Redakcijas komentārs: Dārgi un bezjēdzīgi jeb nodokļu reformas sausais atlikums 

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 2019. gada 06. marts plkst. 5:56

Foto: no DB arhīva

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Vēl vienu absurdu reformas apsektu iezīmē Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts: «Diez vai situāciju, kad turīgākais zaudē 22 eiro, bet minimālās algas saņēmējs iegūst tikai 2 eiro, varam saukt par optimālu no ekonomiskās izaugsmes viedokļa. Turklāt šādā progresīvās likmes scenārijā iztrūkst viena no svarīgākajiem nevienlīdzības mazināšanās elementiem – pārdales no turīgākajiem uz trūcīgajiem. Gluži kā Robins Huds, kurš bez bagātību atdošanas nabagajiem būtu tikai lielceļa laupītājs.» Bet par diferencēto neapliekamo minimumu, kas, bijušās finanšu ministres ieskatā, mazinās nevienlīdzību, pētījumā teikts: «Sistēmu, kad valsts sniedz nodokļu atbalstu neapliekamā minimuma veidā, atgriežot IIN pārmaksu tikai nākamā taksācijas gada vidū, ir pamats atzīt par netaisnīgu, jo IIN maksātāji pēc būtības tādā veidā kreditē valsti, kura savukārt attiecīgo naudas aizturējumu neatlīdzina. Šāda situācija ir uzskatāma par nodokļu neitralitātes principa pārkāpumu, plašākā nozīme taisnīguma principam.»

Rezumējot – nodokļu reforma ir izmaksājusi ļoti dārgi, krietni patukšojusi šā gada budžetu, nevienlīdzību nav mazinājusi, radījusi lielu administratīvo slogu. Bravo bijušajai ministrei!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 28. februāris plkst. 6:58

Eiropas Savienības tiesas (EST) spriedums, kas atceļ Latvijas piemēroto drošības līdzekli –...

2019. gada 27. februāris plkst. 6:16

Normālos apstākļos normālā rietumu demokrātijā Ramona Petraviča nekad nekļūtu par labklājības...

2019. gada 26. februāris plkst. 6:42

Latvijā šā gada 31. janvārī bezdarbs bija 6,7%, kas ir zemākais rādītājs...

2019. gada 25. februāris plkst. 6:04

Mums patīk skaidra nauda – šādus uzrakstus Anglijā uz veikalu durvīm pamanījis...

2019. gada 22. februāris plkst. 6:36

Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes dienaskārtībā viens no aktuālākajiem ir jautājums par...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...