Atpūta

Kā izveidot muzeju

Egons Mudulis, 19.09.2019

Igaunijas Jūrniecības muzeja vēsturiskajā Tallinas hidroplānu angārā izvietotajai ekspozīcijai pusi ienākumu dod biļešu tirdzniecība u. c. pašu ieņēmumi, pusi – valsts. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Egons Mudulis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāsāk ar darba grupu, vietas izvēli, atraktīvu koncepciju

Tādi secinājumi izriet no Latvijas Aviācijas muzeja tapšanā ieinteresēto pušu paustā pirms un pēc Igaunijas Jūrniecības muzeja (IJM) apmeklējuma, kura laikā tā direktors Urmass Dresens dalījās pieredzē ar to, kā īstenot šādus kultūras projektus.

Ja vien iespējams, tādus lielus projektus kā muzejs labāk īstenot vienā piegājienā, taču realitātē process notiek soli pa solim, kā tas noticis arī IJM vēsturiskajā Tallinas hidroplānu angārā izvietotās ekspozīcijas izveidē. 1990. gadu sākumā, «kad viss bija iespējams», privatizēto militāro objektu valstij izdevies pilnībā atgūt tikai 2000. gadu vidū. IJM, protams, bijis jāpārliecina Kultūras ministrija par jaunu telpu nepieciešamību, lai varētu izlikt apskatei tādus eksponātus kā zemūdene Lembi vai XVI gs. kuģa vraks. Cenšoties pārliecināt birokrātus, par finansēm atbildīgos un politiķus, jārēķinās, ka sākumā pozitīvas reakcijas nebūs, bet pēc kāda laika kāds ieklausīsies un atzīs, ka tā ir laba ideja, smaidot saka IJM direktors. Projekta īstenošanai muzejam izdevies piesaistīt arī ES līdzfinansējumu. Rezultātā 2012. gadā hidroplānu ostā atvērtā izstāde piesaista ap 200 tūkst. apmeklētāju gadā. Ap 30% ienākumu šim objektam nodrošina biļešu tirdzniecība, ap 20% kafejnīca, veikals u.c., bet otru pusi finansē valdība. Kaut arī gadu no gada valsts atbalsta lielums var mainīties atkarībā no ekonomiskā stāvokļa valstī, U. Dresens to neredz kā draudu muzeja ilgtspējai.

Kopumā IJM ir teju 100 darbinieki, tostarp zinātniskajā un jūras arheoloģijas departamentā. Muzejs katru gadu publicē pa grāmatai. Galvenais ir kolekcijas, zinātniskā izpēte, zināšanas, ap ko viss grozās, pretējā gadījumā visam pārvēršoties par izklaides parku, kas, viņaprāt, nevar ilgstoši sekmīgi darboties. Ostas kompānijas līdz šim nav izrādījušas pārāk lielu interesi muzeju sponsorēt, iespējams, tāpēc, ka šķiet, «ka paši labi tiekam ar visu galā». IJM gan izdevies īstenot atsevišķus pārrobežu projektus sadarbībā ar Somiju.

Savukārt ar Tallinu muzejs sadarbojas galvenokārt mārketinga jomā, lai piesaistītu tūristus. U. Dresens atzīmē, ka mārketinga aktivitātes sāktas jau pāris gadus, pirms objekts bijis gatavs. Tāpat lielāku pienesumu dod nevis reklāmu izvietošana ārvalstu medijos, bet žurnālistu uzaicināšana uz objektu, kas to apraksta dažādās avīzēs. Aptuveni 60‒70% muzeja apmeklētāju ir ārvalstu tūristi. «Cilvēki nāk atmosfēras dēļ, ko kopā veido ēka, interjers, eksponāti un to stāsti, un ir labi, ja cilvēkam apmeklējuma brīdī pazūd laiks,» uzsver IJM direktors.

Kaut arī Latvijai ir ļoti bagāta aviācijas vēsture, vēstures liecības aiziet nebūtībā, nozares muzeja Latvijā nav, tā izveides nepieciešamību pamato Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars. Runa nav tikai par apskatāmu ekspozīciju, bet arī vēstures izpēti, cilvēku liecību pierakstīšanu. Pēc viņa teiktā, Latvijā ir arī ļoti labas privātās kolekcijas, kas, visticamāk, tiks pārdotas ārzemēs vai ies zudumā, ja muzeja nebūs.

Šobrīd ir apzināta cilvēku grupa, kas par muzeja izveidi ir gatavi celties un krist, to attīstīt, saka A. Kokars. Šī gan ir tikai privāta iniciatīva, kas attīstās, pateicoties arī tam, ka Rīgas Aviācijas forumā 2019 satiksmes ministrs Tālis Linkaits paudis publisku atbalstu tam, ka muzejs ir svarīga lieta Latvijas aviācijas kontekstā.

Visu rakstu lasiet 19. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru