Jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu sākt kursēt šogad augustā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Augustā šie vilcieni varētu sākt kursēt," teica ministrs.

Vienlaikus Vitenbergs pieļāva, ka pirmie jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu kursēt Tukuma līnijā, jo šajā līnijā jau virknē staciju peroni ir nepieciešamajā augstumā.

FOTO: Ar grafiti apķēpāts jaunais elektrovilciens 

Rīgā, Vagonu depo, ar grafiti apzīmēts viens jaunais elektrovilciens....

Jau ziņots, ka elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Līdz šim Latvijā ir nogādāti deviņi elektrovilcienu sastāvi. Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza pērn jūnijā, otrais - jūlijā, trešais - oktobrī, ceturtais - novembrī, piektais - decembrī, sestais - šogad janvārī, septītais un astotais - februārī, bet devītais - martā.

Rīgā elektrovilciena vagoni tiek uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiek uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu veikt elektrovilciena iestatīšanas darbus un izmēģinājuma braucienus.

Šogad martā četri no atvestajiem vilcieniem tika testēti maršrutā Rīga-Aizkraukle, tostarp trīs no tiem devās izmēģinājuma braucienos tukši, bet ceturtais - piekrauts ar smilšu maisiem, kas imitē 890 pasažieru svaru, lai varētu pārbaudīt vilciena darbību ar pilnu jeb maksimālo slodzi - gan to, kā uzņem ātrumu, gan to, kā strādā bremžu sistēma pie dažādiem ātrumiem. Piektajam, sestajam, septītajam un astotajam elektrovilcienam martā tika veikti iestatīšanas darbi.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem.

Paredzēts, ka ar jaunajiem vilcieniem izpildīs reisus Aizkraukles, Tukuma, Saulkrastu un Jelgavas virzienā.

Visa projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro, tostarp 23 no pavisam 32 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā.

Valdība apstiprinājusi Satiksmes ministrijas (SM) rosinātās izmaiņas normatīvajā regulējumā, nodrošinot iepriekš piešķirtā valsts finansējuma pārdali pa gadiem atbilstoši jauno elektrovilcienu faktiskajām piegādēm.

Veicot finansējuma pārdali, valsts budžeta ilgtermiņa saistības nemainās, bet mainīsies ilgtermiņa saistību apjoma sadalījums pa gadiem.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam laika posmā no 2019. līdz 2025. gadam 32 jaunu elektrovilcienu iegādei Pasažieru vilciens (PV) ir piešķirts finansējums 257 821 003 eiro. Līgums par jaunu elektrovilcienu piegādi "Pasažieru vilciens" (PV) un "Škoda Vagonka" paredzēja, ka līdz šī gada beigām tiks pieņemti ekspluatācijā visi 32 jaunie elektrovilcieni, no kuriem 23 vilcieni tiek līdzfinansēti no ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējuma.

Saskaņā ar "Škoda Vagonka" skaidrojumu elektrovilcienu piegādes kavējas, jo tās ietekmē dažādi faktori, pamatā karš Ukrainā un Covid-19 pandēmijas laiks, kas ir mainījuši iepriekš plānotās piegādes ķēdes. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ vilcieni no Čehijas ir jāved caur Poliju pa autoceļiem un jāmontē uz vietas Rīgā. Savukārt sākotnējais plāns bija to piegāde jau samontētā veidā caur Ukrainu un Baltkrieviju pa dzelzceļu. Pašreiz paralēli elektrovilcienu ražošanai notiek to sertifikācija, kas nepieciešama, lai tos pieņemtu ekspluatācijā.

Latvijā pirmajiem Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem ir jāsāk kursēt līdz gada beigām, otrdien pēc tikšanās ar "Škoda Vagonka" un "Pasažieru vilciens" vadību žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Līdz gada beigām vilcieniem ir jāsāk kursēt pa Latvijas sliedēm," teica ministrs.

Vitenbergs arī norādīja, ka kopumā Čehijas uzņēmums piegādās 32 elektrovilcienus, taču "Škoda Vagonka" novērtējums par kara ietekmi uz projektu ir pavirzījis deviņu vilcienu piegādi līdz nākamā gada jūnijam.

Vienlaikus "Škoda Vagonka" valdes priekšsēdētājs Martins Bednārs sacīja, ka līdz 2023.gada beigām "Pasažieru vilcienam" tiks piegādāti 23 elektrovilcieni.

Tāpat viņš minēja, lai darbs noritētu ātrāk, uzņēmums ir atvēris jaunu vilcienu montāžas līniju Čehijas pilsētā Ostravā, kas veltīta tieši Latvijas piepilsētas vilcienu ražošanai, šim darbam algojot 200 darbinieku. Papildu daļa montāžas notiek Latvijā, kurā strādā gan darbinieki no Čehijas, gan kolēģi no Latvijas.

Saņemta atļauja tirgū laist jaunos elektrovilcienus un pirmais brauciens ar pasažieriem plānots decembrī, tviterī vēsta satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Ir saņemta atļauja laist tirgū jaunos elektrovilcienus. Pirmais brauciens ar pasažieriem plānots jau decembrī," informē ministrs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka piektdien Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" ir saņēmis nepieciešamo atļauju no Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas jauno elektrovilcienu ekspluatēšanai tirgū.

"Pirmais brauciens ar pasažieriem ir paredzēts šā gada decembrī, taču precīzs datums, kad jaunie elektrovilcieni sāks pasažieru pārvadājumus, tiks izziņots atsevišķi," uzsver ministrijā.

Tāpat SM informē, ka šobrīd Latvija ir saņēmusi 18 jauno vilcienu sastāvus, tiem tiek veiktas pārbaudes un visi nepieciešamie priekšdarbi, lai elektrovilcienus nodotu AS "Pasažieru vilciens" un varētu sākt to ekspluatāciju.

No šodienas, kad uzņēmumam "Pasažieru vilciens" (PV) tiek nodoti pirmie "Škoda Vagonka" ražotie jaunie elektrovilcieni, kompānija pasažieru pārvadājumos pakāpeniski pāries uz zīmolu "Vivi", informēja PV pārstāvji.

PV pārstāvji skaidro, ka nosaukums "Vivi" ir veidots no saukļa "Vienā vilcienā" vārdu pirmajiem diviem burtiem. Sauklis "Vienā vilcienā" simbolizējot pārvietošanos no punkta "A" uz punktu "B" ātrā, paredzamā un uzticamā veidā.

Zīmolu "Vivi" izmantos jauno vilcienu interjera un eksterjera dizainā, tīmekļvietnē, mobilajā lietotnē, informatīvajos un reprezentatīvajos materiālos. Zīmols "Vivi" no šodienas ir ieviests digitālajā vidē tīmekļa vietnē un mobilajā lietotnē, savukārt uz vilcieniem un tajos to izmantos līdz ar pasažieru pārvadājumu uzsākšanu - decembra vidū.

Pilnu zīmola ieviešanas procesu plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

PV pārstāvji skaidro, ka jaunā zīmola pamatā ir "Vienā vilcienā" līnijas koncepcija un ietekmes no vilciena formas, proti, tajā ir iestrādāti PV grafiskai identitātei raksturīgie spārni. Tāpat izmantotās burtu formas netieši norādot uz virzību uz priekšu, raisot asociācijas ar vilciena vagonu. Logotipa krāsa ir dzeltena.

Latvijā nogādāts trešais jaunā elektrovilciena pilns sastāvs, informē AS "Pasažieru vilciens".

Piektdienas rītā ar divām apsargātām kravas automašīnām no "Škoda Group" uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotnes Ostravā, Čehijā, Rīgā tika nogādāti atlikušie divi no pavisam četriem trešā jaunā elektrovilciena sastāva vagoniem. Ritošā daļa, jumta sastāvdaļas un pirmie divi elektrovilciena vagoni Rīgu sasniedza pagājušajā nedēļā.

Līdz ar to šobrīd Latvijā ir nogādāti trīs jaunā elektrovilciena sastāvi.

Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza jūnija beigās, bet otrais - jūlija beigās. Elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Elektrovilciena vagoni tiks uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiks uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu sākt elektrovilciena pārbaudes darbībā.

Jauno elektrovilcienu piegādēs Latvijai iespējama vismaz četru mēnešu kavēšanās, informēja elektrovilcienu ražotāja "Škoda Vagonka" rīkotājdirektors Martins Bednārs.

Kavēšanās iemesli ir nepieciešamība ar autotransportu piegādātos vilcienus montēt Rīgā, skaidro Bednārs, atgādinot, ka "Škoda Vagonka" sākotnējais plāns bija citāds, taču karš Ukrainā to mainīja, un tas joprojām ietekmē ne tikai darbus pie prototipa jeb pirmā vilciena, bet arī nākamo sērijas vilcienu piegādes.

"Škoda Vagonka" kopā ar Latvijas partneriem meklē risinājumus, taču situācija ir ārkārtēja, un nevar izslēgt turpmākus kavējumus, norāda Bednārs.

Viņš skaidro, ka ar "Pasažieru vilcienu" noslēgto līgumu negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija, kas traucēja projektu tehniskās un materiālās sagatavošanas gaitu, dažu apakšuzņēmēju piegādes un mazināja ražošanas jaudu. Savu lomu nospēlēja arī ceļošanas ierobežojumi un ierobežojumi citās valstīs.