Ekonomika

FM iestājas pret aizliegumu Latvijā tirgot šķidrumus e-cigaretēm

Db.lv, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Veselības ministrijas priekšlikumu aizliegt Latvijas tirgū elektronisko cigarešu šķidrumus, to sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus - norādīts ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Parlamentārā sekretāre deputātiem norādījusi, ka, “ieviešot šādu aizliegumu, valsts budžetā netiks iekasēti ievērojami akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. Vadoties no 2022. gada vienpadsmit mēnešu datiem, tie kopumā gadā varētu veidot apmēram 10 milj. eiro, kā arī palielināsies šo produktu pārrobežu tirdzniecība, kas ir legāla darbība, tādēļ nav kontrolējama un nelegālā aprite, kas prasītu papildu valsts budžeta izdevumus kontroles procedūru izstrādei un pasākumu veikšanai, un veltīgi būs iztērēti valsts līdzekļi, ieviešot jauno akcīzes preču deklarēšanu un marķēšanu ar akcīzes nodokļa markām”.

Šobrīd otrajam lasījumam Saeimā tiek gatavoti grozījumi “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā". Ja deputāti nobalsotu par Veselības ministrijas normu ieviešanu, tad Latvijā tiktu aizliegts laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kuru sastāvā ir aromatizētāji, mentols, kā arī citas piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu.

K. Ploka norādījusi, ka “pēc Finanšu ministrijas rīcībā esošās informācijas praktiski visi Latvijas tirgū pieejamie elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamie šķidrumi satur aromatizētājus. Elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu gadījumā arī tabakas garša tiek uzskatīta par aromatizētāju, jo produkts nesatur tabaku. Bez aromatizētājiem tirgū ir pieejamas tikai tādas elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu sastāvdaļas kā propilēnglikols, glicerīns un nikotīns. Tā kā Latvijā visas sastāvdaļas elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanai tiek uzskatītas par beznikotīna šķidrumiem, tad, aizliedzot aromatizētājus, tiks aizliegti visi elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamie šķidrumi un arī paši aromatizētāji, ieskaitot tabakas garšu”.

Finanšu ministrijas ieskatā lēmums aizliegt laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, nonākšot pretrunā 2020. gada nogalē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pieņemtajam lēmumam, kad ar deputātu vairākumu netika atbalstīts priekšlikums šo produktu tirdzniecības aizliegšanai, bet tā vietā Saeimā tika atbalstīts priekšlikums akcīzes nodokļa likmes noteikšanai un kontrolētai šo preču aprites noteikšanai.

Kā norādījusi K. Ploka, “ Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmes elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam izmaiņām un jauna akcīzes preču veida elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļu ieviešanu no 2021. gada 1. janvāra liecina, ka ir būtiski palielinājies legālam patēriņam nodoto elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma un to sagatavošanas sastāvdaļu apjoms – 2022. gada vienpadsmit mēnešos – par 1,8 reizēm salīdzinājumā ar 2021. gada 11 mēnešu datiem. Savukārt, aprēķinātais akcīzes nodoklis par elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu un to sagatavošanas sastāvdaļām 2022. gada vienpadsmit mēnešos ir 6,7 milj. eiro, kas 2,4 reizes pārsniedz 2021. gada attiecīgā perioda ieņēmumus”.

Ministrija secinājusi, ka 2022.gadā ir palielinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā, galvenokārt, tieši jaunu produktu aplikšanas ar akcīzes nodokli dēļ. Tabakas likuma pieņemšanas gaitā Finanšu ministrija Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai jau esot paudusi viedokli, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs grūti izkontrolēt minēto produktu tirdzniecību un piegādi Latvijas patērētājiem no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Šādu viedokli deputātiem paudusi arī Ekonomikas ministrija.

“To parāda arī prakse - neskatoties uz šo aizliegumu, personas tik un tā cenšas iegādāties šos produktus ar distances līguma palīdzību. Pašlaik praksē, veicot Administratīvās atbildības likumā noteiktās izmeklēšanas darbības, ir problemātiski konstatēt un pierādīt, ka muitas kontrolē konstatētie tabakas izstrādājumi, elektroniskās smēķēšanas ierīces vai to uzpildes tvertnes iegādātas ar distances līguma palīdzību, kā arī noskaidrot personu, kura, iespējams, šīs preces ar distances līguma palīdzību iegādājusies”, teikts K. Plokas vēstulē deputātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru