Jaunākais izdevums

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Pārskatu par saimniecisko darbību 2021.gadā AS "Amber Latvijas balzams" vēl nav iesniedzis, taču pēc VID publiskotās informācijas redzams, ka aizvadītajā gadā dzērienu ražotāja samaksāto nodokļu apjoms valsts kopbudžetā palielinājies par 7,8%, sasniedzot 76,52 milj. EUR.

Vērā ņemams nodokļu parāda pieaugums kopš š.g. februāra beigām bijis azartspēļu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, Lursoft izpētījis, ka vēl februārī nozares kopējais nodokļu parāds bija 330,4 tūks.EUR, bet šomēnes tas pieaudzis jau līdz 1,37 milj. EUR. Jānorāda gan, ka uzņēmumu skaits, kuru parāda apjoms pārsniedz 150 eiro, nav palielinājies tik strauji. Ja februārī tādi bija 3 azartspēļu uzņēmumi, tad šomēnes – 4. Nozares nodokļu parāda straujais kāpums gan radies viena uzņēmuma parāda pieauguma rezultātā. Lursoft pētījuma dati parāda, ka SIA "DLV" nodokļu parāda apjoms šogad februārī bija 377,3 tūkst. EUR, bet šobrīd tas palielinājies jau līdz 1,36 milj. EUR.

Covid-19 pandēmijas ierobežojošo pasākumu rezultātā SIA "DLV" 2020.gadā piedzīvoja ievērojamu apgrozījuma kritumu, rādītājam samazinoties no 14,30 milj. EUR 2019.gadā līdz 5,49 milj. EUR. Aizpērno gadu uzņēmums noslēdza ar 2,16 milj. EUR zaudējumiem. Pārskatu par 2021.gadu SIA "DLV" vēl nav iesniedzis. Nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro, SIA "DLV" pēdējos gados reģistrēti regulāri.

Atšķirībā no dzērienu ražošanas, kur nozares kopējais nodokļu parāda apmērs kopš pagājušās vasaras līdz pat šī gada februārim bija praktiski nemainīgs, azartspēļu sektorā tas palielinājies jau kopš aizvadītā gada vasaras, kad Lursoft bija apkopojis datus par nozarēm ar lielāko nodokļu parādu.

Analizējot datus par nodokļu kopējo parādu, nemainīgi līderos atrodas vairumtirdzniecības nozare. Kopš februāra nozares kopējais nodokļu parāda apjoms audzis par 3,2%, sasniedzot jau 109,7 milj. EUR. Kopš aizvadītā gada jūlija nozares uzņēmumu nodokļu parāds palielinājies par 13,25%. Jānorāda, ka kopējais nodokļu parādnieku skaits vairumtirdzniecības nozarē kopš februāra beigām audzis par nepilniem 12%, kas ir vērā ņemams kāpums, jo iepriekš parādnieku kopējā skaita izmaiņas nozarē bijušas nebūtiskas. Lursoft pētījums parāda, ka nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro robežu, reģistrēts ceturtajai daļai no visiem vairumtirdzniecības uzņēmumiem.

Salīdzinot nozarēs reģistrēto uzņēmumu skaitu ar datiem par tajās reģistrēto nodokļu parādnieku skaitu, redzams, ka vairumtirdzniecība nebūt neierindojas pirmajās vietās starp nozarēm, kurās ir augstākais nodokļu parādnieku īpatsvars. Visaugstākais tas ir sabiedriskās ēdināšanas sektorā, kur 150 eiro vai lielāks nodokļu parāds reģistrēts pat 40% no visiem nozares uzņēmumiem. Kopš aizvadītā gada jūlija nodokļu parādnieku skaits nozarē palielinājies. Kopējais ēdināšanas nozares nodokļu parāds sasniedzis 31,15 milj. EUR. Kopš š.g. februāra nozares nodokļu parāds audzis par 3,6%, bet, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju – pat par 24,2%.

Augsts nodokļu parādnieku īpatsvars reģistrēts arī mēbeļu ražošanas, ēku būvniecības nozarēs. Abās nozarēs nodokļu parāds ir aptuveni 37% no visiem nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem. Lursoft aprēķini rāda, ēku būvniecības sektorā kopš februāra beigām nodokļu parāda apjoms audzis par 1,15%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, pieaugums ir par 9,5%. Tikmēr mēbeļu ražošanā nodokļu parāda kāpums šogad bijis straujāks – pēdējo piecu mēnešu periodā tas pieaudzis par nepilniem 9%. Gada laikā pieaugums veido 14,4%. Uzņēmumu skaits mēbeļu ražošanas nozarē, kam reģistrēti nodokļu parādi, kopš š.g. februāra beigām palielinājies par 18%. Kopējais nozares nodokļu parāds šobrīd sasniedz 3 milj. EUR.

Nozares, kurās kopš aizvadītā gada jūlija līdz š.g. februārim bija samazinājies nodokļu parāda apmērs un tas turpinājis sarukt arī turpmākajos 2022.gada mēnešos ir, piemēram, radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide, citu transportlīdzekļu ražošana. Jānorāda, ka šādu nozaru ir salīdzinoši maz. Tā vietā biežāk reģistrēti gadījumi, kad līdz š.g. februārim nozares nodokļu parāda apmērs samazinājās, taču turpmākajā periodā tas audzis. Šāda situācija ir reģistrēta jau iepriekšminētajā farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošanā, arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē, arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā.

Plašsaziņas līdzekļos jau vēstīts, ka ražošanas sektoru būtiski ietekmējis ievērojamais resursu cenu kāpums. Medijos par to visbiežāk izteikušies pārtikas ražošanas sektorā strādājošie uzņēmumi, kuri vērš uzmanību uz iedzīvotāju pirktspējas mazināšanos un brīdina, ka preču cenu pieaugums sagaidāms arī turpmāk. Lursoft izpētījis, ka pārtikas produktu ražošanas uzņēmumu nodokļu parāds kopš februāra audzis par 13,7%, sasniedzot 10,8 milj. EUR. Iepriekš, kopš pagājušā gada jūlija līdz februārim, bija vērojams neliels nodokļu parāda kritums. Vienlaikus jānorāda, ka kopējais parādnieku skaits pārtikas ražošanas nozarē kopš februāra audzis par 6%. Nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, š.g. jūlijā bija 26% no visiem nozarē strādājošajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,096 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kā arī par 4,9% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada jūlija sākumā bija 575,457 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,594 miljonus eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 212,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.jūlijā veidoja 56,1% no kopējās parādu summas jeb 614,389 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,019 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu

Edgars Korsaks-Mills, Elektrum elektromobilitātes eksperts, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru