Grenlandē jūlijā noslēgusies ekspedīcija, kurā ar Latvijas uzņēmuma «SPH Engineering» izstrādāto tehnoloģiju – vienā sistēmā integrētu zemes zondēšanas radaru jeb GPR (ground penetrating radar) un bezpilota lidaparātu jeb dronu – izdevies atrast pēc ārkārtas nosēšanās «nekurienes vidū» pamestu Otrā pasaules kara laika lidmašīnu, kura tagad iesalusi ledājā aptuveni 100 metru dziļumā, pastāstīja SPH Engineering pārstāve Sabīne Markus.
1942. gada 15. jūlijā no ASV armijas bāzes Grenlandē izlidoja astoņas kara lidmašīnas – seši iznīcinātāji «P-38 » un divi bumbvedēji «B-17». Sliktu laikapstākļu dēļ eskadrons bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos uz ledāja tālu no apdzīvotām vietām. Pēc deviņām dienām visi apkalpes locekļi tika izglābti, taču viņu pilotētās lidmašīnas, kas nosēšanās laikā nebija īpaši cietušas, nācās atstāt turpat uz ledāja.
Laika gaitā pamestās lidmašīnas iesala arvien dziļāk ledū un vairs nebija atrodamas. Deviņdesmitajos gados ekspedīcijas laikā izdevās uziet pirmo pazudušā eskadrona lidmašīnu – vienu no «P-38» iznīcinātājiem. Vēsturiskais gaisa kuģis tika izcelts un transportēts uz ASV, kur tas atguva savu sākotnējo spozmi un lidotspēju.
Turpinot pārējo pazudušā eskadrona lidaparātu meklēšanu, ekspedīcijas uz Grenlandi tika rīkotas atkārtoti. 2011. gadā izdevās noteikt otrā «P-38» iznīcinātāja – Roberta Vilsona (Robert Wilson) 1942. gadā pilotētā «Echo» – aptuvenu atrašanās vietu. Lai atvieglotu ledājā iesalušās lidmašīnas meklēšanu un palielinātu iespējas to atrast, ekspedīcijas komandai tika piesaistīts uzņēmums «SPH Engineering», kura inženieri vienā sistēmā savietoja dronu un GPR. Tas pavēra iespējas veikt precīzu un pilnībā automatizētu ledāja izpēti pat vietās, kur cilvēka piekļuve ir apgrūtināta vai bīstama.
Jau pirms Grenlandes ekspedīcijas «SPH Engineering» radītā tehnoloģija tika vairakkārt testēta, taču ledājā iesalušas lidmašīnas meklēšana beidzot ļāva to pārbaudīt reālos apstākļos. Ekspedīcijas dalībnieki sadalījās divās grupās. Pirmā grupa sāka gaisa kuģa meklējumus ar GPR un drona integrēto sistēmu. Iegūtie dati norādīja uz iespējamu ledū iesalušu objektu vairāk nekā 90 metru dziļumā. Ļoti līdzīgu rezultātu ieguva arī otrā grupa, manuāli pārvietojot GPR antenu ragavās pa ledāja virsmu. Abu grupu mērījumu starpība bija vien trīs metri. Izmantojot šos datus, tika aprēķinātas zondes urbšanas vietas. Ekspedīcijas kulminācija bija brīdī, kad no 104 metru dziļuma izdevās izvilkt zondi ar sarkanu eļļainu šķidrumu, kas tika atpazīts kā ASV aviācijā izmantotā hidrauliskā eļļa «5606». Šķidruma paraugiem gan vēl tiks veiktas detalizētas analīzes.
Ekspedīcija apliecināja, ka «SPH Engineering» izstrādātā GPR un drona integrētā sistēma ir efektīvi pielietojama dziļi ledū iesalušu objektu meklēšanā, un iegūtie dati pat skarbos laikapstākļos ir pietiekami precīzi šādu misiju veikšanai. GPR-drona integrētā sistēma ļauj ekonomēt laiku un cilvēkresursus, turklāt ar to var strādāt arī nedrošās vietās. Piemēram, Grenlandes ekspedīcijā izpētes grupai, kas izmantoja ragavās velkamo GPR, bija nepieciešami trīs cilvēki – viens gāja pa priekšu un pārbaudīja ledus drošumu, otrs vilka GPR antenu, bet trešais pārvietoja mērījumu uztvērēju. Tikmēr GPR-drona integrētā sistēma mērījumus veica pilnībā automatizēti, bet lidojuma un radara statuss bija pārraugāms datorā no zemes, izmantojot drona vadības programmu «UgCS».
Gūtā pieredze sniedz pārliecību, ka «SPH Engineering» izstrādātā tehnoloģija varētu tikt izmantota arī nākotnes ekspedīcijās bīstamākās Grenlandes zonās, kur dziļi zem ledus atdusas vēl vairākas Otrā pasaules kara laika lidmašīnas.
Grenlandes ekspedīciju vadīja Džims Salazars (Jim Salazar) un Kens Makbraids (Ken McBride) no ASV bezpeļņas organizācijas «Arctic Hot Point Solutions» un Kritušo amerikāņu karavīru repatriācijas fonda (FAMIARF). Kopā ar viņiem ekspedīcijā piedalījās Jānis Ķuze un Aleksejs Dobrovoļskijs (Alexey Dobrovolskiy) no Latvijas uzņēmuma «SPH Engineering», kā arī Mario Karnevale (Mario Carnevale) un Mailzs Denforts (Myles Danforth) no ASV kompānijas «Hager GeoScience».
#1/4
#2/4
#3/4
