Jaunākais izdevums

Lai apmācītu profesionālus pilotus un apkalpi AirBaltic (meitas uzņēmums SIA Baltic Airlines) 2010. gadā iegādājās 2008. gadā pabeigto apmācību centra ēku un simulatoru.

SIA Air Baltic Training (ABT) valdes locekļi Pauls Cālītis un Vilmants Mažons atklāj, ka pašlaik tiek domāts par pilotu skolas izveidi, kā arī vēl kāda simulatora iegādi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Boeing 737 simulators ir galvenais centra aktīvs, kas rada lielāko ienākumu daļu. Turklāt lauvas tiesu (ap 82%) uzņēmuma ienākumu dod pakalpojumu sniegšana nevis īpašniekam AirBaltic, bet citiem klientiem. Uzņēmums ir arī ieinteresēts simulatora maksimālā noslogotībā, jo tas ir visai dārgs aktīvs - jaunu Boeing 737 vai Airbus 320 simulatoru cena ir ap 10 milj. eiro.

ABT izvērtē, vai iegādāties CSeries vai kāda cita lidmašīnu modeļa simulatoru. Tas nepieciešams, lai attīstītu biznesu, taču investīcijas ir lielas, un vajadzīgs pamatojums, pirms šādu lēmumu pieņemt, jo Eiropā jau ir divi CSeries simulatori.

Visu rakstu Air Baltic Training lielu izšķiršanos priekšā lasiet trešdienas, 23.novembra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Air Baltic ieķīlājusi tai piederošās Air Baltic Training kapitāla daļas

Žanete Hāka, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviokompānija AS «Air Baltic Corporation» ieķīlājusi sava meitas uzņēmuma SIA «Air Baltic Training», kas sniedz aviācijas apmācību pakalpojumus, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» dati.

AS «Air Baltic Corporation» par labu AS «Swedbank» ieķīlājusi 2845 SIA «Air Baltic Training» kapitāldaļas, nodrošinot prasījumus 5,6 miljonu eiro apmērā, kas izriet no kredītlīnijas līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 10.aprīlī.

SIA «Air Baltic Training» reģistrēta 2010.gadā un tās pamatdarbība ir dažādu ar aviāciju saistītu apmācību sniegšana. Uzņēmums sniedz apmācības aviokompānijām un dažādiem ar aviācijas nozari saistītiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām. Kompānijas pamatkapitāls ir 2845 eiro, un tā pilnībā pieder AS «Air Baltic Corporation».

2017.gadā SIA «Air Baltic Training» strādāja ar apgrozījumu 3,019 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 261 tūkstotis eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ceļojumiem izvēlas aviotransportu

Aļona Zandere, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo aviobiļešu cenu dēļ izteikti lielākā daļa tūristu izvēlas aviolidojumus; arī Latvijā pārvietošanās lidojot pieaug

Aviolidojumu nozīme attiecībā uz Latvijas ārējo tūrismu arvien pieaug. Kaut gan ekskursijas ar autobusiem vai braucieni ar kruīza kuģiem bauda uzticīgo klientu pieprasījumu, teju visi tūrisma operatori lielākoties piedāvā tādas ceļojumu paketes, kurās paredzēti pārlidojumi ar lidmašīnu.

Ceļojumu biroja Jēkaba ceļojumi direktore Ilze Alksne DB stāsta, ka apmēram 80% uzņēmuma klientu izvēlas tādu ceļojumu maršrutus, kuros iekļauti arī aviopārvadājumi. Varētu pieļaut, ka iemesls ir zemās aviobiļešu cenas, tomēr I. Alksne to neapstiprina: «Tā īsti nevaram runāt par aviobiļešu cenu kritumu, jo aviobiļetes ir lētas tikai tad, ja tās tiek nopirktas laicīgi. Ja izvēlas lidojumu pēc dažām dienām, tad cenas parasti nav zemas. Zemākas cenas vēl ir novērojamas virzienos, kur nav īsti sezona un tūristi brauc mazāk.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Air Baltic spēj būt atklāta

Egons Mudulis, DB žurnālists, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl uzreiz jāsaka, ka sāpīgu jautājumu gadījumā Latvijas nacionālā lidsabiedrība atvērtību demonstrē lielākoties tad, kad uzņēmumam tas ir izdevīgi vai arī fakti nav apslēpjami.

Trešdienas vakarā Latvijas Televīzijā izskanēja satraucošs vēstījums – drošības apsvērumu dēļ Air Baltic apturējis visu septiņu jauno Bombardier CS 300 lidojumus. Tiem, kas seko līdzi notikumiem aviācijā, pirmajā pārsteiguma brīdī varēja rasties jautājums, vai tik tiešām kanādiešu gadiem lolotā, miljardus izmaksājusī programma beidzot būs izgāzusies līdz šim neatklātu defektu dēļ. Jebkurā gadījumā uzreiz prātā varēja nākt incidenti ar citām kanādiešu lidmašīnām, proti, Q400 modeļiem.

Kā izrādās, nē, Boeing par nevēlamā konkurenta galu priecāties pāragri. Un tā jau nākamajā rītā lidojumi pakāpeniski tika atsākti, jo, acīmredzot, ASV ražotāja Pratt & Whitney dzinēji bija pārbaudīti un pasažieru drošību pilnīgi nekas vairs neapdraudēja. Pie dzinēja piestiprinātās iekārtas defekti bija novērsti, un lidmašīnas atkal bija drošas. Līdz pilnīgai atklātībai pietrūka pavisam nedaudz – šķiet, ka defektīvā detaļa tā arī netika vārdā nosaukta. Visa milzīgā ažiotāža beidzās ar trīs atceltiem reisiem, kas ietekmēja 372 pasažieru ceļojumus. Tomēr aviācijā notiekošā vērotājus varētu urdīt jautājums, kāpēc Air Baltic bija tik ļoti vajadzīgs uzsvērt drošību. Vai nepietika ar teikto, ka līdzīgi kā citās tehnoloģiju jomās arī aviācijā jaunām iekārtām raksturīgas zināmas tehniskas nianses, kam sākuma periodā tiek pievērsta uzmanība un veikta pilnveidošana. Un vai tad jebkura tehniskā apkope nav saistīta ar drošību? Kā tas nākas, ka vakarā lidaparātus noliek pie sētas nāves draudu dēļ, bet no rīta tie aizlido, it kā nekas nebūtu bijis? Turklāt jāņem vērā arī tas, ka notikumi, incidenti un negadījumi aviācijā tiek ļoti detalizēti atspoguļoti visā pasaulē, tā ka jau visai drīz kāds nozares vērotājs izteica versiju, ka pie vainas varētu būt nekvalitatīva degviela. Iespējams, viņš kļūdījās. Taču ziņa bija apskrējusi zemeslodi, un par notikušo Bombardier Kanādā varēja uzzināt ne tikai no saviem darbiniekiem Rīgā. To visu saliekot kopā, Air Baltic atklātībai varētu būt visai triviāls skaidrojums – vēlme nodot lidmašīnu piegādātājam publisku vēstījumu: lūdzu, ātrāk kustiniet kājiņas, kad mums vajadzīga kāda detaļa. Jo ir skaidrs, ka kanādiešiem negatīva publicitāte pagalam nav nepieciešama, jo īpaši tagad, kad jācīnās pret Boeing protekcionismu ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ir pieņēmusi lēmumu turpināt iekšzemes reisus starp Rīgu un Liepāju arī ziemas sezonā.

Pasažieri no Liepājas aizvien biežāk izmanto savienojumu ar Rīgu tranzīta lidojumiem, informē aviokompānija. Populārākie savienojumi no Liepājas caur Rīgu ir uz Kopenhāgenu, Maskavu, Londonu, Stokholmu un Berlīni.

Lai uzlabotu savienojumu iespējas no Rīgas, ziemas lidojumu sarakstā ir mainītas reisu dienas. Sākot no 30. oktobra, rīta reisi no Liepājas notiks pirmdienās, ceturtdienās un sestdienās, dodot iespēju pasažieriem izplānot nedēļas nogales braucienus no Rīgas.

airBaltic lido starp Rīgu un Liepāju 3 reizes nedēļā. Pasažieri lido ar Bombardier Q400 NextGen lidmašīnu, reiss ilgst apmēram 40 minūtes.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Gauss: airBaltic no Tallinas piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs

Lelde Petrāne, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paplašinājusi savu darbību Tallinā, uzsākot lidojumus trīs jaunos maršrutos uz Malagu, Kopenhāgenu un Briseli.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Tagad airBaltic no Tallinas kopumā piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs Igaunijā. Līdz gada beigām no Tallinas uzsāksim lidojumus uz vēl vienu jaunu galamērķi – Zalcburgu Austrijā. Tāpat esam nolēmuši uz dažiem mēnešiem pagarināt lidojumus maršrutā Tallina–Malaga arī ziemas sezonā, par kuru lielu interesi Igaunijas pasažieri izrādīja jau pirms lidojumu uzsākšanas.»

airBaltic no Tallinas piedāvā tiešos lidojumus uz Amsterdamu, Berlīni, Londonu, Oslo, Parīzi, Stokholmu, Vīni, Viļņu un tagad arī uz Malagu, Briseli un Kopenhāgenu, kā arī savienojošos reisus caur Rīgu. Papildu tam airBaltic arī paziņojusi par tiešo lidojumu sākšanu trīspadsmitajā maršrutā no Igaunijas galvaspilsētas uz Zalcburgu Austrijā. Sezonālie tiešie reisi starp šīm divām pilsētām tiks uzsākti 2019. gada 21. decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmie 12 airBaltic Pilotu akadēmijas studenti, kuri savas studijas sāka pirms 18 mēnešiem – 2018. gada pavasarī – tagad ir absolvējuši šo programmu un pievienojas airBaltic kā otrie piloti.

airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis skaidro: «Pirmā studentu grupa nākamajām grupām ir noteikusi ļoti augstus standartus. Viņi demonstrēja spēcīgu apņēmību un pirmšķirīgus rezultātus, kas tagad viņiem palīdzēs kļūt par aviācijas nozares profesionāļiem. Pirmais izlaidums ir nozīmīgs pavērsiens mūsu Pilotu akadēmijai, kurā šobrīd mācās vairāk nekā 50 studenti, un turpmākajos gados tai pievienosies vēl vairāk studentu.»

Augustā starptautiskajā lidostā Liepāja tika uzsākta pilnībā aprīkota lidmašīnu angāra celtniecība. airBaltic Training pabeigusi papildu Diamond Aircraft lidaparātu pasūtījumu, lai atbalstītu Pilotu akadēmijas apmācību iespēju turpmāku izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pasniegusi Eksporta apbalvojumus, informē LTRK.

Krišjāņa Valdemāra balvu «Latvji, brauciet jūriņā!» saņēma aviācijas treniņu kompānija SIA «Air Baltic Training», bet «Sprīdīša balvu» saņēma audio efektu uzņēmums «Gamechanger audio».

Goda rakstus Krišjāņa Valdemāra balvas «Latvji, brauciet jūriņā!» ietvaros saņēma sporta aprīkojuma ražotājs SIA «Sport Revolution», kā arī laivu un karogu mastu ražotājs SIA «Zīmes». Savukārt «Sprīdīšu balvas» laureātu vidū, kas saņēma goda rakstus, bija finieru lokšņu un koka paneļu ražotājs SIA «Stiga RM», kā arī zivju pārstrādātājs SIA «Karavela».

«Esam lepni, ka jau desmito reizi pasniedzam šos LTRK nozīmīgos Eksporta apbalvojumus, kas uzņēmumiem noder ne tikai tāpēc, lai priecātos par paveikto, bet arī kļuvuši jau par sava veida kvalitātes un atzinības zīmi,» saka LTRK Eksporta padomes vadītājs un padomes loceklis Enno Ence.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunais vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness - par to, vai abu valstu nīkulīgajās ekonomiskajās attiecībās var gaidīt pozitīvas pārmaiņas.

Fragments no intervijas:

Kanādiešu uzņemšanās komandēt NATO bataljonu Latvijā sakrīt ar airBaltic un Bombardier darījumu. Cik lielā mērā šie abi fakti Latviju «kanādiešu kartē» iezīmē stingrāk?

Pasaulē aviācijā ir laikam kādi četri lielie spēlētāji – Eiropas Airbus, ASV Boeing, Brazīlijas Embraer un Kanādas Bombardier. Izvēlēties tobrīd sarežģītā tirgus situācijā esošo kanādiešu kompāniju, nevis brāļu eiropiešu lolojumu vai stratēģiski svarīgo ASV milzi bija noteikti drosmīgi un, lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, reizē arī pareizi, jo visai bieži mazākie spēlētāji savā piedāvājumā, savā produktā zinātniskajā un tehnoloģiju attīstībā ieliek oriģinālākus, pat lielākus jauninājumus un attiecīgi dod lielāku pievienoto vērtību. Cik noprotu, tieši tas ir ar Bombardier jaunās paaudzes lidmašīnām, un to jauninājumi nu jau tiek ieviesti arī citur – konkurējošajos Boeing un Airbus. Vienlaikus ar šo mēs noteikti esam ieguvuši un, ejot uz zināmu risku, arī izrādījuši gudrību, atbalstot kompāniju, kas reāli atradās zināmā grūtību posmā. Tādai nelielai valstij kā Latvijai 20 lidmašīnu iegāde noteikti nav mazs skaitlis. Neviens mūsu kaimiņš, neskatoties uz vēlmēm, pašreiz tam nav pat tuvu, un lidošana tomēr ir ļoti smalka lieta – tā ir neizmērojama konkurence, tālredzība un drosme, nacionālo aviokompāniju ēra beidzas, un ne katrs to var celt. Ir arī svarīgi, ka mēs būsim pirmie, kas sāks globāli ekspluatēt tehnoloģiski progresīvo CS300 modeli. Jau oktobra beigās Air Baltic saņems pirmo lidmašīnu, un novembrī tā tiks izrādīta Latvijai. Esmu pārliecināts, ka tas mums visiem būs lepnuma mirklis, ko noteikti esam pelnījuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017. gada pirmajos sešos mēnešos airBaltic kopumā pārvadājusi 1 565 462 pasažierus, kas ir pieaugums par 20% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, informē A/S Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Tostarp jūnijā aviokompānija pārvadājusi 372 219 pasažierus, kas ir par 23% vairāk nekā 2016. gada jūnijā un jauns lidsabiedrības rekords jūnijā pārvadāto pasažieru ziņā. «airBaltic piedzīvo ievērojamu izaugsmi, un man ir patiess gandarījums, ka mums izdodas pārspēt vairāk nekā piecus gadus senus uzņēmuma rekordus. Tas apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Pirmajā pusgadā esam uzrādījuši visu laiku otru lielāko lidsabiedrības pārvadāto pasažieru skaitu,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pirmajā pusgadā airBaltic kopumā veikusi 23 461 lidojumus, kas ir par 13% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Jūnijā lidsabiedrība veikusi 4 726 lidojumus, kas ir par 16% vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas 2017. gadā, kā gaidīts, pakāpeniski kļūst par izaugsmes balstu, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Tomēr kopējā pamatkapitāla veidošana sasniedz vien aptuveni 20% no IKP, un tas nav pietiekami produktivitātes pieauguma nodrošināšanai. Saskaņā ar CSP pārskatītajiem datiem investīciju kritums 2016. gadā tomēr bijis lielāks (14.7%), un 2017. gadā straujo kāpumu (gada pirmajos deviņos mēnešos – 15.5%) daļēji noteikusi zemāka bāze.

Privātajā un sabiedriskajā sektorā attīstoties projektiem, kas tiek finansēti gan ar ES fondu līdzekļiem, gan bez tiem, investīciju kāpumu īpaši veicinājuši ieguldījumi t.s. citās būvēs, piemēram, tirdzniecības un noliktavu ēkās un ceļu būvē, kā arī transporta aprīkojumā, kur būtisks bijis AS «Air Baltic Corporation» veiktās lidmašīnu iegādes devums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Bombardier Commercial Aircraft pirmdien paziņoja, ka puses ir noslēgušas pirkuma līgumu par 30 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu un veido jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025 pamatu, turpinot pašreizējo lidsabiedrības biznesa plānu Horizon 2021.

«Tā kā CS300 ietaupa vairāk nekā 22% degvielas, tas sniedz iespēju saglabāt zemas operatīvās darbības izmaksas,» uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«Tagad mēs sākam īstenot savas biznesa stratēģijas nākamo fāzi – Destination 2025, kuras ietvaros airBaltic paredz paplašināt uzņēmuma darbību. Jaunā biznesa plāna būtiskākā sastāvdaļa ir lielākas un ekskluzīvākas flotes izveide, kas sastāv tikai no CS300 tipa lidmašīnām, kas ir piemērotākās mūsu darbības tirgum,» viņš piebilst.

Jaunais biznesa plāns Destination 2025 ir balstīts uz maršrutu paplašināšanu no visām trim Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – nodrošinot regulārus savienojumus uz galvenajām Eiropas pilsētām. Stratēģija paredz, ka airBaltic līdz 2025. gadam sasniegs būtisku pasažieru skaita un ienākumu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM), kā VAS «Latvijas dzelzceļš» akcionārs, dzelzceļa padomes locekļu amatā apstiprinājusi Andri Liepiņu un Reini Cepli, informē uzņēmumā.

Pavisam tika saņemti 44 pieteikumi uz abiem dzelzceļa neatkarīgo padomes locekļu amatiem.

A. Liepiņš ir absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā, kā arī Kolumbijas Universitāti (ASV), iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās, Latvijas Universitātē, iegūstot maģistra grādu sabiedrības vadībā un bakalaura diplomu ekonomikā. Līdzšinējā darba pieredze - AS «Latvenergo», padomes priekšsēdētāja vietnieks, audita komitejas un cilvēkresursu komitejas loceklis; VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»», valdes priekšsēdētājs; AS «Air Baltic Corporation», padomes priekšsēdētājs; no 2001. – 2014. gadam Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar varu uzspiestā dzelzceļa elektrifikācija

Egons Mudulis, DB žurnālists, 17.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez nozarei saprotama ekonomiskā pamatojuma miljardu projekts var izrādīties tranzīta kapakmens

Būtu muļķīgi iedomāties, ka no kravu trūkuma izbadējies Latvijas tranzītbizness pagaidām atsakās no piedāvātās elektrifikācijas maltītes tikai tāpēc, ka tā ir mežonīgi dārga.

Diezin vai rūkošā apgrozījuma apstākļos komersanti būtu gatavi noraidīt projektu, kas gan prasa no viņiem lielus ieguldījumus ritošajā sastāvā, taču beigās dod konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Kāpēc nozares uzņēmēji ar gavilēm neuzņem Satiksmes ministrijas un Latvijas Dzelzceļa neatlaidīgi bīdīto un masīvi reklamēto projektu?

Atbilde ir pavisam vienkārša. Ne ministrijai, ne infrastruktūras pārvaldītājam nav pārliecinošu aprēķinu par to, ka projekta rezultātā pārvadājumi nesadārdzināsies. Ja Ernst&Young aplēses, ka nozare iegūs par vienu eiro uz tonnu zemākus tarifus, būtu ticamas, tad diezin vai tranzītbiznesā iesaistītie sauktu elektrifikāciju par nesaimniecisku pasākumu. Ja pat premjers Māris Kučinskis saka, ka jāveic nopietni aprēķini, tad ir pamats bažām. Iespējams, premjers apjauš, ka elektrifikācijas pabeigšanai nākotnē varētu nākties ņemt naudu no budžeta, pamatīgi apdalot skolotājus, ārstus un pensionārus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ne gluži rožaina, tad visādā ziņā laba ir situācija nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic. Tādu kompānijas tēlu intervijā DB uzbur tās vadītājs Martins Gauss. Aviokompānija ir izcīnījusi savu vietu un turpina nostiprināties Baltijas tirgū. Flote kļūst arvien jaunāka un efektīvāka tālredzīgā Bombardier CS300 lidmašīnu iegādes darījuma dēļ. Apgrozījums un peļņa turpina augt. Atklātā Pilotu akadēmija nākotnē nodrošinās lidsabiedrību ar pilotiem. Uzņēmumam ir tik profesionāla vadības komanda, ka tās valdes priekšsēdētājs jokojot saka, ka varētu mierīgi golfu spēlēt. Biznesa plāns kompānijas darbībai pēc 2021. gada vadībai jau padomā, un akcionāriem atliek vien dot tam zaļo gaismu, lai nākotne būtu vēl rožaināka. M. Gauss ir gandarīts, ka var aizvien vairāk gozēties starptautisko mediju starmešu gaismā kā kanādiešu ražotāja CSeries ieviešanas pionieris, taču aizvien nesaprot, kādēļ Latvijas medijiem uz airBaltic līdz šim bijusi tāda cemme.

Martins Gauss: Es varu spēlēt golfu

Atļaušos apgalvot, ka viens no galvenajiem nepatiku raisošajiem cēloņiem ir aizvien vērojamais caurspīdīguma trūkums. Tas īpaši izpaužas visā, kas saisīts ar valsts naudas ieguldīšanu lidsabiedrībā un tās investoru meklēšanu un piesaisti. Šoreiz gan runa nav par to, vai desmitiem miljonu eiro, ko kompānija gadā nomaksā nodokļos vai pienes tautsaimniecībai kopumā, atsver līdzšinējos valsts ieguldījumus. Proti, vai pārsimt miljonu investēšana citviet būtu ar lielāku atdevi. Runa ir par ilgstošu nevēlēšanos, sākot ar valdību un Satiksmes ministriju kā akcionāru un beidzot ar kompānijas vadību, ar faktiem pārliecināt sabiedrību, ka nenotiek kārtējā shēmošana. Ka kārtējais investors ir patiesais labuma guvējs, nevis izkārtne kādas svešas naudas apkalpošanai. Ka komercnoslēpuma aizsegā netiek izsūkta nauda no kompānijas, izmantojot lidmašīnu līzinga līgumu juridiskos līkločus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Iekāpšanas laikā pārpratuma dēļ tika sajaukti divi pasažieri,» šodien, skaidrojot situāciju, kad lidojums BT691 no Rīgas uz Parīzi ceturtdien, 28. jūnijā, īsi pēc pacelšanās atgriezās Rīgā, vēsta aviokompānija airBaltic.

Šāds lēmums aviokompānijā pieņemts, tiklīdz identificēts pasažieris, kurš bija nokavējis lidojumu, taču kura soma jau bija iekrauta bagāžas nodalījumā.

Iekāpšanas laikā pārpratuma dēļ tika sajaukti divi pasažieri, kuri abi plānoja doties uz Parīzi, bet kavēja reisu, vienam no pasažieriem paliekot Rīgā. Apkalpe par kļūdu tika informēta īsi pēc pacelšanās.

Pēc atgriešanās Rīgā tika pieņemts lēmums uzņemt lidojumā pasažieri, kas kavējās, nevis izkraut viņa bagāžu, kas būtu aizņēmis vairāk laika. Lidmašīna Parīzi sasniedza ar divu stundu un 15 minūšu kavēšanos.

airBaltic atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 70 galamērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: airBaltic saņem jaunu iekārtu lidmašīnu tehniskai apkalpošanai

Lelde Petrāne, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA INTRAC Latvija lidsabiedrībai airBaltic (AIR BALTIC CORPORATION) piegādājusi elektrisko pacēlājplatformu Manitou AETJ 150 Compact lidmašīnu tehniskai apkalpošanai.

Kā informē piegādātājs, Manitou AETJ 150 Compact ir unikāla pacēlājplatforma, kas tika izstrādāta speciāli lidmašīnu tehniskai apkalpošanai. Tās pacēlājgrozs ir aprīkots ar ultraskaņas devējiem, kuri novērš nejaušus lidmašīnas korpusa (fizelāžas) bojājumus. Elektriskā pacēlājplatforma ir paredzēta darbam augstumā līdz 15m.

Manitou ražotājkompānijai pasaules mērogā ir liela pieredze aeronautikas nozares risinājumos, taču Baltijā šis ir pirmais projekts.

SIA INTRAC Latvija ir zviedru uzņēmuma INTRAC Group AB meitas uzņēmums Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas būs liels notikums, jo pasaulei tiks prezentēts pirmais komerciālais CS300 lidaparāts jaunajā AirBaltic krāsojumā, pirms pasākuma Db.lv norādīja AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens.

Pēc viņa teiktā, tas nozīmē, ka samērā īsā laikā lidmašīna tiks pieņemta ekspluatācijā. AirBaltic padome gan sekojot līdzi, lai nekas netiktu sasteigts, lai lidsabiedrības darbinieki, tostarp piloti un tehniskais personāls būtu jaunās lidmašīnas ekspluatācijai gatavi. Labās atsauksmes par CS100 pirmajiem lidaparātiem – dažos parametros pat lielāka efktivitāte nekā ražotājs solījis, viegli apkopjama ‒ no Swiss (Lufthansa meitas uzņēmums) dodot pārliecību, ka arī CS300 uzrādīs labus rezultātus ekspluatācijā. Jau vēstīts, ka AirBaltic plāno saņemt pirmās divas no 20 jaunajām lidmašīnām jau šogad. Pasažieri iegūs plašākas sēdvietas, ailes un bagāžas nodalījumus, kā arī varēs izbaudīt lielākus logus un klusāku lidojumu. Kāds nozares speciālists Db.lv norādīja, ka CS300 ar apmēram 145 pasažieriem varēs aizlidot par 1000 km tālāk nekā AirBaltic flotē esošie Boeing modeļi. Taču pagaidām ir atklāts jautājums, kā lidaparāts uzvedīsies intensīvas ekspluatācijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības airBaltic stjuarti ar šodienu pilnvērtīgi sāk pielietot Apple iPad planšetdatorus, lai aizstātu līdz šim izmantotās drukātās rokasgrāmatas un veidlapas. Tās ir investīcijas darbības procesu modernizācijā, kas nodrošinās uzlabotu darba efektivitāti un ievērojami samazinās papīra patēriņu, informē A/S Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

«2014. gadā mēs sākām izmantot iPad planšetdatorus pilotu kabīnēs. Tas ļāva pilotiem izvairīties no aptuveni 10-15 kilogramu smagas lidojumu informācijas, rokasgrāmatu un citi uzziņu materiālu pārnēsāšanas. Mūsu piloti ir augstu novērtējuši šo iniciatīvu, tādēļ mēs esam spēruši jau nākamo soli, ievērojami samazinot papīra izmantošanu arī stjuartu ikdienas darbā,» stāsta airBaltic operatīvās vadības direktors Martins Sedlackis (Martin Sedlacky).

Pēdējo trīs gadu laikā ar šī projekta palīdzību lidsabiedrība ietaupījusi aptuveni sešus miljonus lappuses papīra, kas ir līdzvērtīgs aptuveni 350 kokiem. Papildus tam, tā kā iPad sver vien 0,7 kilogramus, svara samazināšana arī garantē degvielas patēriņa ietaupījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzes laika izaicinājumi

Laimdota Straujuma, valdību vadīja no 22.01.2014. līdz 11.02.2016., 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstākļos, kad ar agresīvām darbībām 2014. gadā tika mainītas valstu robežas Eiropā, Latvijai kopā ar Igauniju un Lietuvu ir izdevies uzsākt kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanu gan politiski, gan praktiski. Valsts drošības garantēšanai tika attīstīta stratēģiskā partnerība ar ASV, nodrošinot to un citu sabiedroto solidāru iesaisti militāro draudu mazināšanā. Latvijas–Krievijas robežas demarkācijas ietvaros pabeigta robežas iezīmēšana dabā un 2015. gada augustā uzsākti Latvijas austrumu robežas ierīkošanas pirmie darbi. Paredzēta Latvijas zaļās robežas ar Krievijas Federāciju sakārtošana 270 kilometru garumā, izveidojot 12 metrus platu robežjoslu.

2015. gads paliks Latvijas vēsturē kā tāds, kad sarežģītā laikā (Grieķijas un Ukrainas krīze, terorisma akti Parīzē, Briselē) sekmīgi sagatavota un novadīta Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē (01.01.2015.– 30.06.2015). 2015. gada 6. februārī Rīgā augsta līmeņa konferencē tika panākta vienošanās par ES Enerģētikas savienības izveidi. 2014. gada novembrī Latvijai kā vienai no pirmajām valstīm Eiropas Komisija oficiāli apstiprināja ES fondu – 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu Izaugsme un nodarbinātība, kurā Latvijai pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā.

Noslēguma fāzi sasniedza sarunas par pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Tika radīti priekšnoteikumi gāzes un elektroenerģijas tirgus liberalizācijai. Akceptēti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam. Ministru kabinets arī pieņēma lēmumu līdz 2020. gadam neizsniegt jaunas atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Stiprināta būvniecībā iesaistīto atbildība un kontrole pār būvniecības kvalitāti. 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā jauns Būvniecības likums un Ekonomikas ministrijas padotībā darbu sāka Būvniecības valsts kontroles birojs. 2015. gadā apstiprināti visi ar jauno Būvniecības likumu saistītie Ministru kabineta noteikumi, kas būtiski mainīja būvniecības kārtību. Ieviesta Būvniecības informācijas sistēma. Sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm sagatavots Rail Baltica projekts ES finansējuma saņemšanai. Nodibināts Baltijas valstu kopuzņēmums a/s RB Rail.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora «komandas» pārstāvis liecina par noziedzīgu «organizētu grupu», pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija KPMG Baltics SIA (KPMG) amatpersonas – maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora vadības grupa, kuras mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS Air Baltic Corporation (airBaltic) un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā». Šāda satura liecības Ekonomikas policijai pagājušā gada beigās sniedzis mazpazīstamais uzņēmējs Edijs Ziediņš pēc tam, kad viņam tika noteikts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām. Nekādus oficiālus komentārus Valsts policija nesniedz, taču neoficiāla informācija par «miera periodu» izmeklēšanā liek domāt par iespējamu klusumu pirms vētras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šogad oktobrī svin 22. gadadienu kopš komerciālās darbības uzsākšanas. 1995. gada 1. oktobrī airBaltic veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu ar SAAB 340 lidmašīnu, informē A/S Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem. Šodien airBaltic veic tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem un tās floti šobrīd veido 30 lidmašīnas. airBaltic piedāvā savienojumus no Rīgas uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam, airBaltic piedāvā arī tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

2018. gada vasaras sezonā airBaltic uzsāks jaunus lidojumus uz Lisabonu (Portugāle), Malagu (Spānija), Splitu (Horvātija), Bordo (Francija) un Gdaņsku (Polija).

airBaltic savieno Baltijas reģionu ar 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS. Tā ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. airBaltic alvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 80.05% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA Aircraft Leasing 1 pieder aptuveni 20%. airBaltic flotē ir 30 lidmašīnas: septiņas Bombardier CS300, 11 Boeing 737 un 12 Bombardier Q400 NextGen.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» 2017. gadākopumā pārvadājusi 3,523 miljonus pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

«airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) vērtē, ka 2017. gads lidsabiedrībai bijis ļoti veiksmīgs - uzsākti lidojumi 13 jaunos maršrutos, flotei pievienojās septiņas jaunās «Bombardier» CS300 lidmašīnas. Viņš atzīmē, ka šogad «airBaltic» turpinās stabilu izaugsmi ar labiem operatīvās darbības rezultātiem, ko paredz lidsabiedrības biznesa plāns «Horizon 2021».

Lidsabiedrības vietu piepildījums lidmašīnās 2017. gadā bija 76%, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn. 2017. gadā «airBaltic» veica 50,1 tūkstoti lidojumu, kas ir par 14% vairāk nekā 2016. gadā.

«airBaltic» lidojumu regularitāte 2017. gadā sasniedza 99,43%, pārspējot uzņēmuma uzstādīto mērķi. Tas nozīmē, ka lidsabiedrība pagājušajā gadā veica vairāk nekā 99 no 100 plānotajiem reisiem.

Komentāri

Pievienot komentāru