Dzīvesstils

FOTO: Dirty Deal Teatro pārceļas uz Āgenskalnu

Laura Mazbērziņa, 03.04.2018

Dirty Deal Teatro vadītāja un producente Anna Sīle

Avots: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Šobrīd norisinās telpu rekonstrukcija, taču, sākot ar šā gada 18.maiju, teātris «Dirty Deal Teatro» skatītājus uzņems Āgenskalnā, Talsu ielā 1, stāsta teātra vadītāja un producente Anna Sīle. Biznesa portālam db.lv bija ekskluzīva iespēja ielūkoties teātra jaunās mājvietas tapšanā.

«Dirty Deal Teatro» ir nevalstisks, profesionāls teātris, kurā satiekas gan pieredzējušie, gan arī jaunie režisori, dramaturgi, aktieri, horeogrāfi un citi skatuves mākslinieki, lai skatītājiem piedāvātu jaunu, laikmetīgu teātra pieredzi.

«Dirty Deal Teatro» šobrīd aizvada savu 11.sezonu, taču ienākšana teātra pasaulē bijis izaicinājums, jo tolaik teātra telpa Latvijā kopumā bija daudz tradicionālāka. «Tajā laikā bija grūti ieiet ar laikmetīgās mākslas darbiem. Jauniešiem, kuri pabeidza Latvijas Kultūras Akadēmiju, nebija iespēja veidot darbus, kas atbilst viņu izpratnei par laikmetīgu skatuves mākslu. Šo 10 gadu laikā teātra telpa ir ļoti atbrīvojusies. «Dirty Deal Teatro» atšķiras ar to, ka mēs cenšamies pārkāpt pāri sabiedrības stereotipiem, par ko var un par ko nevar runāt,» atklāj A.Sīle.

«Dirty Deal Teatro» pirmsākumi meklējami Andrejsalā pirms 10 gadiem, tālāk jau pārceļoties uz Spīķeru kvartālu. Taču īres maksas paaugstināšanās dēļ, kā arī pieprasījuma apstākļu dēļ teātris meklēja jaunu mājvietu. Jaunās telpas Āgenskalnā tiek īrētas no Latvijas Teātra darbinieku savienības, kur īres nauda aizplūst kultūrā.

Jaunajās telpās varēs aicināt vairāk cilvēku. «Ļoti būtiski ir augt. Mākslinieki varēs veidot lielākas, intensīvākas izrādes, jo teātrī ir ne tikai vārds, kas dod noteiktu formu un saturu, bet gan arī telpa. Telpa ir vēl viena no sastāvdaļām. Lielāka telpa uzbur daudz veiksmīgāku atmosfēru,» komentē A. Sīle.

Mazajā zālē teātris piedāvās 50 sēdvietas, taču lielajā - 150 līdz 200.

«Dirty Deal Teatro» kaimiņš ir Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, kas arī savu lomu ir spēlējis, izvēloties atrašanās vietu.

Nākotnē teātris plāno izveidot lielākas dekorācijas un vairāk koncentrēsies uz apkārtējiem iedzīvotājiem un studentiem. Teātris apzinās, ka tuvumā ir Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, kurās mācās vairāki tūkstoši studentu, kurus iespējams piesaistīt.

Arī pats Āgenskalns un tuvumā esošais Kalnciema kvartāls strauji attīstās. Pārdaugavas iedzīvotājiem nozīmīgu lomu spēlē tas, ka nav jābrauc uz centru, bet kultūru var baudīt arī Pārdaugavas pusē. «Laikmetīgā kultūras elpa iedos vēl citu šarmu šai vietai,» skaidro A.Sīle.

«Dirty Deal Teatro» piedāvā izrādes bērniem, ģimenēm un pieaugušajiem. Šobrīd teātrim ir rosīgs laiks, jo norisinās ne tikai pārvākšanās uz jaunām telpām, bet tiek producēti seši jaundarbi vienlaicīgi, kuri tiks atrādīti skatītājiem šajā gadā.

Pirmo jaunradīto darbu būs iespējams noskatīties no 4.maija. Tas ir veidots Brīvības ielas stāstu ietvaros, kuru autori ir Jānis Balodis un Paula Pļavniece. Tā būs iespēja skatītājiem piedalīties savas valsts veidošanā un vērot procesus, kādus tos redz mākslinieki. Šie procesi tiks parādīti groteska veidā, kam raksturīgs ir satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti. Tas ir lielākais darbs, kuru vēlāk pārcels arī uz Āgenskalnu.

Teātris vairāk koncentrējas uz pieaugušo izrādēm, bet no šā gada septembra tiks atvērts projekts «Latvijas skolas soma», kura ietvaros «Dirty Deal Teatro» piedāvās trīs izrādes bērniem un pusaudžiem: Kristīnes Brīniņas veidoto izrādi vidusskolēniem par seksualitāti, Māras Ganģes veidoto izrādi par to, kā bērns var iedarbināt savu fantāziju brīžos, kad negrib iet uz skolu, un vecākiem stāsta, ka ir slims, savukārt Viesturs Roziņš pašus bērnus iesaistīs teātra tapšanas procesā

A.Sīle skaidro: «Māksla attīstās un mēs gribam izvest teātri ārpus telpām, jo teātrim nav jāpaliek tikai tur.»

Runājot par kultūras biznesu Latvijā, A.Sīle teic: «Kultūra nevar pastāvēt bez valsts dotācijas. Ir skaidrs, ka šādas aktivitātes ar augstu kultūras, sociālo, izglītošanās funkciju lielā mērā nevar nosegt, līdz ar to valsts dotācija ir nepieciešama.»