Finanses

Fondēto pensiju pārvaldības tirgū būtu nepieciešama vēl viena vai divu jaunu spēlētāju ienākšana

LETA, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Konkurence fondēto pensiju pārvaldības tirgū pēc ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Vairo" ienākšanas ir uzskatāma par veselīgu, taču būtu labi, ja parādītos vēl viens vai divi jauni spēlētāji, intervijā aģentūrai LETA sacīja aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Viņš uzsvēra, ka ir redzams, ka jaunu pārvaldītāju ienākšanai atsaucas arī klienti, jo to kustība starp pārvaldniekiem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, palielinās.

Martinovs uzsvēra, ka ir jādomā arī par to, lai no regulācijas viedokļa tiktu saglabāta iespēja tirgū ienākt jauniem spēlētājiem un viņiem izvirzītās prasības nebūtu diskriminējošas salīdzinājumā ar tiem, kuri tirgū darbojas jau sen.

"Skaidrs, ka tiem, kuri tirgū ir sen, ir izveidojusies arī zināma "tauku kārtiņa" un viņi pret prasību izmaiņām var nebūt tik jutīgi kā jaunpienācēji vai potenciālie jaunpienācēji. Atcerēsimies, ka mums, kas sāka darboties pensiju pārvaldībā no pirmsākumiem, bija pavisam citas prasības, nekā tās ir šodien. Ir jūtams, ka Latvijas Banka kā regulators par to domā un saprot šo nepieciešamību. Tomēr vienmēr bažas ir par politiķu vēlmi jaukties pensiju sistēmā un, būsim atklāti, sabojāt tās ilgtspēju ar dažādiem populistiskiem lēmumiem," norādīja Martinovs.

Viņš gan sacīja, ka pašlaik politiskajā darba kārtībā nekas tāds nav redzams, bet "ik pa laikam tomēr dažādas muļķīgas idejas ir dzirdamas".

Martinovs atzina, ka Latvijā ar neveselīgu robežojas situācija, kad divi lielākie tirgus spēlētāji apkalpo vairāk nekā pusi no visiem Latvijas fondēto pensiju sistēmas dalībniekiem. Tomēr tam būtu jāmainās tādēļ, ka tirgū turpina ienākt jauni spēlētāji, kas piedāvā jauna tipa produktus.

"Man ir sajūta, ka pašlaik valda vēlme pacīnīties par to, lai lielie tirgus dalībnieki pelnītu mazāk. Es domāju, ka pareizāk būtu, ja lielo spēlētāju tirgus daļa samazinātos, balstoties uz godīgu konkurenci un tirgus likumiem, nevis regulācijām," sacīja INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka atkal ir runas, ka par augstu ir pensiju pārvaldnieku komisijas maksas, bet tas var ietekmēt jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū.

Pašlaik Latvijā fondēto pensiju plānus pārvalda astoņi pārvaldnieki. Kā pēdējais pērn pievienojās ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Vairo".

"INVL Asset Management" ir alternatīvo aktīvu pārvaldnieks Baltijas valstīs, un ir daļa no "Invalda INVL" grupas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1. jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

“Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu,” akcentē Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Asociācija: Būtiski audzis pensiju 2. līmeņa uzkrājums

Db.lv, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 1 305 485 pensiju 2. līmeņa dalībnieki uz pērnā gada beigām nopelnīja 1 095 132 045 eiro, kas sastāda vairāk nekā 18% no kopējām veiktajām iemaksām, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotā statistika* par pensiju pārvaldītāju, t.sk. FNA biedru, darbību.

Labākos ienesīguma rezultātus uzrādīja 100% aktīvie plāni, kas iegulda dažādu uzņēmumu akcijās visā pasaulē. Taču liela daļa iedzīvotāju šobrīd ik mēnesi 6% no savas algas iegulda savam vecumam nepiemērotos plānos, tādējādi zaudējot iespēju nopelnīt lielāku nākotnes pensiju. Pēc Latvijas Bankas datiem, tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo plānu dalībnieki, bet pēc vecuma struktūras šim īpatsvaram būtu jābūt 81% – tātad vairāk nekā divas reizes lielākam.

“Kopumā redzam, ka pensiju plānu pārvaldītājiem pērnais gads ir ļāvis atgūties no iepriekšējiem finanšu tirgus satracinājumiem, un strauji ir pieaudzis pensiju plānu ienesīgums gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Vislabāk klājas tiem pensiju plāniem, kuriem atļauts ieguldīt akciju tirgū līdz 100% līdzekļu. Taču arī tie pensiju plāni, kuriem akcijās atļauts ieguldīt līdz 75% vai attiecīgi 50% līdzekļu uzrāda augstu 12 mēnešu perioda atdeves rādītāju. Labā ziņa, ka jau pavisam drīz, sākot no 1. jūlija, pensiju pārvaldītājiem būs iespēja sākt uzrunāt pensiju 2. līmeņa dalībniekus, ja viņu ieguldījumu stratēģija šobrīd neatbilst viņu vecumam. Tas gan nenotiks vienā dienā vai mēnesī – lai tas būtu iespējams ir jāpielāgo IT risinājumi, jo pašlaik valsts ir vienīgā, kas redz, kur cilvēks veido savu uzkrājumu, taču līdz tam paši iedzīvotāji ir aicināti izmantot iespēju un veikt apzinātu izvēli par savu uzkrājumu vecumdienām jau tagad,” norāda Sanita Bajāre, FNA valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls pērn pieaudzis par 24,4%

LETA, 25.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieaudzis par 24,4% jeb 1,387 miljardiem eiro, gada beigās veidojot 7,06 miljardus eiro,informē Latvijas Bankā.

Tostarp ieguldījumu rezultātā valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls 2023.gadā pieaudzis par 726,26 miljoniem eiro, bet no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemtā naudas summa veidoja 1,373 miljardus eiro. Vienlaikus VSAA izmaksātās un izmaksājamās naudas summas veidoja 712,12 miljonus eiro.

Valsts fondēto pensiju aktīvo, sabalansēto un arī konservatīvo plānu vidējais ienesīgums pagājušajā gadā bija pozitīvs, tostarp aktīvo pensiju plānu ienesīgums bija 13,8%, sabalansēto plānu ienesīgums bija 9,1%, savukārt konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija 7,2%.

2023.gada beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī, kas bija 7,071 miljarda eiro apmērā, lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (74,4%) un parāda vērtspapīriem (21,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus valsts fondēto pensiju sistēmas pilnveidei

Db.lv, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir izstrādājusi un atbildīgajām – Labklājības un Finanšu – ministrijām iesniegusi virkni priekšlikumu, lai sekmētu valsts fondēto pensiju sistēmas (VFPS) ilgtspēju un nākotnes pensionāriem nodrošinātu lielāku VFPS iemaksu atdevi.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka grozījumu rezultātā ietaupījumi VFPS dalībniekiem nākamo 10 gadu laikā pārsniegs 100 milj. eiro. Grozījumi likumā vēl jāizskata Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā, bet noteikumos – jāpieņem Ministru kabinetā.

Latvijas Bankai savulaik bija nozīmīga loma, konsultējot atbildīgās ministrijas jautājumos par VFPS iemaksu atdeves palielināšanu un panākot būtisku pārvaldības izmaksu samazinājumu, vienlaikus neapdraudot jaunu pārvaldītāju ienākšanu VFPS tirgū. Centrālā banka arī šoreiz atsaucās atbildīgo ministriju aicinājumam palīdzēt pārskatīt regulējumu šajā jomā.

Sagatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā un Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumos "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc lēmumu par savu pensiju nepieņemt lielveikala gaitenī

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūlija Latvijas pensiju pārvaldniekiem būs iespēja redzēt, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa klienti. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, un kā sagatavoties sarunai ar pensiju pārvaldnieku?

Kāpēc pensiju pārvaldnieki uzrunās savus klientus?

Izmaiņas regulējumā paredz, ka turpmāk reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Līdz šim nevienam pārvaldniekam nebija pieejas šādai informācijai. Galvenais mērķis šīm izmaiņām ir veicināt komunikāciju starp pārvaldniekiem un klientiem, lai iedzīvotāji izvēlas savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Lai šo mērķi sasniegtu, pensiju pārvaldnieks, saņemot iedzīvotāju datus, centīsies uzrunāt esošos klientus – pensiju plāna dalībniekus – un konsultēt par piemērotākā pensijas plāna izvēli. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija iedzīvotāji var gaidīt biežāku komunikāciju ar savas pensijas pārvaldnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņām pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanā jāsasniedz vairāki mērķi, ne tikai samazināt pārvaldīšanas maksu

Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka (LB) ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus izmaiņu veikšanai valsts fondēto pensiju sistēmas regulējumā. Izmaiņas paredz noteikt risku un interešu konfliktu pārvaldības prasības pensijas līdzekļu pārvaldītājiem ieguldījumu veikšanai reģistrētos alternatīvo ieguldījumu fondos, kā arī paredz samazināt maksājuma pastāvīgo daļu pensijas uzkrājuma pārvaldītājiem (atkarībā no pārvaldāmo aktīvu lieluma).

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) uzskata, ka ar pakalpojumu cenām administratīvajā regulējumā jābūt ļoti piesardzīgiem, lai ar pārlieku administratīvu regulējumu nepamatoti neierobežotu konkurenci un attīstību. Kopumā nozare piekrīt priekšlikumam, ka pasīvi pārvaldītajiem ieguldījumu plāniem (t.sk. indeksu plāniem) ir pamatoti izskatīt pārvaldītāja atlīdzības samazinājumu, ņemot vērā veicamā darba apjomu, kas salīdzinot ar citiem ieguldījumiem (piemēram, aktīvi pārvaldītiem ieguldījumu plāniem), ir salīdzinoši mazāks. Tomēr attiecībā uz citiem ieguldījumu plāniem LB piedāvājums vēl būtu pilnveidojams.

Jāuzsver, ka likums jau šobrīd regulē atlīdzības apmēru pensiju pārvaldītājiem, un finanšu iestādes to neapšaubāmi ievēro. Atlīdzības apmēri, konsultējoties ar nozari, iepriekš ir tikuši vairākkārt pārskatīti, arī tos samazinot. Pārvaldītāju atlīdzības maksimālās summas savulaik tika noteiktas, ņemot vērā pensiju 2.līmenī uzkrāto līdzekļu apmēru. Šobrīd tās ir būtiski zemākas kā pirms pieciem gadiem, ko veicināja ne tikai regulējuma pilnveide, bet arī veselīgā konkurence, kas jāatbalsta un jāveicina arī turpmāk. Pensiju kapitāla uzkrājums ir būtiski pieaudzis, – gan veiksmīgi realizētas aktīvu pārvaldības, gan valstī strādājošo algu kāpuma dēļ, tāpēc atlīdzības aprēķina formula šobrīd var tikt pilnveidota, lai būtu līdzsvarotāka. Diskusijas par pilnveidošanas iespējām notiek jau ilgāku laiku, un par LB priekšlikumu diskusijas vēl tiks turpinātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir jāiegulda?

Harijs Beķeris, Signet Pensiju Pārvalde IPAS valdes loceklis, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pensiju sistēmu veido trīs līmeņi un saskaņā ar pašlaik valsts noteikto regulējumu – katru mēnesi no tavas bruto algas vai citiem ienākumiem, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas – 6% tiek ieskaitīti pensiju 2. līmenī, ar mērķi šo naudu investēt dažādos finanšu instrumentos un uzkrāt lielāku pensiju.

Pensiju 2. līmeņa ieguldīšana nav tikai veids, kā nodrošināt finansiālai drošākas vecumdienas. Tā ir arī iespēja atbalstīt Latvijas un vietējo uzņēmumu ekonomikas izaugsmi. Tas nozīmē – daļa no tavām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu un kapitāla tirgū, tostarp vērtspapīros – vietējo uzņēmumu obligāciju emisijās, riska kapitālā un noguldījumos bankās. Šis ieguldījums savukārt palīdz nodrošināt tavas pensijas kapitāla vērtības pieaugumu nākotnē.

Kādēļ nevar vienkārši krāt naudu kontā, lai to pēc tam izmantotu pensijai?

Gadiem ejot, norēķinu kontā sakrātā nauda zaudēs vērtību inflācijas ietekmē. Savukārt, uzticot to pensiju 2. līmeņa plāna pārvaldniekam, šie līdzekļi tiks ieguldīti finanšu tirgū, kas ļaus palielināt ieguldījumu ienesīgumu ilgtermiņā. Šajā gadījumā darbojas princips “nauda pelna naudu”, un tavs pensijas kapitāls ilgtermiņā var ievērojami pieaugt un pārspēt inflācijas ietekmi, vai arī vismaz to daļēji kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmajā ceturksnī atsevišķiem pensiju plāniem pat divciparu skaitļiem rakstāma izaugsme

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālie akciju tirgi šī gada pirmo ceturksni noslēguši pozitīvi, līdz ar to gada pirmajos trīs mēnešos izaugsmi uzrādījuši arī teju visi Latvijas pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni.

Gan Eiropas, gan ASV akciju tirgu pozitīvo rezultātu pamatā šajā periodā ir salīdzinoši labie makroekonomiskie rādītāji – inflācija ir pierimusi, centrālo banku bāzes procentu likmes palikušas nemainīgas, un investori prognozē to iespējamu samazināšanu jau šajā vasarā. Atsevišķiem pensiju 2. līmeņa plāniem, kas lielāko daļu līdzekļu iegulda akcijās, tas sekmējis izaugsmi pat vairāk nekā 10% apmērā trīs mēnešu laikā.

Jau aizvadītajā gadā ASV un Eiropas akciju tirgu savstarpējā dinamika bija ļoti interesanta – dažbrīd labāk veicās Eiropas akciju indeksiem, citkārt – ASV. Šī gada pirmajā ceturksnī līderos – uzrādot lielāku izaugsmi – izvirzījusies Eiropa, ja salīdzinām ASV Standard&Poor’s 500 pret Eiropas EuroStoxx 50 indeksu. Viens no iemesliem tam varētu būt tā saucamā “ģeogrāfiskā rotācija” – proti, investori, izvērtējot, cik daudz ir vērts maksāt par vienu peļņas dolāru (vai eiro), pārvirza līdzekļus uz reģionu, kurā viņiem interesējošie ieguldījumu ir lētāki. Taču, raugoties kopumā, rezultāts bijis labs abos Atlantijas okeāna krastos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts fondēto pensiju shēma pērn uzrādījusi augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstībā Latvija no Igaunijas un Lietuvas atpalikusi par apmēram pieciem gadiem

LETA, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kapitāla tirgus attīstībā ir atpalikusi no Igaunijas un Lietuvas par apmēram pieciem gadiem, intervijā atzina aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Latvijas Bankas dati liecina, ka valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieauga par 24,4%, gada beigās veidojot 7,06 miljardus eiro, bet Latvijas aktīvos no pensiju fondu līdzekļiem ieguldīti vien 8,5%.

Martinovs norādīja, ka tas lielā mērā ir saistīts ar Latvijas kapitāla tirgus lielumu pret iekšzemes kopproduktu (IKP), kas ir viens no zemākajiem Eiropā un OECD valstīs. Lai gan ir zināmi uzlabojumi, ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms desmit vai pat pieciem gadiem, problēma kā tāda joprojām nav atrisināta.

"Jā, izaugsme kapitāla tirgos ir notikusi, bet, ja mēs to salīdzinām ar vairāk nekā septiņiem miljardiem eiro, kas ir pensiju otrajā līmenī, tad tā nav pietiekama. Tādēļ, ja atbild uz jautājumu, vai 8,5% ieguldījumu Latvijā ir pietiekami, tad daudz tas nav, un man kā vietējam pensiju pārvaldniekam noteikti gribētos, lai būtu vairāk. Bet, ja mēs saglabāsim šādu pašu proporciju vai panāksim nelielu pieaugumu, tas jau būs labs rezultāts, jo pensiju sistēmā nauda vairojas un šis temps ir daudz lielāks, nekā ieguldījumu iespēju pieaugums Latvijā," situāciju raksturoja Martinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Institucionālie investori steidz iegādāties kriptoaktīvus

Polina Brotjē, Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms dažiem gadiem kriptovalūtu nozarē gandrīz pilnībā dominēja tikai privātie investori, savukārt pēdējo sešu mēnešu laikā situācija ir visai būtiski mainījusies, jo kriptoaktīvus lielos apjomos ir sākuši iegādāties paši lielākie nozares spēlētāji.

Privātie investori lielākoties ir fiziskas personas, kas iegulda savu personīgo naudu, savukārt institucionālie investori ir galvenokārt finanšu sektora uzņēmumi, piemēram, riska kapitāla fondi, pensiju fondi, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, investīciju bankas, kas pārvalda un iegulda savu klientu naudu. Atsevišķos gadījumos tie ir arī citos sektoros strādājoši uzņēmumi, kuri nolēmuši savus brīvos līdzekļus ieguldīt kriptoaktīvos.

Šajā ziņā īpaši izceļas ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums MicroStrategy, kura bilancē jau ir Bitcoin aptuveni 13 miljardu eiro vērtībā. Uzņēmuma Bitcoin rezerves jau šobrīd mēdz aizēnot tā pamatdarbību, un tā cenu biržā nereti primāri nosaka tā brīža Bitcoin cena, nevis paša uzņēmuma finanšu rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vēlas slēgt 2,5 miljonu eiro līgumu ar OECD par dalību Latvijas satiksmes nozares reformas īstenošanā

LETA, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) vēlas noslēgt 2,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) par divpusējo sadarbības projektu iecerētās satiksmes nozares reformas izstrādei un ieviešanai, liecina SM sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par satiksmes nozares ilgtspējīgas pārvaldības reformu.

Ziņojumā norādīts, ka SM ir sākusi neformālas konsultācijas ar OECD par tās līdzdalību divpusējā projektā par reformas izstrādi un ieviešanu, kas paredz sadarbības tvērumu un sasniedzamos rezultātus vairākās prioritārajās jomās.

Divpusējā projekta ar OECD mērķis un sasniedzamie rezultāti paredz stiprināt ministrijas un tās padotības iestāžu un kapitālsabiedrību institucionālo kapacitāti, praktiski iesaistot OECD speciālistus ne tikai reformas izstrādes posmā, bet arī tās ieviešanā un īstenošanā, kā arī nodrošinot SM un nozares iestāžu darbinieku īslaicīgas darba vietas OECD galvenajā birojā reformas izstrādes laikā to kvalifikācijas un pieredzes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Ķīnas elektroauto ražotāji ietekmēs auto tirgu Latvijā?

Ģirts Glāzers, Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no galvenajiem notikumiem vietējā auto tirgū 2024. gada pirmajā pusē kļuvis Ķīnas ražotāja “Great Wall Motor” un tā zīmola “Ora” ienākšana Latvijā.

Kā tas varētu ietekmēt auto tirgu un vai drīzumā Latvijā ieraudzīsim arī citu Ķīnas ražotāju elektroauto?

“Ora” ienākšana Latvijā – pārsteidzoši veiksmīga

“Ora” salīdzinoši veiksmīgā ienākšana Latvijas tirgū vērtējama kā pārsteigums – šogad pirmajos piecos mēnešos ir piereģistrētas 76 jaunas "Ora" automašīnas, ieņemot stabilu pirmo vietu pirktāko elektroauto modeļu sarakstā. Salīdzinoši "Tesla Model Y" reģistrētas 29 jaunas automašīnas.

"Ora" ir arī pirktākais akumulatora elektroauto (BEV) privātpersonu vidū – gada pirmajos piecos mēnešos iegādātas 54 jaunas "Ora" automašīnas, otrajā vietā ierindojot "Škoda Enyaq" ar 8 reģistrētām jaunām automašīnām. Kā viens no intereses veicinātājiem, pirmkārt, ir cena aptuveni 27 000 – 33 000 eiro robežās, kas to ierindo budžeta klases elektroauto kategorijā, un šobrīd ir viens no pieejamākajiem piedāvājumiem elektroauto tirgū. Tas nozīmē, ka ar valsts atbalstu 4500 eiro apmērā privātpersonas var iegādāties jaunu elektroauto, tērējot tam mazāk kā 25 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijā lielākā vecuma pensija kādam pensionāram ir 43 000 eiro mēnesī, informē Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Apelējot pie datu drošības likuma, sīkāku informāciju par to, kurš ir vislielākās pensijas valstī saņēmējs, VSAA neatklāj. Tomēr iestādē norāda, ka ievērojamais pensijas apmērs sasniegts pārrēķinu rezultātā, kas saistīti ar solidaritātes nodokļa iemaksām vecuma pensijai.

Savukārt nākamās četras lielākās pensijas ir robežās no 8000 līdz 10 000 eiro.

VSAA skaidro, ja tiesības uz Latvijas pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodus, pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām.

VSAA dati liecina, ka minimālais vecuma pensijas apmērs no šī gada 1.janvāra pie apdrošināšanas stāža no 10 līdz 15 gadiem ir 188,10 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 226,60 eiro. Tikmēr, piemēram, pie 41 gada apdrošināšanas stāža - 277,02 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 333,72 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Siliņa: Esam gatavi mainīt birokrātiskos šķēršļus un sadarboties ar privāto sektoru par labu investoru piesaistei

LETA, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai piesaistītu ārvalstu investorus, valdība ir gatava mainīt dažādus birokrātiskos un administratīvos šķēršļus, kā arī sadarboties ar privāto sektoru, tā pirmdien pēc memoranda par labas korporatīvās pārvaldības principu īstenošanu kapitālsabiedrībās parakstīšanas medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Komentējot parakstītā memoranda būtību un tālākos soļus, Ministru prezidente uzsvēra, ka tas nav plāns, bet vienošanās par principiem, ko valsts un privātais sektors vēlas kopīgi izdarīt.

"Galvenais, ko vēlamies ar šo parādīt, ka mēs esam ļoti dažādi, bet esam gatavi sadarboties. Man šķiet, ka valsts ekonomisko izaugsmi varam sasniegt, ja saklausām privāto nozari. Mēs nevarēsim panākt ekonomisko tālākvirzību, ja nesadarbosimies," teica Siliņa.

Premjerministre norādīja, ka kapitālsabiedrību pārvaldības jomā saredz valsts iespējas īstenot labo praksi, piemēram, ieviešot "zaļos koridorus" lielajiem ārvalstu investoriem.

Taujāta, vai Latvijai ir kāds labs piemērs, uz ko tiekties, Siliņa minēja, ka valsts kapitālsabiedrību ziņā labi etaloni ir kaimiņvalstīs, kas pierādījuši, ka valsts uzņēmumiem ir iespēja iziet ārā no valsts teritorijas, tādā veidā piesaistot papildu finanses. Vienlaikus premjerministre piebilda, ka arī "Latvenergo" šobrīd labi pelna Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā

Jānis Goldbergs, 03.04.2024

Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs (no labās) un Mapon valdes loceklis un Co-CEO Ingus Rūķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP: Atsevišķās Rīgas apkaimēs būtu veicināma konkurence ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais finanšu pārvaldības uzņēmums – vienmēr ir gan plusi, gan mīnusi

Rasmus Karlsons, “Leinonen Latvia” vadītājs, 11.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu izvēlas finanšu vadības funkciju nodot ārējam pakalpojumu sniedzējam nevis algot finansistus, grāmatvežus un citus speciālistus, un šādu tendence var novērot arī Latvijā.

To darīt liek dažādi apsvērumi, tai skaitā vēlme uzņēmumu saglabāt mazu un tādējādi reaģētspējīgāku un elastīgāku. Tomēr nevar noliegt, ka šādam lēmumam ir gan priekšrocības, gan trūkumi.

Viens no galvenajiem faktoriem, ko vērtējot biznesa attīstību un arī ikdienas darbu, ņem vērā uzņēmumi, ir šī brīža tirgus apstākļi un arī konkurence – tirgu raksturo gan netradicionāli finansējuma avoti, gan arī mainīgas prasības, piemēram, finanšu uzskaites vai darba samaksas noteikumu izmaiņas. Lai uzņēmumi spētu izmaiņām izsekot, neiztikt bez specializācijas un zināšanām, ko vienam vai pat vairākiem štata grāmatvežiem grūti nodrošināt.

Šis jautājums kļūst vēl jo aktuālāks situācijā, kad uzņēmums paplašina savu darbību starptautiskā mērogā – ir nepieciešams iepazīties ar citā valstī spēkā esošajiem likumiem, grāmatvedības prasībām u.c. Tas prasa no uzņēmuma vadības lielu uzmanību. Tāpēc, dažkārt mazliet novēloti, rodas fundamentāls jautājums: ko darīt – attīstīt kompetenci iekšēji vai nodot finanšu vadības funkciju specializētam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa noslēdz 2023. gadu ar stabilu izaugsmi

Db.lv, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitāls automātiski nenozīmē "zaļš" – kāpēc jādomā par CO2 pēdas samazināšanu arī IT jomā?

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs.

Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).

E-komercijas apjomi un augošs viedierīču skaits

Lai arī varētu šķist, ka digitalizējot noteiktus pakalpojumus vai informācijas apjomus, piemēram, datu bāzes, automātiski rīkojamies arī videi draudzīgāk, ne vienmēr viss ir tik viennozīmīgi. Arī dažādi IT nozares elementi rada CO2 nospiedumu, piemēram, IT pakalpojumi veido aptuveni 15% no kopējām nozares emisijām, datu centri – 19%, programmatūras – 18%, tīkli – 15%, bet gala lietotāju ierīces - aptuveni 30%. Pieprasījums pēc dažādiem IT pakalpojumi strauji pieaug, to būtiski ietekmēja arī pandēmija, kas veicināja e-komercijas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru