Jaunākais izdevums

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Analizējot lielākus darījumus (virs 100 000 eiro), var secināt, ka šī gada pirmajā pusgadā ir notikuši trīs darījumi par kopējo summu 485 000 eiro, liecina VNĪ sniegtā informācija. «Tika iegādāts īpašums viesu mājas ierīkošanai pilsētas centrā, kā arī pārdota komercēka ar biroju un noliktavām. Lielākais darījums naudas izteiksmē šogad ir noticis ar īpašumu, kuram ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss, Andreja Pormaļa ielā 11, Jēkabpilī. Jēkabpils pilsētas dome šajā ēkā ir paredzējusi izvietot Jēkabpils pilsētas bibliotēku ar mērķi uzlabot kultūras iestādes infrastruktūru un paaugstināt pakalpojumu kvalitāti,» norāda V.Vigupe. Arī VNĪ 2017. un 2018.gada laikā ir pārdevusi četrus nelielus īpašumus Jēkabpilī ar kopējo summu 17 310 eiro.

«Zemes gabals blakus Jēkabpils autoostai 2018.gada sākumā ir pārdots, iespējams tur kā savu atrašanās vietu nākotnē pieteiks Vācijas zemo cenu veikals «Lidl»,» atklāj V.Vigupe.

Pēc VNĪ novērojumiem vislielākā aktivitāte ir vērojama dzīvojamā segmentā, darījumi notiek gan ar dzīvokļiem, privātmājām, gan zemi privātmāju būvniecībai. Visvairāk pieprasīti ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, tā atrašanās vietas un dzīvokļa apdares. Dzīvokļi bez remonta tiek pārdoti līdz 250 eiro kvadrātmetrā, toties dzīvokļi ar labu apdari ir dārgāki un cena var sasniegt 430 eiro kvadrātmetrā. Darījumi ar komercēkām 2018.gadā notikuši cenu amplitūdā no 250-300 eiro kvadrātmetrā.

Tiek prognozēts, ka notikušie darījumi ar komercapbūves zemi nākotnē varētu veicināt jaunu objektu būvniecību - galvenokārt industriālā un tirdzniecības sektorā.

«Apskatot tendences publiskajā sektorā, varam pieminēt, ka reģionos turpinās uzsāktie procesi pie vairāku valsts budžeta iestāžu konsolidēšanu vienā ēkā, pārceļoties uz energoefektīvākām telpām ar efektīvāku telpu plānojumu, realizējot vienas pieturas aģentūras principu, tādējādi samazinot apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu izdevumus. VAS «Tiesu namu aģentūra» Jēkabpilī ir uzsākusi jauna un moderna administratīvā centra būvniecību - kopējās būvniecības izmaksas 6.8 miljoni eiro, ar kopējo platību 5500 kvadrātmetri. Jaunajā tieslietu administratīvajā centrā atradīsies vairākas Tieslietu ministrijas padotības iestādes, tādas kā Zemgales rajona tiesa, Jēkabpils zemesgrāmatas nodaļa, Jēkabpils prokuratūra, Uzņēmuma reģistra Jēkabpils reģionālā nodaļa, Valsts zemes dienests, Valsts valodas centrs, Valsts probācijas dienests, Dzimtsarakstu birojs un Tieslietu nozares arhīvs,» skaidro V.Vigupe.

«Tāpat kā citās lielākās pilsētās, arī Jēkabpilī pirms krīzes ir bijuši plāni attīstīt dzelzceļa konteineru loģistikas termināli «Central Euro-Asia Gateway», bijušā militārā lidlauka teritorijā, kas savu darbību neuzsāka. Redzot industriālā segmenta attīstības tendences, visticamāk, šai teritorijai būs jānodrošina cita veida izmantošana, jo attīstoties Rail Baltica projektam, tuvākajā nākotnē tiks attīstīts intermodāls dzelzceļa mezgls (kravu pārkraušanas centrs) gan pie Salaspils, gan citās Baltijas reģiona vietās. Pieliekot tam klāt Krievijas sliežu ceļu, Latvijai ir iespējas iegūt produktu, kas varētu interesēt kravu nosūtītājus no Austrumiem. Pieminot Eiropas loģistikas tendences, kravu apjoms, kas tiek pārvadāts izmantojot dzelzceļa transportu, arvien samazinās, priekšroku dodot kravas pārvadājumiem pa autoceļiem. Arī avio kravu pārvadājumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis, kas savukārt veicina loģistikas centru attīstību ap lidostas teritorijām,» domā NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore.

Viņasprāt, industriālo platību sektors ir vistiešākajā mērā atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī. «Ja apskatāmies IKP pa nozarēm un to pieaugumu transporta un uzglabāšanas sektorā, novērojam stipru korelāciju ar kopējā IKP pieaugumu. Attīstoties ekonomikai, arī pieprasījums pēc jaunām, modernākām, lielākām industriālām platībām pieaugs, kas savukārt var sekmēt Jēkabpilī esošo ražošanas un loģistikas centru modernizāciju un rekonstrukciju. Kā vienu no piemēriem var minēt «Jēkabpils PMK» jaunās betona ceha ražošanas ēkas būvniecības pabeigšanu pagājušā gada beigās.»

Šobrīd Jēkabpilī nekustamo īpašumu nozarē ir vairāk aktīvs tieši publiskais sektors, ko VNĪ viennozīmīgi atzīmē kā pozitīvo faktoru, jo tiek būvēti administratīvie centri valsts iestādēm un iegādāti īpašumi pašvaldības vajadzībām. Ja skatāmies uz privāto komercsektoru, nākotnē paredzamas aktivitātes galvenokārt industriālajā (ražošanas un loģistikas nozarē) sektorā. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs «Lidl» veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Jēkabpilī vispieprasītākie ir dzīvokļi populārākajos daudzdzīvokļu māju rajonos, piemēram, Nameja ielas, Bebru ielas, Dārza ielas un Pils mikrorajonos, pastāsta SIA «Ober Haus Real Estate Latvia» Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane.

Eksperte norāda, ka pēc Valsts zemes dienesta datiem, 2017.gadā kopējais reģistrēto darījumu skaits Jēkabpilī bijis - 426, no kuriem 269 darījumi bijuši darījumi ar dzīvokļiem, kas veido 63% no kopējā darījumu skaita. Vidējā darījumu summa svārstījusies no 5 000 - 8 000 eiro, bet ir notikuši pāris darījumi pieprasītākajās vietās, kas ir pārdoti pa 13 000 - 20 000 eiro.

Pēc «Ober Haus Real Estate Latvia» sniegtās informācijas 2017.gadā Jēkabpilī tika pārdotas 94 privātmājas, jeb 22%, kur vidējā darījumu summa bija no 10 000 eiro līdz 18 000 eiro, kā arī tika veikti 50 darījumi ar privātās apbūves zemēm par vidējo summu 5 000 eiro, vidējā pārdotā zemes platība bija ap 1800 kvadrātmetriem.

«2018. gada pirmais trimestris bijis mazāk aktīvs salīdzinot ar 2017.gadu. Vidēji mēnesī veikti 27 darījumi, kopā pirmajos 4 mēnešos veikti 109 darījumi. 72% jeb 79 darījumi veikti dzīvokļu segmentā, kur vidējā darījuma summa svārstījās no 5 000 eiro līdz 10 000 eiro par 48 kvadrātmetru dzīvokli. Tāpat veikti 22 savrupmāju darījumi, kur vidējās darījumu summa reģistrētas no 10 000 līdz 18 000 eiro. 2018.gadā pirmajos četros mēnešos nav veikts neviens privātās apbūves zemes darījums,» stāsta K.Dubane.

Tāpat savu attīstību turpina komercplatību tirgus. Investori attīsta un izvēlas būvēt jaunas ēkas nevis vecās pielāgot savām vajadzībām. Lielie uzņēmumi būvē atbilstoši savai darbībai funkcionālas ēkas, izvēloties ielas ar intensīvu transporta plūsmu, piemēram, Rīgas, Brīvības iela un citur, norāda SIA «Ober Haus Real Estate Latvia» Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja.

Ober-Haus speciālisti prognozē, ka pārmaiņas biroju telpu nomas tirgū ienesīs Tieslietu ministrijas vajadzībām būvētā administratīvā ēka Bebru ielas rajonā, uz kuru plānots pārvākties lielai daļai valsts pakļautībā esošām institūcijām. Tiek prognozēts, ka ar to, pilsētā atbrīvosies daudz biroja telpas, kas varētu radīt to cenu samazinājumu vai arī būs daudz brīvu telpu pilsētā.

«Dzīvokļu cenu amplitūda Jēkabpilī ir ļoti liela un cenas ir atkarīgas no izvēlētā mikrorajona. Pieprasītākajos rajonos remontēti trīs istabu dzīvokļi maksā sākot no 16 000 – 23 000 eiro, bet nepopulārākajos pilsētas rajonos, kā piemēram, Ķieģeļu ielas mikrorajonā tirgus stagnē un pieprasījums ir zems, taču šajā rajonā divistabu dzīvokli var iegādāties par 4000 eiro.Tieši pēdējā gada laikā visstraujākais kāpums ir dzīvokļu cenām, kuru varam pamatot ar to, ka pārdoti lētie banku portfeļu īpašumi,» stāsta K.Dubane.

Pēc nekustamo īpašumu kompānijas datiem, privātmājas – padomju laikā celtās mājas ar vienkāršu apdari līdz 100 kvadrātmetru platībā un zemi 1200 kvadrātmetriem – maksā no 20 000 – 30 000 eiro. Kvalitatīvas mājas, ar mūsdienīgu apdari platībā no 150-200 kvadrātmetriem ar zemi 1200 kvadrātmetri maksā sākot no 45 000 – 85 000 eiro. Zemes gabalu cenas privātai apbūvei ir 1,5 līdz 3,30 eiro kvadrātmetrā, bet komercapbūvei no 3 līdz 7 eiro kvadrātmetrā.

Kā galvenās Jēkabpils pilsētas priekšrocības K.Dubane min to, ka, pilsētā attīstoties ražošanas uzņēmumiem, pieaug pieprasījums pēc mājokļu tirgus, Jēkabpils ir galvenais reģiona centrs lauksaimniekiem, ražošanas uzņēmumiem, komercuzņēmējiem, kā arī pilsēta ir galvenais reģiona centrs publisko pakalpojumu ziņā, jo iedzīvotājiem ir pieejama slimnīca, poliklīnika, LR Uzņēmuma reģistrs un citas iestādes.

«NĪ nozares tirgus attīstību ierobežo iedzīvotāju maksātspēja, tāpēc nevar attīstīt jaunu dzīvokļu projektus un daudzdzīvokļu ēku attīstība tuvākajā laikā nav ekonomiski pamatota,» norāda K.Dubane.

Fotogrāfijās apskatāma nekustamā īpašuma dažādība Jēkabpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Dzelzsbetona konstrukcijas uzņēmumā Jēkabpils PMK

Laura Mazbērziņa, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv viesojas SIA Jēkabpils PMK, vērojot, kā uzņēmumā tiek ražoti dzelzbetona izstrādājumi.

«Dzīvojot līdzi laikam, ir jāpārzina jaunās tehnoloģijas un jāzina, kā tās pielietot ikdienas darbā, jo mūsu pasūtītāji uzstāda augstas un nopietnas prasības, kuras iespējams izpildīt, nemitīgi mācoties un interesējoties par visiem jauninājumiem būvniecības nozarē,» uzsver Jānis Gramanis, SIA «Jēkabpils PMK» Betona-javas rūpnīcas ražošanas procesa vadītājs.Tādēļ uzņēmuma stratēģija ir nemitīgi būt gataviem pārmaiņām, domāt par to, ko darīs pēc diviem un desmit gadiem, jo viss nepārtraukti mainās.

«Mūsu projektētāji nepārtraukti meklē tādus jaunus risinājumus arhitektūrā un būvniecībā, kas būtu saskaņā ar dabu un vidi mums apkārt. Būvniecības industrijā ir aizvien lielāka materiālu daudzveidība un augstākas tehniskās iespējas, ko arī mēs savos projektos ieviešam un izmantojam. Piemēram, krustām līmēti masīvkoka paneļi ļauj attīstīt tādu jaunu arhitektūras produktu kā dinamiskās moduļu sistēmas,» stāsta J. Gramanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jēkabpils ielās kursēs ar saspiesto dabasgāzi darbināmi satiksmes autobusi

Lelde Petrāne, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. jūnija Jēkabpils ielās kursēs septiņi jauni ar CNG jeb saspiesto dabasgāzi darbināmi satiksmes autobusi. Jēkabpils kļuvusi par pirmo pilsētu Latvijā, kas sabiedriskā transporta pārvadājumiem izmantos šo alternatīvās enerģijas veidu.

Pirkuma kopējā summa ir tuvu 1,4 miljoniem eiro, no kuriem gandrīz 1,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības fonda līdzekļi, bet 300 000 - SIA «Jēkabpils autobusu parks» līdzfinansējums.

CNG (Compressed Natural Gas) ir saspiesta dabasgāze, kas galvenokārt sastāv no metāna. CNG ir augstāks enerģijas saturs nekā benzīnam vai dīzeļdegvielai. Tas ir ekonomiskāks un ekoloģiskāks alternatīvās degvielas veids, paskaidro degvielas tirgotājs «Virši-A».

«Salīdzinot ar klasisko degvielu, CNG izmantošana transportā samazina gaisa piesārņojumu un nodrošina ekonomiski izdevīgāku enerģijas veidu klientiem, turklāt transporta līdzeklis, kas darbojas ar CNG ir tikpat ātri un viegli uzpildāms kā benzīna vai dīzeļmotora transports,» stāsta AS «Virši-A» izpilddirektors Jānis Vība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils Tieslietu nama būvlaukumā pabeigti ēkas nesošo konstrukciju betonēšanas darbi, un ēkas karkass sasniedzis tā augstāko atzīmi – 11 metrus, informē VAS Tiesu namu aģentūra.

«Jēkabpils Tieslietu nams būs Latvijā pirmais šāds projekts, kur vienā ēkā tiks izvietotas visas tieslietu nozares iestādes. Ar pārliecību varu apgalvot, ka būvdarbu ģenerāluzņēmējs un darbinieki ar nosprausto latiņu tiek galā vislabākajā kārtībā. Esmu droša, ka trešos svētkus – Jurģus – sagaidīsim plānotajā termiņā,» stāsta VAS «Tiesu namu aģentūra» valdes locekle Santa Sausiņa.

Spāru svētku dienas rītā, 30. augustā tika veikti pēdējie betonēšanas darbi, un kopumā ēkas konstrukcijās iebetonēti aptuveni 3000 kubikmetri betona. Tāpat ir pabeigta divu jumta daļu segumu izbūve, lai lietainajos rudens mēnešos pasargātu telpas no ūdens un varētu veikt iekšējās apdares darbu. Šobrīd ir uzstādīta daļa sastatņu, un nākamajā nedēļā tiks uzsākta stiklotās fasādes karkasa montāža. Ēkas konstrukciju būvniecības noslēgums ir ļāvis uzsākt iekšdarbus, un šobrīd notiek iekšējo komunikāciju izbūve – elektromontāža, ventilācija un kanalizācija. Oktobrī plānots pabeigt visu ēkas starpsienu būvniecību. Tuvākajā laikā plānots uzsākt labiekārtošanas darbus, lai pavasarī veiktu vien nelielu daļu plānotā apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils tieslietu nama būvlaukumā ar simbolisku kapsulas iemūrēšanu ēkas pamatos tika atzīmēts projekta būvniecības pirmais posms. Visus būvniecības darbus plānots pabeigt nākamā gada vasaras sākumā, bet būvniecības kopējās izmaksas lēšamas aptuveni 6,8 miljonu eiro apmērā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunais tieslietu nams būs vairāku Tieslietu ministrijas padotības iestāžu mājvieta, kas veidos jaunu administratīvo centru pakalpojumu saņemšanai. Aptuveni 5500 kvadrātmetru telpās trīs stāvos atradīsies Zemgales rajona tiesa Jēkabpilī, Jēkabpils zemesgrāmatas nodaļa, Jēkabpils prokuratūra, Uzņēmuma reģistra Jēkabpils reģionālā nodaļa, Valsts zemes dienests, Valsts valodas centrs, Valsts probācijas dienests, Dzimtsarakstu birojs un Tieslietu nozares arhīvs.

Būvlaukumā šobrīd aktīvākais darba process saistīts ar ēkas nesošā karkasa betonēšanu, kā arī ārējo inženierkomunikāciju būvniecību. To plānots pabeigt līdz vasaras beigām, lai rudenī varētu uzsākt jumta seguma izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolīta četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

"Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē," stāsta A. Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami.

Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss "Lēnu pils" Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. "Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem," norāda A. Vārna.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Pasts atkal izsola nekustamos īpašumus; zemākā cena - 650 eiro

Laura Mazbērziņa, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi apjomīgu krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas sešas personas par vairāku nekustamo īpašumu izkrāpšanu Zemgales reģionā un naudas līdzekļu legalizēšanu.

Lietā celtas apsūdzības par sešiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Kā informē Latvijas Republikas Prokuratūra, tad personas darbojās organizētā grupā un iepriekš rūpīgi sadalīja lomas. Viens apsūdzētais meklēja tādus nekustamos īpašumus Latvijā, kuru īpašumu tiesības nebija nostiprinātas Zemesgrāmatā, organizēja nepieciešamo īpašuma tiesību apliecinājumu un izmaiņu dokumentu izgatavošanu un viltošanu.

Trīs apsūdzētās viltoja pirkuma-pārdevuma līgumus, to iesniedza zvērinātam notāram un viltotos dokumentus kopā ar nostiprinājuma lūgumiem iesniedza valsts institūcijā. Piektais apsūdzētais izveidoja un reģistrēja uzņēmējsabiedrību un tās vārdā atvēra bankas kontu, lai to izmantotu nekustamo īpašumu izkrāpšanas un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas shēmā. Sestā apsūdzētā persona iesaistījās noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanā, izmantojot savu norēķinu kontu Taizemes bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot alternatīvās degvielas izmantošanu un attīstot saspiestās dabasgāzes (CNG) pieejamību, pašmāju degvielas tirgotājs “Virši-A” atver otro CNG spēka uzpildes staciju Latvijā - Rīgā, Lubānas ielā.

Patlaban Latvijā ir pieejamas jau divas CNG uzpildes stacijas - Rīgā un Jēkabpilī. Rīgas stacijas, tāpat kā Jēkabpils stacijas, izveidē investēts vairāk nekā miljons eiro.

Nākamo CNG uzpildes staciju paredzēts atvērt jau marta vidū, Babītē, atklāja "Virši" izpilddirektors Jānis Vība. Stratēģiski jau tiek plānota arī turpmāko uzpildes staciju izveide visā Latvijā, taču konkrētas to iespējamās atrašanās vietas J.Vība pagaidām atturējās minēt.

Jautāts par saspiestās dabasgāzes pieprasījumu pērn atklātajā Jēkabpils stacijā, J.Vība pastāstīja, ka uzņēmumam ir viens lielāks klients - SIA "Jēkabpils Autobusu Parks", kas visus autobusus darbina ar saspiesto dabasgāzi. "Tāpat redzam, ka, lai gan statistiski mašīnu skaits ir neliels, uzpildes notiek gan no juridisku, gan privātu personu puses. Ļoti konkrētus pārdošanas apjomus nevēlētos minēt, taču ar sākotnējo fāzi esam apmierināti," sacīja "Virši" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pabeigta izmeklēšana kriminālprocesā par vairāku nekustamo īpašumu izkrāpšanu

Lelde Petrāne, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta izmeklēšana kriminālprocesā par vairāku nekustamo īpašumu izkrāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbinieki atzinuši par aizdomās turamām trīs personas, kuras 2015.gadā, no 16.februāra līdz 24.aprīlim, izkrāpa 11 nekustamos īpašumus – lauksaimniecības zemi un mežu, kuru kopējā platība ir 268 hektāri. Kriminālprocess nodots Jēkabpils rajona prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Minētajā laika posmā organizētā noziedzīgā grupa trīs personu sastāvā, no kuriem viens bija organizators un divi izpildītāji, mantkārīgu motīvu vadīti, iedzīvošanās nolūkā, izmantojot viltotus dokumentus, izkrāpa 11 nekustamos īpašumus Krustpils, Ilūkstes, Rēzeknes un Ludzas novadā, kuru kopējā tirgus vērtība ir 111 625 eiro, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtos līdzekļus – 115 750 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Konstatē neizmantotas iespējas LU nekustamo īpašumu saimniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Koknesē daudz brīvu īpašumu gaida jaunus saimniekus

Monta Glumane, 07.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Koknesē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Koknesē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē šobrīd tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Indra Zilgalve, pašvaldībā konkrēti dati par nekustamā īpašuma tirgu Koknesē netiek uzturēti un cenu izmaiņas netiek pētītas. Pēc I.Zilgalves novērojumiem, no lauku teritorijām un mazākiem ciemiem novadā cilvēki ir ieinteresēti pārcelties uz Koknesi, un ir cilvēki arī no citām vietām, kas interesējas par iespēju dzīvot Koknesē, kas ir tuvāk, piemēram, Rīgai. Ir arī tādi, kas uz Koknesi pārceļas no galvaspilsētas.

«Koknesē pieprasīti ir dzīvokļi un cenas dzīvokļiem ir pieaugušas, kā arī tiek pirktas arī dzīvojamās mājas. Ir īpašumi, kuri ilgu laiku ir pārdošanā. Iespējams, tiem ir pārāk augsta cena,» spriež Kokneses novada domes pārstāve. Pēc I.Zilgalves stāstītā, Koknesē ir laba infrastruktūra, satiksme, iespēja tikt uz blakus pilsētām, uz Rīgu, līdz ar to cilvēki izvēlas dzīvot šeit un iegādāties īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Nekustamie īpašumi, kurus izsolīs Latvijas Pasts; zemākā cena - 300 eiro

Monta Glumane, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts trīs publiskās izsolēs 2019.gada septembrī piedāvās 29 savā saimnieciskajā darbībā neizmantotus vai biznesa mērķiem neatbilstošus nekustamos īpašumus 16 Latvijas novadu teritorijās, kā arī Rīgā un Daugavpilī, informē VAS Latvijas Pasts.

Atkarībā no atsavināmā īpašuma izsoles plānotas gan ar augšupejošu, gan lejupejošu soli. Visvairāk īpašumu iespējams iegādāties Vidzemē – kopumā 12, savukārt īpašumi ar visaugstāko sākumcenu tiek piedāvāti Rīgā un Daugavpilī.

Zemākā sākumcena ir ēkas domājamai daļai Priekules novada Priekules pagastā – 300 eiro, bet augstākā – 120 000 eiro – zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54. Otra augstākā izsoles sākumcena ir īpašumam Daugavpilī, Kārklu ielā 10 – 99 000 eiro.

12 no izsolāmajiem īpašumiem būs iespējams iegādāties Vidzemē, 10 – Latgalē, trīs – Kurzemē, divus – Zemgalē un divus – Rīgā un tās apkaimē. Nekustamie īpašumi pieejami dažādās teritorijās, kas atrodas Aizkraukles, Grobiņas, Gulbenes, Ilūkstes, Krāslavas, Lubānas, Madonas, Priekules, Priekuļu, Raunas, Rēzeknes, Siguldas, Talsu, Tērvetes, Valkas un Varakļānu novadā, kā arī divās republikas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī. 23 īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir tikai zemes īpašums, viens – dzīvokļa īpašums, savukārt četri īpašumi ir bez zemes. Kopējā visu 29 atsavināšanai nodoto īpašumu izsoles sākumcena veido 605 680 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt apledojums vietām Vidzemē un Latgalē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 42 VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ziemas dienesta tehnikas vienības.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

Daugavpils šosejas (A6) posmā no Pļaviņām līdz Krāslavai;

Rēzeknes šosejas (A12) posmā no Jēkabpils līdz Varakļāniem;

Grebņeva – Medumi šosejas (A13) posmā no Špoģiem līdz Medumiem;

Daugavpils apvedceļš (A14) visā posma garumā.

Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Daugavpils, Dobeles, Jēkabpils, Krāslavas, Madonas, Talsu, Tukuma un Valmieras apkārtnē.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, izvēloties autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu un ievērojot piesardzīgu distanci. Uz ceļiem var veidoties tā saucamais melnais ledus, kas ir neredzams, un autovadītājs to sajūt, tikai sākot veikt manevrus ar mašīnu – bremzējot, manevrējot ar stūri un pedāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvju - republikas pilsētu domju priekšsēdētāju kopsapulcē apstiprināts LLPA jaunais prezidents - Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, informē LLPA.

LLPA statūtos ir noteikts, ka rotācijas kārtībā biedrības prezidentūru pārņem nākamā pilsēta noteiktā kārtībā. Šodien, 22. jūlijā notikušajā kopsapulcē LLPA prezidents, Jelgavas mērs Andris Rāviņš nodeva prezidenta pilnvaras Aivaram Krapam.

Biedrības prezidents atrodas amatā vienu gadu, ja vien biedru kopsapulce nenolemj citādāk. Pēc termiņa beigām biedrības prezidents atbilstoši apstiprinātajam sarakstam nodod savas prezidenta pilnvaras nākamajam biedram.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augstskolā norisinājies projekta "CREAzone 2.0." otrais apmācību posms "PITCH IN", kur tikās 21 jaunietis no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils, lai ekspertu un mentoru vadībā ģenerētu jaunas biznesa idejas un tās pičotu.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs kopš 2018. gada septembra īsteno Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programmas 2014. - 2020.gadam projektu Nr. LLI-186 "CREAzone 2.0.". Projekta mērķis ir izplatīt uzņēmējdarbību rosinošas idejas jauniešu vidū un palīdzēt izveidot 3-4 jaunuzņēmumus radošo industriju un ar tām saistītajās jomās.

Projekta otrais posms, tā dēvētais "PITCH IN", ir hakatona tipa apmācības, kura mērķis ir biznesa ideju ģenerēšana, kā arī biznesa idejas īstenošanai nepieciešamās komandas izveide un tās publiska prezentēšana. Divu dienu garumā Ventspils Augstskolā jaunieši no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils meklēja atbildes uz jautājumiem, kur meklēt veiksmīgu biznesa ideju un kā to konkretizēt, ģenerēja konkrētas biznesa idejas, kā arī veidoja komandas un vieslektoru vadībā apguva, kā pičot savu biznesa ideju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers ieguldīs 200 tūkstošus eiro Jēkabpils loģistikas bāzes modernizācijā

Db.lv, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ieguldīs 200 000 eiro sev piederošās loģistikas bāzes Jēkabpilī modernizācijā un rekonstrukcijā.

Darbu laikā paredzēts palielināt loģistikas sistēmu efektivitāti, kā arī paplašināt noliktavas telpas gandrīz divas reizes.

«Forevers» Jēkabpils loģistikas centrs ir viens no uzņēmuma reģionālajiem punktiem, no kura tiek veiktas piegādes pamatā uz Vidzemes, Zemgales un Latgales novadiem. Tāpat loģistikas centra modernizācija paver iespēju stiprināt eksportu uz Lietuvu, kas ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem tuvākajā nākotnē.

Informē Andrejs Ždans, uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis:«Loģistikas vadības procesu pilnveidošana tiek darīta ar mērķi stiprināt uzņēmuma konkurētspēju un efektivitāti. Uzņēmumam no laika gala ir bijis svarīgi pārvaldīt un sekot līdzi katram darbības posmam, sākot no produkcijas ražošanas līdz tirdzniecībai, un šajā ķēdē loģistikai ir ārkārtīgi liela nozīme. Ņemot vērā, ka katru gadu palielinām »Forevers« veikalu skaitu, kas nozīmē arī lielāku produkcijas realizāciju mājas tirgū, loģistikas bāzes modernizācija ir likumsakarīga. Cerīgi raugos arī uz eksporta izvēršanu Lietuvā, kur šobrīd pilotprojekta ietvaros esam sākuši tirgot nelielu produkcijas apjomu. Jāuzsver, ka darbības modelis, nodrošinot pilnu ražošanas un produkcijas realizācijas ciklu, mums ļauj saglabāt konkurētspējīgas cenas savos veikalos.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Militāro mācību «Namejs 2018» laikā karavīri bez atļaujas un iepriekšējas saskaņošanas nevienu privātu zemesgabalu neizmantos un nevienā svešā pagalmā nebrauks, šorīt intervijā Latvijas Radio solīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Kā ziņots, Latvijā pirmdien, 20.augustā sākas lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas «Namejs 2018», kas ilgs līdz 2.septembrim.

Kalniņš brīdināja, ka mācības aptvers teju visu Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, negaidīti sastopot karavīrus vai bruņutehniku. «Mēs neesam īpaši aicinājuši, bet sabiedrība (..) manīs mūs gan uz ielām, gan ceļiem un noteikti arī savos kaimiņos, ja kāda īpašumos vai meža masīvos atradīsies vienības, kas izpildīs savus taktiskos uzdevumus, lai trenētu spējas,» stāstīja armijas komandieris.

Viņš uzsvēra, ka iesaistītajām pašvaldībām par šīm aktivitātēm esot ziņots jau ļoti laicīgi un tām arī bijusi iespēja pabrīdināt savus iedzīvotājus. Savukārt plānotie satiksmes ierobežojumi, kad pārvietosies bruņutehnika, nebūšot ilgstoši. «Nevajag par to īpaši uztraukties, šie aizkavējumi būs nelieli, un arī troksnis būs radīts tieši ar mācību, nevis kaujas munīciju,» informēja Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru