa krīzes laikā izšķiroši svarīga

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Ir sliktas un ir labas ziņas. Sliktās - vīruss ir atpakaļ, un nākamajos mēnešos pret mums spēlēs arī laikapstākļi.

Labās ziņas - pasaules ekonomika šī gada laikā pierādījusi iespaidīgu spēju pēc nokdauna strauji piecelties kājās. Jāatzīst gan, ka bez centrālo banku un valdību atbalsta tas nebūtu bijis iespējams.

Arī turpmāk ekonomikas attīstība būs atkarīga no vīrusa izplatības, valsts atbalsta un valdību spējas skaidri komunicēt spēles noteikumus. Prognozējam, ka kopumā šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) saruks par 5%. Tā kā ziemā redzēsim aktivitātes sarukumu gan Latvijā, gan lielākajā daļā partnervalstu, atgūšanās 2021.gadā būs lēnāka nekā iepriekš prognozēts (3,1%). Savukārt, neskaidrībai mazinoties, 2022.gadā izaugsmes tempi būs strauji (4,1%).

Vīruss ir atpakaļ, frontes līnijā - valdības

Ziemā ekonomikas kritiens ir neizbēgams, jo vīrusa izplatīšanās vairo iedzīvotāju un uzņēmumu piesardzību, uzņēmumu darbs var tikt pārtraukts saslimušo dēļ, un arī stingrāki ierobežojumi dara savu. Jau šobrīd redzam, ka Latvijas ekonomikas dalībnieku noskaņojums oktobrī ir kļuvis nedaudz pesimistiskāks. Swedbank karšu datos rudenī redzam tēriņu kritumu jau iepriekš vairāk skartajās nozarēs, kā piemēram, lidojumi, viesnīcas, ēdināšana, un pēdējā laikā arī Google mobilitātes rādītāji norāda uz zināmu aktivitātes sarukumu.

Pieredze rāda, ka vīrusa iegrožošana ir iespējama; sliktākajā gadījumā - ar vispārējas karantīnas palīdzību. Jāapzinās, ka kamēr vien pandēmijai nebūs medicīniska risinājuma, nevar izslēgt vīrusa atkārtotus uzliesmojumus. Nenoteiktība ir augsta, tādēļ varam gaidīt, ka privātā sektora investīcijas izpaliks. Svarīgi tukšo vietu šobrīd ieņemt valdībai, veicot gudras un produktīvas investīcijas, kas mūs virza uz zaļāku un viedāku ekonomiku, un atbalsta nepieciešamās strukturālās reformas. Pieņemot, ka valdības investēs, un to atbalsts krīzes seku mazināšanai turpināsies, prognozējam, ka dziļāku kritumu par otrajā ceturksnī redzēto, turpmāk neredzēsim.

Valsts atbalsts ekonomikai visā pasaulē jau līdz šim bijis ļoti iespaidīgs - Starptautiskā Valūtas fonda aplēses liecina, ka tas tuvojas 12 triljoniem ASV dolāru. Arī Latvijā valdības atbalsts nenoliedzami ir palīdzējis mazināt bezdarba kāpumu un pārlaist smagos pavasara mēnešus. Taču fiskālais stimuls pie mums bijis mazāks nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Daļēji tāpēc, ka pirmajā vilnī vīrusa dēļ ekonomika cieta mazāk nekā citur - līdz ar to nepieciešamais atbalsts bija mazāks. Taču esam tērējuši arī būtiski mazāk nekā parējās Baltijas valstis, kur IKP kritums bija mazāks nekā pie mums.

Otrajā krīzes vilnī iespējas balstīt ekonomiku mums ir - valsts parāds ir salīdzinoši zems. Atbalsta formai un sadalījumam gan būtu jāmainās. Pieredzes un sistēmu pielāgotības ziņā noteikti esam gatavāki krīzes vadībai, nekā pavasarī, taču joprojām trūkst skaidra plāna, kā balstīt uzņēmumus un iedzīvotājus.

Atbalsts iedzīvotājiem jāpaplašina

Darba tirgus bijis noturīgāks pret krīzi nekā sākotnēji varēja domāt. Bezdarbs pieauga mazāk nekā gaidīts, un krīt jau kopš vasaras vidus. Prognozējam, ka bezdarbs vīrusa uzliesmojuma un sezonalitātes ietekmē ziemas mēnešos augs. Tādēļ 2021.gadā kopumā bezdarbs vēl spītīgi turēsies samērā augsts, un straujāka atkopšanās gaidāma tikai 2022.gadā. Vidējās algas par pilnas slodzes darbu 2. ceturksnī turpināja augt par 3,9%, un prognozes saglabājas arī par turpmāku kāpumu.

Taču velns ir detaļās. Redzam, ka krīze vairāk skārusi mazāk turīgo sabiedrības daļu gan attiecībā uz nodarbinātību, gan algām. Privātais patēriņš pieredzēja ļoti strauju kritumu, īpaši uz pārējās Baltijas fona - kaimiņi saviem iedzīvotājiem palīdzēja vairāk. Tāpēc šoreiz arī mums īpaši ir jādomā par plašāku iedzīvotāju atbalstu, kas pavasarī bija otrajā plānā.

Valdības rīku lādītē ir ne tikai krīzes laika atbalsta instrumenti, bet arī nodokļu politika. Nodokļu izmaiņas, kas palielina nodokļu slogu, nāk pēdējā brīdī, nav izdiskutētas, un izraisa būtisku pretestību lielā daļā sabiedrības, ir papildus trauma ekonomikai grūtā laikā. Nepietiekama sociālā aizsardzība un legālā nodokļu optimizācija, kas ilgus gadus bijusi iespējama, izmantojot alternatīvos nodokļu režīmus, un noteikti ir jārisina - visiem jāpiedalās nodokļu maksāšanā. Taču piedāvātais atsevišķu nodokļu izmaiņu ieviešanas veids un izvēlētais laiks ekonomikai kaitē.

Ir risks, ka krīzes ietekmē palielināsies jau tā augstā nevienlīdzība Latvijā. Augoša nevienlīdzība ir auglīga augsne tālākai sabiedrības polarizācijai. Nedrīkstētu pieļaut, ka šī tendence pastiprinās, tādēļ plašāks atbalsts iedzīvotāju ienākumu noturēšanai ir izšķiroši svarīgs.

Uzņēmumu atbalsts var būt mērķētāks

Uzņēmumu pusē būtu jānošķir atbalsta veidi, atkarībā no nozares, ierobežojumu apjoma, kas attiecas uz konkrēto nozari, un nozaru izredzēm strauji atkopties pēc ierobežojumu atcelšanas. Darbinieku noturēšana, piemēram, ar tūrismu saistītos pakalpojumu sektora uzņēmumos, kuri diez vai spēs pilnībā atkopties pēc pus gada, vai pat vairākiem gadiem ir ekonomikas resursu mazproduktīva izlietošana. Šo nozaru darbinieki drīzāk jālaiž vaļā, tiem jānodrošina bezdarbnieka pabalsti, un jādod iespēja pārkvalificēties. Uzņēmumiem pašlaik drīzāk piemērojami atbalsta mehānismi, kas palīdz "iekonservēties" - nodokļu atcelšana uz krīzes laiku, komunālo pakalpojumu segšana, utt.

Savukārt, ja nozares atkopšanās ir drīzāk dažu mēnešu jautājums, un/vai uzņēmumam ir skaidrs plāns, kā pārprofilēties krīzes apstākļos - piemērojams arī atbalsts algām un darbinieku noturēšanai. Kopumā pie šīs otrās kategorijas visdrīzāk jāskaita ražojošie un eksportējošie uzņēmumi.

Preču eksporta pusē mums veicies labāk, nekā daudzām citām valstīm, un vasaras laikā spējām jau teju atgūties. Tas tādēļ, ka mūsu eksporta struktūra ir krīzei salīdzinoši labvēlīga. Piemēram, mūsu eksportam svarīgais būvniecības sektors partnervalstīs cietis salīdzinoši mazāk, vai spējis strauji atgūties, un arī nākotne rādās visai gaiša, pateicoties plānotajām valdību investīcijām. Palīdz arī tas, ka esam mazi un spējam strauji pielāgoties. Arī turpmāk, ja ražotnes varēs turpināt darboties, preču eksports var saglabāties kā tautsaimniecības balsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank sāk dzēst klientiem iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu parādus

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas lielākās bankas peļņa sarukusi par 9 miljoniem

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa 2020. gada divos ceturkšņos bijusi 47 miljoni eiro, kas ir par 9 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Iemesls peļņas samazinājumam galvenokārt saistāms ar lielāku kredītuzkrājumu veidošanu.

Tīrie procentu ienākumi ir turpinājuši pieaugt, ko veicināja kredītportfeļa izaugsme – pusgadā kāpums par 2 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu. Kredītportfelis ir audzis par 3 procentiem, turklāt pieaugums vērojams gan uzņēmumu, gan arī mājsaimniecību kreditēšanā. Noguldījumu apjoms ir palielinājies par 14 procentiem, informē kredītiestādes pārstāvis Jānis Krops.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajā pusgadā ir sarukuši par 8 procentiem. Iemesls tam ir mazāki ieņēmumi no karšu un maksājumu apkalpošanas. Citi ieņēmumi ir samazinājušies par 10 procentiem, ko pārsvarā ietekmēja mazāki ienākumi no apdrošināšanas biznesa.

Kopējie izdevumi gada griezumā ir palikuši nemainīgi. Pieaugušas izmaksas, kas saistītas ar darbaspēku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku samazināšanu un ieguldījumiem digitālajos risinājumos. Savukārt administratīvie izdevumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi piedāvāt maksājumu ierosināšanas pakalpojumu no privātpersonu un uzņēmumu kontiem citās bankās.

Tagad "Swedbank Latvija" klienti, kam ir konti "SEB bankā" Latvijā vai arī "Swedbank" konti Lietuvā un Igaunijā, varēs izmantot maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, nepametot "Swedbank" internetbanku.

"Mēs saviem klientiem visās Baltijas valstīs nodrošinām Eiropas Savienības otrās Maksājumu pakalpojumu direktīvas sniegtās jaunās banku pakalpojumu iespējas. Pērn kā pirmie piedāvājām iespēju apskatīt citās bankās esošo kontu atlikumu vienuviet – mūsu internetbankā. Tagad šo darbu turpinām, radām klientiem iespēju arī veikt maksājumus no citu banku kontiem, izmantojot "Swedbank" internetbanku," stāsta "Swedbank Latvija" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2021.gada 1.pusgadā sasniedza 41 miljonu eiro. Tas ir par 5 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. Peļņa gada laikā ir samazinājusies augstāku kredītuzkrājumu un izmaksu dēļ, savukārt ienākumi gada laikā ir pieauguši, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 1 procentu. Tikmēr kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, saglabājies stabils. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi auguši par 5 procentiem, kamēr uzņēmumu kredītportfelis ir samazinājies par 6 procentiem. Depozītu apmērs ir audzis par 23 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu.

Tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9 procentiem. Tos galvenokārt labvēlīgi ietekmēja ienākumu pieaugums karšu un maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī aktīvu pārvaldīšanā.

Ienākumi no darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī apdrošināšanas ienākumi gada laikā ir saglabājušies stabili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" šodien ir laidusi klajā jaunu funkcionalitāti savam "Bank Link" pakalpojumam — maksājumu ierosināšanas iespēju arī no citu banku vai finanšu iestāžu kontiem. Tas ļaus interneta veikaliem un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem vienkāršot naudas saņemšanu, jo tiem varēs ienākt maksājumi no vairākām bankām, noslēdzot tikai vienu līgumu ar "Swedbank".

"Tiešsaistes maksājumu skaits ir būtiski pieaudzis — darījumu daudzums interneta veikalos un vietnēs šogad ir palielinājies par 30%. Esam arī novērojuši, ka cilvēki aizvien biežāk izvēlas norēķināties uzreiz tiešsaistē, tāpēc ir īpaši svarīgi klientiem radīt atbilstošu un gludu norēķinu pieredzi. Uzlabotais "Bank Link" pakalpojums atvieglos ikdienu interneta veikaliem, tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, valsts iestādēm, kā arī citiem interneta vietņu īpašniekiem, jo tie varēs ātri un vienkārši nodrošināt vairāku banku tiešsaistes norēķinu iespēju," skaidro "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

"Swedbank" risinājuma lielākā vērtība ir tas, ka tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam vai internetveikalam jāveic tikai viena integrācija savā interneta vietnē, jāslēdz tikai viens līgums ar "Swedbank" un var būt tikai viens konts bankā maksājumu ierosināšanai no dažādām bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pagājušajā gadā bija 89 miljoni eiro, kas ir par apmēram 18% jeb 20 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gadā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2020.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 74,149 miljoni eiro, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2019.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa samazinājusies par 23,2% un bija 75,326 miljoni eiro.

Krops skaidroja, ka peļņas kritumu 2020.gadā ietekmēja lielāki izdevumi un mazāki bankas ieņēmumi. Tāpat ietekmi uz peļņu atstāja lielāks līdzekļu apmērs, kas novirzīts kredītuzkrājumu veidošanai.

J.Krops informē, ka "Swedbank" tīrie procentu ienākumi pagājušajā gadā samazinājās par 2%, bet, samazinoties ieņēmumiem no maksājumu un karšu apkalpošanas, tīrie komisiju ienākumi saruka par 6%. Citi bankas ieņēmumi 2020.gadā samazinājās par 11%, ko ietekmēja zemāki ienākumi apdrošināšanas un finanšu instrumentu darījumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" noslēgusi papildu līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai saistībā ar Covid-19 varētu piedāvāt Latvijas uzņēmumiem finansējumu bez papildu nodrošinājuma, informē banka.

Aizdevumiem un līzinga pakalpojumiem būs pieejami aptuveni 17 miljoni eiro, lai stiprinātu komercdarbības veicināšanu krīzes apstākļos. Tas kļuvis iespējams, pateicoties Eiropas Investīciju Fondam, kas ir palielinājis atbalsta programmu COSME un EaSI garantiju apmēru un atvieglojis finansējuma saņemšanas nosacījumus.

Noslēdzot papildu līgumus ar EIF, COSME programmas ietvaros "Swedbank" plāno izsniegt aizdevumus apgrozāmā kapitāla finansēšanai vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā.

Savukārt EaSI programmas ietvaros uzņēmumiem, kuros nodarbināti līdz 9 cilvēkiem un kas gadā apgroza līdz 2 miljoniem eiro, būs pieejami aizdevumi līdz 50 000 eiro bez ķīlas. Plānotais finansējuma apjoms ar uzlabotiem garantijas nosacījumiem ir 10 miljoni eiro. Uzlaboto EIF atbalsta programmu COSME un EaSI mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem tikt galā ar likviditātes jautājumiem, kas ir Covid-19 krīzes sekas un kas visvairāk varētu būt vajadzīgs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Uzņēmumi programmai varēs pieteikties līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā "Swedbank" uzsāka 2008. gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Patlaban jau ir dzēsta lielākā daļa no šādām saistībām kopā 100 miljonu eiro apmērā, palīdzot vairāk nekā 2500 aizņēmējiem un 1100 galviniekiem, informē banka.

Šis solis ļauj atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti pēc iepriekšējās krīzes, taču saistības palikušas. Šādi "Swedbank" turpina savu jau pastāvošo Sociālā izlīguma programmu, kuras ietvaros vairāk nekā 2000 klientu ir sakārtojuši savas pagātnes saistības. Noslēguma fāzē banka plāno dzēst saistības vēl vismaz 10 miljonu eiro apmērā.

"Pēc ļoti būtiskām izmaiņām Kredītiestāžu likumā varējām veikt pēdējo soli, lai palīdzētu atgriezties ekonomiskajā apritē atlikušajai klientu daļai, kam ir šāda iespēja un vēlme. Esmu gandarīts, ka šis process jau ir faktiski paveikts un šis solis ir veikts ātri un mērķtiecīgi," uzsver Reinis Rubenis, "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank korporatīvajiem klientiem nodrošina bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" korporatīvajiem klientiem ieviesta iespēja veikt bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm.

Uzņēmumu karšu lietotāji tagad var savas maksājumu kartes pievienot e-makiem un ar viedierīču starpniecību veikt mobilos bezkontakta maksājumus.

Jaunais maksājumu veids "Android" tālruņu lietotājiem ir pieejams ar "Swedbank" mobilās lietotnes uzņēmumiem starpniecību, savukārt, "iPhone" vai citu "iOS" operētājsistēmas viedierīču lietotājiem – ar "Apple Pay". Uzņēmumu karti var sasaistīt arī ar "Garmin" vai "FitBit" viedpulksteņiem.

Bezkontakta maksājumi ar viedierīcēm ir pieejami lielākajā daļā vietu, kur ir uzstādīti bezkontakta karšu termināļi.

"Mūsu dati liecina, ka šobrīd klientu – uzņēmumu vidū bezkontakta maksājumi nav tik bieži izmantota funkcionalitāte, kā tā ir privāto lietotāju vidū, taču paredzam, ka mūsu korporatīvie klienti novērtēs jaunās iespējas un bezkontakta maksājumu īpatsvars strauji pieaugs," lēš "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank vienojies ar augsto tehnoloģiju uzņēmumu Axon Cable par finansējuma piešķiršanu ražošanas efektivitātes palielināšanai.

Uzņēmums ieguldīs vairāk nekā 350 tūkstošus eiro Daugavpilī esošās ražošanas ēkas pielāgošanai, kā arī teju pusmiljonu eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Swedbank finansējums šajos investīciju projektos teju sasniedz 700 tūkstošus eiro. Ražošanas ēkas pielāgošanas projektā garantiju 285 tūkstošu eiro apmērā sniegusi arī finanšu institūcija Altum.

"Investīciju mērķis ir palielināt ražošanas jaudas pieaugošā pieprasījuma apstākļos. Mēs esam jau veikuši daļu ieguldījumu ražotnē pērn un turpinām investīciju programmu arī šogad. Šī iemesla dēļ esošās ražošanas telpas ir nepieciešams paplašināt. Swedbank un Altum atbalsts ir bijis neatsverams atspaids šī projekta realizēšanai. Pateicoties tam, mēs būsim gatavi ieguldīt nākošajos attīstības posmos, kuru vienojošais motīvs ir – lai mūsu klienti būtu droši, ka spējam izpildīt visus viņu pasūtījumus," uzsver Axon Cable vadītājs Jans Senkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank internetbankai varēs pieslēgties arī ar pirksta nospiedumu vai sejas attēlu

Db.lv, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas "Swedbank" pakāpeniski sāks ieviest biometriju kā pieslēgšanās iespēju arī savā internetbankā.Tas nozīmē, ka klienti varēs izmantot pirksta nospiedumu (Touch ID) vai sejas atpazīšanu (Face ID), lai pieslēgtos internetbankai.

Līdz šim šāda tehnoloģija klientiem bija pieejama "Swedbank" lietotnē, lai pieslēgtos mobilajai lietotnei un veiktu vienu maksājumu līdz 100 eiro.

Turpmāk, arī izmantojot internetbanku, klienti varēs izvēlēties autentifikāciju ar biometriju: ievadīt datorā internetbankas lietotāja numuru un tad savā viedtālrunī autentificēties "Swedbank" lietotnē, izmantojot sejas atpazīšanas (Face ID) vai pirksta nospieduma (Touch ID) nolasīšanas funkciju.

Ar šo jauno iespēju ikdienas vajadzībām, piemēram, lai pieslēgtos savam kontam vai apskatītos bilanci, nebūs nepieciešams izmantot papildu rīkus kā Smart-ID vai kodu kalkulatoru. Drīzumā lietotāji arī internetbankā varēs apstiprināt maksājumus līdz 100 eiro desmit reizes pēc kārtas, izmantojot pierakstīšanos ar biometrijas datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izveido "skrejceļu" mazajiem uzņēmumiem e-komercijas izrāvienam

Lelde Petrāne, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" kopā ar "Omniva", "Mozello" un "Frank by Inspired" atklāj platformu "Apvienojam spēkus, lai darbi turpinātos", kas palīdzēs Latvijas mazajiem uzņēmumiem bez lieliem laika un finansiāliem resursiem veiksmīgi pārnest vai jaunizveidot tirdzniecību tiešsaistē.

Pieteikties atbalstam ir aicināts ikviens Latvijas esošais un topošais tirgotājs, aizpildot pieteikuma formu tam īpaši radītā vietnē.

Kā rāda "Swedbank" pētījums, kurā aptaujāti vairāk nekā 700 Latvijas uzņēmumu, īpaši mazie un vidējie uzņēmēji meklē iespējas, kā digitalizēt savus pakalpojumus, lai šajos apstākļos noturētu savu biznesu. Jaunā platforma radīta kā ilgtermiņa iniciatīva, atbalstot vietējos Latvijas uzņēmējus laikā, kad pandēmijas Covid-19 dēļ uzņēmumi ir spiesti strauji pielāgoties mainīgajiem patērētāju paradumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas uzņēmumu akcijās un citos vērtspapīros ir kļuvušas par iecienītu ieguldījumu veidu arī gados jaunu cilvēku vidū, liecina Swedbank dati par investoru struktūru un paradumiem.

Ja 2019. gadā Latvijas aktīvo investoru vidū bija vien pārsimts ieguldītāju līdz 25 gadu vecumam, tad pērn to skaits pārsniedza 500, bet šā gada februāra beigās jau vairāk nekā 700 šādu ieguldītāju. Līdzīga tendence vērojama arī Lietuvā un Igaunijā.

"Analizējot investoru vecumu bijām patīkami pārsteigti, ka aizvien biežāk jaunu cilvēku ieguldījumu stratēģijās parādās ieguldījumi vērtspapīros. Par to liecina gan gados jaunu investoru skaitliskais pieaugums un ieguldītās summas, gan arī tas, ka kopš 2019. gada ir strauji palielinājusies aktīvu investoru proporcija. Proti, ja kādreiz runa bija par aptuveni trešdaļu tādu investoru, kuru ieguldījumu portfelī ir vismaz divi vai vairāk vērtspapīru veidu, tad šogad šādu ieguldītāju proporcija jau ir 53%. Tas nozīmē, ka aizvien lielāks skaits gados jauno investoru ir sapratuši kā darbojas vērtspapīru tirgus un saskata iespējas tajā gūt papildus peļņu," saka Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank kredītus studentiem plāno sākt izsniegt augusta vidū

Žanete Hāka, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" gatavojas izsniegt valsts garantēto studiju un studējošo kredītu 2020./2021.mācību gadam un ir iesniegusi pieteikumu finanšu institūcijā "Altum", informē bankas pārstāvji.

Plānots, ka studiju un studējošo kredītus "Swedbank" sāks izsniegt no augusta vidus.

"Līdz ar jaunajiem grozījumiem studiju un studiju kredītu piešķiršanā augstākā izglītība Latvijā kļūst pieejamāka plašākai sabiedrības daļai, un šobrīd darām visu, lai varētu būt daļa no šī atbalsta mehānisma. Šobrīd esam iesnieguši pieteikumu "Altum" par kredītu izsniegšanu, kā arī pielāgojam bankas sistēmas, lai vēlākais no augusta vidus jau varētu studentiem izsniegt kredītus ar "Altum" portfeļgarantiju. Atvieglotie nosacījumi kredītu noformēšanai un saņemšanai ļaus studentiem uzsākt mācību procesu bez raizēm par finansiālo nodrošinājumu, kas nereti līdzšinējā sistēmā daudziem bija liels šķērslis," norāda Sergejs Romaņuks, "Swedbank" patēriņa finansēšanas virziena vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zaļais bizness kā ilgtspējas princips

Rūta Kesnere, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 21.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu un cīņu pret klimata pārmaiņām arvien aktuālāks kļūst aprites ekonomikas jēdziens. Tās galvenā principa – radīt pēc iespējas mazāk atkritumu un pēc iespējas vairāk pārstrādāt – īstenošana aizvien vairāk kļūst par biznesa ilgtspējas apliecinājumu.

Tajā pašā laikā Latvijai aprites ekonomikas iedzīvināšanā nemaz tik labi nesokas. Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula vietnē makroekonomika.lv norāda, ka Latvija vēl arvien ir starp ES valstīm ar vismazāko materiālu īpatsvaru, kas ražošanā nonākuši atkārtoti, t.i., vēl 2016. gadā tas nesasniedza 4%. Tomēr potenciāls ir milzīgs.

Ekonomiste raksta: “ES valstīs kopumā aprites ekonomikas dēļ zaudētājas varētu būt būvniecības nozare (jaunu būvniecības tehnoloģiju ietekmē), būvmateriālu un elektronikas ražošana, tomēr neto efekts būtu pozitīvs – darba vietu kāpums līdz 2030. gadam par 700 tūkstošiem (galvenās ieguvējas – pakalpojumu nozares un atkritumu apsaimniekošana), un IKP būtu par 0,5% lielāks. Neto darbavietu pieaugums izvietotos galvenokārt Centrālajā un Austrumeiropā, kur valstis no intensīvākas resursu ieguves pārorientētos uz to pārstrādi un remonta pakalpojumiem. Tas gan nenozīmē automātisku solījumu Latvijai, turklāt Latvijā jau līdz šim sektoros, kas saistīti ar aprites ekonomiku, vērojams lielākais nodarbināto īpatsvars ES valstu vidū. Tomēr iezīmējas perspektīvās jomas, kur laikus veikti ieguldījumi atmaksāsies, piemēram, materiālzinātnēs, pārstrādes industrijā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 "iesviež" digitālajā pasaulē: stress, riski un iespējas

Vadims Frolovs, "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs, 30.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozīmīgas pārmaiņas dažkārt notiek lēcienveidīgi, proti, tās veidojas un "briest" ilgāku laiku, līdz kļūst par dzīves sastāvdaļu.

Par katalizatoriem mēdz būt arī krīzes, un pašreizējā Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par pamatu nākamajai pārmaiņai, – tā ir digitālu finanšu pakalpojumu kļūšana par visas sabiedrības ikdienu. Līdz ar jauniem paradumiem, kā parasti, nākuši klāt arī riski, piemēram, daļai cilvēku vēl ir maz iemaņu krāpnieku atpazīšanai un drošības likumu ievērošanai virtuālajā vidē.

Digitālie risinājumi palīdz pandēmijas ierobežojumu laikā

Arī jau ilgi pirms Covid-19 norisēm attālināti norēķini bija kļuvuši par mūsu ikdienu. Tomēr masveidīgums, ar kādu digitālie risinājumi tiek izmantoti tagad, liecina, ka šī ir viena no pārmaiņām, kas pēc ilgākas "nobriešanas" ir ienākusi gandrīz visā sabiedrībā. "Swedbank" pētījums par bankas pakalpojumu izmantošanu Latvijā rāda, ka teju piektdaļa cilvēku tieši Covid-19 dēļ ir sākuši maksāt ar karti vai telefonu skaidras naudas vietā. Absolūts vairākums (87%) no šiem cilvēkiem atzīst, ka turpinās pamatā norēķināties bez skaidras naudas arī pēc pandēmijas. Savukārt katrs trešais norāda, ka arī pirms krīzes izmantoja pamatā bezkontakta norēķinus, kur vien tas ir iespējams. Zīmīgs cipars: patlaban jau 90% no "Swedbank" izsniegtajām kartēm ir bezkontakta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" ieviesusi jaunu, digitālu klientu reģistrācijas procesu, turpmāk Latvijas iedzīvotājiem sniedzot iespēju kļūt par bankas klientu attālināti, informē bankas pārstāvji.

Jaunais video zvana risinājums ļaus izmantot Swedbank pakalpojumu klāstu gan tiem, kuri novērtē iespēju ietaupīt laiku, gan nodrošinās iespēju kļūt par klientu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Jaunais risinājums ir pieejams jebkuram vismaz 16 gadus vecam Latvijas iedzīvotājam ar Latvijā izsniegtu pasi vai ID karti.

Potenciālajam klientam ir nepieciešams dators un/vai mobilais tālrunis ar kameru un interneta pieslēgumu, kā arī derīgs personu apliecinošs dokuments un kāds no elektroniskās parakstīšanas līdzekļiem – Smart-ID Qualified vai eID karte ar atbilstošiem sertifikātiem.

Pēc autentificēšanās seko anketas aizpildīšana un identitātes pārbaude video zvanā. Klientam kopumā process aizņems aptuveni 20 minūtes, ieskaitot konta aktivizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu saimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu apjomīgāku, bet vienlaikus ilgtspējīgāku turpmāko saimniekošanu, viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji”, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīs 2,8 miljonus eiro jauna slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 360 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, tajā paredzēts turēt vairāk nekā 600 piena liellopu. To apkalpošanai tiks izmantoti astoņi “Lely” roboti, kas nodrošinās automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labbūtības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju. Paredzams, ka būvniecības darbus varētu pabeigt jau līdz šī gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atklāj jaunu kopstrādes telpu

Db.lv, 30.09.2020

Reinis Rubenis, "Swedbank" vadītājs Latvijā, un Andris K. Bērziņš, "TechHub Riga" līdzdibinātājs un priekšsēdētājs.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes bijušās Bioloģijas fakultātes telpās Rīgā, Kronvalda bulvārī jeb "TechHub Riga Startup House" atklāta otrā "Swedbank" kopstrādes telpa ar mērķi veicināt jaunuzņēmumu attīstību Latvijā.

Šobrīd "TechHub Riga Startup House" atrodas arī "TechHub Riga" kopstrādes telpa.

Šī ir otrā "Swedbank" koprades telpa, kas ir sadarbības un pasākumu telpa un atbalsta gan jaunu ideju, gan visas nozares attīstību, īpaši finanšu tehnoloģiju (fintech) jomā.

Pirmā kopstrādes telpa tika atklāta 2018. gadā "Swedbank" centrālajā ēkā Rīgā, Balasta dambī 15. Turpinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, paredzēts, ka abās kopstrādes telpās jaunuzņēmumi varēs konsultēties ar pieredzējušajiem "Swedbank" mentoriem, lai attīstītu savas biznesa idejas.

2018. gada pavasarī atklātā koprades telpa par mājvietu kļuva Baltijā pirmā fintech akseleratora "Wise Guys fintech" finālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarukušas pusaudžu iespējas strādāt skolēnu brīvlaikā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā. Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

COVID-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu “Domina Shopping” saimnieciskās darbības nepārtrauktību, tirdzniecības centra īpašnieks “Eften Domina” refinansējis esošās saistības - bankas Citadele un Swedbank izsniegušas sindicēto aizdevumu 42 miljonu eiro apmērā.

Kopējais “Domina Shopping” īpašniekam un pārvaldniekam SIA “Eften Domina” izsniegtais refinansējums ir 42 miljoni eiro, no kuriem 21 miljons ir Citadele aizdevums un otra puse – Swedbank. Līdzekļi tiek izmantoti īpašumā esošās infrastruktūras efektīvai pārvaldīšanai, nodrošinot tirdzniecības centra darbību arī pēc ilgstošo Covid-19 ierobežojumu pakāpeniskas atcelšanas.

"Domina Shopping" ir viens no lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā un Latvijā, tajā ir vairāk nekā 170 tirdzniecības vietu. Centra īpašnieks kopš 2016. gada jūlija ir SIA "Eften Domina", kas ir daļa no alternatīva investīciju fonda EfTEN Kinnisvarafond II, ko pārvalda “EfTEN Capital” – viens no lielākajiem nekustamo īpašumu un komercīpašumu pārvaldniekiem Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru