Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Līdzīgas situācijas novērojamas arī citur pasaulē. Kad tiek paziņots, ka tuvējā apkaimē plānots būvēt vēja parku, bieži vien vietējo iedzīvotāju pirmā reakcija ir negatīva. Diemžēl mēs nevarējām sabiedrību jau laicīgi sagatavot un informēt, jo normatīvo aktu dēļ informācijas izplatīšanas ziņā bijām diezgan ierobežoti. Sākotnēji uz publisko apspriešanu aicinājām cilvēkus, kuru īpašumi atrodas vēja parka teritorijas tuvumā, tāpat uzaicinājumus publicējām laikrakstos. Diemžēl likums neko vairāk darīt neļauj, tāpēc mēs, pretēji projekta opozīcijai, arī stingri esam pieturējušies pie konkrēto normu ievērošanas. Decembrī no Vides pārraudzības biroja (VPB) saņemsim atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). Tad arī izskatīsim iespējas par mūsu ieceri sabiedrību informēt plašāk.

Šobrīd pret vēja parka būvniecību savākti vairāk nekā astoņi tūkstoši parakstu. Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka parakstus plānots iesniegt vietējās pašvaldībās, kuras, iespējams, iedzīvotāju viedokli varētu ņemt arī vērā.

Kā šī vietējo aktivitāte varētu ietekmēt projekta tālāko attīstību?

Protams, iedzīvotāju viedoklis mums ir svarīgs, jo mēs tajā gribam ieklausīties. Arī IVN ziņojums paredz to, ka ar vietējiem iedzīvotājiem ir jārunā. Šobrīd jau ir notikušas vairākas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās vietējie ir aktīvi izteikušies par šī projekta īstenošanu, un pašlaik SIA Eolus piesaistītā konsultāciju kompānija apkopo visus iedzīvotāju iebildumus. Saskaņā ar IVN likumu, mēs sniegsim skaidrojumu un mūsu redzējumu par visiem jautājumiem, kuri tika uzdoti. Jāsaka, ka cilvēku bažām nav pamata, jo būvniecības laikā tiks ievēroti visi IVN ziņojumā paredzētie nosacījumi. SIA Eolus mātes uzņēmums Eolus Vind AB šāda tipa projektus Zviedrijā īsteno jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Izvērtējot šo projektu, esam secinājuši, ka nekādi pārkāpumi nav saskatāmi. Līdz ar to mums ir pamats domāt, ka projekta realizācija būs iespējama. Šajā gadījumā gan rodas jautājums projekta pretestības kustībai - vai, ja VPB atzīs, ka viss ir kārtībā, viņi atkāpsies? Visticamāk, ka nē, taču tas ir emocionāls uzsaukums, kas īsti neatspoguļo reālo situāciju. Šeit drīzāk būtu jāsaprot, kas notiks, ja mēs šo vēja parku neuzbūvēsim, jo no otras puses pagaidām šī situācija netiek skatīta. Līdzīgi projekti jau ir īstenoti arī citās Latvijas vietās, un tie nav atstājuši nekādu negatīvu ietekmi.

Kādi, jūsuprāt, būtu lielākie ieguvumi, ja šāds vēja parks tiktu uzbūvēts?

AS Augstsprieguma tīkls jau vairākkārt ir norādījusi, ka Baltijas tirgū trūkst ģenerējošo jaudu, tāpēc, īstenojot šādu projektu, Latvijā primāri būtu iespējams samazināt elektroenerģijas deficītu. Šobrīd daļa elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, Latvijā tās trūkst. Protams, jāsaprot, ka šis projekts pilnībā neatrisinās deficīta problēmas. Tajā pašā laikā paredzam, ka vēja parks varēs saražot aptuveni 0,7 teravatstundas elektroenerģijas gadā, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Tas nozīmē, ka deficītu izdosies būtiski samazināt. Prognozējam, ka deficīta samazināšana ietekmēs arī elektroenerģijas cenas. Pagājušajā gadā, kad ūdens bija daudz, elektrības cenas bija zemas, taču šogad, kad hidroresursu ir mazāk, cenas ir augstākas. Ņemot vērā šo iepriekšējo pieredzi, varam diezgan droši apgalvot, ka, ja vēja enerģija samazinās elektroenerģijas deficītu valstī, cenas saglabāsies esošajā līmenī vai pat samazināsies.

Kas ir tie darbi, kas šī projekta ietvaros jau paveikti, un ko vēl plānots veikt?

Šobrīd mēs esam pašā sākumā. Pašlaik gaidām VPB ziņojumu par projekta ietekmi uz vidi, tāpēc būtībā lielākais darbs - tehniskais projekts un zemes darbi - sāksies tikai pēc tam.

Visu rakstu Ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu lasiet ceturtdienas, 1.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

LASI VĒL:

Investējot 250 miljonus eiro, būvēs Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku

Redakcijas komentārs: Zviedru vēja parks pret latvisko dzīvesziņu

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā valstiskā līmenī nav labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai

LETA, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvija ir sākusi ceļu pretī enerģētiskajai transformācijai, kur vēja enerģija ieņems būtisku lomu, valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai, sacīja vēja parku attīstītāja "Eolus" vadītājs Gatis Galviņš.

Viņš pauda, ka Latvija, kas ir izvirzījusi gana ambiciozus plānus, no tiem vairs nevar atkāpties, tomēr valsts dzīvo "enerģētiskā nabadzībā", un atkarība no enerģijas importa nemazinās.

"Pašlaik uzstādītās vēja jaudas Latvijā ir nepienācīgi zemas un mūsu vājās pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona nemainās. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību ar vēja enerģiju, uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd sasniedz 66 megavatus (MW), kas ir zemākais rādītājs Baltijā," sacīja Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka tikmēr Lietuvā uzstādītā jauda ir astoņas reizes lielāka un sasniedz 548 MW, savukārt Igaunijā - aptuveni piecas reizes lielāka, sasniedzot 320 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "4Wind" Popes pagasta "Sārcē" ir iecerējis veidot vēja parku ar jaunu pieeju – proti, iesaistot vietējos iedzīvotājus vēja parka radīto ieguvumu izmantošanā.

Jaunais vēja parks paredz četru vēja turbīnu (elektrostaciju) izbūvi, kā arī "Atbildīgas vēja enerģijas fonda" dibināšanu, kuram tiks novirzīta noteikta daļa vēja parka peļņas un kura tiks izmantota vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šāda pieeja vēja parku projektu attīstībā Latvijā vēl nav izmantota, bet ir īstenota ārvalstīs, norāda uzņēmumā.

"Vēja enerģija ir droša gan videi, gan cilvēkiem un dod daudz ekonomisku ieguvumu. Taču vēja parku attīstības izaicinājums ir radīt labumu tieši vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēja enerģijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, investīcijām vai klimata ilgtspēju citādi var izjust vienīgi pastarpināti. Tādēļ jauno vēja parku mēs attīstīsim kopā ar īpašu fondu, kurā tiks novirzīta noteikta daļa parka ieņēmumu tālākai izmantošanai tieši vietējo iedzīvotāju labklājības veicināšanai," stāsta Kristaps Stepanovs, "4Wind" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmumu grupa “Utilitas” Ventspils novada Tārgales pagastā aprīlī uzsāks vēja parka “Tārgale” būvniecību.

Projekta pirmajā kārtā tiks sagatavota infrastruktūra 14 vēja turbīnu ar kopējo jaudu 58,8 MW uzstādīšanai. Vēja parks ekspluatācijā tiks nodots 2022. gada rudenī.

Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu un Latvijas apņemšanos ievērojami samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas, vēja enerģija ir viens no svarīgākajiem instrumentiem šo mērķu sasniegšanai. Vējš ir viens no ilgtspējīgākajiem enerģijas avotiem, kas ir pilnībā atjaunojams un gada laikā pilnībā kompensē ražošanai patērēto enerģiju. 2018. gadā vēja enerģija veidoja 1% no galalietotāju elektroenerģijas patēriņa valstī.

“Latvijai ir paveicies ar Daugavu, kas ir ilgtspējīgs hidroelektroenerģijas avots. Tas ir liels ieguvums valstij, tomēr vēja enerģijai ir ievērojams potenciāls palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru valsts energobilancē,” uzskata Rene Tammist, “Utilitas” attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Eolus” Talsu novada Dundagas pagastā iecerējis attīstīt vēja parku “Valpene”, kas ik gadu varētu saražot ap 700-1000 GWh zaļās enerģijas.

Šāds enerģijas apjoms ir līdzvērtīgs tam, kādu gadā patērē vairāk nekā 350 tūkstoši mājsaimniecību. Eksperti norāda, ka nepieciešamību pašiem kāpināt saražotās elektronereģijas jaudas ar vēja elektrostacijām uzskatāmi pierāda šā brīža augstās elektroenerģijas cenas.

Plānoto vēja parku “Valpene” ir paredzēts izbūvēt Talsu novada centrālajā daļā netālu no Dundagas, un tā attīstītājs ir SIA “Eolus” meitasuzņēmums SIA “Valpene wind”.

Vēja parka vietas izvēli noteica piesaistīto ekspertu sniegtās rekomendācijas, ievērojot prasības vēja parku izvietošanai, kas noteiktas normatīvajos aktos. Šovasar Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu, kuras ietvaros šī gada novembrī paredzēta arī sabiedriskā apspriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas – Igaunijas kopīgs vēja parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030. gadā

Db.lv, 11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

"Tukuma vēja lieta" ir precedents, kas veicinās vēja enerģijas attīstību Latvijā

Db.lv, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija uzskata, ka tiesas lēmums apmierināt SIA "Pienava wind" pieteikumu un atzīt Tukuma novada domes lēmumu par prettiesisku, kā arī uzdot labot to, izsniedzot atļauju vēja elektrostaciju parka būvniecībai, ir precedents, kas veicinās straujāku vēja enerģijas attīstību Latvijā.

Vienlaikus ļoti būtiski ir arī veicināt konstruktīvu dialogu starp attīstītājiem un Latvijas pašvaldībām, lai šādas tiesvedības notiktu pēc iespējas retāk.

“Vēja nozare ļoti gaidīja šo tiesas lēmumu. Neapšaubāmi esam gandarīti, ka tas ir attīstītājam pozitīvs un apliecina, ka pašvaldību vadītājiem ir būtiski pieņemt racionālus un pamatotus lēmumus, domājot par reģiona attīstību. Tomēr jāuzsver, ka tiesu darbiem būtu jābūt tiešām galējam risinājumam, un ticam, ka konsenss būtu panākams likuma ietvaros, iesaistītajām pusēm sēžot pie sarunu galda, izdiskutējot un atrodot pieņemamāko un izdevīgāko sadarbības formu,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija spērusi nozīmīgu soli vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī

Lelde Petrāne, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Apspriedīs 120 miljonus eiro vērtā elektrostaciju parka izveidi Kaigu purvā

Db.lv, 25.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25.janvārī plkst.16 notiks attālināta sabiedriskās apspriešanas sanāksme par SIA "Laflora" ieceri Kaigu purvā būvēt vēja elektrostaciju parku, informē uzņēmumā.

Jelgavas novada Kaigu purvā jau 25 gadus saimnieko viens no Latvijas lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem – SIA “Laflora”, kas nodarbina ap 250 vietējo iedzīvotāju, lai ražotu kūdras substrātus dārzkopībai, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Kaigu purvā pieejamās enerģētiskās kūdras ieguve ir pārtraukta, ņemot vērā Eiropas Komisijas Taisnīgas pārkārtošanās fonda nosacījumu pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi un izmantošanu, tāpēc uzņēmums meklē citus esošā resursa un zemes izmantošanas veidus, kuru starpā iecerēta arī vēja elektroenerģijas parka izveide.

Laflorai rekordgads un 170 miljonus eiro lieli investīciju plāni 

2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem...

Vēja parkā Kaigu kūdras purvā, kura kopējā platība ir 760 ha, plānots pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi 450 ha platībā (atlikušais enerģētiskās kūdras krājums sasniedz 890 000 m3). Saražotā zaļā enerģija, kas ir atjaunojamais resurss, tiks izmantota gan “Lafloras” pašpatēriņam kūdras produktu un substrātu ražotnē un tehnoloģiskajos procesos, gan topošās zaļās industriālās zonas funkcionalitātes nodrošināšanā Kaigu purvā. Vēja parks iecerēts visā purva platībā – gan tur, kur pārtraukta enerģētiskās kūdras ieguve, gan tur, kur turpināsies dārzkopības kūdras ieguve, kurai pakāpeniski noslēdzoties, teritorijas tiks rekultivētas.

Zaļās industriālās zonas izveides mērķis ir nodrošināt ar vēja parka “Laflora” ražoto atjaunojamo resursu inovatīvus uzņēmumus, kuriem ir augsta energoietilpība, tādējādi palīdzot tiem integrēt atjaunojamo enerģiju savos ražošanas procesos un ražot produktus ar pievienoto vērtību.

Laflora par 5 miljoniem eiro būvēs ražotni Nīcgales purvā 

Paplašinot darbību Daugavpils novadā, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmums SIA...

Uzņēmums norāda, ka šādas zaļās industriālās zonas darbība ļaus attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību Jelgavas novadā un visā Zemgales reģionā, palielināt uzņēmumu konkurētspēju, pateicoties zemākām energoresursu izmaksām, kā arī radīs jaunas ilgtspējīgas darba vietas ilgtermiņā, vienlaikus veidojot priekšnosacījumus reģiona ekonomiskajai izaugsmei.

Parkā būs jaunākās paaudzes vēja turbīnas, līdzīgas tām, ko plaši izmanto visā Eiropā. Turbīnu maksimālais augstums būs 247 m. Vēja parks gada laikā saražos 300 000 MWh elektroenerģijas. Ar tādu elektroenerģijas apjomu iespējams nodrošināt 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā.

Parks varētu nodrošināt ar zaļu enerģiju gan Jelgavas novadu, gan pilsētu. Tādējādi Jelgavas novads varētu kļūt par 100 % atjaunojamo energoresursu jeb zaļāko novadu Latvijā. Vēja parks būs uzņēmuma ieguldījums valsts ceļā uz Eiropas Savienības nosprausto mērķi – klimatneitralitāti. Kopējais oglekļa dioksīda emisiju ietaupījums, izmantojot “Lafloras” zaļo enerģiju, līdz 2050. gadam būs vairāk nekā 2,8 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta.

Saskaņā ar stingru normatīvo aktu regulējumu starptautisks vides konsultāciju uzņēmums veicis iecerētā vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu. Ietekmi uz vidi, dabu un apkārtnes iedzīvotājiem vērtējuši: ornitologs, sikspārņu eksperts, biotopu eksperts, ainavu arhitekti, kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti, hidrologi un ģeologi. Tāpat veikta elektromagnētiskā lauka ekspertīze, trokšņu ekspertīze, potenciālo turbīnu radīto ēnu un mirguļošanas ekspertīze, kā arī risku analīze.

“Mēs neuzskatām sevi tikai par kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, kas ražo visā pasaulē vajadzīgos kūdras substrātus, lai stādītu mežu, puķes un galu galā arī ēstu garšīgus tomātus un gurķus, bet domājam arī par zemes tālāku izmantošanu. Tieši tāpēc savu nodarbi saucam par purvkopību. “Lafloras” vēja parks ir komerciāls projekts, kur elektroenerģijas ražošanai nav nepieciešamas valsts vai pašvaldības subsīdijas, bet ceram piesaistīt pašlaik pieejamās investīcijas, ko piedāvā Eiropas Savienības Zaļā kursa finansējuma virzieni un pieejamais finansējums,” atzīst Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs.

Kopējās plānotās investīcijas “Lafloras” zaļajā industriālajā zonā ir 170 miljoni eiro, no kuriem investīcijas vēja parkā aprēķinātas 120 miljonu apmērā. Modernas, enerģiju taupošas un videi draudzīgas iekārtas un mehānismi sinerģijā ar zemes resursa efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu ir “Lafloras” pienesums mūsu valsts un cilvēces ambiciozo mērķu sasniegšanai.

Līdz 15.februārim noris ieceres ietekmes uz vides novērtējuma sabiedriskā apspriešana. Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma nosacījumiem sabiedriskā apspriešana notiek neklātienes formā.

Sanāksme tiks ierakstīta, un tās ieraksts būs pieejams SIA "Laflora", SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment", Jelgavas novada pašvaldības un Jelgavas pašvaldības tīmekļa vietnēs līdz 15.februārim. Šajās mājaslapās varēs arī iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un tā kopsavilkumu.

Rakstiskus priekšlikumus par ziņojumu līdz 15.februārim var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā.

Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investējot 250 miljonus eiro, būvēs Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas attīstības uzņēmums SIA Eolus, kas ir Zviedrijas uzņēmuma Eolus Vind AB meitas uzņēmums Latvijā, tuvāko četru gadu laikā Dobeles un Tukuma novados plāno uzbūvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku, uzstādot 51 vēja turbīnu. Kopējās investīcijas šajā projektā būs aptuveni 250 miljoni eiro.

Vēja enerģijas parks varēs saražot aptuveni 0,7 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā, kas būs aptuveni 10 % no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa.

«Jaunā vēja elektrostaciju parka ekonomiskais pamatojums ir arvien pieaugošā vēja enerģijas ražošanas tehnoloģijas efektivitāte. Vēja enerģija ir un būs lētākais no atjaunojamajiem enerģijas ražošanas veidiem un jauno vēja enerģijas parku mēs veidojam neatkarīgi no tā, kāda būs Latvijas atjaunojamās enerģijas atbalsta politika nākotnē,» saka Gatis Galviņš, Eolus valdes loceklis.

«Stabilas ekonomikas attīstības un ilgtspējīgas valsts enerģijas politikas ietvaros vēja enerģija noteikti spēs nodrošināt efektīvu un alternatīvu enerģijas avotu, kas ir it sevišķi svarīgi arvien pieaugošas elektroenerģijas cenas apstākļos. Augstā elektrības cena pierāda, ka Baltijas tirgū ir vajadzīga papildus elektroenerģijas jauda, ko spēj nodrošināt vēja enerģija,» turpina G. Galviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green, kurš ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā, aizvadītajā pusgadā veicis būtiskas investīcijas vēja parku attīstībā un saražojis 557 gigavatstundas elektroenerģijas.

Uzņēmuma nozīmīgākais attīstības lēmums ir 60 miljonu eiro ieguldījums vēja parka “Šilale II” izveidē Lietuvā. Paredzams, ka jaunais vēja parks tiks pabeigts 2023. gada sākumā un tā 43 megavatu jauda palīdzēs ievērojami paaugstināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apjomus Baltijā.

Enefit Green valdes loceklis Innars Kāsiks (Innar Kaasik) norāda, ka jauna vēja parka būvniecība Lietuvā ir vēl viens solis atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanā visā Baltijas reģionā: “Enefit Green pastāvīgi strādā pie tā, lai nākotnē mums būtu pietiekami daudz no atjaunīgiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas. Plašāka zaļās enerģijas izmantošana ikdienā, piemēram, transporta nozarē, mājsaimniecībās vai lauksaimniecībā, ir vienkāršākais veids, kā samazināt CO2 nospiedumu. Tas arī ir galvenais ilgtermiņa risinājums pret augstajām elektrības cenām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauszemes vēja enerģija šobrīd tiek uzskatīta par pieejamāko un izmaksu ziņā konkurētspējīgāko atjaunojamo energoresursu (AER) veidu, tāpēc paredzams, ka tuvāko gadu laikā Eiropas vēja elektrostacijās (VES) uzstādītā jauda varētu būtiski pieaugt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik uzstādīto jaudu ziņā vēja enerģija Eiropā apsteidz gan hidroelektrostacijas un atomelektrostacijas, gan ogļu elektrostacijas. Augstsprieguma tīkls (AST) prognozē, ka šajā ziņā VES nākotnē varētu konkurēt arī ar gāzes elektrostacijām. Eiropas vēja enerģijas asociācijas dati liecina, ka 2017. gada beigās vēju visaktīvāk izmantoja Vācijā, kur uzstādītā jauda pārsniedza 56 tūkstošus megavatu (MW). DB jau vēstīja, ka vēja enerģijas izmantošanu Latvijā plāno attīstīt arī Zviedrijas kompānijas Eolus Vind AB meitas uzņēmums Eolus, kurš Dobeles un Tukuma novadā iecerējis būvēt līdz šim Latvijā lielāko VES parku.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim lielāko vēja elektrostaciju (VES) parku Latvijā vienlaikus aktualizējusi arī jautājumu par šādu projektu realizācijas ierobežojumiem un kopējo vēja enerģijas potenciālu.

Šobrīd VES būvniecībā jārēķinās ar virkni noteikumu, kas paredz, ka vēja turbīnas nedrīkst izvietot apdzīvotu vietu, kūrorta teritoriju un mikroliegumu tuvumā, tāpat pastāv arī dažādi citi administratīvie šķēršļi, kas būtiski ierobežo vēja parku attīstības iespējas. Nozares pārstāvji uzskata, ka šie aizliegumi ir novecojuši, jo citās Eiropas valstīs jau sen tiek vērtēta projektu reālā ietekme uz vidi un iedzīvotājiem.

Eiropas Vēja enerģijas asociācijas dati liecina, ka Latvijā uzstādītā vēja enerģijas jauda ir viena no zemākajām Eiropā, vēl mazāk vēju izmanto vien Slovākijā, Slovēnijā un Maltā. Šis fakts gan nebūtu uzskatāms par rādītāju vēja trūkumam - projekta attīstītāji apgalvo, ka, veicot regulārus mērījumus, secināts, ka vēja enerģijai Latvijā ir milzīgs potenciāls, tāpēc nav pamata domāt, ka šī resursa izmantošana varētu būt neefektīva. To apliecina arī tuvāko kaimiņvalstu, kurās klimats ir visai līdzīgs, pieredze. Ja raugāmies Lietuvas un Igaunijas virzienā, varam redzēt, ka viņi šo resursu izmanto ļoti aktīvi, un, iespējams, šajā ziņā mums jau kārtējo reizi vajadzētu sekot pārējo Baltijas valstu piemēram. 2017. gada beigās Lietuvas VES uzstādītā jauda bija 493 megavati (MW), savukārt Igaunijas - 310 MW, kas ir attiecīgi 7,4 un 4,6 reizes vairāk nekā Latvijā, kur pērnā gada beigās VES uzstādītā jauda sasniedza 66 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas valdība atbalsta sadarbību ar Latviju kopīga vēja parka izveidē

LETA--BNS, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien pilnvarojusi ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu parakstīt nodomu protokolu par kopīga Latvijas un Igaunijas vēja parka izveidi Rīgas līcī.

Šo projektu paredzēts īstenot līdz 2030.gadam. Plānotā vēja parka jauda būs līdz 1000 megavatiem, gadā tas varēs saražot līdz 3,5 teravatstundām elektroenerģijas, kas nodrošinātu aptuveni 40% no Igaunijas gada patēriņa.

"Kopīgs vēja parks jūrā būs unikāls projekts, kas palīdzēs sasniegt izvirzītos mērķus atjaunīgās enerģijas izmantošanā un pavērs jaunas iespējas turpmākai vēja parku veidošanai jūrā," uzsvēris premjerministrs Jiri Ratass.

Kā norādījis Āss, ir svarīgi šādu vēja parku attīstīt kopīgiem spēkiem, jo tas ļauj piesaistīt pārrobežu projektiem paredzēto Eiropas Savienības finansējumu.

"Tas savukārt palētinās arī citu vēja parku izbūvi reģionā, jo tīkla infrastruktūru varēs izmantot arī citiem projektiem," viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība šonedēļ lems par Latvijas un Igaunijas plāniem Rīgas līcī kopīgi attīstīt vēja parku

LETA, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 2.septembrī uzklausīs Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informāciju par saprašanās memorandu par kopīgu Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projekta īstenošanu.

Iepriekš EM aģentūrai LETA atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu.

Projekta ietvaros plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku. No memoranda teksta izriet, ka abu valstu sadarbības mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas kopīgo atkrastes vēja enerģijas ražošanas teritoriju attīstību un sekmēt atjaunojamās enerģijas pārrobežu ražošanas izveidi un papildu pārvades jaudas.

Ar kopīgu projektu valstis vēlas palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība atbalsta memorandu par Latvijas un Igaunijas sadarbību kopīga atkrastes vēja parka izveidi

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto saprašanās memorandu par kopīgu Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projekta īstenošanu.

Iepriekš EM aģentūrai LETA atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu. Projektā plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku.

No memoranda teksta izriet, ka abu valstu sadarbības mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas kopīgo atkrastes vēja enerģijas ražošanas teritoriju attīstību un sekmēt atjaunojamās enerģijas pārrobežu ražošanas izveidi un papildu pārvades jaudas.

Ar kopīgu projektu valstis vēlas palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Latvijā un Igaunijā. Tāpat iecerēts veicināt turpmākus starpsavienojumus starp abām valstīm, lai atkrastes vēja parkus izmaksu ziņā efektīvi savienotu ar patērētājiem. Ar memoranda parakstīšanu abas valstis paudīs apņemšanos atbalstīt prognozēto darbību turpmāku attīstīšanu un īstenošanu, kā arī veicināt brīvprātīgu sadarbību saskaņā ar pārvaldības un atbalsta struktūru, kas izklāstīta turpmākajos punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums SIA Heavy Cranes, izmantojot Citadele Leasing finansējumu smagās mobilās pacēlājtehnikas iegādei, veiksmīgi attīsta un paplašina pakalpojumu eksportu Skandināvijā un šobrīd būvē vienu no lielākajiem vēja parkiem Norvēģijā, kurā vairāk nekā 35 kilometru garumā plānots uzstādīt 72 vēja ģeneratorus.

Piešķirtā finansējuma apmēru darījuma puses pagaidām neatklāj.

Darbu vienā no topošajiem Norvēģijas lielākajiem vēja parkiem , kas izvietots vairāk nekā 30 km platā kalnu joslā, Latvijas uzņēmums veiks līdz gada beigām netālu no Mušjēnas pilsētas valsts vidienē. Lai arī vēja parks vēl nav gatavs, tā saražotais elektroenerģijas apjoms nākamo 15 gadu nogrieznī jau ir izpirkts.

“Darbs noris sarežģītos un specifiskos apstākļos - vēja ģeneratorus uzstādām kalnu apvidū, kur neaug nedz krūmi, nedz zāle. Topošā parka saražoto elektroenerģiju ir nopircis vietējais alumīnija ražotājs, tādejādi nodrošinot sevi ar vienu trešo daļu no rūpnīcas vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas. Mēs nodrošinām smagu konstrukciju un vēja ģeneratoru detaļu pārvietošana un uzstādīšanu. Vēja ģeneratoru elementi ir apmēram 100 tonnas smagi un tie jāpaceļ 104 metru augstumā – salīdzinājumam, tas ir teju trešdaļa no Latvijas Televīzijas torņa augstuma. Nav daudz uzņēmumu pasaulē, kuriem ir tehnika un iespējas veikt šāda veida darbus,” teic Heavy Cranes valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas atjaunīgās enerģijas ražošanas uzņēmums "Enefit Green" nolēmis līdz 2023.gada sākumam uzcelt Lietuvā jaunu vēja parku "Šilale 2", kura kopējā jauda pārsniegs 43 megavatus.

Projekts, kurā tiks investēti 60 miljoni eiro, paredz uzbūvēt 12 vēja turbīnas ar nominālo jaudu 3,6 megavati. Lēsts, ka jaunais vēja parks gadā varēs saražot aptuveni 160 gigavatstundas elektroenerģijas - gandrīz 14% no uzņēmuma saražotās vēja enerģijas pašreizējā apjoma.

Kā uzsvēris "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass, būtiski, ka šis projekts tiks īstenots sadarbībā ar "Eesti Energia" biznesa klientiem visā Baltijā.

"Uzņēmumi aizvien biežāk grib izmantot vietējo atjaunīgo enerģiju, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, savukārt "Enefit Green" spēj saražot pietiekami daudz zaļās enerģijas," viņš norādījis.

Igaunijas valsts energokompānijas "Eesti Energia" meitasuzņēmumam "Enefit Green" Igaunijas, Latvijas un Polijas tirgos pieder pavisam 22 vēja parki, četras koģenerācijas stacijas, 38 saules elektrostacijas, granulu rūpnīca un hidroelektrostacija. 2020. gadā uzņēmums saražoja kopumā 1,35 teravatstundas elektroenerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts, pēc attīstītāju vārdiem, šobrīd energoefektīvākais industriālais parks Latvijā - 23 000 kvadrātmetrus lielais «Lidostas Parks» Mārupes novada Saleniekos.

Parka projektētājs, būvnieks un attīstītājs ir uzņēmums «PICHE». «Lidostas Parka» izveidē investēti vairāk nekā 12 miljoni eiro, tā būvniecība noritēja pusotru gadu.

SIA «PICHE» valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns norāda: «Pateicoties tam, ka nodrošinām visas būvniecībā nepieciešamās daļas, sākot no arhitektiem līdz apsaimniekotājiem, varam ļaut kompānijām īsā laikā nonākt no idejas līdz telpām.»

«Lidostas Parku» raksturojot maksimāla energoefektivitāte: biroji un noliktavas ir aprīkoti ar LED apgaismojumu, nodrošinot līdz 80% zemākas elektrības izmaksas, un telpās nodrošināta vienmērīga temperatūra visā to augstumā. Parka būvniecībā izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, tā noliktavas īpaši pielāgotas kravu iekraušanai, paletes iespējams noliktavās kraut līdz pat griestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Elīna Dobele: Radot apavus, palīdz zināšanas un prasmes arhitektūrā

Kristīne Stepiņa, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējā pasta ēkā Dobelē atklāts jauns veselības aprūpes centrs, kurai Euroaptieka veikusi apjomīgus atjaunošanas un labiekārtošanas darbus.

Izveidotā veselības aprūpes centra 215 kvadrātmetru plašajās telpās darbosies “MFD Laboratorija”, “MFD Veselības grupas” speciālisti – kardiologs, neirologs, endokrinologs un ķirurgs, kā arī “Monikas Stacēvičas ārsta prakse”, “Ilzes Sproģes ģimenes ārsta un pediatra prakse”, zobārstniecības klīnika “Zobu feja”, “Ivo Končus fizioterapeita prakse”.

“Latvijas reģionu pilsētās trūkst modernu veselības aprūpes centru, kas nozīmē arī ierobežotu pakalpojumu pieejamību. Šāda situācija ir raksturīga arī Dobelē, kur dzīvo gan daudz jaunu ģimeņu, gan vecāka gada gājuma cilvēki. Tāpēc esam patiesi priecīgi pilsētai dot būtisku un nepieciešamu pienesumu veselības aprūpē, kas iedzīvotājiem nozīmē iespēju saņemt speciālistu konsultācijas, laboratoriskos izmeklējumus un vakcināciju tuvu mājām. Jaunizveidotais veselības aprūpes centrs apmeklētājus arī priecēs ar ērtu, patīkamu un drošu vidi. Esam gandarīti, ka īpaši tagad, pandēmijas laikā, esam raduši iespēju izveidot jaunu veselības aprūpes centru un realizēt projektu ar augstu pievienoto vērtību Dobelē,” saka “Euroaptieka” valdes priekšsēdētāja Nataļja Zaharova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieks 2019. gadu noslēdzis ar 62,8 miljonu apgrozījumu

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru