Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Līdzīgas situācijas novērojamas arī citur pasaulē. Kad tiek paziņots, ka tuvējā apkaimē plānots būvēt vēja parku, bieži vien vietējo iedzīvotāju pirmā reakcija ir negatīva. Diemžēl mēs nevarējām sabiedrību jau laicīgi sagatavot un informēt, jo normatīvo aktu dēļ informācijas izplatīšanas ziņā bijām diezgan ierobežoti. Sākotnēji uz publisko apspriešanu aicinājām cilvēkus, kuru īpašumi atrodas vēja parka teritorijas tuvumā, tāpat uzaicinājumus publicējām laikrakstos. Diemžēl likums neko vairāk darīt neļauj, tāpēc mēs, pretēji projekta opozīcijai, arī stingri esam pieturējušies pie konkrēto normu ievērošanas. Decembrī no Vides pārraudzības biroja (VPB) saņemsim atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). Tad arī izskatīsim iespējas par mūsu ieceri sabiedrību informēt plašāk.

Šobrīd pret vēja parka būvniecību savākti vairāk nekā astoņi tūkstoši parakstu. Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka parakstus plānots iesniegt vietējās pašvaldībās, kuras, iespējams, iedzīvotāju viedokli varētu ņemt arī vērā.

Kā šī vietējo aktivitāte varētu ietekmēt projekta tālāko attīstību?

Protams, iedzīvotāju viedoklis mums ir svarīgs, jo mēs tajā gribam ieklausīties. Arī IVN ziņojums paredz to, ka ar vietējiem iedzīvotājiem ir jārunā. Šobrīd jau ir notikušas vairākas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās vietējie ir aktīvi izteikušies par šī projekta īstenošanu, un pašlaik SIA Eolus piesaistītā konsultāciju kompānija apkopo visus iedzīvotāju iebildumus. Saskaņā ar IVN likumu, mēs sniegsim skaidrojumu un mūsu redzējumu par visiem jautājumiem, kuri tika uzdoti. Jāsaka, ka cilvēku bažām nav pamata, jo būvniecības laikā tiks ievēroti visi IVN ziņojumā paredzētie nosacījumi. SIA Eolus mātes uzņēmums Eolus Vind AB šāda tipa projektus Zviedrijā īsteno jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Izvērtējot šo projektu, esam secinājuši, ka nekādi pārkāpumi nav saskatāmi. Līdz ar to mums ir pamats domāt, ka projekta realizācija būs iespējama. Šajā gadījumā gan rodas jautājums projekta pretestības kustībai - vai, ja VPB atzīs, ka viss ir kārtībā, viņi atkāpsies? Visticamāk, ka nē, taču tas ir emocionāls uzsaukums, kas īsti neatspoguļo reālo situāciju. Šeit drīzāk būtu jāsaprot, kas notiks, ja mēs šo vēja parku neuzbūvēsim, jo no otras puses pagaidām šī situācija netiek skatīta. Līdzīgi projekti jau ir īstenoti arī citās Latvijas vietās, un tie nav atstājuši nekādu negatīvu ietekmi.

Kādi, jūsuprāt, būtu lielākie ieguvumi, ja šāds vēja parks tiktu uzbūvēts?

AS Augstsprieguma tīkls jau vairākkārt ir norādījusi, ka Baltijas tirgū trūkst ģenerējošo jaudu, tāpēc, īstenojot šādu projektu, Latvijā primāri būtu iespējams samazināt elektroenerģijas deficītu. Šobrīd daļa elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, Latvijā tās trūkst. Protams, jāsaprot, ka šis projekts pilnībā neatrisinās deficīta problēmas. Tajā pašā laikā paredzam, ka vēja parks varēs saražot aptuveni 0,7 teravatstundas elektroenerģijas gadā, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Tas nozīmē, ka deficītu izdosies būtiski samazināt. Prognozējam, ka deficīta samazināšana ietekmēs arī elektroenerģijas cenas. Pagājušajā gadā, kad ūdens bija daudz, elektrības cenas bija zemas, taču šogad, kad hidroresursu ir mazāk, cenas ir augstākas. Ņemot vērā šo iepriekšējo pieredzi, varam diezgan droši apgalvot, ka, ja vēja enerģija samazinās elektroenerģijas deficītu valstī, cenas saglabāsies esošajā līmenī vai pat samazināsies.

Kas ir tie darbi, kas šī projekta ietvaros jau paveikti, un ko vēl plānots veikt?

Šobrīd mēs esam pašā sākumā. Pašlaik gaidām VPB ziņojumu par projekta ietekmi uz vidi, tāpēc būtībā lielākais darbs - tehniskais projekts un zemes darbi - sāksies tikai pēc tam.

Visu rakstu Ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu lasiet ceturtdienas, 1.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

LASI VĒL:

Investējot 250 miljonus eiro, būvēs Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku

Redakcijas komentārs: Zviedru vēja parks pret latvisko dzīvesziņu

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "4Wind" Popes pagasta "Sārcē" ir iecerējis veidot vēja parku ar jaunu pieeju – proti, iesaistot vietējos iedzīvotājus vēja parka radīto ieguvumu izmantošanā.

Jaunais vēja parks paredz četru vēja turbīnu (elektrostaciju) izbūvi, kā arī "Atbildīgas vēja enerģijas fonda" dibināšanu, kuram tiks novirzīta noteikta daļa vēja parka peļņas un kura tiks izmantota vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šāda pieeja vēja parku projektu attīstībā Latvijā vēl nav izmantota, bet ir īstenota ārvalstīs, norāda uzņēmumā.

"Vēja enerģija ir droša gan videi, gan cilvēkiem un dod daudz ekonomisku ieguvumu. Taču vēja parku attīstības izaicinājums ir radīt labumu tieši vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēja enerģijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, investīcijām vai klimata ilgtspēju citādi var izjust vienīgi pastarpināti. Tādēļ jauno vēja parku mēs attīstīsim kopā ar īpašu fondu, kurā tiks novirzīta noteikta daļa parka ieņēmumu tālākai izmantošanai tieši vietējo iedzīvotāju labklājības veicināšanai," stāsta Kristaps Stepanovs, "4Wind" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija spērusi nozīmīgu soli vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī

Lelde Petrāne, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investējot 250 miljonus eiro, būvēs Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas attīstības uzņēmums SIA Eolus, kas ir Zviedrijas uzņēmuma Eolus Vind AB meitas uzņēmums Latvijā, tuvāko četru gadu laikā Dobeles un Tukuma novados plāno uzbūvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku, uzstādot 51 vēja turbīnu. Kopējās investīcijas šajā projektā būs aptuveni 250 miljoni eiro.

Vēja enerģijas parks varēs saražot aptuveni 0,7 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā, kas būs aptuveni 10 % no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa.

«Jaunā vēja elektrostaciju parka ekonomiskais pamatojums ir arvien pieaugošā vēja enerģijas ražošanas tehnoloģijas efektivitāte. Vēja enerģija ir un būs lētākais no atjaunojamajiem enerģijas ražošanas veidiem un jauno vēja enerģijas parku mēs veidojam neatkarīgi no tā, kāda būs Latvijas atjaunojamās enerģijas atbalsta politika nākotnē,» saka Gatis Galviņš, Eolus valdes loceklis.

«Stabilas ekonomikas attīstības un ilgtspējīgas valsts enerģijas politikas ietvaros vēja enerģija noteikti spēs nodrošināt efektīvu un alternatīvu enerģijas avotu, kas ir it sevišķi svarīgi arvien pieaugošas elektroenerģijas cenas apstākļos. Augstā elektrības cena pierāda, ka Baltijas tirgū ir vajadzīga papildus elektroenerģijas jauda, ko spēj nodrošināt vēja enerģija,» turpina G. Galviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauszemes vēja enerģija šobrīd tiek uzskatīta par pieejamāko un izmaksu ziņā konkurētspējīgāko atjaunojamo energoresursu (AER) veidu, tāpēc paredzams, ka tuvāko gadu laikā Eiropas vēja elektrostacijās (VES) uzstādītā jauda varētu būtiski pieaugt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik uzstādīto jaudu ziņā vēja enerģija Eiropā apsteidz gan hidroelektrostacijas un atomelektrostacijas, gan ogļu elektrostacijas. Augstsprieguma tīkls (AST) prognozē, ka šajā ziņā VES nākotnē varētu konkurēt arī ar gāzes elektrostacijām. Eiropas vēja enerģijas asociācijas dati liecina, ka 2017. gada beigās vēju visaktīvāk izmantoja Vācijā, kur uzstādītā jauda pārsniedza 56 tūkstošus megavatu (MW). DB jau vēstīja, ka vēja enerģijas izmantošanu Latvijā plāno attīstīt arī Zviedrijas kompānijas Eolus Vind AB meitas uzņēmums Eolus, kurš Dobeles un Tukuma novadā iecerējis būvēt līdz šim Latvijā lielāko VES parku.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim lielāko vēja elektrostaciju (VES) parku Latvijā vienlaikus aktualizējusi arī jautājumu par šādu projektu realizācijas ierobežojumiem un kopējo vēja enerģijas potenciālu.

Šobrīd VES būvniecībā jārēķinās ar virkni noteikumu, kas paredz, ka vēja turbīnas nedrīkst izvietot apdzīvotu vietu, kūrorta teritoriju un mikroliegumu tuvumā, tāpat pastāv arī dažādi citi administratīvie šķēršļi, kas būtiski ierobežo vēja parku attīstības iespējas. Nozares pārstāvji uzskata, ka šie aizliegumi ir novecojuši, jo citās Eiropas valstīs jau sen tiek vērtēta projektu reālā ietekme uz vidi un iedzīvotājiem.

Eiropas Vēja enerģijas asociācijas dati liecina, ka Latvijā uzstādītā vēja enerģijas jauda ir viena no zemākajām Eiropā, vēl mazāk vēju izmanto vien Slovākijā, Slovēnijā un Maltā. Šis fakts gan nebūtu uzskatāms par rādītāju vēja trūkumam - projekta attīstītāji apgalvo, ka, veicot regulārus mērījumus, secināts, ka vēja enerģijai Latvijā ir milzīgs potenciāls, tāpēc nav pamata domāt, ka šī resursa izmantošana varētu būt neefektīva. To apliecina arī tuvāko kaimiņvalstu, kurās klimats ir visai līdzīgs, pieredze. Ja raugāmies Lietuvas un Igaunijas virzienā, varam redzēt, ka viņi šo resursu izmanto ļoti aktīvi, un, iespējams, šajā ziņā mums jau kārtējo reizi vajadzētu sekot pārējo Baltijas valstu piemēram. 2017. gada beigās Lietuvas VES uzstādītā jauda bija 493 megavati (MW), savukārt Igaunijas - 310 MW, kas ir attiecīgi 7,4 un 4,6 reizes vairāk nekā Latvijā, kur pērnā gada beigās VES uzstādītā jauda sasniedza 66 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas valdība atbalsta sadarbību ar Latviju kopīga vēja parka izveidē

LETA--BNS, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien pilnvarojusi ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu parakstīt nodomu protokolu par kopīga Latvijas un Igaunijas vēja parka izveidi Rīgas līcī.

Šo projektu paredzēts īstenot līdz 2030.gadam. Plānotā vēja parka jauda būs līdz 1000 megavatiem, gadā tas varēs saražot līdz 3,5 teravatstundām elektroenerģijas, kas nodrošinātu aptuveni 40% no Igaunijas gada patēriņa.

"Kopīgs vēja parks jūrā būs unikāls projekts, kas palīdzēs sasniegt izvirzītos mērķus atjaunīgās enerģijas izmantošanā un pavērs jaunas iespējas turpmākai vēja parku veidošanai jūrā," uzsvēris premjerministrs Jiri Ratass.

Kā norādījis Āss, ir svarīgi šādu vēja parku attīstīt kopīgiem spēkiem, jo tas ļauj piesaistīt pārrobežu projektiem paredzēto Eiropas Savienības finansējumu.

"Tas savukārt palētinās arī citu vēja parku izbūvi reģionā, jo tīkla infrastruktūru varēs izmantot arī citiem projektiem," viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība šonedēļ lems par Latvijas un Igaunijas plāniem Rīgas līcī kopīgi attīstīt vēja parku

LETA, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 2.septembrī uzklausīs Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informāciju par saprašanās memorandu par kopīgu Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projekta īstenošanu.

Iepriekš EM aģentūrai LETA atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu.

Projekta ietvaros plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku. No memoranda teksta izriet, ka abu valstu sadarbības mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas kopīgo atkrastes vēja enerģijas ražošanas teritoriju attīstību un sekmēt atjaunojamās enerģijas pārrobežu ražošanas izveidi un papildu pārvades jaudas.

Ar kopīgu projektu valstis vēlas palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība atbalsta memorandu par Latvijas un Igaunijas sadarbību kopīga atkrastes vēja parka izveidi

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto saprašanās memorandu par kopīgu Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projekta īstenošanu.

Iepriekš EM aģentūrai LETA atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu. Projektā plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku.

No memoranda teksta izriet, ka abu valstu sadarbības mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas kopīgo atkrastes vēja enerģijas ražošanas teritoriju attīstību un sekmēt atjaunojamās enerģijas pārrobežu ražošanas izveidi un papildu pārvades jaudas.

Ar kopīgu projektu valstis vēlas palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Latvijā un Igaunijā. Tāpat iecerēts veicināt turpmākus starpsavienojumus starp abām valstīm, lai atkrastes vēja parkus izmaksu ziņā efektīvi savienotu ar patērētājiem. Ar memoranda parakstīšanu abas valstis paudīs apņemšanos atbalstīt prognozēto darbību turpmāku attīstīšanu un īstenošanu, kā arī veicināt brīvprātīgu sadarbību saskaņā ar pārvaldības un atbalsta struktūru, kas izklāstīta turpmākajos punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts, pēc attīstītāju vārdiem, šobrīd energoefektīvākais industriālais parks Latvijā - 23 000 kvadrātmetrus lielais «Lidostas Parks» Mārupes novada Saleniekos.

Parka projektētājs, būvnieks un attīstītājs ir uzņēmums «PICHE». «Lidostas Parka» izveidē investēti vairāk nekā 12 miljoni eiro, tā būvniecība noritēja pusotru gadu.

SIA «PICHE» valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns norāda: «Pateicoties tam, ka nodrošinām visas būvniecībā nepieciešamās daļas, sākot no arhitektiem līdz apsaimniekotājiem, varam ļaut kompānijām īsā laikā nonākt no idejas līdz telpām.»

«Lidostas Parku» raksturojot maksimāla energoefektivitāte: biroji un noliktavas ir aprīkoti ar LED apgaismojumu, nodrošinot līdz 80% zemākas elektrības izmaksas, un telpās nodrošināta vienmērīga temperatūra visā to augstumā. Parka būvniecībā izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, tā noliktavas īpaši pielāgotas kravu iekraušanai, paletes iespējams noliktavās kraut līdz pat griestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Elīna Dobele: Radot apavus, palīdz zināšanas un prasmes arhitektūrā

Kristīne Stepiņa, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieks 2019. gadu noslēdzis ar 62,8 miljonu apgrozījumu

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Atpūtas kompleksa Miķelis viesnīcas būvniecībā iegulda miljonu

Monta Glumane, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” ieguvis lielāko kūdras ieguves apjomu pastāvēšanas vēsturē – 120 tūkstošus tonnu kūdras.

Uzņēmums arī kāpinājis eksportu un apgrozījumu par 15%.

“Neskatoties uz pandēmiju, kura parādījās drīz pēc šiem paziņojumiem, kas bija un ir liels izaicinājums, gribu teikt paldies visiem mūsu sadarbības partneriem un darbiniekiem, ka mēs varējām šogad iegūt rekordražu – 120 tūkstošus tonnu kūdras, kas ir 10% no kopējā kūdras ieguves apjoma valstī,” komentē “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Šī gada ieguves apjoms ir par 15% lielāks nekā pērn. No kopējā ieguves apjoma 68% iegūtās kūdras bija frēzkūdra, savukārt 32% – grieztā sūnu kūdra. Eksporta apjoms šogad, neskatoties uz sarežģīto pandēmijas laiku – salīdzinājumā ar pērnā gada 11 mēnešiem pat palielinājies par 15%. Pavasarī, nemainoties līdzšinējiem ierastajiem eksporta apjomiem, pandēmija mainīja eksporta struktūru – uz laiku apsīka eksports uz Rietumeiropu, bet to kompensēja eksporta pieaugums uz Āzijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Piche netālu no starptautiskās lidostas Rīga iegādājies zemes gabalu vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā, lai būvētu tur noliktavu, ražošanas un biroju telpu komplekss GREEN PARK, informē uzņēmumā.

Būvniecības procesā īpaša uzmanība tiks pievērsta ēkas maksimālai energoefektivitātes nodrošināšanai un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai, lai maksimāli samazinātu telpu īrnieku mēneša izmaksas.

«Daudzi uzņēmumi arvien biežāk izvēlas tieši industriālos parkus ražošanas telpu vai noliktavu izveidei. Šādi parki nodrošina modernu infrastruktūru un apsaimniekošanas pakalpojumus. Turklāt telpas iespējams izbūvēt atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai, kā arī pielāgot to lielumu izaugsmes prognozēm. GREEN PARK tiks izmantots jaunākās paaudzes programmējams LED apgaismojums, vēja turbīnas, saules paneļi, apkure un dzesēšanas sistēma ar siltajām sienām, kā arī citas jaunākās tehnoloģijas, līdz ar to tas būs energoefektīvākais industriālais parks Latvijā,» uzskata SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums "BS bicycles" Dobelē rada personalizēta dizaina velosipēdus, kurus tuvākā gada laikā plānots arī eksportēt.

Uzņēmuma īpašnieks Arvīds Borherts-Smiļģis velo nozarē sāka strādāt 2007.gadā pēc vidusskolas absolvēšanas - iesākumā kā pārdevējs velo veikalā, vēlāk tika apmācīts par velosipēdu mehāniķi. Paša uzņēmējdarbība aizsākās 2014.gadā, piedāvājot velosipēdu atjaunošanu un remontu, tomēr klientu pieprasījuma un uzkrāto zināšanu vadītam A.Borhertam-Smiļģim radās ideja par sava velosipēdu zīmola izveidi, jo tā ir niša, ko viņš vēlas attīstīt.

Uzsākot sadarbību ar pasaulē vadošajiem un atpazīstamajiem velosipēdu daļu ražotājiem, 2018. gadā tika dibināta velosipēdu ražotne, firma "BS bicycles", kurā sākta velosipēdu izgatavošana un no 2019.gada uzņēmums strādā kā zīmols "Barons Velo", savukārt 2020.gada februārī saņemta arī preču zīme "Barons Velo®".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien lems par Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanu viesnīcās, liecina valdības sēdes dienaskārtībā iekļautie jautājumi.

Pēc EM aplēsēm, kopējais nepieciešamais finansējums valsts atbalsta sniegšanai mēnesī ir 563 500 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) stāstīja, ka valsts varētu segt visus izdevumus, kas saistīti ar personas izmitināšanu viesnīcā, tomēr jaunais piedāvājums paredz no valsts budžeta segt 80% izdevumu, savukārt 20% būtu personas līdzmaksājums.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) veiktās tūristu mītņu aptaujas, optimālā cena vienas personas izmitināšanai sastādītu ne vairāk kā 35 eiro par numuru par diennakti. Personas viesnīcās tiktu izmitinātas 14 dienas.

Paredzams, ka izmaksas tiks attiecinātas tikai uz izmitināšanas pakalpojumu sniegšanu, turpretī ēdināšanas pakalpojumi netiks iekļauti un to izmaksas netiks segtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu no nākamā gada finansiāli atbalstīt Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanu viesnīcās.

Plānots, ka atbalsts būs pieejams līdz 2021.gada martam. Atbalsta finansēšanai paredzēts novirzīt valsts budžeta finansējumu līdz 2 173 500 eiro apmērā.

Covid-19 slimnieku kontaktpersonām, Covid-19 pacientiem ar viegliem slimības simptomiem, kā arī Covid-19 pacientiem pēc ārstēšanās stacionārā, kam vēl saglabājas simptomi, valsts segs 80% no kopējās izmitināšanas pakalpojuma summas, bet ne vairāk kā 35 eiro, savukārt personai būs jāsedz līdzmaksājums 20% apmērā.

Personām, kuras atgriezušās Latvijā no ārvalstīm valsts noteiktajā repatriācijas kārtībā, valsts segs 100% no kopējās izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma summas, bet ne vairāk kā 45 eiro diennaktī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uz rotācijas apļa izbūves laiku pie Jelgavas slēgts reģionālā ceļa posms

Laura Mazbērziņa, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz rotācijas apļa izbūves laiku līdz septembrim Tušķos, pie Jelgavas, ir slēgts satiksmei 200 metrus garš autoceļa Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98) posms. Apbraukšana tiek nodrošināta pa reģionālu autoceļu Jelgava – Dobele – Annenieki (P97) un vietējo ceļu Tušķi – Kalnciems (V1065). Satiksme uz autoceļa P97 apbraucamajā posmā tiek regulēta ar luksoforu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Rotācija apļa izbūve notiek valsts reģionālā autoceļa Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98) posma no Jelgavas līdz tiltam pāri Aucei pārbūves ietvaros vietā, kur Dobeles šoseja pie Jelgavas aiz tilta pār Svēti sazarojas par autoceļu Jelgava – Dobele – Annenieki (P97) un Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98).

Pārējā būvobjektā saglabājas līdzšinējie satiksmes ierobežojumi.

Pārbūvi posmā no Jelgavas līdz tiltam pār Auci uz P98 veic SIA Igate, tās līgumcena ir 4,8 miljoni eiro (ar PVN), ko līdzfinansē ERAF.

Būvdarbi sākās aprīļa vidū un tiks pabeigti šogad. To ietvaros tiks izbūvēts jau minētais rotācijas aplis pie Jelgavas un pārbūvēts tilts pār Auci. Ceļam tiks ieklāts jauns pamats un trīs asfalta kārtas, atjaunots ceļa apgaismojums pie Jelgavas, ūdens novades sistēma un sabiedriskā transporta pieturvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Dobeles Sveces

Ilze Žaime, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā "Baltic Candles" Dobelē tiek izgatavotas sveces.

Sveces var būt ļoti atšķirīgas, izgatavotas gan no augu, gan dzīvnieku valsts izejvielām. Tās var saturēt vasku, eļļas, parafīnu, atšķirties savā starpā krāsu, formu un struktūras ziņā. Vispopulārākās Dobelē ražotās sveces ir pulverpresētās un videi draudzīgi sertificētās stearīna sveces.

Uzņēmuma direktore Zita Sāviča norāda, ka no visām sveču krāsām un formām, visvairāk tiek ražotas klasiskas, baltas sveces. "Tas, iespējams, tādēļ, ka dzīvojam laikā, kad dekorāciju netrūkst, un izvēloties sveces, pircēji pieturas pie klasikas," viņa norāda.

Uzņēmums "Baltic Candles" sveču ražošanu uzsāka 1996.gadā, tolaik visu produkciju ražojot tikai tādu, kā vēlējās pasūtītāji. Šobrīd puse no produkcijas tiek ražota vadoties pēc uzņēmuma idejām, otra puse top kā specializēti pasūtījumi. Taču pēdējos desmit gadus uzņēmums sveces pārdod arī Latvijā un ir attīstījis savu zīmolu "Dobeles Sveces".

Komentāri

Pievienot komentāru