Finanses

Finanšu tirgus satriec brīdinājums par procentlikmju celšanu inflācijas iegrožošanai

LETA--AFP, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka, turpinoties kritumam, ko izraisīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela piektdien paustais brīdinājums par jaunām procentlikmju celšanām ar mērķi iegrožot inflāciju.

Volstrītas indeksi kritās par apmēram 1%, lai gan tirdzniecības sesijas sākumā bija nedaudz pieauguši. Kritās arī Londonas un Parīzes biržu indeksi, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,5%.

Akciju tirgos lielākoties bijis kritums kopš piektdienas, kad Pauels savā runā Džeksonhoulas ekonomikas forumā pauda gatavību cīņā pret inflāciju turpināt stingru monetāro politiku, atzīstot, ka tas būs sāpīgi gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. "Taču nespēja atjaunot cenu stabilitāti nozīmētu daudz lielākas sāpes," uzsvēra Pauels.

Viņa izteikumi bija trieciens finanšu tirgiem, kas pēdējās nedēļās bija piedzīvojuši kāpumus, jo vāji ekonomikas dati un mērena cenu pieauguma palēnināšanās bija uzkurinājuši cerības, ka FRS kļūs mērenāka procentlikmju celšanā un varētu nākamgad sākt to pazemināšanu.

Centrālās bankas visā pasaulē mēģina iegrožot patēriņa cenas, kas ir pieaugušas, kopš februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā.

Gada inflācija Vācijā augustā palielinājusies līdz 7,9% salīdzinājumā ar 7,5% jūlijā, liecina valsts statistikas biroja jaunākie dati. Spānijā gada inflācija augustā samazinājās līdz 10,4%, samazinoties degvielas cenām, tomēr tā vēl arvien ir augsta elektroenerģijas un pārtikas cenu kāpuma dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB), kas jūlijā pacēla procentlikmes, izdarot to pirmoreiz vairāk nekā 10 gadu laikā, var to izdarīt vēlreiz nākamnedēļ.

Naftas cenas otrdien kritās, ko noteica bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās ietekmi uz jēlnaftas pieprasījumu un par jauniem Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā, kas ir svarīgs naftas patēriņa tirgus.

Dabasgāzes cenas Eiropā kritās pēc Vācijas kanclera Olafa Šolca izteikumiem, ka Vācijas valdības pasākumi, lai nodrošinātu gāzes piegādes ziemas periodā, ir sagatavojuši Berlīni turpmākiem Krievijas gāzes piegāžu samazinājumiem.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average " otrdien kritās par 1,0% līdz 31 790,87 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,1% līdz 3986,16 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,1% līdz 11 883,14 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,9% līdz 7361,63 puktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pieauga par 0,5% līdz 12 961,14 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 6210,22 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 5,5% līdz 91,64 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 5,5% līdz 99,31 dolāram par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 0,9972 līdz 1,0024 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,1709 līdz 1,1661 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 138,68 līdz 138,66 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,38 līdz 85,95 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, investoriem nervozi gaidot ASV inflācijas datu publicēšanu šonedēļ.

Ja trešdien publicējamie ASV patēriņa cenu dati pārsniegs analītiķu prognozes, fondu tirgi var pieredzēt investoru atbrīvošanos no akcijām, brīdināja analītiķi.

Inflācija jau ir augstākajā līmenī pēdējo 40 gadu laikā, un pieaug bažas, ka pasaules galveno centrālo banku lēmumi par procentlikmju tālāku paaugstināšanu var aiziet par tālu un novest pie globālās ekonomikas recesijas.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonas pēdējās dienās ir uzsvērušas, ka ir gaidāmas jaunas procentlikmju celšanas inflācijas iegrožošanai. Domājams, ka FRS septembrī paziņos par jaunu procentlikmju paaugstināšanu par 0,75 procentpunktiem, izdarot to trešoreiz pēc kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā - Latvijā tā varētu sasniegt pat 25 %

Db.lv, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%.

ECB padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5%. Arī abas šīs likmes palielinātas par 0,75 procentpunktiem.

Tas ir lielākais procentlikmju paaugstinājums ECB vēsturē.

"Šis būtiskais solis pietuvina pāreju no līdzšinējā ļoti stimulējošo monetārās politikas procentlikmju līmeņa uz tādu procentlikmju līmeni, kas vidējā termiņā veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos ECB 2% mērķa līmenī," norādījusi padome.

Naudas drukāšana iedzinusi pasauli dziļos parādos 

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi...

"Balstoties uz pašreizējo novērtējumu, padome sagaida, ka vairākās turpmākajās sanāksmēs tiks turpmāk paaugstinātas procentlikmes, lai mazinātu pieprasījumu un nodrošinātos pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku," teikts padomes paziņojumā.

"Inflācija joprojām ir pārāk augsta, un iespējams, ka tā ilgstoši pārsniegs mērķa līmeni," brīdina padome.

Gada inflācija eirozonā jūlijā palielinājusies līdz rekordaugstam līmenim - 9,1%, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

"Strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas, pieprasījuma spiediens dažos sektoros saistībā ar tautsaimniecības atkalatvēršanos, kā arī piegādes traucējumi joprojām nosaka inflācijas kāpumu," konstatē padome.

Jau ziņots, ka iepriekšējā sēdē 21.jūlijā ECB padome nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju nolēma īstenot pirmo procentlikmju paaugstinājumu 11 gadu laikā.

ECB ceturtdien publiskoja arī jaunākās makroekonomikas prognozes. Tās liecina, ka inflācija eirozonā būs vidēji 8,1% 2022.gadā, 5,5% 2023.gadā un 2,3% 2024.gadā.

"Pēc kāpuma 2022.gada pirmajā pusgadā jaunākie dati liecina, ka eirozonas tautsaimniecības izaugsmes temps būtiski samazinājies, un gaidāms, ka šā gada atlikušajos mēnešos un 2023.gada pirmajā ceturksnī tautsaimniecībā iestāsies stagnācija," norāda padome.

"Ļoti augstās enerģijas cenas samazina iedzīvotāju ienākumu pirktspēju, un, lai gan piegādes problēmas mazinās, tās joprojām ierobežo tautsaimniecības aktivitāti. Turklāt nelabvēlīgā ģeopolitiskā situācija, īpaši Krievijas nepamatotā agresija pret Ukrainu, mazina uzņēmumu un patērētāju pārliecību," sacīts padomes paziņojumā.

ECB jaunākās prognozes paredz eirozonas ekonomikas izaugsmi par 3,1% 2022.gadā, par 0,9% 2023.gadā un par 1,9% 2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV un Eiropas dažādās cīņas ar inflāciju: kas kapitulēs pirmais?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 2%.

ECB padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 2,25%. Arī abas šīs likmes palielinātas par 0,75 procentpunktiem.

Šīs likmes būs spēkā no 2.novembra.

Līdz ar to ECB padome nolēmusi paaugstināt šīs trīs likmes par 0,75 procentpunktiem jau otro sanāksmi pēc kārtas. Iepriekšējo reizi šāds lēmums tika pieņemts sēdē 8.septembrī. Savukārt pirms tam sēdē 21.jūlijā padome nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju nolēma īstenot pirmo procentlikmju paaugstinājumu 11 gadu laikā, likmes paaugstinot par 0,5 procentpunktiem.

"Veicot trešo būtisko monetārās politikas procentlikmju paaugstināšanu pēc kārtas, padome panākusi ievērojamu progresu attiecībā uz stimulējošo monetārās politikas pasākumu pārtraukšanu," norādīts pēc sanāksmes publiskotajā padomes paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenā bāzes procentlikme no šodienas pieaug par 0,75 procentpunktiem - līdz 2%.

ECB padomes sēdē 2022.gada 27.oktobrī tika nolemts no 2.novembra palielināt arī noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 2,25%. Abas šīs likmes palielinātas arī par 0,75 procentpunktiem.

Līdz ar to ECB padome nolēma paaugstināt attiecīgās likmes par 0,75 procentpunktiem otro sanāksmi pēc kārtas. Iepriekšējo reizi šāds lēmums tika pieņemts sēdē 8.septembrī. Savukārt pirms tam sēdē 21.jūlijā padome nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju nolēma īstenot pirmo procentlikmju paaugstinājumu 11 gadu laikā, likmes paaugstinot par 0,5 procentpunktiem.

"Veicot trešo būtisko monetārās politikas procentlikmju paaugstināšanu pēc kārtas, padome panākusi ievērojamu progresu attiecībā uz stimulējošo monetārās politikas pasākumu pārtraukšanu," norādīts pēc sanāksmes publiskotajā padomes paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka, akciju tirgiem gaidot svarīgu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju celšanu pēc prognozēm, ka tās varētu tikt paceltas straujāk, nekā bija gaidāms.

Tirgos ir valdījis satraukums, kopš piektdien publicēti ASV valdības dati parādīja, ka ASV patēriņa cenas maijā kāpušas par 8,6% salīdzinājumā ar 2021.gada maiju, kas ir straujākais patēriņa cenu kāpums kopš 1981.gada decembra. To sekmēja energoresursu un pārtikas cenu palielināšanās, tostarp kara Ukrainā dēļ.

Investori gaida FRS trešdienas sanāksmi. FRS bija devusi signālus par plāniem trešdien pacelt procentlikmes par 0,5 procentpunktiem, tomēr ir prognozēta to pacelšana par 0,75 procentpunktiem.

"Izskatās, ka [procentlikmes] tiks paceltas par 75 bāzes punktiem. Mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes, ka FRS gribētu precizēt šo prognozi. Faktiski, ja FRS paliktu pie [procentlikmju] pacelšanas par 50 bāzes punktiem, tirgus varētu būt vīlies," sacīja "LPL Financial" galvenā akciju stratēģe Kvinsija Krosbija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē pirmdien mainījās dažādos virzienos pirms šonedēļ gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikas sanāksmes, investoriem cerot, ka FRS piebremzēs savus procentlikmju paaugstināšanas plānus.

Akciju cenas Eiropā pārsvarā pieauga, bet Parīzes biržas indekss saruka pēc ziņām par rekordaugstu eirozonas inflāciju un ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Volstrītā akciju cenas kritās.

"Ir gaidāms, ka tirgus nestabilitāte saglabāsies augsta visu nedēļu, jo investoriem ir daudz ko apdomāt," sacīja "ActivTrades" analītiķis Pjērs Verē.

Investori bija cerīgi noskaņoti, pateicoties ziņām, ka ASV centrālā banka varētu piebremzēt procentlikmju celšanu, ko tā veic ar mērķi iegrožot augsto inflāciju. Ir gaidāms, ka FRS trešdien paziņos par bāzes procentlikmes pacelšanu par 0,75 procentpunktiem, izdarot to ceturto reizi pēc kārtas.

Citas centrālās bankas pēdējā laikā ir izrādījušas gatavību pāriet uz mazāk strauju procentlikmju paaugstināšanu, tomēr ir gaidāms, ka Anglijas Banka ceturtdien atkal ievērojami pacels procentlikmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc ASV inflācijas datu publicēšanas, britu mārciņas vērtība kāpa, bet Japānas jenas vērtība sasniedza vairāku gadu desmitu zemāko līmeni.

Gada inflācija ASV septembrī samazinājusies līdz 8,2% salīdzinājumā ar 8,3% augustā, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas septembrī pieaugušas par 0,4% pēc augustā fiksētā 0,1% kāpuma. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,2%.

Šie dati ir jaunākā pazīme, ka inflācija aizvien vairāk iesakņojas ASV ekonomikā, neraugoties uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbībām inflācijas iegrožošanai.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šie inflācijas dati radīja vilšanos, tomēr nebija šokējoši, ņemot vērā citus ekonomikas ziņojumus pēdējā laikā.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un citām valūtām pieauga, medijiem izsakot pieņēmumu, ka valdība varētu apcirpt savus fiskālo stimulu plānus un palielināt uzņēmumu nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt,ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vaitie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Par to prāto Andrejs ŽDANS – gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs;šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.

MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības

Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tās apmērs Latvijā ir salīdzināms ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemottos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki – uzskata Andrejs Ždans.

Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējoparādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet irjāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcībām, par to “helikopterunaudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas tempssasniedz rekordlielus rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc prognozēm par OPEC naftas ieguves apjoma samazināšanu, savukārt akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās palielinājās, jo vāji ASV ekonomikas dati vairoja cerības, ka centrālās bankas varēs piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu.

Investorus ir padarījušas nervozus bažas par to, ka augošas procentlikmes, kuru mērķis ir iegrožot inflācijas kāpumu, var izraisīt ekonomikas recesiju. ANO ir aicinājusi centrālās bankas palēnināt procentlikmju paaugstināšanu, citādi tās riskēs ar pasaules iegrūšanu ilgstošā stagnācijā.

ASV ražošanas dati, kas liecina par cenu spiediena samazināšanos un pieprasījuma kāpuma palēnināšanos, palīdzēja uzlabot tirgus noskaņojumu cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu atteikties no agresīvas procentlikmju celšanas.

Akciju cenas Eiropas biržās pieauga, sekojot šādai tendencei Volstrītā. Volstrītas indeksi gan pieauga par vairāk nekā 2%, bet Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās robežās no 0,2% līdz 0,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kāpums var novest pie tikpat strauja pirktspējas krituma, kam sekos recesija

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību viedi izmantot stimulējošas fiskālās politikas iespējas un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu sabiedrībai, ievērojot stingrus kritērijus.

Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 18 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

Krievijas agresija Ukrainā un sekojošās sankcijas šobrīd ir kļuvušas par lielāko draudu Latvijas un arī visas pasaules ekonomiskajai attīstībai. Karš palēninās pasaules ekonomisko izaugsmi un palielinās inflāciju. Pašlaik tiek prognozēts, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022. gadā būs 2,7% gan Eiropas Savienībā (ES), gan eirozonā, salīdzinot ar ziemā prognozēto 4,0% pieaugumu. Savukārt inflācijas prognozes ir augstākās ES vēsturē. ES inflācija 2022. gadā tiek prognozēta 6,8% apmērā pret ziemā prognozēto 3,9%, bet eirozonā - 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jenas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās līdz jaunam 32 gadu zemākajam līmenim, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas paziņojuma par demisiju. Akciju cenas Volstrītā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

Jenas vērtība pret dolāru kritās līdz zemākajam līmenim kopš 1990.gada augusta, atspoguļojot Japānas Bankas piekāpīgo monetāro politiku pretstatā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvajām procentlikmju celšanām.

Analītiķi uzskata, ka jenas vērtības kritums turpināsies, kamēr abu centrālo banku politika atšķirsies. Ir gaidāmi jauni FRS lēmumi par procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot straujo inflācijas kāpumu.

Tirgi fokusējās arī uz Lielbritāniju, kur premjerministre Liza Trasa paziņoja par demisiju pēc 44 dienu ilgas atrašanās amatā, kas ir īsākā valsts vēsturē. Valdošā Konservatīvā partija plāno drīzu balsojumu par jauno partijas līderi un valsts premjerministru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cīņā ar inflāciju Vācija plāno desmit miljardu eiro vērtus atbalsta pasākumus

LETA--AFP, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija piedāvās nodokļu atvieglojumus desmit miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu strādājošajiem pārvarēt patēriņu cenu kāpuma negatīvo ietekmi, trešdien paziņoja valsts finanšu ministrs Kristiāns Lindners.

Šī atbalsta pakete paaugstinās ar nodokli neapliekamo bāzi, kā arī paaugstinās līmeni, no kura tiks piemērota augstākā ienākuma nodokļa likme 42% apmērā. Ģimenes iegūs arī lielākus nodokļu atvieglojumus par apgādājamiem bērniem.

Lindners norāda, ka šo pasākumu mērķis ir galvenokārt palīdzēt strādājošajiem, kuri saskārušies ar augstāku nodokļu slogu, jo saņēmuši algu paaugstinājumus cīņā ar inflācijas kāpumu.

Ministrs skaidro, ka bez atbalsta pasākumiem no 2023.gada janvāra augstākam nodokļu slogam tiktu pakļauti 48 miljoni vāciešu.

Vācijas valdība jau iepriekš ieviesa pasākumus inflācijas iegrožošanai, piemēram, samazinot degvielas nodokļus un iesaldējot sabiedriskā transporta biļešu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Avārijas bremzēšanas režīms?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 28.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. ECB nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras.

Vienlaikus eiro zonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…

Ar procentu likmju celšanu vismaz daļēji tiek bremzēts patēriņš, gan bremzējot pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, gan, diemžēl, mazinot arī esošo kredītņēmēju maksātspēju. Risks šajā gadījumā ir pārāk strauja pieprasījuma bremzēšanās, iespējamā situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū un ekonomikas pārāk strauja atdzišana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB nemaina bāzes procentlikmi un samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes

LETA--AFP, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas īstenotais iebrukums Ukrainā.

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 2,8%, nevis 3,7%, kā tika lēsts martā.

Savukārt 2023.gadam banka eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi no 2,8% līdz 2,1%.

ECB arī lēš, ka 2024.gadā eirozonas ekonomika palielināsies par 1,6%.

Ukrainas karš negatīvi ietekmē tirdzniecību, izraisot izejmateriālu deficītu, kā arī veicina enerģijas un preču cenu kāpumu, norāda banka.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad veidos 6,8%, nevis 5,1%, kā tika prognozēts iepriekš.

Tikmēr nākamgad un 2024.gadā inflācija veidos attiecīgi 3,5% un 2,1%, liecina ECB aplēses.

Tāpat ECB ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, taču paziņoja, ka plāno likmju paaugstināšanu jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Norāda uz būtiskiem riskiem tautsaimniecības attīstībai

Db.lv, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, investoriem ņemot vērā centrālo banku mēģinājumus iegrožot inflāciju, turpinot paaugstināt procentlikmes.

Eiro vērtība pret ASV dolāru un Japānas jenu pieauga dienu pēc tam, kad Vācijas centrālās bankas vadītājs Joahims Nāgels lika saprast, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās celt bāzes procentlikmi.

Investori pasaulē gaida ASV patēriņa cenu datus par augustu, kurus paredzēts publicēt otrdien. Ir gaidāms, ka šajos datos ASV gada inflācija samazināsies līdz 8%, kas tomēr ir ievērojami vairāk par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) mērķi - 2%.

Domājams, ka šie dati neatturēs FRS no procentlikmju paaugstināšanas par 0,75 procentpunktiem, kas ir gaidāma nākamnedēļ un būs trešā secīgā procentlikmju paaugstināšana šādā apmērā.

ECB pagājušajā nedēļā paaugstināja bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem, kas ir lielākais procentlikmju paaugstinājums ECB vēsturē. Ir gaidāms, ka ECB spers līdzīgu soli bankas politikas sanāksmē oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība trešdien atkal pārsniedza paritāti pret ASV dolāru, dolāra vērtībai pret citām svarīgajām valūtām sarūkot bažās par ASV ekonomikas stāvokli un lēnākas procentlikmju paaugstināšanas perspektīvām.

Eiro vērtība pārsniedza dolāra vērtību pirmoreiz kopš septembra vidus, un to veicināja arī prognozes, ka Eiropas Centrālā banka ceturtdien veiks lielu procentlikmju paaugstināšanu.

Dolāra vērtība kritās pēc "vairākiem negatīvu [ASV] ekonomikas datu kopumiem, kas publicēti kopš nedēļas sākuma," atzīmēja "ActivTrades" vecākais analītiķis Rikardo Evandželista.

Negatīvos ekonomikas datus apsveica investori, jo tie paver iespēju, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) var palēnināt procentlikmju paaugstināšanu vai to izbeigt ātrāk.

Akciju cenas Volstrītā, kas iepriekšējās trīs dienas bija kāpušas cerībās uz mērenāku FRS politiku, trešdien pārsvarā kritās pēc "Boeing", "Microsoft" un "Alphabet" sliktiem peļņas rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mājokļa kredīti Latvijā kļūs dārgāki?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā patēriņa cenas Eiropā pieaugušas tādos tempos kā iepriekšējos astoņos pirms-pandēmijas gados kopā. Tas liek Eiropas Centrālai bankai (ECB) domāt risinājumus, kā cīnīties ar inflāciju, kāda mūsu monetārās savienības vēsturē vēl nav piedzīvota.

Cik agresīvi ir ECB plāni inflācijas apkarošanai, un vai šo plānu dēļ jau drīzumā Latvijā par mājokļa kredītiem būsim spiesti maksāt vairāk?

Inflācija sit pušu rekordus

Kopš 2012. gada un līdz pat pandēmijas sākumam eirozonas iedzīvotāji ir pieraduši dzīvot bez manāmas inflācijas. Minētajā periodā, proti, 8 gadu laikā patēriņa cenas pieauga par nepilniem 9 %. Tas ir gandrīz tikpat cik pēdējo 12 mēnešu laikā. Maijā patēriņa cenu pieaugums eirozonā gada griezumā pārsniedza 8%, uzstādot jaunu inflācijas rekordu monetārās savienības vēsturē. Vācijā inflācija maijā ir bijusi augstākā kopš 70. gadiem.

ASV mājokļu tirgus sāk nopietni atdzist. Kādas var būt sekas? 

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus...

Kaut arī energoresursu un pārtikas cenas joprojām ir galvenais inflācijas dzinējspēks eirozonas valstīs, pēdējo mēnešu laikā straujāk aug cenu spiediens arī citās, no resursu cenām tieši neatkarīgās preču un pakalpojumu kategorijās. Inflācija kā parādība var iesakņoties ekonomikā un cilvēku prātos. Neko nedarot, tas savukārt draud ar noturīgāku inflāciju nākotnē un dzīves līmeņa kritumu.

Pirmā likmju celšana vairāk nekā 10 gadu laikā

Eiropas Centrālā banka (turpmāk – ECB) pēdējā desmitgadē ir pieradusi cīnīties ar izteikti zemu, nevis augstu inflāciju. Tādēļ tā līdz pēdējām ignorēja inflācijas draudu nozīmīgumu ekonomikai. Karadarbības sākums Ukrainā un atbilstošs resursu cenu lēciens pastiprināja pēc-pandēmijas inflācijas spiedienu, un lika arī ECB sākt skatīties ierobežojošās monetārās politikas virzienā. Lai apkārotu rekordaugsto inflāciju, ECB sākusi gatavot augsni pirmajai likmju pacelšanai vairāk nekā 10 gadu laikā pat par spīti prognozētai ekonomikas bremzēšanai reģionā.

Spriežot pēc ECB pārstāvju atziņām, pirmās divas eiro likmju pacelšanas varētu notikt jau šā gada jūlijā un septembrī. Ar to negatīvo likmju ēra eirozonas vēsturē varētu noslēgties. Kopā ar ECB bāzes likmēm, augs arī citas likmes, kas tieši ietekmē privātos aizņēmējus monetārajā savienībā, tostarp arī Euribor – starpbanku procentu likme, kas veido daudzu kredītu mainīgo daļu. Kredīti kopumā kļūs dārgāki, ierobežojot pieprasījumu un caur to arī inflāciju. Valdībām, lai aizņemtos naudu finanšu tirgū, jau tagad ir jāmaksā vairāk.

Ikmēneša mājokļa kredītu maksājums varētu pieaugt līdz pat 10 - 20 %

Kopumā eirozonā vairāk nekā puse no komercbanku izsniegtajiem kredītiem iekļauj mainīgo daļu, kas ir tieši atkarīga no ECB monetārās politikas virziena. Taču hipotekārajiem kredītiem šādu kredītu īpatsvars eirozonā ir daudz zemāks, turklāt pēdējos gados tas veidoja ne vairāk kā 15-20% no jaunajiem kredītiem. Eirozonas Ziemeļvalstīs, tostarp Baltijā un Somijā, situācija ir citādāka – pārsvarā visi hipotekārie kredīti iekļauj arī mainīgo daļu. Ja Euribor likme kļūs pozitīva, kredītu apkalpošanas izmaksas šajās valstīs varētu augt net tikai jaunajiem hipotekāriem aizņēmējiem, bet arī esošajiem.

Kamēr Euribor likme kopš 2015. gada pēdējo 10 gadu laikā turējās negatīvajā zonā, arī aizņēmēji mainīgajai likmes daļai varēja nepievērst uzmanību. Tā tika pielīdzināta nullei. Ja Euribor likme pieaugs līdz 1%, ikmēneša maksājums par hipotekāro kredītu ar atlikušo termiņu ap 20 gadiem varētu pieaugt par vidēji 10 %, ar termiņu ap 10 gadiem – par vidēji 5 %. Pēc paredzamās ECB depozīta likmes pacelšanas līdz 0 % apgabalam no -0.5 % patlaban, ECB monetārā kursa tālākā trajektorija pagaidām nav skaidra. ECB pie paveiktā varētu neapstāsties. Finanšu tirgus dalībnieki patlaban prognozē, ka ECB turpinās celt likmes un 3 mēnešu Euribor likme šā gada beigās varētu pietuvoties 1%, bet tuvāko divu gadu laikā nostabilizēsies 1.5 - 2.0 % līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām.

Pozitīvo noskaņojumu tirgos nemazināja arī tas, ka Ķīna noliedza pieņēmumus par tās stingrās Covid-19 ierobežošanas politikas mīkstināšanu.

Akciju cenas Volstrītā kāpa dienu pirms tam, kad ASV otrdien notiek vidustermiņa vēlēšanas, kurās tiek izraudzīti visi Pārstāvju palātas locekļi un trešdaļa senatoru, kā arī dažāda ranga amatpersonas pavalstu un vietējā līmenī.

Šajās vēlēšanās uz spēles ir likta kontrole pār Kongresu un prezidenta Džo Baidena iespējas atlikušajos divos gados Baltajā namā īstenot savas iekšpolitikas un sociālās politikas ieceres.

ASV dolāra vērtība pret britu mārciņu un pret eiro kritās, turpinot pagājušās piektdienas tendenci valūtu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pārsvarā krītas bažās par inflāciju un Eiropas gāzes problēmām

LETA--AFP/AP, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, aktualizējoties bažām par gāzes piegādēm Eiropai un Ukrainas militāro konfliktu, kuras papildināja bažas par centrālo banku pasākumiem cīņai pret inflāciju.

Volstrītā akciju cenas sākumā pieauga, bet vēlāk saruka, investoriem paredzot agresīvākas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbības inflācijas iegrožošanai.

"Ir maz šaubu, ka nestabilitāte ir šeit uz palikšanu, un nervi ir saspīlēti, centrālajām bankām darot visu iespējamo cīņai pret inflāciju," sacīja "AJ Bell" analītiķis Denijs Hjūsons.

"Ir arī liels saspīlējums saistībā ar Krievijas mēģinājumiem anektēt Ukrainas daļas, kā arī satraukums par gāzes piegādēm pēc tam, kad izrādījās, ka cauruļvads ["Nord Stream"], pa kuru tiek piegādāta gāze no Krievijas uz Eiropu, ir bojāts," viņš piebilda.

Dabasgāzes cenas Eiropā pēc ziņām par noplūdēm no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" pieauga par apmēram 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūgtas, bet vai zāles?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība monetārās politikas sapulcē 8. septembrī nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas.

Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos.

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 1,25% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75...

Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes (Ilustrācija 4). Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz 8,1%).

Pateicoties pozitīviem pārsteigumiem pirmā pusgada ekonomikas datos, IKP rādītāja prognozi šim gadam ECB paaugstināja uz +3,1%, bet sakarā ar energoresursu piegādes izaicinājumiem, augsto inflāciju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos, IKP prognoze 2023. gadam pazemināta uz +0,9%. Recesija nākamgad ECB skatījumā paredzama tikai sliktākā scenārija gadījumā, ja būs problēmas ar energoresursu sagādi komplektā ar aukstu ziemu.

Secinājumi kredītiem:

Šeit arī adekvāts ir jautājums, vai likmju celšana ir rūgtas zāles pret inflāciju, jo rūgtums kredītu procentu maksājumos ir, bet zemāku inflāciju tuvākā laikā nesola. Bet viens ir skaidrs, tik zemas kredītu izmaksas, kā iepriekšējos astoņos gados, mēs tuvākajos gados nepiedzīvosim (ja vispār vēl kādreiz piedzīvosim). ECB ir uz procentu likmju celšanas ceļa, no kura nost doties tā pagaidām neplāno.

Attiecībā uz turpmākiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB vadītāja preses konferencē precīzāku informāciju nesniedza, vienīgi solot paaugstinājumus nākamajās vienā līdz četrās sanāksmēs (šādu atbildi preses konferencē no ECB vadītājas “izvilka” žurnālisti) un lēmumi tiks pieņemti balstoties uz aktuālajiem datiem. Nākamā ECB sapulce ir 27. oktobrī un kārtējais procentu likmju paaugstinājums izskatās gandrīz garantēts, kas nozīmē turpmāku procentu likmju izmaksu pieaugumu kredītiem, bet izmaksu pieauguma temps var arī mazināties. Tā kā lielāko daļu no iepriekšējām procentu likmju nākotnes prognozēm var izmest miskastē, tad nav liela jēga atkal mēģināt minēt cik tieši pieaugs maksa par kredītiem.

Mierinājumam var minēt, ka no tirgū redzamajām cenām izskatās, ka šobrīd tirgus signalizē par 3 mēnešu Euribor likmes došanos 2,5% virzienā (8. septembrī 3 mēnešu Euribor likme bija 0,836%), kas ir zemāks līmenis, nekā, piemēram, sagaidāmais ASV dolāra procentu likmju kāpums. Noteikti jāņem arī vērā, ka tirgus signāli līdz šim nekad nav bijuši precīzi, jo vēl pavasarī neviens tā īsti neprognozēja likmju došanos pāri 1,5%.

No šodienas 0,836% sadārdzinājuma prognoze 3 mēnešu Euribor likmei ir aptuveni vēl 1,6% un 100 tūkstošu eiro kredītam procentu maksājumus gada laikā tas sadārdzinātu par aptuveni 1622 eiro (~135 eiro mēnesī), ja netiek atmaksāta pamatsumma. Bet tā kā Latvijā pārsvarā ikmēneša maksājumos būtisku daļu sastāda arī kredīta pamatsummas atmaksa, tad procentu izmaksu pieauguma prognoze eiro izteiksmē ir mazāka. Šie ir cipari, kuri varētu nākt klāt tam sadārdzinājumam, kurš jau ir piedzīvot līdz šim. Bet tā kā kredītu nosacījumi un piemērotās procentu likmes ir tik dažādas, arī rezultāti katram kredīta ņēmējam ir atšķirīgi.

Kādi vēl secinājumi:

Tirgū ir pozitīvas eiro procentu likmes, kas liks atdzīvoties sen piemirstajam depozītu tirgum. Līdzīgi, kā ne uzreiz, un ne visiem, tika piemērotas negatīvas procentu likmes, arī ar pozitīvu procentu likmju laukā vēl paies kāds laiciņš, kamēr tās sāks būtiski ietekmēt tirgu.

Noskaņojuma indeksu pasliktināšanās, augstā inflācija un augošas procentu likmes palielina risku. Tā kā naudas cenai nosacīti ir divas komponentes – pašizmaksa un riska cena, tad tirgū iespējams arī jaunu kredītu izmaksu “paātrinājums”, jo aug abas iepriekš pieminētās komponentes.

Lai arī pēdējos mēnešos mājsaimniecību noguldījumu apjomu pieaugums bremzējas, tas tomēr joprojām ir pieaugums un nozīmē to, ka ekonomika var pārdzīvot inflācijas un procentu likmju pieauguma kombināciju. Latvijas lielākais izaicinājums nav priekšā gaidāmā ziema, kuru matemātiski rēķinot var pārdzīvot, bet gan pēdējos gados pieaugusī plaisa starp mājsaimniecībām ar augstiem un zemiem ieņēmumiem. Arī ECB atzīst, ka nepieciešams mērķēts atbalsts tiem, kurus vissmagāk skar rekorda augstais inflācijas līmenis.

Lai arī rūgtums sajūtams jau tagad, cerams, ka ECB “zāles” sekmīgi tiks galā ar inflācijas līmeņa samazināšanu, jo augsta inflācija ir nevēlama “slimība”. Diemžēl procentu likmju celšana (un arī naudas apjoma regulēšana) ir vienīgās “zāles”, kuras ECB var dot, bet pār energoresursu tirgus peripetijām ECB varas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru