Atpūta

FOTO: Igaunijā pēc renovācijas atvērts Jūras muzejs

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Piektdien, 29. novembrī, pēc divu gadu ilgas renovācijas, apmeklētājiem tiks atvērta jaunā Igaunijas Jūras muzeja ekspozīcija, piedāvājot aplūkot 700 gadus vecu kuģa vraku un vēl citus 50 interaktīvus eksponātus.

Ēku komplekss Tallinā, kurā atrodas Igaunijas Jūras muzejs, ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un jaunā multimediju ekspozīcija paplašinās redzesloku gan pieaugušajiem, gan arī bērniem.

Muzejā pēc rekonstrukcijas atvērts ne tikai tūristiem jau labi zināmais un iemīļotais artilērijas tornis “Resnā Margarēta”, bet arī Lielie Jūras vārti un jaunās telpas zem torņa un pagalma teritorijas, kas agrāk nebija pieejamas plašākai publikai. Kopumā apmeklētāji varēs apskatīt 1000 m² lielu ekspozīciju teritoriju.

“Jauno muzeja telpu izveidošana bija ne tikai būvniecības darbu lielākais izaicinājums, bet tas arī atklāja arheoloģiskos atradumus, kas paplašināja izpratni par pilsētas nocietinājumu pirms artilērijas torņa “Resnā Margarēta” uzcelšanas. Jaunatklātie fragmenti būs pieejami arī apskatei,” norādīja Urmass Dresens.

Tāpat būs apskatāmi aptuveni 70 kuģu modeļi, kuri sniegs priekšstatu par burukuģu, tvaikoņu un motorlaivu floti. Izstāde sniedz stāstu par Igaunijas un citu pasaules valstu jūrniecību no viduslaiku jūras tirdzniecības laikiem līdz pat mūsdienu kruīza ceļojumiem.

Ar digitālo risinājumu palīdzību apmeklētāji var ielūkoties arī savos reģionos un gūt ieskatu jūras satiksmē un tirdzniecībā, vietās, kur tika celti kuģi, kā arī kuģu ostās okupācijas laikā.

Izstādē apmeklētāji var apskatīt aptuveni 50 digitālos eksponātus, kas izveidoti ar mērķi vizualizēt vēsturiskos datus un izgudrojumus.

Kā skaidro Urmass Dresens, digitālie risinājumi palīdz pateikt vairāk, nekā to varētu izdarīt ar papīra izdrukām pie sienas. Turklāt tie palīdz atklāt faktus, kas līdz šim ir bijuši noslēpti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kā izveidot muzeju

Egons Mudulis, 19.09.2019

Igaunijas Jūrniecības muzeja vēsturiskajā Tallinas hidroplānu angārā izvietotajai ekspozīcijai pusi ienākumu dod biļešu tirdzniecība u. c. pašu ieņēmumi, pusi – valsts. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Egons Mudulis

Jaunākais izdevums

Jāsāk ar darba grupu, vietas izvēli, atraktīvu koncepciju

Tādi secinājumi izriet no Latvijas Aviācijas muzeja tapšanā ieinteresēto pušu paustā pirms un pēc Igaunijas Jūrniecības muzeja (IJM) apmeklējuma, kura laikā tā direktors Urmass Dresens dalījās pieredzē ar to, kā īstenot šādus kultūras projektus.

Ja vien iespējams, tādus lielus projektus kā muzejs labāk īstenot vienā piegājienā, taču realitātē process notiek soli pa solim, kā tas noticis arī IJM vēsturiskajā Tallinas hidroplānu angārā izvietotās ekspozīcijas izveidē. 1990. gadu sākumā, «kad viss bija iespējams», privatizēto militāro objektu valstij izdevies pilnībā atgūt tikai 2000. gadu vidū. IJM, protams, bijis jāpārliecina Kultūras ministrija par jaunu telpu nepieciešamību, lai varētu izlikt apskatei tādus eksponātus kā zemūdene Lembi vai XVI gs. kuģa vraks. Cenšoties pārliecināt birokrātus, par finansēm atbildīgos un politiķus, jārēķinās, ka sākumā pozitīvas reakcijas nebūs, bet pēc kāda laika kāds ieklausīsies un atzīs, ka tā ir laba ideja, smaidot saka IJM direktors. Projekta īstenošanai muzejam izdevies piesaistīt arī ES līdzfinansējumu. Rezultātā 2012. gadā hidroplānu ostā atvērtā izstāde piesaista ap 200 tūkst. apmeklētāju gadā. Ap 30% ienākumu šim objektam nodrošina biļešu tirdzniecība, ap 20% kafejnīca, veikals u.c., bet otru pusi finansē valdība. Kaut arī gadu no gada valsts atbalsta lielums var mainīties atkarībā no ekonomiskā stāvokļa valstī, U. Dresens to neredz kā draudu muzeja ilgtspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izstrādās priekšlikumus transporta mezglu uzlabošanai ar Zviedriju, Somiju, Igauniju

Lelde Petrāne, 30.09.2019

Attēls: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Rīgas plānošanas reģions izstrādās priekšlikumus pārvadājumu laika saīsināšanai ar citiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.

Rīgas plānošanas reģions uzsācis dalību starptautiskā projektā «Baltijas transporta loks» (Baltic Loop) ar mērķi samazināt laiku ceļošanai un pārvadājumiem starp Rīgu un citiem nozīmīgiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Krievijā (Sanktpēterburga).

Projektā Rīgas plānošanas reģiona loma būs saistīta ar starptautisko transporta mezglu sasniedzamības uzlabošanu, sakārtojot transporta sistēmu un mazinot sastrēgumvietas starptautiskajā mērogā. Ceļošanas un kravu pārvadājumu laika samazināšana vienlaikus ļaus sekmēt vides mērķu sasniegšanu – ļaus samazināt CO2 emisijas trīs Centrālbaltijas reģiona koridoros, tos padarot pievilcīgus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumos samazināta par 92%

LETA, 15.10.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam, tostarp mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumos samazināta par 92%, teikts ES Padomes paziņojumā.

Mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā nākamgad būs 2000 tonnu, kas ir par 92% mazāk nekā šogad. Turklāt Baltijas jūras austrumos būs atļauta tikai mencu piezveja. Šādu kvotu bija ierosinājusi Eiropas Komisija (EK).

Baltijas jūras rietumu daļā mencu nozvejas kvota būs 3806 tonnas jeb par 60% mazāka nekā šogad. EK bija ierosinājusi kvotu samazināt par 68%.

Ministri arī nolēma siļķu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī palielināt par 11% - līdz 34 445 tonnām, Baltijas jūras centrālajā daļā samazināt par 10% - līdz 153 384 tonnām, rietumu daļā samazināt par 65% - līdz 3150 tonnām, bet Botnijas līcī samazināt par 27% - līdz 65 018 tonnām.

Lašu nozvejas kvota Baltijas jūras pamatbaseinā samazināta par 5% - līdz 86 575 tonnām, bet Somu līcī atstāta nemainīga - 9703 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nams svin spāru svētkus

Monta Glumane, 18.10.2019

Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Simbolizējot nozīmīga būvniecības posma pabeigšanu, nosvinēti Latvijas Okupācijas muzeja «Nākotnes nama» spāru svētki.

Šobrīd muzeja jaunajā daļā – «Nākotnes namā» - paveikti aptuveni 80% darbu, savukārt vecajā muzeja daļā – ap 20% darbu. Jaunajā daļā notiek inženiertīklu izbūve, bet vecajā daļā saskaņā ar tehniskās pārbaudes rezultātiem notiek demontāžas darbi, antikorozijas pasākumi un būvkonstrukciju stiprināšana. Visā kompleksā turpinās darbs pie jumta izbūves, kā arī notiek labiekārtošanas darbi – kāpņu izbūve un ārējo inženiertīklu izbūve.

Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektā «Nākotnes nams» saglabāta latviešu arhitekta Gunāra Birkerta ideja – arhitekta 2001. gadā dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices. Muzeja jaunā koncepcija paredz 1970. gadā būvēto ēku papildināt ar baltu piebūvi un stikla sienu, kā arī piešķirt muzejam mūsdienu funkcionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Liepājas arhitektūras pērlē plānots izvietot Jūras spēku štābu

Monta Glumane, 18.10.2019

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Projekta Kalēju kvartāls izveidē tiks ieguldīti aptuveni 12 miljoni eiro

Žanete Hāka, 08.11.2019

Foto: Žanete Hāka

Jaunākais izdevums

Piektdien, 8. novembrī nosvinēti AS Baltic International Bank renovācijas un rekonstrukcijas projekta – Kalēju kvartāla pirmās kārtas Spāru svētki, pabeidzot nesošo konstrukciju stiprināšanu un jumta konstrukcijas.

Kalēju kvartāls ir Vecrīgas kvartāls starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu, kur tiek atjaunots piecu ēku komplekss. Šobrīd ir noslēdzies pirmais projekta posms – atjaunotas divas vēsturiskās ēkas – Baltic International Bank jaunās darba telpas.

Šobrīd Kalēju kvartālā tiek atjaunotas divas vēsturiskās ēkas, pēc to nodošanas ekspluatācijā tiks turpināts darbs pie pārējām trim. Šajās divās ēkās esam paveikuši gan tehniskos, gan celtniecības darbus lielos apjomos, gan veikuši arī kultūrvēsturisko restaurāciju. Lai saglabātu ēku vēsturiskās liecības, restaurēti arī divi kultūrvēsturiski vērtīgi un krāšņi objekti. Atjaunots 1593. gada valsts mākslas piemineklis – Epitāfija, kuru paredzēts iekļaut Rīgas ievērojamāko apskates objektu vidū. Jaunu izskatu atguvusi arī skaista, vēsturiska krāsns,» uzsver Nekustamo īpašumu attīstības projektu vadītāja Irīna Armanova, atzīmējot, ka viss ēku komplekss tiek projektēts ar īpaši energoefektīviem risinājumiem, kas Vecrīgā ir liels izaicinājums, tāpat izbūvēti arī jauni inženiertīkli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 11.11.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rezervēti 95% no daudzdzīvokļu māju atjaunošanai paredzētajiem līdzekļiem

Lelde Petrāne, 22.11.2019

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmā visā Latvijā kopš programmas sākuma 2016. gada martā jau ir iesniegti 662 projektu pieteikumi par provizorisko summu 155,2 miljoni eiro, kas ir 95% no kopējā grantos (dāvinājumā) piešķiramā apjoma.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas (DME) valsts atbalsta programmu īsteno Attīstības finanšu institūcija ALTUM ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Līdz šim visaktīvāk programmā projektus mājokļu atjaunošanai ir iesnieguši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (288 projekti), kam seko daudzdzīvokļu namu iemītnieki Kurzemē (163), Vidzemē (96), Zemgalē (91) un Latgalē (24).

Izmantojot DME programmas ietvaros pieejamo ES līdzfinansējumu, patlaban renovācijas procesā ir 64 daudzdzīvokļu mājas, būvniecības darbi pilnībā noslēgušies 148 namos, savukārt pārējie pieteiktie projekti ir dažādās projekta sagatavošanas stadijās.

Pabeigtie projekti uzrādot būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu – ja pirms mājas atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru