Ekonomika

Eksperts: Nodokļu reforma, saprātīgi ieviesta, palielinās ekonomikas izaugsmes potenciālu

Žanete Hāka, 06.04.2017

Jaunākais izdevums

Augošs pieprasījums Latvijas eksporta tirgos kopā ar Eiropas Savienības fondu ieplūdi un tādējādi lielāku investīciju aktivitāti šogad un nākamgad virzīs Latvijas ekonomikas izaugsmi un veidos jaunas darba vietas, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies, tāpēc uzņēmumiem būs arvien vairāk jādomā par ražīguma celšanu. Uzņēmumu noskaņojums Latvijā ir stabils vai uzlabojas, un uzņēmumu kreditēšana lēnām uzņem apgriezienus, kas liecina par investīciju aktivitātes uzlabošanos. Mājsaimniecību noskaņojums arī rāpjas augšup, bet to uzvedība vēl arvien ir diezgan piesardzīga. Ir iesākusies sen gaidītā nodokļu diskusija, kas var paaugstināt Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Tomēr tās iznākums būs atkarīgs no pārdomātas un konsekventas komunikācijas, kas līdz šim ir bijusi vāja un saraustīta.

Pasaules ekonomika jau kādu laiku nav jutusies tik labi, kā šobrīd – izaugsme ir solīda un uzņēmumu un mājsaimniecību aptaujas liecina par gana optimistisku noskaņojumu un izaugsmes turpināšanos. Pēdējie mēneši populismam nav bijuši pārāk veiksmīgi – populisti neplūca uzvaras laurus ne vēlēšanās Nīderlandē, ne Bulgārijā. Tomēr atviegloti uzelpot būtu pāragri, jo riski nav izgaisuši. Joprojām nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt vēlēšanas Francijā un Itālijā. Neziņa par ASV prezidenta īstenoto politiku un tās ietekmi uz starptautisko tirdzniecību un ģeopolitisko situāciju saglabājas. Tomēr pēc neveiksmes ar veselības aprūpes reformu finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par Trampa spējām ātri īstenot priekšvēlēšanu solījumus, arī attiecībā uz izaugsmi stimulējošu fiskālo politiku. Apvienotā Karaliste (AK) ir iekustinājusi Brexit procesu, un drīzumā sāksies sarunas par tirdzniecības režīmu starp Eiropas Savienību (ES) un AK, kas rādīs, cik sāpīga varētu būt Brexit ietekme. Pagaidām Latvijas eksporta datos referenduma negatīvā ietekme vēl neparādās. Tieši pretēji – neskatoties uz mārciņas vērtības kritumu, Latvijas preču eksporta vērtība uz AK pērn pieauga. Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas turpina augt, kas paver labas iespējas mūsu eksportētājiem. Ekonomikas izaugsme eiro zonā šogad un nākamgad saglabāsies ap 1,7%, un to vēl arvien balstīt līdzēs Eiropas Centrālā bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes.

Līdz ar finanšu krīzes negatīvo efektu mazināšanos un inflācijas atgriešanos, pakāpeniski mazināsies monetārās politikas atbalsts. Federālo Rezervju sistēma (FRS) turpina celt bāzes likmes, un mēs sagaidām, ka šogad FRS par 25 bāzes punktiem paaugstinās bāzes likmes intervālu vēl divas reizes un divas reizes nākamajā gadā. Ja Eiropā nebūs ļoti negatīvu politisku pavērsienu un eiro zonas ekonomika turpinās augt atbilstoši ieskicētajam scenārijam, tad ECB varētu sākt pakāpeniski mazināt aktīvu iegādes apjomus (kvantitatīvo mīkstināšanu) nākamā gada sākumā. Savukārt nākamā gada otrajā pusē tā varētu pakāpeniski sākt celt noguldījumu likmi un gada beigās jau, iespējams, celt refinansēšanas operāciju likmi, kas nozīmē, ka trīs mēnešu EURIBOR likme varētu pietuvoties nullei nākamā gada beigās.

Aizvadītais gads statistikas datos izskatās labāk, nekā iepriekš ziņots. Iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn auga par 2%, kas ir diezgan labi, ņemot vērā ar ES fondu programmu kavēšanos saistīto investīciju kritumu un krīzi būvniecībā. Turklāt kritisko punktu investīcijās esam jau pārvarējuši. Investīciju izaugsme ceturkšņa griezumā atgriezās nelielos plusos jau pērnā gada rudenī. Šogad izskatās, ka ES fondu projektu īstenošana ir raitāka nekā pērn, bet tomēr turpina nedaudz atpalikt no plāna. Sagaidām, ka fondu pozitīvā ietekme uz darba tirgu un investīcijām pastiprināsies līdz ar aktīvākas būvniecības sezonas sākumu.

Uzņēmumu noskaņojuma rādītāji kopumā ir diezgan labi vai pamazām uzlabojas. Visstraujākais kāpums vērojams būvnieku noskaņojumā, kas liecina, ka ES fondi jau ir saredzami. Apgriezienus sāk uzņemt uzņēmumu kreditēšana. Šī gada pirmajos divos mēnešos banku kredītportfelis uzņēmumiem palielinājās jau vidēji par 2.7%. Aktīvākas privātā un publiskā sektora investīcijas šogad izvilks no krīzes būvniecību un veicinās jaunu darba vietu radīšanu. Eiropā izaugsme būs mazliet augstāka, nekā gaidīts, un attiecīgi augstāks būs ārējais pieprasījums, kas pavērs vairāk iespēju mūsu eksportētājiem un veicinās jaunu darba vietu rašanos eksporta nozarēs. Bezdarba līmenis atsāks sarukt straujāk, un jau 2018. gadā vidēji tas noslīdēs tuvu pie 7.5%. Silstošais darba tirgus un krītošais iedzīvotāju skaits uzturēs spiedienu uz algām, kas augs spējāk nekā pērn – par aptuveni 6 7% šogad un nākamgad. Inflācija ir atgriezusies, tāpēc iedzīvotāju pirktspēja augs lēnāk nekā algas. Cenu pieaugums šajā un nākamajā gadā sasniegs 2.2-2.5%. Kāpjošās darba spēka izmaksas arvien vairāk spiedīs uz uzņēmumu peļņas maržām un apdraudēs konkurētspēju. Uzņēmējiem ir būtiski izmantot šo laiku, kad aizņemties ir lēti, jo procentu likmes vēl ir vēsturiski zemā līmenī, un investēt ražīgumā. Pie tam inflācijas atgriešanās aizņemšanos padara izdevīgāku, jo reālās likmes ir vēl zemākas. Izskatās, ka arī mājsaimniecības sāk pamazām ticēt ekonomikas izaugsmei.

Silstošais darba tirgus un augošās algas ir labas ziņas mājsaimniecībām. Aptaujas rāda, ka to noskaņojums palēnām atgūstas no straujā krituma pērnā gada nogalē. Tam vajadzētu pozitīvi ietekmēt mājsaimniecību vēlmi tērēt un aizņemties, kas šobrīd ir pārlieku piesardzīga. Banku kredītportfelis mājsaimniecībām joprojām sarūk, tomēr krituma tempi samazinās, un tendences rāda, ka portfelis varētu atsākt augt jau šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Savukārt mājsaimniecību noguldījumi turpina pieaugt par aptuveni 7-9%. Inflācijas atgriešanās nāk par sliktu krājējiem, jo tā apēd daļu no uzkrātās naudas vērtības. Tāpēc krājējiem būs jākrāj gudrāk un jāinvestē, piemēram, savās prasmēs vai mājokļa iegādē.

Gaidāmā investīciju aktivitātes uzlabošanās, stabili augošs mājsaimniecību patēriņš un eksporta kāpums palīdzēs IKP izaugsmes tempam pieņemties spēkā. Šogad un nākamgad ekonomika augs par 3 -3,5%, bet Latvija noteikti var labāk. Šogad ir iesākusies sen gaidītā diskusija par nodokļu reformu, kas, ja saprātīgi ieviesta, palielinās ekonomikas izaugsmes potenciālu. Tomēr diemžēl līdz šim komunikācija ir bijusi diezgan vāja un saraustīta. Ja tā turpināsies, tad labi domātā reforma var negūt pietiekamu sabiedrības atbalstu un netikt īstenota, kas būtu solis atpakaļ. Atpakaļgaitā vai uz vietas stāvot, Eiropu nepanāksim, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Premjers: Nodokļu reformas galvenais mērķis ir iedzīvotāju drošība un labklājība

LR Ministru prezidents Māris Kučinskis, 24.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1. janvārī. Acīmredzot ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes uz kuriem gaida sabiedrība.

Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?

Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr, vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) iesaka izstrādāt kvalitatīvu nodokļu reformas piedāvājumu un to piemērot sākt ar 2019.gada 1.janvāri, nevis ar 2018.gada 1.janvāri, otrdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) žurnālistiem sacīja ĀIPL vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa atgādināja, ka ārvalstu investori jau vairākus gadus norāda uz novecojušo Latvijas nodokļu sistēmu un nepieciešamību to mainīt. Tomēr, domājot par gaidāmo nodokļu reformu, ĀIPL dara bažīgu tas, kādā tempā un cik kvalitatīvi tiks sagatavotas likumu normas, lai reformu ieviestu.

«Patlaban koalīcijā spriež - pieņemt vai nepieņemt nodokļu politikas pamatnostādnes, bet darbs pie attiecīgu likumu grozījumiem vēl tikai gaidāms. Ārvalstu uzņēmējus biedē tas, ka ir pārāk maz laika, lai kvalitatīvi izstrādātu likumus,» sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Valdība nodokļu reformai ir izvirzījusi četrus galvenos mērķus - konkurētspēja, vienlīdzība, cīņa ar ēnu ekonomiku un taisnīgums. Skatoties no šo četru mērķu perspektīvas, Elksniņas-Zaščirinskas ieskatā nevienlīdzība un taisnīgums tiks nodrošināti, tomēr nav skaidras atbildes par to, kādā veidā nodokļu politika uzlabos konkurētspēju. Viņa atzina, ka patlaban pasaulē ir novērojama pozitīva ekonomikas izaugsmes tendence, kas nozīmē, ka tāda tā sagaidāma arī Latvijā, kas ir labs fons, lai Latvijā ieviestu nodokļu reformu. Tomēr pēc ekspertes domām, nodokļu politiku nevajadzētu skatīt atrauti no nodokļu administrēšanas uzlabošanas jautājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fiskālās disciplīnas padomi uztrauc ieplānotais budžeta deficīta līmenis

Žanete Hāka, 17.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome atbalsta mērķi pilnveidot nodokļu sistēmu, bet norāda uz nepieciešamību novērtēt, vai reformas pasākumi kāpina izaugsmes potenciālu un nodrošinās nepieciešamo ieņēmumu līmeni.

Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstības novērtējuma darba grupas (Fiskālo risku darba grupa) sēdē tiekoties ar Finanšu ministrijas (FM) vadošajiem ekspertiem diskutēja nodokļu ieņēmumu izmaiņas saistībā ar valdības iecerēto nodokļu reformu.

"Padome atbalsta mērķi pilnveidot nodokļu sistēmu, lai mazinātu nodokļu slogu algu saņēmējiem, izlīdzinātu likmes dažādiem ienākumu veidiem un kopumā vienkāršotu nodokļu sistēmu. Piedāvātajām reformām vajadzētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kāpināt ekonomiskās izaugsmes potenciālu un ātrāk samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru," norāda Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Valdībai nav risinājumu jaunu nodokļu maksātāju piesaistei

Oļegs Fiļs, LTRK Padomes loceklis, ABLV Bank padomes priekšsēdētājs, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reforma diskusiju gaitā ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru pilnsapulcē prezentētais 20/20 nodokļu reformas modelis, kas paredzēja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli visiem strādājošajiem no esošajiem 23% uz 20%, ir jau pagātne. Prioritāšu deķa vilkšana katram uz savu pusi liedza politiķiem paskatīties uz reformu plašāk – kas notiek citās valstīs? Ko dara citas valstis, lai piesaistītu jaunus nodokļu maksātājus?

Valdībā apstiprinātie nodokļu reformas priekšlikumi nedos ekonomikas izrāvienu. Būtu naivi cerēt, ka arī sākotnēji piedāvātās nodokļu reformas 20/20 ieviešana būtu palīdzējusi izcelt no «ēnas» visus uzņēmumus un Latvija jau no nākamā gada piedzīvotu strauju ekonomikas augšupeju. Tomēr jau no reformas pirmsākumiem sarunās pietrūkst būtiska elementa – nav ticības, ka ar šo reformu mēs piesaistīsim jaunas investīcijas un spēsim radīt jaunas, labi apmaksātas darbavietas. Šķiet, šīs ticības trūkst ne tikai man, bet arī politiķiem, jo nodokļu reformas ietekme uz jaunu investīciju piesaisti faktiski netiek apspriesta. Visa nodokļu reforma tiek būvēta ap to, kā iekasēt pēc iespējas vairāk nodokļu no jau strādājošiem uzņēmumiem, nevis radīt labvēlīgu nodokļu režīmu jaunu komersantu ienākšanai un darbībai valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

LETA, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma ir vilšanās, kas nerisinās Latvijas nodokļu sistēmas galvenās problēmas, piemēram, tā neuzlabos konkurētspēju.

«Nodokļu reforma neuzlabos konkurētspēju, jo darbaspēka nodokļu samazinājums būs mazāks nekā sākotnēji iecerēts, kas nozīmē, ka turpmāk nodarbināt strādnieku būs dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā,» skaidroja Rutkaste.

Viņš piebilda, ka darbaspēka nodokļu samazinājuma pozitīvo efektu neitralizēs akcīzes nodokļa pieaugums dažādiem produktiem, sociālā nodokļa palielinājums un minimālās algas pieaugums. «Kopumā nodokļu reforma nav vērsta uz konkurētspējas stiprināšanu,» apliecināja eksperts.

Viņš atzina, ka, neskatoties uz gaidāmo algu pieaugumu, mazturīgākie tieši izjutīs arī inflācijas pieaugumu. Savukārt akcīzes nodokļa pieaugumu izjutīs tie, kas šo energoresursu patērē lielos apmēros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VID jau zaudējis tiesā par uzņēmuma darbības apturēšanu informācijas nesniegšanas dēļ

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas nodokļu sudoku

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomists Ošlejs: Latvijā nodokļi tiek iztērēti labi un e-pārvalde ir izcilā līmenī

Dienas Bizness, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Es domāju, ka šī nodokļu reforma ir laba. Lielākā tiesa cilvēku piekrīt, ka šī nodokļu reforma varētu uzlabot Latvijas ekonomiku, peļņas reinvestēšanas apjomus, ekonomikas izaugsmi.»

«Es domāju, ka Latvijā nodokļi tiek ļoti labi iztērēti. Un, darbojoties daudzās pasaules valstīs, saskaroties ar valsts pārvaldi, es pilnīgi noteikti varu teikt, ka Latvijā e-pārvalde ir izcilā līmenī. Mēs esam tālu priekšā daudzām pasaules valstīm,» ekonomists Jānis Ošlejs apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot Latvijas ekonomisko situāciju un jaunieviesto nodokļu reformu.

Ošlejs raidījumā norādīja, ka uzskats par to, ka nav skaidrs, kā tiek iztērēta nodokļu nauda, ir maldīgs. «Es nedomāju, ka ir pareizi teikt, ka mēs nezinām, kur nodokļi tiek iztērēti – tie tiek iztērēti pensijām, ceļu būvēm, skolām, visam pārējam. Es tiešām nevaru piekrist mītam, kas tiek izplatīts – ka mēs nezinām, kur tā nauda tiek tērēta, ka viss ir slikti un nepareizi,» sacīja Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dārgi un bezjēdzīgi jeb nodokļu reformas sausais atlikums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru